LV  |  EN              


Sākumlapa

Uzdevumi

Izpildītāji

Publicitāte

      

Projekta uzdevumu apraksts 

Tiek raksturotas akmens laikmetā (apm. 10.000.-1800. g. pr. Kr.) Latvijas teritorijā izmantotās krama apstrādes tehnikas, kuru gaitā no krama serdeņa atšķēla garas šķilas, lai tās tālāk izmantotu darbarīku izgatavošanai, un pētīta šo tehnisko zināšanu pārnese Ziemeļeiropas kontekstā. Šajā nolūkā, sadarbojoties Latvijas un Norvēģijas speciālistiem, tiek iegūti krama serdeņu, šķilu un no tām izgatavotu rīku morfoloģiskie dati, veikta to analīze. Ņemot vērā, ka ne Norvēģijas, ne Latvijas teritorijā nav iegūstams augstas kvalitātes, viegli izmantojams krama izejmateriāls, īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, kā krama apstrādes tehnikas senatnē tika pielāgotas vietējam, zemākas kvalitātes izejmateriālam.
Tiek sistematizētas un analizētas līdz šim iegūtās arheoloģiskās un vēsturiskās liecības par dzelzs ieguvi Latvijas teritorijā dzelzs laikmetā (2.-12. gs.), viduslaikos (13.-15. gs.) un jaunajos laikos (16.-18. gs.), lai izsekotu dzelzs ieguves tehnoloģiju attīstībai un pārnesei. Uzmanība tiek pievērsta dzelzs ieguves krāšņu attīstības gaitai, to konstruktīvajām un funkcionālajām īpašībām, dzelzs ieguves vietu lokalizācijai.
Īpaša uzmanība projektā tiek pievērsta Kurzemes un Zemgales hercogistes 16.-18. gs. dzelzs manufaktūrām. Apkopojot līdz šim pieejamos vēsturiskos datus par manufaktūrām un dzelzs apriti, kā arī nedaudzās arheoloģiskās liecības, kas iegūtas, apsekojot manufaktūru vietas, tiek izveidota ģeotelpiskā datubāze ar informāciju par šiem jauno laiku objektiem, kas kalpo kā pamats, lai novērtētu pašreizējo zināšanu stāvokli un plānotu tālākus pētījumus.  
Projekta ietvaros tiek veikti lauka pētījumi ar mērķi iegūt jaunus arheoloģiskos datus konkrēti par Kurzemes un Zemgales hercogistes dzelzs manufaktūrām. 2016. g. pavasarī šīs vietas tiek sistemātiski apsekotas un dokumentētas, bet 2016. gada vasarā vienā no tām notiek plašāki arheoloģiskie izrakumi ar galveno mērķi precizēt informāciju par dzelzs ieguves tehnoloģijām un to attīstības gaitu. Izrakumos bez Latvijas un Norvēģijas ekspertiem piedalās un pieredzi arheoloģiskos lauka darbos iegūst LU Vēstures un filozofijas fakultātes studenti. Dati par manufaktūru vietām tiek nodoti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
Norvēģu speciālisti veic metalogrāfiskās, petrogrāfiskās, ķīmiskās u.c. veida analīzes, lai raksturotu rūdas, sārņu un dzelzs paraugus, kas ievākti dzelzs ieguves vietās agrāko pētījumos un šī projekta gaitā. Šie dati ļauj rekonstruēt dzelzs ieguves procesus un tehnoloģijas, novērtēt rūdas un iegūtās dzelzs kvalitāti.
2016. gada vasarā Piejūras brīvdabas muzejā Ventspilī pēc Asotes pilskalna izrakumos atrastajām liecībām tiek rekonstruēta 10. gadsimta dzelzs ieguves krāsns. Krāsns rekonstrukciju izmanto dzelzs ieguves eksperimentiem ar mērķi gūt skaidrāku izpratni par dzelzs ieguves tehnoloģiju stāvokli dzelzs laikmeta beigu posmā.  
2016. gada rudenī noteik projekta dalībnieku kopīgs seminārs Rīgā: divās paralēlās sekcijās tiek apkopotas projektā gūtās atziņas par krama apstrādes un dzelzs ieguves tehnoloģijām, bet semināra kopīgajā noslēguma daļā tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar tehnoloģiju pārnesi senatnē, konkrēti attiecībā uz minerālo resursu izmantošanu. 
Projekta svarīgākais iznākums: Latvijas un Norvēģijas ekspertu kopīgi sagatavoti raksti starptautiskos un nacionālos zinātniskos izdevumos, atspoguļojot izpētes rezultātus un svarīgākās atziņas.