Apraksts
LU Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē (EMK)
atrodas pašlaik plašākais rakstīto etnogrāfisko ziņu krājums par
tradicionālo kultūru. Tā ir unikālu un daudzveidīgu kultūrvēsturisku
materiālu kopa, ko veido Latvijas vēstures institūta zinātnieku
etnogrāfiskajās ekspedīcijās kopš 1947.g. uzkrātie ekspedīciju materiāli -
lauka pieraksti, grafiskie materiāli, fotonegatīvi, fotogrāfijas,
dokumenti un dokumentu kopijas. EMK materiāli tiek izmantoti kā pirmavoti
LVI, kā arī citu zinātnisko, kultūras un izglītības iestāžu darbinieku un
studentu zinātnisko darbu sagatavošanai.
EMK glabājas
(galvenokārt) materiāli par tautas tradicionālo materiālo kultūru un
dzīvesveidu Latvijas laukos, piemēram - tautas celtniecību, mājas iedzīves
priekšmetiem, darba rīkiem, lauku transporta līdzekļiem, audumiem,
apģērbu, uzturu, dažādiem nodarbošanās veidiem - zemkopību, lopkopību,
amatniecību, zveju utt. Atrodami materiāli, kas raksturo ģimenes un
gadskārtu tradīcijas, tautas lietišķo mākslu un vēl daudzas citas jomas.
Ekspedīciju plašo ģeogrāfiju un norises laiku varat iepazīt Fondu
sarakstā.
Datu meklēšanas ērtībām online elektroniskie rādītāji
sistematizēti pēc kultūrvēsturiskajiem reģioniem: Vidzeme, Kurzeme,
Zemgale (kopā ar kultūrvēsturisko Augšzemi/Sēliju), Latgale. Rādītāji
palīdzēs Jums atrast, kurā konkrētā (bijušajā) apriņķī, rajonā, pagastā,
mājā un par kādu tēmu ir vākti materiāli.
Ar detalizētāku
informāciju un pašiem materiāliem aicinām iepazīties mūsu krātuvē uz
vietas, atbilstoši LU aģentūras ''LU Latvijas Vēstures institūts''
Etnogrāfisko materiālu krātuves (EMK) izmantošanas noteikumiem. Laipni
lūdzam interesējošos jautājumus sūtīt arī uz krātuves e-pastu:
livanaga@gmail.com.
("MS Excel", 2,2 Mb)
No EMK fotonegatīvu kolekcijas:
kultūras nami 1950. – 1960. gados
Paskaidrojumi un
saīsinājumi
Atkarībā no ziņām, kādas jāatrod (piemēram, materiāli par kādu LR laika
(līdz 1940.g.) apriņķa vai pagasta teritoriju, kādām noteiktām mājām,
tēmu u.c.), pagaidām iesakām izmantot vienkāršākos
meklēšanas paņēmienus Excel tabulā (Data -Filter - Auto
Filter).
Lai atvieglotu orientēšanos 20. gadsimta otrās puses
administratīvi teritoriālā dalījuma izmaiņās un vieglāk atrastu
interesējošo vietu, ekspedīciju laikā fiksētajām mūsdienu
robežām bieži vairs neatbilstošajām adresēm (piemēram,
rajons,
dažreiz - arī ciema padome, kolhozs u.c) pievienojam norādes uz LR
laika apriņķi un pagastu. Piemēram, EMK 4.fonda 2384. un 2394.vienība
sniedz statistiskas ziņas par iedzīvotājiem mūsdienās vairs
neeksistējošā Gaujienas rajona Azandas ciema padomes
teritorijā
1954.gadā. Šī teritorija Latvijas Republikas laikā atradās
Cēsu
apriņķa Raunas pagastā.
EMK fondu vienība ar atsevišķu numuru (skatīt: Nr.) apzīmē:
dažāda apjoma aprakstu par noteiktu tēmu (apzīmējums - a), fotogrāfiju
(f), plānu vai skici (p), zīmējumu (z), karti (k), auduma paraugu (o) -
skatīt: Materiālu veids.
Aicinām sūtīt savas atsauksmes un ierosinājumus par
meklēšanas
iespējām pašreiz izmēģinājuma versijā publicētajos fondu
rādītājos!
Ko nozīmē EMK
fondu daudzie numuri?
Ieskatam:
Daži piemēri no ekspedīciju
materiāliem par fondu katalogā minētajām tēmām:
Tēma:
CELTNIECĪBA
E2,722_Aknīstes
raj. Gārsenes c. (bij.Ilūkstes apr. Gārsenes pag.),
Zimbļu sādža.Medņi _Klētiņa._1952.g.
ekspedīcija
Tēma:
LOPKOPĪBA
E
20, 4125 _
Pirmā ganu diena. _Jēkabpils raj. Sēlpils. 1949.
Tēmas: AMATNIECĪBA
/ MĒBELES / ISTABAS IEKĀRTOJUMS
E
3,853 _
Cēsu raj. Raunas c.,
‘’Eglītes’’. Galdnieks Jānis
Priedītis, dzim.1885.g.,visas
attēlā redzamās mēbeles izgatavojis 1920.-1930.gados. 1953.g.
ekspedīcija
Tēma:
TEKSTILIJAS
E 4, 2147 _ Gaujienas
raj. Abrupes c. [bij. Cēsu apr. Jaunpiebalgas pag.]
‘’Mazrītiņi’’’.
Ap
100 gadus vecu Piebalgas brunču audums. 1954.g. ekspedīcija
    
   
Mājausto
audumu paraugi
Tēma:
UZTURS
"Tēvs
mans ēda ļoti vienkārši,
tad vēl nebij
tā ne ievārījumi, ne sviests tik daudz. Tēvs uz mums bērniem , rājās:
"ko jūs
izlepuši, uz biezpienu vēl zapti
virsū!’’
Smalkus
ēdienus, kā smalkmaizes un
tml., gan nekāroju, bet man vajag reņģi un sviestmaizi, īstu rupjmaizi
un
piedzert pienu ar. Mans tēvs teica: "Cūka arī nebarojas no
bīdeļmiltiem. No
tiem saglumē tik māga."
Agrāk
daudz zivis, tepat Salacā
ķertas, ēdām vimbas, līdakas. Tagad zivis ļoti maz
palikušas. Staiceles un
Mazsalacas fabrikas bojā ūdeni. Liels aizsprosts pie Staiceles un pie
dzirnavām, tur nav ierīkotas zivju trepes. Agrāk daudz reņģes, tagad
mazāk,
nedabū pirkt. Tagad gaļu ēdam vairāk kā reņģes."_ E 12, 2885_ Limbažu
raj. Mērnieku p/n
(bij. Valmieras apr. Ainažu pag.), Rungas_Ziņas sniedza _E.
Bernhards,dz.1898.g. _1957.g. ekspedīcija
"Visu
nedēļu bija jāiet uz muižu. Pirmdienā
kā aizgāja, sestdienā nāca mājā. Ēdiens bija jāņem līdzi visai nedēļai.
Ko tad
deva līdz? Divus kukuļus maizi (tā nedēļas norma), kubuls ar kartupeļu
biezputru un muciņa ar skābpienu uz pleca. Tā stāstīja mans tēvs Ansis
Bernhards, kad viņam 18 gadus vecam bijis jāiet uz muižu kalpot."
_E12,2886_ Limbažu raj. Mērnieku p/n (bij.
Valmieras apr. Ainažu pag.), Rungas_Ziņas sniedza _E.
Bernhards,dz.1898.g.
_1957.g. ekspedīcija
E
20, 7126 _Maizes cepšana_Jēkabpils
raj. Sēlpils pag. 1949.g.
Tēma: TRADĪCIJAS /
ĢIMENES IERAŽAS / KĀZAS
"Kāzas
kolhoznieki vēl svin 3 dienas, kā
agrāk. Uz reģistrēšanos un baznīcu braucieni nenotiek.
Reģistrēties brauc "pazagšus”.
Kad sareģistrējušies, tad rīko kāzas. Ēd, dzer, dzied un
priecājas. Trešā kāzu diena ir "atvadu
diena”. Tad,
pa vecam
paradumam, vāra kāpostus, pret kuriem kāzinieki visādi cīnās: zog
katlus,
aizbāž skursteni un citādi ālējas." _E2, 290_ Neretas raj. ,Rites c.
[bij. Jēkabpils apr. Rites
pag.], Staļina v.n. l/a. Pierakstīja: J. Niedre 1952.g.
Tēmas: ĢIMENE / KOLHOZS
"I
brigādes lopkope Sofija [….]
dzīvo lopkopības fermu tuvumā kāda bijušā budža mājās. Citu
ģimenes locekļu
viņai nav, atskaitot 4 gadus veco Pēterīti. No rītiem Pēterītis guļ
līdz 9 vai
10 viens pats istabā. Kad uzceļas, māte viņu paēdina un ņem līdzi visās
darba
gaitās: pie teļu kopšanas, lopkopības fermas sakņāju
ravēšanas, pie govju
slaukšanas un citiem fermas darbiem. Tādos gadījumos
Pēterītis novietojas kaut
kur klusā vietiņā un rotaļājas. Māte viņu atkal un atkal uzrauga,
apsauc.
Dienas vidū – turpat mātes darba vietā Pēterītis
atpūšas – noguļ." E_2,272_Neretas raj., (Bij.
Jēkabpils apr. Neretas pag.) L/a "Oktobra
30 gadi", I brigāde. J. Niedres
vērojumi. 1952.g. 2. jūlijs
Tēma: RELIĢIJA
"Kolhoznieku
vairums ir katoļi, kas vēl
ievēro visus baznīcas notikumus un ritus. Ik svētdienu iet klausīties
mesas,
katoļu baznīcas svētku dienās darbā neiet. Sākumā kolhozā katoļu
svinību
svinētāju ietekme pat ir bijusi tik liela, ka valdē iekļuvis viens
ticīgais,
kas stipri vien traucējis darbu. Tagad tas no valdes locekļa
pienākumiem
atbrīvots. " _E 1,
171 _ Bauskas raj. Bārbeles c. [bij. Bauskas apr. Bārbeles pag.],l/a
"Zieds".
Pierakstīja: J. Niedre.1951.g.
Tēma: KOLHOZS
E
1, 32_ Bauskas rajons. Planītes ciema padome, [Bij. Bauskas apr.
Īslīces pagasts], Ļeņina [v.n.] lauksaimniecības artelis. _1951.g.
ekspedīcija
"Kolhoza
darbus aizvien veic paši kolhoznieki, savlaicīgi un pēc
plāna. Vienīgi pavasarī
cukurbiešu kaplēšanas laikā un rudenī, ražas
novākšanas laikā pieņem sezonas
strādniekus, kuriem algu izmaksā skaidrā naudā un daļu izsniedz
produktos.
Tā
patlaban kolhoza dārzā un pagalmā (?) dzirdama jauka
dziedāšana. Tur sapulcējušās
lietuvietes, galvenokārt no Žeimes, kas ir apm. 12-15 km no kolhoza.
Viņas
gaida valdes ēkā ierodamies kolhoza priekšsēdētāju, lai
varētu salīgt
cukurbiešu retināšanas darbā [skat.
attēlu]
. Apmaksa šeit ir laba un lietuvietes labprāt kādu nedēļu
"pazūd" no
saviem kolhoziem, lai piepelnītu kādu lieku grasi. Par 1 sieka vietas
kaplēšanu
un izretināšanu (pirmo reizi) maksā 50 rubļus un 1 kg
cukura. 1 sieka vieta =
1238m2 , 8 sieka vietas =1 ha.
Lietuvietes
ir lielas dziedātājas, atpūšoties un tāpat arī kaplējot,
viņas dzied,
galvenokārt "uz balsīm". Kaut arī viņas bieži
vien ir katra no sava ciemata un nav pazīstamas, ātri vien sadraudzējas
un saskaņo savas balsis. Dziesmiņu noskaņa ir sērīga, dzied galvenokārt
lietuviešu tautas dziesmas, arī krievu tautas dziesmas."
(Ekspedīcijas
dalībnieces A.Krastiņas vērojumi)
Cukurbiešu
retinātājas. EMK,
32. filma, 10.kadrs
"L/a
"Oktobra 30 gadi" puse spēcīgo cilvēku atrodas fermā pie lopiem,
īpaši sievietes. Tas tālab, ka fermās darbi nav mehanizēti
un sievietēm jāveic
visi smagie darbi. Slaucējas ir 12 sievietes, pašas
spēcīgākās, bet viņas nevar
nostrādāt ilgāk kā 3 gadus. Mocās ar roku sāpēm, tās sapampst un tad
jāiet kā
invalīdam no darba prom.
Traktoristu
l/a ir diezgan. Katru gadu apmāca pietiekamu skaitu
jauniešu. Uz katra (no 3
kolhozam piedalītajiem) traktoriem strādā visās maiņās. Traktoristi
vīrieši,
bija sagatavotas 2 sievietes, bet neveiksmīgi. Ar jauniešiem
atkal tas
sliktums, ka tiem drīz jāiet kara klausībā. Pašlaik kā
piekabinātāji 3 jaunieši
no 16 gadiem." _E 2, 270
_Neretas rajons. (Bij.
Jēkabpils apr. Neretas pag.) L/a
"Oktobra 30 gadi"
. Ziņas sniedza: J. Binats, 62 g.v.;
zirgkopis. Pierakstīja: J. Niedre. 1952.g. 27. jūnijs
1. EMK apkalpo LU Latvijas vēstures institūta zinātniskos darbiniekus,
kā arī Latvijas un ārvalstu fiziskas un juridiskas personas (turpmāk -
lasītājus), kuru pētnieciskā darbība nav pretrunā ar Latvijas
Republikas likumdošanu un ar likumu aizsargātajām valsts un
pilsoņu interesēm.
2.Lai saņemtu atļauju darbam EMK, jāiesniedz LVI direktoram adresēts
iesniegums (oficiāla vēstule), kurā norādīts lasītāja vārds, uzvārds,
darba vieta, ieņemamais amats, zinātniskais grāds, pētījuma tēma un tās
hronoloģiskās robežas, pētījuma mērķis.
3. Lasītājiem izsniedz EMK esošos pieprasītos materiālus
atbilstoši pētījumu tēmām, ievērojot konkrēto materiālu
specifiku (saistībā ar zinātniskā darba autortiesību
nodrošinājumu, privātpersonu privātās dzīves datu
aizsardzību);
nodrošina materiālu kopēšanas iespējas.
4. Lasītājiem izsniedz tikai uzskaitītus, aprakstītus un
sakārtotus
dokumentus labā fiziskā stāvoklī. 5. Lasītāja pienākums ir atbildēt par
savās publikācijās un zinātniskajos darbos sniegtās informācijas
atbilstību izmantotajiem EMK materiāliem, norādīt izmantoto materiālu
glabāšanas vietu un pilnu atsauci ( EMK nosaukums, fonda
numurs
un reģistrētās vienības numurs).
6. Lasītājam aizliegts:
7.
EMK ir tiesības:
|
