Cilvēks dinamiskā ainavā: Latvijas piejūras smiltāju biogrāfija

   LV  |  EN

               

 Aktualitātes 

PROJEKTA PĒTĪJUMU UN REZULTĀTU PREZENTĀCIJA

Atsevišķi notikumi un pasākumi projekta ietvaros, kas raksturo tā realizācijas gaitu.

01.12.2021.
Intervijā Latvijas radio 1 raidījumā "Zināmais nezināmajā" Ilga Zagorska, Elīna Guščika un Valdis Bērziņš stāsta par projektu. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/zinatnieki-peta-cilveku-dzivi-piejuras-teritorija-senatne.a152580/

03.12.2020.
Referāts starptautiskā vebinārā par piejūras teritoriju aizvēsturi (Bresta, Francija)
Starptautiskajā vebinārā "Pētīt piekrasti, izzināt pagātni: jaunas metodes un prakses piejūras teritoriju aizvēsturē" Edijs Breijers nolasīja referātu "Baltijas baseina seno krasta līniju līmeņa noteikšana, izmantojot reljefa un attāluma datu klāsterizāciju pa glacioizostātiskās pacelšanās ass līniju" (E.Breijers, E.Kalińska & M. Krievāns). Vebināru atbalstīja Starptautiskais pētniecības tīkls "PrehCoast" un Francijas Aizvēstures biedrība, to organizēja Brestas universitāte un pētniecības centrs IUEM (Francija).

12.11.2020.
Referāti starptautiskā Liepājas konferencē
Starptautiskajā konferencē "Sabiedrība un kultūra: cilvēks ekosistēmā", ko attālināti organizēja Liepājas universitāte, Elīna Guščika nolasīja referātu "Kokogļu ieguve un Kurzemes hercogistes Engures manufaktūras darbība" (E. Guščika, M. Auns, V. Bērziņš, M. Zunde), bet Muntis Auns nolasīja referātu "Ventspils apkārtnes apdzīvojums 17.-18. gadsimtā".

14.-16.09.2020.
Dendrohronoloģiskā apzināšana un paraugu ievākšana
Māris Zunde, asistējot Valdim Bērziņam, veica vecu un senāk augušu priežu apzināšanu Liepājas apkārtnē (Papē-Jūrmalciemā-Bernātos), iegūstot dendrohronoloģiskos paraugus no vairākām vecām priedēm. Apzinātas arī dendrohronoloģiski datējamas vēsturiskās koka celtnes Liepājas pilsētā.


06.-08.2020.
Datēšana ar OSL metodi
Lundas luminescences laboratorijā Zviedrijā ar optiski stimulētās luminescences (OSL) metodi datēts 21 paraugs no senās Ventspils lagūnas krastiem, kuru iepriekš bija sagatavojusi datēšanai projekta dalībniece Edīta Kalinska-Nartiša (Edyta Kalińska-Nartiša). Datējumi ļaus izstrādāt projekta ietvaros identificēto seno krasta līniju hronoloģiju.

19-20.02.2020.
Kaula un raga rīku izpēte Ventspils muzejā

Ilga Zagorska un Valdis Bērziņš apmeklēja Ventspils muzeju, kur vēlreiz izskatīja Sises ciemā no Užavas upes iegūtos kaula un raga rīkus, tostarp lielā skaitā pārstāvētos raga cirvjus, kapļus un uzmavas. Šī materiāla izpēte atspoguļota rakstā, kas sagatavots un iesniegts kā projekta rezultāts.
Akmens laikmeta raga rīki ar kātcaurumu no Užavas upes. Foto: V.Bērziņš

30.01.2020.
Senā Ventspils lagūna - prezentēti krasta līniju modelēšanas rezultāti
Projekta izpildītājs-studējošais Edijs Breijers izklāstīja krasta līniju modelēšanas metodoloģiju un rezultātus referātā "Litorīnas jūras un Ancilus ezera krasta līniju problemātika Ventspils lagūnas apkārtnē" Latvijas Universitātes 78. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā "Kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija".

No Edija Breijera prezentācijas
22.08–5.09.2019.
Paraugu sagatavošana datēšanai ar optiski stimulētās luminescences (OSL) metodi
Vizītes laikā Lundas luminescences laboratorijā Zviedrījā Edīta Kalinska-Nartiša (Edyta Kalińska-Nartiša) sagatavojusi kvarca ekstraktus no OSL paraugiem, kas iegūti pie senās Ventspils lagūnas krasta līnijām luminscences mērījumiem. Paraugu saturošās caurules atvēra fotolaboratorijai līdzīgos apstākļos, lai tos neizgaismotu, katru paraugu dalot trijās daļās, kas tiek atsevišķi apstrādātas. Parauga ārējā daļa tiks izmantota, lai noteiktu mitruma līmeni un dozas jaudu, bet no iekšējās daļas tiek iegūti kvarca ekstrakti. Ziemeļvalstu luminescences datēšanas laboratorijā, Riso, Dānijā, sasmalcinātos paraugus sajauca ar vasku un izlēja formā. Ja OSL datējumi izrādīsies sekmīgi, tad tos apvienos ar krasta līniju modelēšanas rezultātim, lai tādējādi iegūtu kopainu par senās Ventspils lagūnas attīstību ilgākā laika posmā.


OSL paraugu sagatavošana tumšās telpas apstākļos. Foto: E.Kalińska-Nartiša
16.-17.07, 19.-22.09.2019.
Dendrohronoloģisko paraugu ievākšana no senajiem koku stumbriem jūras krastā
Projekta ietvaros Māris Zunde pielieto dendrohronoloģijas metodi, lai noteiktu datējumu  senajiem priežu stumbriem, kuri savulaik bija apbērti ar kāpu smiltīm un tagad atsegušies jūras stāvkrasta nogāzē erozijas procesa rezultātā. Pētījuma mērķi: a) datēt stāvkrasta profilā redzamos senos augsnes horizontus, ar kuriem saistīti senie priežu stumbri, b) noskaidrot periodus, kad notika intensīva smilšu pārpūšana, kā arī c) noteikt raksturīgo koku gadskārtu platuma dinamiku priedēm, kas aug šajos piekrastes smiltājos, lai, salīdzinot šo un blakusesošajās (iekšzemes) teritorijās augošo priežu gadskārtējā pieauguma dinamiku, varētu izdalīt periodus, kuros piekrastes priežu augšanu visbūtiskāk bija ietekmējuši nevis klimatiskie, bet gan kādi vietējie vides faktori, kā, piemēram, intensīva smilšu akumulēšanās ap koku stumbriem.
     Staldzenes un Liepenes-Jaunupes posmā, kā arī Rīgas jūras līča krasta posmā Klapkalnciems-Apšuciems jūras stāvkrastā uzieti 16 seno priežu stumbri. No to gadskārtu datiem sastādīto laikrindu garums variē no 50 līdz 126 gadiem.
     Liepenes-Jaunupes posmā iegūti paraugi vēl no astoņām senāk daļēji apbērtām  kalstošām vai jau nokaltušām, vismaz līdz 222 gadus vecām priedēm, kuru stumbrs arī ir atsedzies jūras stāvkrasta nogāzē. Izstrādātā gadskārtu hronoloģija attiecas uz laikposmu no mūsdienām līdz 1794. gadam.
     Koksnes paraugi sagatavoti arī no 32 augošām priedēm piecos transektos, kuri ierīkoti caur apmežotajām kāpām aiz Liepenes-Jaunupes stāvkrasta. Transekti orientēti perpendikulāri krasta līnijai un izvietoti iepretī seno priežu stumbru atrašanas vietai. Koksnes paraugi iegūti no priedēm, kas katra transekta joslā aug dažādos kāpu reljefa apstākļos. Izstrādātās gadskārtu datu laikrindas attiecas uz 59 līdz 210 gadiem. No to vērtībām sastādīta gadskārtu hronoloģija laikposmam no mūsdienām līdz 1809. gadam.
     Dendrohronoloģisko paraugu iegūšanu un izpēti paredzēts turpināt arī 2020. gadā.

Dendrohronoloģiskā parauga iegūšana no sena priedes stumbra, kas bijis apputināts un tagad atsegts jūras stāvkrastā. Foto: R.Brūzis
12–14.07. and  21.–22.09.2019.
Ģeoloģiskie lauka pētījumi
     Lauka pētījumos, ko veica paleovides pētnieku komanda (Edīta Kalinska-Nartiša, Māris Krievāns, Agnis Rečs and Edijs Breijers) dabā pārbaudīti reljefa objekti, kas saistīti ar LiDAR datu modelēšanas rezultātā kartētajām senajām Ventspils lagūnas krasta līnijām un iegūti paraugi datēšanai ar optiski stimulētās luminescences (OSL) metodi. Kopumā iegūts 21 OSL paraugs no astoņām vietām gar senās Ventspils lagūnas krasta līnijām.

Skatrakuma rakšana ģeoloģisko pētījumu ietvaros. Foto: E.Kalinska-Nartiša
22-29.05.2019.
Izrakumi kokoģlu ieguves uzkalniņā
Elīnas Guščikas vadībā veikta kokogļu ieguves uzkalniņa izpēte pie Apšuciema. Uzkalniņa  diametrs ap 15 m, augstums 0,6–0,7 m. Tam apkārti izvietotas sešas lielas bedres. Izpētīta aptuveni ceturtā daļa uzkalniņas platības. Pētītais apjoms bija pietiekošs, lai noskaidrotu uzkalniņa struktūru, to veidojošos slāņus, bedru saturu utt., kā arī sistemātiski ievāktu kokogļu paraugus tālākām analīzēm.

Izrakumi kokogļu dedzināšanas uzkalniņā Apšuciemā. Foto: E.Guščika
24.04.2019.
Kokogļu uzkalniņu apzināšana
Analizējot Engures-Kaņiera un Lilastes teritoriju LiDAR reljefa modeļus, Elīna Guščika identificējusi iespējamās kokogļu ieguves vietas. Rezultātā identificēti aptuveni 1000 iespējamo kokogļu dedzināšanas uzkalniņu piejūras joslā pie Engures - apmēram 20 km garā posmā starp Ašuciemu un Bērzciemu.
     Šajā teritorijā veikta apzināšana, vizuāli novērtējot LiDAR datos identificētos objektus, veicot zondēšanu uzkdalniņos un ievācot kokogļu paraugus. Pēc urbumos konstatētajiem ogļainajiem slāņiem bija skaidri nosakāms, ka uzkalniņi ir saistīti ar kokogļu ieguves procesu. Hronoloģiski tie, domājams, attiecināmi uz Engurē izveidotās Kurzemes hercogistes manufaktūras laiku. Engures manufaktūras darbība aizsākās 1679. gadā un turpinājās līdz pat 18. gs. 80. gadu sākumam. Precīzāki dati būs pēc iegūto kokogļu paraugu datēšanas ar radioaktīvā oglekļa.

Pēc LiDAR datiem identificētie kokogļu ieguves uzkalniņi Engures apkārtnē. Sarkanais trīsstūris - uzkalniņš, kur veikti izrakumi. Karte: E.Guščika
31.08.2018.
Uzsākta projekta realizācija.

Projekta kopsavilkums

Projekta mērķis ir izzināt Latvijas smilšainā piejūras līdzenuma ilgtermiņa attīstības galvenos vektorus un būtiskos pagrieziena punktus, pievēršoties resursu izmantošanai un mijiedarbībai starp cilvēka aktivitātēm un ārpus cilvēka kontroles esošajiem spēkiem, kas iedarbojas uz šo dinamisko, jutīgo ainavu.

Tiks raksturota apdzīvotība un resursu izmantošana piejūras zonā agrākos laikos saistībā ar ainavas pārveidošanos, pievēršot īpašu uzmanību ūdenslīmeņa izmaiņām, vēja darbībai un veģetācijai. Visbeidzot, tiks savilktas kopā iegūtās dažāda veida liecības, lai galvenajos vilcienos raksturotu izmaiņu gaitu ilgtermiņā.

„Ainavas biogrāfijas” koncepts ļauj izzināt, kā ainava tikusi pārmantota un pārveidota no aizvēsturiskiem laikiem līdz mūsdienām, skatot konkrētā stadijā pastāvošo ainavu kā dažādu spēku, struktūru un procesu mijiedarbības iznākumu attiecīgajā brīdī.

Pamatojoties uz iepriekšējo sadarbību un tālāk stiprinot starpdisciplinārās saites, projekts apvieno pētījumus arheoloģijā un vēsturē ar virkni dabaszinātņu metožu: seno krasta līniju kartēšanu un datēšanu ar luminiscences metodi, putekšņu analīzi, dendrohronoloģiju, kokogļu analīzi.

Projekta rezultāti tiks apkopoti 13 zinātniskos rakstos, un tam paredzama arī būtiska sociālekonomiskā ietekme, jo piejūras reģiona plānošanā un attīstībā iesaistītajām pusēm varēsim piedāvāt jaunu izpratni par ainavas ilgtermiņa attīstību.
 

  • 1. darba paketne: Arheoloģisko liecību analīze attiecībā uz resursu izmantošanu un vides izmaiņām piejūras joslā mezolīta-neolīta laikā;
  • 2. darba paketne: Pētījumi par ogļu un darvas dedzināšanās vietām
  • 3. darba paketne: Arhīva materiālu vākšana un analīze par cilvēka darbību un eolajiem procesiem
  • 4. darba paketne: Krasta līniju kartēšana un datēšana
  • 5. darba paketne: Putekšņu un neputekšņu analīze
  • 6. darba paketne: Dendrohronoloģija
  • 7. darba paketne: Kokogļu analīze
  • 8. darba paketne: akmens laikmeta apdzīvotība un senā Ventspils līča mainīgā krasta līnija
  • 9. darba paketne: Cilvēka ietekme uz smilšaino piejūras joslu aizvēsturisko laiku beigu posmā un viduslaikos
  • 10. darba paketne: Cilvēka darbība un eolie procesi Staldzenē-Liepenē (un Lilastē)
  • 11. darba paketne: Sintēze – piejūras smiltāju "biogrāfijas" svarīgākās iezīmes

Pamata dati

  • Projekts nr. lzp-2018/1-0171,  Cilvēks dinamiskā ainavā: Latvijas piejūras smiltāju biogrāfija
  • Finansē Latvijas Zinātnes padome
  • Realizācijas laiks: 2018. g. 31. augusts - 2021. g. 31. decembris
Projektu realizē: Latvijas Universitāte
(struktūrvienība: LU Latvijas vēstures institūts)


Projekta kopējās izmaksas:  € 300 000


Zinātniskā grupa

Projekta vadītājs:
Valdis Bērziņš, vadošais pētnieks

Galvenie izpildītāji:
Ilga Zagorska, vadošā pētniece
Māris Zunde, vadošais pētnieks
Edyta Kalińska-Nartiša, nozares speciāliste
 
Izpildītāji:
Muntis Auns, pētnieks
Rūdolfs Brūzis, nozares speciāliste
Māris Krievāns, vadošais pētnieks
Normunds Stivriņš, vadošais pētnieks

Izpildītāji-studējošie:
Edijs Breijers, nozares speciālists
Inga Doniņa, zinātniskā asistente
Elīna Guščika, zinātniskā asistente
Mārcis Kalniņš, pētnieks
Agnis Rečs, pētnieks


Publikācijas

Auns, M. 2021. Ventspils apkārtnes apdzīvojums 17.–18. gadsimtā. Sabiedrība un kultūra 23: 20–26 https://dom.lndb.lv/data/obj/945400

Bērziņš, V. 2023. Tales of transformation: (re)injecting Latvia’s coastlands with temporality. Journal of Baltic Studies.
https://doi.org/10.1080/01629778.2023.2268078 

Bērziņš, V., Breijers, E., Kalińska, E., Krievāns, M. 2022. Shifting shores and Stone Age settlement: The former Ventspils Lagoon area, Latvia. Environmental Archaeology. https//doi.org/10.1080/14614103.2022.2136819

Bērziņš, V., Čakare, A. 2022. Pattern and variation in jewellery production sequences: analysis of 4th millennium BC amber assemblages from the Latvian coast. Documenta Praehistorica 49: 434-449. https://doi.org/10.4312\dp.49.5

Bērziņš, V., Čakare, A., Kalniņš, M., Lõugas, L., Mīlgrāve, I., Zagorska, I. 2022. Amber wind and porpoise jaw: Resource use at Siliņupe (fourth mill. BC) on the Baltic’s Gulf of Riga Coast. The Journal of Island and Coastal Archaeology.
https://doi.org/10.1080/15564894.2022.2125127

Breijers, E., Kalińska, E., Krievāns, M. 2023. Detecting the displacement of the Baltic Basin’s ancient shorelines by clustering of terrain and distance data along the glacio-isostatic uplift axis. In:  G.Marchand, Y.Pailler, P.Stéphan (eds.). Investigate the shore, sound out the Past: Methods and Practices of Maritime Prehistory. Actes de la séances de la Société préhistorique français. Brest, 2 et 3 Décembre 2020. Paris: Société préhistorique française 159-172 https://www.prehistoire.org/offres/file_inline_src/515/515_P_50815_64a819a1ccdb9_15.pdf

Dietze, E., Theuerkauf, M., Bloom, K., Brauer, A., Dorfler, W., Feeser, I., Feurdean, A., Gedminiene, L., Giesecke, T., Jahns, S., Karpinska-Kolaczek, M., Kolaczek, P., Lamentowicz, M., Latalowa, M., Marcisz, K., Obremska, M., Pedziszewska, A., Poska, A., Rehfeld, K., Stancikaite, M., Stivrins, N., Swieta-Musznicka, J., Szal, M., Vassiljev, J., Veski, S., Wacnik, A., Weisbrodt, D., Wiethold, J., Vanniere, B., Slowinski, M. 2018. Holocene fire activity during low-natural flammability periods reveals scale-dependent cultural human-fire relationships in Europe. Quaternary Science Reviews, 201: 44-56. 
https://doi.org/10.1016/j.quascirev.2018.10.005

Doniņa, I., Bērziņš, V., Stivriņš, N. 2021. Kuršu aktivitātes Baltijas jūras piekrastes joslā: pētījumi Lapiņu kapulaukā [Couronian Activity in the Coastal Belt of the Baltic Sea: The Lapiņi Burial Site]. Sekcija "Arheologu un etnogrāfu pētījumi Latvijā 2018. –2020.gadā", 2021. gada 11. marts: tēžu krājums. 79. Latvijas Universitātes starptautiskā zinātniskā konference Rīga: Latvijas Universitāte, 2021 [Session "Research by Archaeologists and Ethnographers in Latvia in 2018–2020": Abstracts. International Scientific Conference of the University of Latvia] Riga: Latvijas Universitāte, pp. 14–15.  https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/54221/Arheologu_etnografu_petijumi_Latvija_%202018_2020_tezes.pdf
 
Doniņa, I., Stivrins, N., Bērziņš, V. 2020. Burial practices at Lapiņi Curonian cremation cemetery, West Latvia, at the close of the Iron age and in the Middle ages (12th–14th/15th centuries). Archaeologica Baltica, 27: 84-103.
http://dx.doi.org/10.15181/ab.v27i0.2179

Guščika, E. 2020. Kokogļu ieguves vietu apzināšana un arheoloģiskie izrakumi Engures apkārtnē 2019. gadā [Prospection of charcoal-burning sites and archaeological excavation in Engure vicinity in 2019]. In: Urtāns, J., Virse, I. L. (eds.) Arheologu pētījumi Latvijā 2018. un 2019. gadā, p. 88-92. [Rīga]: NT Klasika.

Guščika, E., Auns, M., Bērziņš, V., Zunde, M. 2021. Kokogļu ieguve un Kurzemes hercogistes Engures manufaktūras darbība. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Issue 2 (114): 5–35. https://doi.org/10.22364/lviz.114.01

Kalińska, E., Breijers, E., Alexanderson, H., Krievāns, M., Bērziņš, V. 2022. A chronology of depositional coastal landforms of the Baltic Sea: Luminescence dating of sandy sediments and patterns of human settlement at the ancient Ventspils Lagoon. Estuarine, Coastal and Shelf Science 279: 108135.
https://doi.org/10.1016/j.ecss.2022.108135

Kalniņš, M. 2020. Silurian flint as raw material in Stone Age Latvia. In: Prague:  26th EAA Virtual Annual Meeting, 24-30 August, 2020: Abstract Book. European Association of Archaeologists, Prague, p. 517. https://www.e-a-a.org/EAA2020virtual/Programme.aspx?WebsiteKey=79538f04-4210-43d4-90c1-704213a00c84&hkey=e5eed11c-a2ea-404a-86f3-482344cb3829&Program=2#Program

Stivrins, N., Aakala, T., Ilvonen, L., Pasanen, L., Kuuluvainen, T., Vasander, H., Gałka, M., Disbrey, H.R., Liepins, J., Holmström, L., Seppä, H. 2019a. Integrating fire-scar, charcoal and fungal spore data to study fire events in the boreal forest of northern Europe. The Holocene, 29: 1480-1490.
https://doi.org/10.1177%2F0959683619854524

 
Stivrins, N., Cerina, A., Galka, M., Heinsalu, A., Lougas, L., Veski, S. 2019c. Large herbivore population and vegetation dynamics 14,600-8300 years ago in central Latvia, northeastern Europe. Review of Palaeobotany and Palynology, 266: 42-51. https://doi.org/10.1016/j.revpalbo.2019.04.005

Stivrins, N., Doniņa, I., Auns, M., Blaus, A., Liiv, M., Steinberga, D., Jasiunas, N., Grudzinska-Elsberga, I. 2023. Anthropogenic impact on a seacoast landscape during the last 1300 years in central Latvia, Northeastern Europe. Geoarchaeology 38 (4): 466-481 https://doi.org/10.1002/gea.21961

Stivrins, N., Liiv, M., Brown, A., Banerjea, R.Y., Heinsalu, A., Veski, S. 2019b. Investigating the impact of anthropogenic land use on a hemiboreal lake ecosystem using carbon/nitrogen ratios and coupled-optical emission spectroscopy. Palaeogeography, Palaeoclimatology, Palaeoecology, 518: 1-9.
https://doi.org/10.1016/j.palaeo.2019.01.007
 
Zagorska, I. 2019. Artistic representations from the Late Mesolithic/Early Neolithic in Latvia, Eastern Baltic. International & Interdisciplinary Conference Mesolithic Art – Abstraction, Decoration, Messages. Landesmuseum für Vorgeschichte Halle (Saale). 19. – 21. September 2019, pp. 29–30.
https://www.lda-lsa.de/fileadmin/pdf/Tagungen/2019_mesoart_conference_abstracts.pdf

Zagorska, I.  2023. “What is it? Unique hunter-gatherer art from the coast of western Latvia” In: J.M.Grünberg, B.Gramsch, E.B.Petersen, T.Płonka, H. Meller (eds.). Mesolithic Art – Abstraction, Decoration, Messages. International Conference Halle (Saale), Germany, 19th-21st September 2019.  Tagungen des Landesmuseums für Vorgeschichte Halle 26/2, Halle (Saale)

Zagorska, I., Lõugas, L., Lübke, H., Meadows, J., Pettitt, P., Macāne, A., Bērziņš, V. 2020. East meets west in the 6th millennium: Mesolithic osseous tools and art from Sise on the Latvian seaboard. Praehistorische Zeitschrift.
https://doi.org/10.1515/pz-2021-0003

Zawiska, I., Dimante-Deimantovica, I., Luoto, T.P., Rzodkiewicz, M., Saarni, S., Stivrins, N., Tylmann, W., Lanka, A., Robeznieks, M., Jilbert, T.  2020. Long-term consequences of water pumping on the ecosystem functioning of Lake Sekšu, Latvia Water 12: 1459. https://doi.org/10.3390/w12051459

Zunde, M. 2022. Dendrochronology of Ancient Pine Trunks Exposed at the Coastal Bluff: Dating Problems and Possible Causes. Frontiers in Ecology and Evolution 10.                           https://doi.org/10.3389/fevo.2022.734030

Zunde, M., Guščika, E., Auns, M., Bērziņš, V. 2021. Historical charcoal-burning mounds in the Engure area, Latvia, and their significance for the history of forest exploitation Baltic Forestry  Vol. 29 (1) https://doi.org/10.46490/BF616 


 Informācija aktualizēta: 06.03.2024.    Par mājas lapu atbild: V.Bērziņš