Latvijas vēstures institūta apgāda publicētās grāmatas

LATVIJAS VĒSTURES INSTITŪTA APGĀDA PUBLICĒTĀS GRĀMATAS

Prices are given for titles currently available

Jaunākās grāmatas
Vispārēja rakstura darbi
Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēsture līdz 1940. gadam
Okupācijas režīmi
Arheoloģija un bioarheoloģija
Etnoloģija
Pilis - arhitektūra, vēsture un arheoloģija
"Arheoloģija un etnogrāfija"
"Senā Rīga"

JAUNĀKĀS GRĀMATAS

	VĒSTURES ZINĀTNE LATVIJĀ – 27 GADI PĒC NEATKARĪBAS ATJAUNOŠANAS. JOPROJĀM KRUSTCELĒS? Latvijas vēsturnieku II kongresa materiāli. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2019. 223 lpp. ISBN 978-9984-824-54-3 Cena – € 7.84 SATURS Guntis Zemītis. Priekšvārds 7 APSVEIKUMI UN UZRUNAS Ina Druviete, LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā 13 Valda Kļava, LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāne 15 Guntis Zemītis, LU Latvijas vēstures institūta direktors 16 LATVIJAS VĒSTURNIEKU I KONGRESA LOMA UN NOZĪME Inesis Feldmanis. Atskats uz Latvijas vēsturnieku I kongresu 18 METODES UN METODOLOĢIJA Aleksandrs Ivanovs. Vēstures zinātnes metodoloģiskās paradigmas Latvijā: pašreizējais stāvoklis un nākotnes vīzija 25 Ineta Lipša. Padomju subjektivitāte: “vecie” avotu veidi un “citas” pieejas padomju perioda izpētē 33 Andris Levāns. Vēstures vārdi: par avotiem – plūstošiem un mainīgiem 41 Lubošs Švecs. Deconstruction of the Soviet Paradigm: Changes in Latvian Historiography during Perestroika 53 DISKUSIJA 65 VĒSTURES ZINĀTNES KOMUNIKĀCIJA – I Andris Pētersons. Komunikācijas modeļi attieksmes veidošanai 71 Guntis Zemītis. Vēstures komunikācija 76 Toms Ķikuts. Muzeji kā vēstures atziņu atspoguļotāji 85 Inga Ābele. Vēstures atspoguļojums literatūrā 91 DISKUSIJA 95 VĒSTURES ZINĀTNES KOMUNIKĀCIJA – II Vija Daukšte. 104 Valdis Klišāns. Vēsture skolā. Nesenā pagātne, aktuālākās problēmas un nākotnes izaicinājumi 105 Valda Kļava. Vēstures izglītība – profesionālu vēsturnieku sagatavošana 111 Irēna Saleniece. Vēstures studiju un pētniecības integrācija: iespējas un problēmas 122 Ainārs Dimants. No trim zvaigznēm uz Latvijas zvaigznāju: vēsturisko reģionālo identitāšu komunikācija valsts drošumspējai 129 DISKUSIJA 137 PAGĀTNI IZZINOŠĀS ZINĀTNES Andris Šnē. Sociālā arheoloģija: sabiedrības, varas, telpas un identitātes problemātika materiālās kultūras pētniecībā 144 Gunita Zariņa. Vai ir aktualizējušies etniskie pētījumi seno iedzīvotāju izpētē 149 Anete Karlsone. Etnoloģijas pētījumu virzieni Eiropā un Latvijā 156 Beata Paškevica. “Visaptveroši intensīvs” vēstures un literatūras savijums brāļu draudzes rokrakstu literatūrā 161 DISKUSIJA 167 VĒSTURE UN IDEOLOĢIJA Mārtiņš Mintaurs. Vēsture un nacionālā identitāte 172 Maija Kūle. Vēsture un laikmeta garīgie strāvojumi 182 Gints Apals. Vēsture, sabiedrība un vara mūsu laikā 192 Harijs Tumans. Ideoloģiskie standarti vēstures zinātnē: vienas tēmas piemērs no seno laiku vēstures 198 DISKUSIJA 210 AUTORI 222
	Māris Atgāzis. Tuvcīņas ieroči Latvijā 10.–13. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2019. 366 lpp.: il. ISBN 978-9984-824-55-0 Grāmata nav pieejama SATURS Redkolēģijas priekšvārds – 9. lpp. Ievads 1. nodaļa. Avoti un literatūras apskats – 15. lpp. 2. nodaļa. Šķēpi – 36. lpp. 1. Jēdziens, termini, avoti un literatūra 2. Šķēpu tipi, izplatība, izcelšanās un hronoloģija 3. Šķēpa lietošana 3. nodaļa. Kaujas naži un zobeni – 96. lpp. A. Kaujas naži un vienasmens zobeni 1. Jēdziens, termini, avoti un literatūra 2. Kaujas nažu tipi, izplatība, izcelšanās un hronoloģija 3. Vienasmens zobenu tipi, izplatība, izcelšanās un hronoloģija B. Divasmeņu zobeni 1. Jēdziens, termini, avoti un literatūra 2. Divasmeņu zobenu tipi, izplatība, izcelšanās un hronoloģija C. Kaujas nažu un zobenu nēsāšanas veids un lietošana 4. nodaļa. Cirvji – 105. lpp. 1. Avoti, literatūra un termini 2. Cirvju tipi, izplatība, izcelšanās un hronoloģija (vispārējā formu attīstība) 3. Jautājums par darba un kaujas cirvjiem 4. Cirvja lietošana 5. nodaļa. Vāles – 146. lpp. 1. Avoti, literatūra un termini 2. Vāļu tipi, izplatība, izcelšanās un hronoloģija 3. Vāles lietošana 6. nodaļa. Vairogi, bruņucepures un bruņas – 157. lpp. A. Vairogi 1. Jēdziens, termini, avoti un literatūra 2. Vairogu tipi, izplatība, izcelšanās un hronoloģija 3. Vairoga lietošana B. Bruņucepures un bruņas 1. Jēdziens, termini, avoti un literatūra 2. Bruņucepuru un bruņu tipi, izplatība, izcelšanās un hronoloģija 3. Bruņucepures un bruņu lietošana 7. nodaļa. Etnisko īpatnību un sociālās noslāņošanās atspoguļojums Latvijas iedzīvotāju 10.–13. gs. apbruņojumā – 182. lpp. 8. nodaļa. Latvijas iedzīvotāju tuvcīņas ieroču attīstības likumsakarības un galvenās tendences 10.–13. gadsimtā – 194. lpp. 1. Avoti un literatūra 2. Tuvcīņas ieroču kompleksi un to izmaiņas no vidējā dzelzs laikmeta beigām līdz 11. gadsimta sākumam 3. Tuvcīņas ieroču kompleksi un to izmaiņas no 11. gadsimta sākuma līdz 13. gadsimtam Saīsinājumi – 203. lpp. Literatūra – 205. lpp. Close Combat Weapons in Ancient Latvia, 10th–13th Centuries Summary (tulkojis Valdis Bērziņš) – 226. lpp. Rūdolfs Brūzis. Jaunākie pētījumi ieroču arheoloģijā Latvijā – 253. lpp. PIELIKUMS Laikabiedru atmiņas par arheologu Māri Atgāzi (1935–2018) – 257. lpp. Antonija Vilcāne. Arheologs Māris Atgāzis. Dzīve un darbi Aivars Berķis. Mans sola biedrs Māris Ilze Gutāne (dzimusi Atgāze). Ilzītes atmiņas par papu Zigrīda Apala. Daži atmiņu atspulgi par Māri Atgāzi Andris Caune. Mēs bijām vienaudži Dagnija Svarāne. Ekspedīcijās kopā ar Māri Silvija Tilko. Manas atmiņas par Māri Atgāzi Kristīne Ducmane. Dažas atmiņu drumslas Guntis Zemītis. Māris Atgāzis – draugs un skolotājs Rūdolfs Brūzis. Ieroču meistars in memoriam Sandra Zirne. Māris Atgāzis – mans pirmais skolotājs arheoloģijā Jānis Ciglis. Dažas atmiņas par Māri Atgāzi Vitolds Muižnieks. Kolēģi Māri Atgāzi atceroties Mati Mandels. Manas atmiņas par Māri Atgāzi Ernests Vasiļausks. Māri Atgāzi atceroties Atmiņu rakstu autori – 336. lpp. Māra Atgāža publikācijas (sagatavoja Rūta Kore) – 337. lpp. Māra Atgāža nepublicētie arheoloģisko izrakumu pārskati Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta arheoloģisko materiālu krātuvē (sagatavoja Silvija Tilko) – 362. lpp. Attēlu tabulas. Ievērojamākie ieroči Latvijā vēlajā dzelzs laikmetā (ielikums starp 128. un 129. lpp.)
	Līga Lapa. Kaujinieki un mežabrāļi 1905. gada revolūcijā Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018. 446 lpp.: il. ISBN 978-9984-824-51-2 Grāmata nav pieejama Saturs PRIEKŠVĀRDS – 9. lpp. IEVADS – 13. lpp. AVOTU UN LITERATŪRAS APSKATS – 20. lpp. Arhīva materiāli – 20. lpp. Normatīvie akti – 27. lpp. Prese – 28. lpp.Atmiņas – 30. lpp. Uzziņu un zinātniskā literatūra – 32. lpp. 1. nodaļa. KAUJINIEKU KUSTĪBAS PIRMSĀKUMI – 41. lpp. Sociāldemokrātiskās kustības izveidošanās – 41. lpp. Pirmie mēģinājumi veidot bruņotu pretsparu – 42. lpp. Sadursmes pie Vecās Ģertrūdes baznīcas un guberņas cietuma – 43. lpp. Cietušie policijas darbinieki – 44. lpp. Uzbrukumi uzņēmumu administrācijas darbiniekiem – 44. lpp. Rīgas apakšvirsnieku mācību bataljons – 48. lpp. Ģenerālstreika gaita Rīgā – 49. lpp. Demonstrantu daudzums un kaujinieku klātbūtne – 51. lpp. Demonstrācijas vadība – 53. lpp. Demonstrantu atgriešanās Daugavmalā – 53. lpp. Sadursmes gaita – 55. lpp. Kritušo un ievainoto apzināšana – 58. lpp. Deformētās jeb t.s. dum-dum lodes – 60. lpp. Kaujinieku klātbūtne un mēģinājumi notikumus falsificēt – 61. lpp. 1905. gada 9. un 13. janvāra notikumu atcere – 63. lpp. Vispārējā streika notikumi Liepājā – 63. lpp. 2. nodaļa. KAUJINIEKU KUSTĪBAS ATTĪSTĪBA LĪDZ 17. OKTOBRA MANIFESTAM – 68. lpp. LSDSP pēc 1905. gada 13. janvāra – 68. lpp. Kritušo apglabāšana – 69. lpp. Strādnieku cīņas ar fabriku un rūpnīcu administrāciju – 71. lpp. Vardarbība pret policijas pārstāvjiem – 73. lpp. Indriķa Asara kaujinieku grupa – 75. lpp. Bumbas kaujinieku ieroču arsenālā – 80. lpp. Pirmie laukstrādnieku streiki – 85. lpp. Baznīcu demonstrācijas 1905. gada vasarā – 87. lpp. Notikumi Lielsesavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā – 94. lpp. Vardarbība akti pret baznīcas pārstāvjiem 1905. gada vasarā un rudenī – 96. lpp. Vardarbīgi protesti laukos 1905. gada vasarā – 99. lpp. Cīņa pret policijas pārstāvjiem un “spiegiem” laukos – 103. lpp. Pilsētas 1905. gada vasarā un rudenī – 109. lpp. Uzbrukums Rīgas centrālcietumam – 115. lpp. 3. nodaļa. KAUJINIEKI “BRĪVĪBAS DIENĀS” – 127. lpp. Sadursmes 17. oktobra manifesta priekšvakarā – 127. lpp. Brīvības dienu sākums – 130. lpp. Ebreju grautiņu mēģinājums – 131. lpp. Strādnieku patruļas Rīgā – 135. lpp. Kaujinieku uzbrukums kreisera “Kondors” komandiera dzīvoklim – 141. lpp. Ieroču konfiskācija Bieriņmuižā – 146. lpp. Policijas akcijas 1905. gada decembrī un 1906. gada janvārī – 147. lpp. Kaujinieku uzbrukums fabrikai “Provodņiks” – 150. lpp. Kaujinieku uzbrukums dragūnu patruļai – 154. lpp.Vardarbības eskalācija laukos – 154. lpp. Notikumi Kokneses–Skrīveru–Lielvārdes apvidū – 157. lpp. Jaunās un vecās varas orgānu konfrontācija – 163. lpp. 4. nodaļa. MEŽABRĀĻU KUSTĪBA – 171. lpp. Soda ekspedīciju ierašanās – 171. lpp. Masveida apcietināšanas – 173. lpp. Mežabrāļu kustības rašanās – 176. lpp. Mežabrāļu organizēšanās grupās – 178. lpp. Madlienas apkaimes mežabrāļi – 180. lpp. Bezvārža grupa Kuldīgas apkārtnē – 182. lpp. Bēnes mežabrāļi – 184. lpp.Dobeles mežabrāļi – 185. lpp. Dundagas mežabrāļi – 186. lpp. Uzbrukumi pagastu administrācijai – 188. lpp. Izrēķināšanās ar nodevējiem, represijas pret turīgajiem iedzīvotājiem – 193. lpp. Notikumi Drustos – 197. lpp. Raunas apkaimes mežabrāļi – 202. lpp. Lielvārdes mācītāja Ludviga Cimmermaņa nogalināšana – 203. lpp. Represijas pret lauku skolotājiem – 205. lpp. Lauka karatiesu izveidošana – 208. lpp.Mežabrāļu kustības noriets – 209. lpp. Sadursme stikla fabrikā Meņģeles pagastā – 210. lpp. Mežabrāļi 1906. gada nogalē un 1907. gadā – 211. lpp. LSDSP un LSD centrālorgānu lēmumi par mežabrāļiem – 212. lpp. 5. nodaļa. KAUJINIEKI 1906. GADĀ – 221. lpp. Cara administrācijas rīkojumi par ieroču nēsāšanu – 221. lpp. Uzbrukums policijas pārvaldei – 223. lpp. Citas sadursmes ar policiju un karaspēka patruļām – 225. lpp. Uzbrukumi tirdzniecības uzņēmumiem – 226. lpp. Draudu vēstules – 227. lpp. Uzbrukumi uzņēmumu kasēm – 228. lpp. Notikumi Rīgas ostā – 231. lpp. Uzbrukums Slokas miestam – 232. lpp. Uzbrukums apdrošināšanas kantorim Jaunajā ielā Rīgā – 234. lpp. Uzbrukums pasažieru vilcienam – 235. lpp. Uzbrukums brāļu Bušu uzņēmumam un vēl citas operācijas – 236. lpp. Izrēķināšanās ar “spiegiem” un streiklaužiem – 238. lpp. Tramvajnieku streiks – 239. lpp. Citi uzbrukumi ar bumbām – 243. lpp. Latviešu sociāldemokrātu savienības organizācijas sagrāve – 244. lpp. Sprādziens Rīgā, Elizabetes ielā 22 – 248. lpp. Konspiratīvā dzīvokļa likvidācija Lielajā Ņevas ielā 26 – 250. lpp. Anarhisti-komunisti – 251. lpp. Kaujinieku darbība aiz Latvijas robežām – 253. lpp. Spīdzināšana Izmeklēšanas nodaļā – 255. lpp. NOBEIGUMS – 263. lpp. Pielikumi: AVOTI UN LITERATŪRA – 269. lpp. PERSONU RĀDĪTĀJS – 293. lpp. 1905. GADA 13. JANVĀRA DEMONSTRĀCIJĀ KRITUŠIE, NO IEVAINOJUMIEM MIRUŠIE UN IEVAINOTIE – 402. lpp. LATVIEŠU SOCIĀLDEMOKRĀTU SAVIENĪBAS KAUJAS ORGANIZĀCIJAS STATŪTI – 437. lpp. SAĪSINĀJUMI – 439. lpp. COMBATANTS AND FOREST BROTHERS DURING THE 1905 REVOLUTION IN LATVIA. Summary – 440. lpp.
	Rietumvalstu nostāja Baltijas valstu jautājumā 1940.–1991. gadā: Dokumentu krājums. Sast. A. Lerhis. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2017. 623 lpp. ISBN 978-9984-824-50-5 Cena – € 7.19 SATURS Dokumentu rādītājs. – 7. lpp. Ievads. Ainārs Lerhis, Antonijs Zunda, Ineta Didrihsone-Tomaševska. – 39. lpp. I. Rietumvalstu nostāja pirmās padomju okupācijas periodā, 1940. gada jūnijs – 1941. gada jūnijs. – 59. lpp. II. Rietumvalstu pozīcija Vācijas un PSRS kara, nacistiskās okupācijas un otrreizējās padomju okupācijas sākuma periodā, 1941. gada jūnijs – 1945. gada maijs. – 111. lpp. III. Rietumvalstu politika otrreizējās padomju okupācijas gados un Aukstā kara periodā, 1945. gada maijs – 1988. gads. – 155. lpp. IV. Rietumvalstu nostāja Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas jautājuma aktualizēšanās periodā, 1989. gads – 1991. gada augusts. – 445. lpp. V. Rietumvalstu pozīcija kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas par to nostāju Baltijas valstu jautājumā to okupācijas un aneksijas laikā, 1991. gada augusts – 2016. gads. – 507. lpp. Personu rādītājs. – 579. lpp. Saīsinājumi. – 605. lpp. Position of the Western Countries on the Issue of Baltic States during 1940–1991. Summary. – 607. lpp.
	Andris Caune. Rīga laikmetu griežos, 1901–1918. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018. 287 lpp.: il. ISBN 978-9984-824-47-5 Grāmata nav pieejama. SATURS Priekšvārds 7 Rīga – viena no pasaules lielpilsētām 20. gadsimta sākumā 10 Rīgas teritorijas izaugsme līdz 20. gadsimta sākumam 14 Iekšrīga 18 Pēterburgas Ārrīga 84 Maskavas Ārrīga 156 Jelgavas Ārrīga 180 Rīgas pieminekļi 212 Satiksmes līdzekļi Rīgā 20. gadsimta sākumā 230 Rīdzinieki gadsimta sākumā 244 Karā postītā Rīga Latvijas valsts tapšanas laikā 266
	Ēriks Jēkabsons. Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918.–1922. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018. 831 lpp.; 32 lpp. il. ISBN 978-9984-824-49-9 Cena – € 15.00 Saturs Ievads 11. lpp 1. daļa. Politiskās un ekonomiskās attiecības starp Latviju un ASV 1918.–1922. gadā 15. lpp. 1.1. ASV Krievijas politikas galvenās iezīmes un tās Baltijas aspects 15. lpp. 1.2. Pirmie sakari 1918. gadā–1919. gada vasarā un rudenī 27. lpp. 1.2.1. Attiecību priekšvēsture un sākums 27. lpp. 1.2.2. Parīzes Miera konferencē 37. lpp. Pirmie sakari (37); Amerikas Latviešu apvienības delegāts Kārlis Ozols Parīzē (40); Jautājums par pārtikas piegādēm un tā saistība ar stāvokli Latvijā (44) 1.2.3. Vorvika Grīna misija Latvijā 1919. gada aprīlī–augustā 55. lpp. Misijas izveidošana Ierašanās un darbības sākums Latvijā (55); 16. aprīļa apvērsums un Rīgas atbrīvošana (60); Cēsu kaujas (82); Darbības noslēgums (95) 1.2.4. Sakari Parīzē un sabiedrības “Konzums” starpniecība 1919. gada vasarā un rudenī. Latvijas parāds ASV 105. lpp. Kara materiālu jautājums un sabiedrības “Konzums” iesaistīšana (106); Iepirkumu nogāde Latvijā un Latvijas parāda jautājums ASV (112); Vienošanās ar Volteru Čendleru (117) 1.2.5. ASV latviešu darbība 1918.–1919. gadā un Latvijas konsulārā aģenta iecelšana Ņujorkā 119. lpp. Latviešu sabiedriski politiskā darbība (119); Konsulārā aģenta iecelšana (123) 1.3. Amerikas Palīdzības administrācijas (ARA) darbība Latvijā 1919. gada pavasarī–vasarā 147. lpp. 1.3.1. Darbības sākums Latvijā 1919. gadā 149. lpp. Gatavošanās darbībai Latvijā (149); ARA pārstāvju ierašanās un darba sākums Liepājā (159); 16. aprīļa apvērsums un miltu izdales pārtraukšana (163); Miltu izdales atjaunošana maijā (166) 1.3.2. Džona Grūma misija Liepājā 171. lpp. Misijas izveidošana un darbība Kurzemē (171); Versaļā notiekošā atskaņas (182) 1.3.3. ARA Pārtikas misija Rīgā 194. lpp. Gatavošanās darbībai Rīgā (194); ARA pārstāvju ierašanās Rīgā un darbības sākums (195); “Baltais terors” un ARA (206); Darbības pārtraukums sakarā ar notiekošo Versaļā un atgriešanās Rīgā (211); Varas maiņa valstī un Rīgā jūlijā un tās sekas (218); Armijas apgāde (229); Misijas darbības apstākļi un nobeigums (232) 1.3.4. ARA Eiropas Bērnu fonda realizētās ēdināšanas sākums un Pārtikas misijas aizbraukšana 234. lpp. Sagatavošanās bērnu ēdināšanai un darba sākums (234); Liepāja, Kurzeme un Zemgale (239); Rīga (249); Misijas aizbraukšana (257); Misijas pārskati par darbību un situāciju (262) 1.4. Attiecību nostabilizēšanās 1919. gada rudenī–1920. gada rudenī 293. lpp. 1.4.1. Attiecības 1919. gada vasarā un rudenī. Bermontiāde 293. lpp. Bermonta uzbrukuma priekšvakarā (293); Bermonta spēku uzbrukums un ASV militārā pārstāvja ierašanās (296); Valsts departamenta komisijas vadītāja Džona Geida ierašanās un darbība (304); Anrī Nisela komisija (314); ASV preses pārstāvju darbība Latvijā (316) 1.4.2. 1919. gada beigas un 1920. gada pirmais pusgads 322. lpp. ASV vispārējā attieksme un pārstāvju darbība Latvijā (322); Atbalsta meklējumi no ASV (330); Sadarbība ar Latvijas iestādēm izlūkošanas jautājumos un Padomju Krievijas faktors (332); Valsts departamenta komisijas citas darbības jomas (339); Džozefa Stēlina dienests Latvijas armijā (341) 1.4.3. Attiecības 1920. gada vasarā un rudenī 343. lpp. Valsts Departamenta komisijas vadības maiņa Rīgā (343); Beinbridža Kolbija nota (347) 1.4.4. Latvijas pārstāvju darbība ASV 353. lpp. Konsulārais aģents Ņujorkā (353); Tirdznieciskais pārstāvis (354); Diplomātiskā pārstāvja iecelšanas jautājums (356); Alfrēda Nagela lieta (358) 1.4.5. Neveiksmīgais darījums ar firmu “U.S.A. International Corporation” 363. lpp. Norise (363); Bažu apstiprināšanās (366); Mēģinājumi atgūt iemaksāto naudu ASV (369); Tiesvedība Latvijā un lietas izskaņa (371) 1.5. Cīņa par atzīšanu 1920. gada rudenī–1922. gada vasarā 391. lpp. 1.5.1. Atzīšanas panākšanas centieni līdz 1921. gada vasarai 391. lpp. ASVValsts departamenta komisijas darbība Rīgā (391); Atzīšana no citu lielvalstu puses (393); Latvijas diplomātiskā pārstāvja darbības sākums ASV, konsulārā pārstāvja jautājums (397); Voltera Čendlera darbība ASV (401); Prezidenta administrācijas maiņa ASV un tās sekas(408); ASV latviešu nostāja pret Latvijas jautājumu (415) 1.5.2. Atzīšanas jautājums 1921. gada rudenī–1922. gadā 420. lpp. Atzīšanas jautājuma ģenēze un Latvijas pārstāvniecības darbība (420); Dažādi sakari un sabiedriskā doma ASV (428); ASV konsulāts Rīgā, pasažieru satiksme, karakuģi (430); Latvija kā tranzītzeme izceļotājiem no ASV uz Padomju Krieviju (434) 1.5.3. Latvijas un ASV saimnieciskie, kultūras, zinātnes un baznīcu sakari 437. lpp. Saimnieciskie kontakti (437); Kultūrs sakari (442); Sakari starp baznīcām (446) 1.5.4. Atzīšana de iure 449. lpp. Atzīšanas norise (449); Reakcija Latvijā un ASV (451); ASV pārstāvniecības statusa maiņa (458) 2. daļa. ASV nevalstisko organizāciju palīdzības rakstura darbība Latvijā 477. lpp. 2.1. Amerikas Palīdzības administrācijas Eiropas bērnu fonda Baltijas valstu misijas Latvijas nodaļa 477. lpp. 2.1.1. ARA darbība Latvijā 1919.–1920. gadā 478. lpp. 2.1.1.1. ARA Bērnu Palīdzības fonda patstāvīgas darbības sākums, Bermontiāde 478. lpp. Darba uzsākšana un Tomasa Orbisona aktivitātes (478); Karadarbības laiks ar Bermonta spēkiem, Tomasa Orbisona ievainošana (484) 2.1.1.2. Bērnu Palīdzības fonds Latvijā 1919. gada decembrī– 1920. gada jūlijā 496. lpp. Bērnu virtuvju un klīniku darbība pēc Bermontiādes (496); Apģērba programmas realizācija (499); Ziemassvētku laiks un iedzīvotāju pateicība (500); Mēģinājumi iegūt finansējumu ASV programmas realizācijai Latvijā (505); Amerikāņu darba apstākļi Latvijā, darbība Rīgā un Liepājā (506); Darbība Latgalē pēc atbrīvošanas (510); Konflikti ar sociāldemokrātiem Liepājā un Rīgā (512) 2.1.1.3. Citas fonda darbības sfēras un darba izbeigšana Latvijā 1920. gada vasarā 518. lpp. Rūpes par ieslodzītajiem un karavīriem, atbalsts Latvijas iestādēm (518); Darbības noslēguma posms (521) 2.1.2. ARA darbība Latvijā 1921.–1922. gadā 529. lpp. 2.1.2.1. Darbības atjaunošana 1921. gada sākumā un Amerikāņu alīdzības centrālkomitejas darbība 529. lpp. Stāvoklis Latvijā un ARA darbības atjaunošana (529); “Amerikāņu ķēķu pārvaldes centrālkomiteja” un darba organizācija (534); Studentu virtuve Rīgā (544) 2.1.2.2. ARA sadarbība ar Latvijas izpostīto apgabalu kongresa padomi 545. lpp. Sadarbības sākums (545); Darbības veids un apjoms (546) 2.1.2.3. Darbības sašaurināšana un noslēgums 1921. gada vasarā–1922. gadā 549. lpp. Darba sašaurināšana (549); Darbības noslēguma posms (559) 2.1.2.4. ARA un Padomju Krievijas līgums Rīgā 1921. gadā un Latvijas loma tranzīta nodrošināšanā 562. lpp. Līguma parakstīšana (562); Latvijas loma (563) 2.2. Amerikas Sarkanais Krusts 596. lpp. 2.2.1. Darbība 1919.–1921. gadā 597. lpp. 2.2.1.1. Darbības sākums Latvijā un Bermontiāde 597. lpp. Sagatavošanās un darba sākums (597); Misijas ierašanās (607); Kaujas Rīgā (609); Palīdzība Pārdaugavas iedzīvotājiem (612); Misijas daļas darbība Jelgavā un apvienošanās (615) 2.2.1.2. Darbība pēc Bermontiādes 617. lpp. Palīdzība armijai (617); Palīdzības formas iedzīvotājiem: bērni, trūcīgie, ieslodzītie (621); Cīņa ar slimībām (627); Darbības apstākļi un rezultāti (629); Edvarda Raiena personība un loma, Padomju Krievijas faktors (638) 2.2.1.3. Darbība provincē 648. lpp. Liepāja un Ventspils (648); Valmiera (651); Jelgava (651); Latgale – Daugavpils, Rēzekne u.c. (656) 2.2.1.4. Misijas statuss, iekšējā kārtība, sastāvs un darbības izmaksas 664. lpp. Iekšējā kārtība (665); Sastāvs un izmaksas (669); Transports un preses izdevums (673) 2.2.1.5. Sadarbība ar Latvijas organizācijām 677. lpp. Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss (677); Izpostīto apgabalu kongresa padome (680); Ārpus Latvijas sniegtais atbalsts (684) 2.2.2. Darbība 1921.–1922. gadā 686. lpp. 2.2.2.1. Pāreja uz Bērnu labklājības programmu un darbības sašaurināšana 686. lpp. Plāna izstrādes gaita (686); Pāreja (690) 2.2.2.2. Darba pēdējais posms 1922. gadā 705. lpp. Misijas samazināšana (705); Darbības noslēgums (709) 2.3. Jaunekļu kristīgā savienība, Jaunavu kristīgā savienība un Amerikas Ebreju apvienotās palīdzības komiteja 739. lpp. 2.3.1. Jaunekļu kristīgā savienība 739. lpp. YMCA darba sākums Latvijas armijā 1920. gadā (740); Darbības paplašināšana 1921. gada nogalē (745); YMCA darbība sporta jomā (749); YMCA aktivitātes ārpus armijas (752); Darbības pēdējais posms 1921. gada beigās– 1922. gadā (753) 2.3.2. Jaunavu kristīgā savienība Latvijā 1921.–1922. gadā 756. lpp. 2.3.3. Amerikas Ebreju apvienotās palīdzības komiteja Latvijā 760. lpp. Secinājumi 769. lpp. Avoti un literatūra 773. lpp. Personu rādītājs 787. lpp. Saīsinājumi 817. lpp. Relations between Latvia and the United States 1918–1922. Summary 819. lpp.
	Senā Rīga 9: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē / Zin. red. Ieva Ose. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018. 343 lpp.: il. ISBN 978-0084-824-48-2 Cena – € 10.00 SATURS Priekšvārds 8. lpp. I. Pētījumi Rīgas arheoloģijā VIKTORIJA BEBRE. Rīgas 17. gadsimta zirgu krūšu aizjūga siksnas jeb širas 13. lpp. TATJANA BERGA. Rīgā atrastie 15.–18. gs. skaitīšanas žetoni 24. lpp. RŪDOLFS BRŪZIS. Mazjumpravas muižas ūdensdzirnavas 41. lpp. IEVA OSE. Dažas atziņas par Rīgā atrastiem 16. gs. otrās puses krāsns podiņiem ar Saksijas hercogu portretiem 59. lpp. ILZE REINFELDE. Austrumvācu zemju 16.–18. gs. akmensmasas keramika Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā 73. lpp. DAGNIJA SVARĀNE. Metālliešana un lejamveidnes Rīgā un Daugavas lejtecē dzelzs laikmetā un viduslaikos 96. lpp. MĀRIS ZUNDE. Dendrohronoloģiskās datēšanas rezultātu nozīme Rīgas arheoloģijā 121. lpp. II. Pētījumi Rīgas vēsturē un kultūras vēsturē MARGARITA BARZDEVIČA. Smiltis Rīgas pilsētvidē 17. gadsimtā un 18. gadsimta sākumā kartogrāfisko attēlu atspoguļojumā 141. lpp. VIKTORS DĀBOLIŅŠ. Numismātikas aizsākumi Rīgā un Vidzemē 17. gadsimtā un 18. gadsimta pirmajā pusē 157. lpp. MĀRTIŅŠ MINTAURS. Vēsturnieka Roberta Malvesa (1905–1982) devums Vecrīgas arhitektūras mantojuma izpētē 173. lpp. TĀLIS PUMPURIŅŠ. Rīgas ilustrēto pastkaršu izdevēja firma “Hebensperger & co.” 190. lpp. RENĀTE SILIŅA-PIŅĶE. Kā sauca 15. gadsimta rīdziniekus? Sociolingvistisks skatījums 220. lpp. AGNESE TAMBAKA. Dažas liecības par 17.–19. gadsimta nīderlandiešu flīzēm Rīgā 235. lpp. INDULIS ZVIRGZDIŅŠ. Fotogrāfs Jānis Glīznieks – 1917. gada 3. septembra notikumu dokumentētājs Rīgā 257. lpp. III. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krātuves INITA DZELME. Trīsdaļīgo sudraba kosmētikas kārbiņu emblemātika 18. gadsimtā 287. lpp. ANITA GAILIŠA. Rīgas Mazās ģildes 1856. gada cunftu karogi 296. lpp. INGRĪDA MIKLĀVA. Ferdinanda Dāvida Vīkmana plāni Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā 318. lpp. Content/Inhalt Preface / Vorwort 8 I. Research on the Archaeology of Riga / Untersuchungen zur Archäologie Rigas VIKTORIJA BEBRE. Riga 17th Century Horse Harnesses with a Breaststrap 13 TATJANA BERGA. Finds of Counting Jetons in Riga, 15th–18th Centuries 24 RŪDOLFS BRŪZIS. Water Mill at Mazjumprava Manor 41 IEVA OSE. Einige Erkenntnisse über die in Riga gefundenen Kacheln aus der zweiten Hälfte des 16. Jahrhunderts mit den Porträts der Herzöge zu Sachsen 59 ILZE REINFELDE. 16th–18th Century Stoneware Ceramics of Eastern German Countries in the Museum of the History of Riga and Navigation 73 DAGNIJA SVARĀNE. Metal Casting and Moulds in Riga and the Lower Daugava Area in the Iron Age and Middle Ages 96 MĀRIS ZUNDE. The Significance of Dendro-dating Results for the Archaeology of Riga 121 II. Research on the history and culture history of Riga / Untersuchungen zur Geschichte und Kulturgeschichte Rigas MARGARITA BARZDEVIČA. Widerspiegelung der Sandflächen in Riga und in seiner Umgebung in den kartographischen Abbildungen des 17. un des frühen 18. Jahrhunderts 141 VIKTORS DĀBOLIŅŠ. The Origins of Numismatics in Riga and Vidzeme (17th Century to the First Half of 18th Century) 157 MĀRTIŅŠ MINTAURS. Historian Roberts Malvess (1905–1982) and His Contribution to Research of Architectural Heritage of the Old Town of Riga 173 TĀLIS PUMPURIŅŠ. Rigaer Firma “Hebensperger & co.” – Herausgeber der illustrierten Postkarten 190 RENĀTE SILIŅA-PIŅĶE. Wie hießen die Rigenser im 15. Jahrhundert? Eine soziolinguistische Studie 220 AGNESE TAMBAKA. Some Evidences of 17th–19th Century Dutch Tiles in Riga 235 INDULIS ZVIRGZDIŅŠ. Der Fotograf Jānis Glīznieks – Dokumentarist der Ereignisse in Riga am 3. September 1917 257 III. From the Depository of the Museum of the History of Riga and Navigation / Aus der Sammlung des Rigaer Museums für Stadtgeschichte und Schiffahrt INITA DZELME. Emblems on 18th Century Tripartite Silver Cosmetics Boxes 287 ANITA GAILIŠA. Fahnen der Zünfte der Rigaer kleinen Gilde, 1856 296 INGRĪDA MIKLĀVA. Pläne von Ferdinand David Wieckmann in der Sammlung des Rigaer Museums für Stadtgeschichte und Schiffahrt 318
	Gunārs Alfrēds Jansons. Savas dzīves piemiņai. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2017. 479 lpp.: il. ISBN 978-9984-824-46-8 Cena – € 6,00 SATURS Ievadvārdi. Andris Caune. – 7. lpp. Kurzeme. Tēvs. – 11. lpp. Zemgale. Māte. – 24. lpp. Rīga – Maskavas forštate. – 39. lpp. Papus. – 45. lpp. Dzelzāmurs. – 62. lpp. Griezes. – 67. lpp. Jūrmalas vasaras. – 71. lpp. Skola. – 91. lpp. Atvadas no Daugavas. – 123. lpp. Rocēni. – 136. lpp. Gulbene. – 145. lpp. Šalkas. – 158. lpp. Jelgava. – 165. lpp. Pārdaugava. – 179. lpp. Pēdējā miera vasara. – 213. lpp. Pirmā nestunda. – 239. lpp. Pirmie krievu laiki. – 247. lpp. Karš Latvijā arī manai paaudzei. – 270. lpp. Vācieši!!! – 277. lpp. Nāves klātbūtne. – 283. lpp. Vācu laiks. – 287. lpp. Ulbrokā. – 309. lpp. Pirmā nāve mūsu nemirstīgajā ģimenītē. – 356. lpp. Atvadas no Jelgavas. – 362. lpp. Bēgļu gaitas arī manai paaudzei. – 371. lpp. “Kurzemes cietoksnī” rudens un ziema. – 378. lpp. “Kurzemes cietoksnī” pavasaris. – 401. lpp. Jauno dzīves gaitu miglā. – 415. lpp. PIELIKUMS Andris Caune. Latvijas senceltņu restaurācijai veltīts mūžs (arhitekta Gunāra Jansona galvenie dzīves dati). – 425. lpp. Gunāra Jansona publicētie darbi. Sastādījusi Ieva Ose. – 433. lpp. Gunāra Jansona zīmējumu pirmpublicējumi un pārpublicējumi citu autoru darbos. Sastādījusi Ieva Ose. – 442. lpp. Literatūra par Gunāru Jansonu. Sastādījusi Ieva Ose. – 445. lpp. LAIKABIEDRU ATMIŅAS Ilgonis Stukmanis. Laiks kopā ar Gunāru Jansonu. – 451. lpp. Ināra Batraga. Gunāra Jansona padoms bija neatsverams. – 454. lpp. Gunārs Jansons un Turaidas muzejrezervāts (Fotoattēlu izlase). – 456. lpp. Ieva Ose. Manas tikšanās ar Gunāru Jansonu. – 459. lpp. Andris Caune. Mūsu draudzība ilga 50 gadus. – 463. lpp. Vestfālenes lauku ciemu viduslaiku baznīcu pētnieka Andreasa Zasena atvadu vārdi Gunāram Jansonam. – 468. lpp. Elita Grosmane. Dažas atmiņas un pārdomas par arhitektu Gunāru Jansonu. – 471. lpp. Imants Lancmanis. Arhitekta Gunāra Jansona ieguldījums Latvijas arhitektūras mantojuma saglabāšanā. – 474. lpp. Ojārs Spārītis. Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors Gunārs Jansons (04.04.1928.–27.08.2013.). – 476. lpp. KRĀJUMĀ IEVIETOTO ATMIŅU AUTORI. – 479. lpp.
	Rūdolfs Brūzis. Tuvcīņas ieroči Latvijā 14.–16. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2016. 383 lpp.: il. (Rūdolfs Brūzis. Melee Weapons in Latvia in the 14th–16th Century) ISBN 978-9984-824-45-1 Grāmata nav pieejama SATURS Ievads. – 7. lpp. Izmantotie avoti. – 12. lpp. Arheoloģiskie artefakti un to kolekcijas. – 12. lpp. Rakstītie avoti. – 22. lpp. Ikonogrāfiskie avoti. – 24. lpp. Antropoloģiskie avoti. – 25. lpp. Ieroču arheoloģijas historiogrāfija. – 30. lpp. 1. Tuvcīņas ieroču izpētes metodoloģija. – 37. lpp. 2. Tuvcīņas bruņojuma un taktikas attīstība Eiropā 14.–16. gs. – 50. lpp. 3. Tuvcīņas ieroču atspoguļojums Latvijas 14.–16. gs. ikonogrāfiskajos un rakstītajos avotos. – 68. lpp. 4. Durami griežamie ieroči. – 84. lpp. 4.1. Duramie zobeni. – 85. lpp. 4.2. Duramie kaujas naži. – 93. lpp. 4.3. Dunči. – 100. lpp. 4.4. Šķēpi. – 117. lpp. 4.5. Pīķi. – 133. lpp. 5. Cērtamie ieroči. – 166. lpp. 5.1. Cērtamie zobeni. – 167. lpp. 5.2. Cērtamie kaujas naži. – 171. lpp. 5.3. Cirvji. – 176. lpp. 6. Sitamie ieroči. – 210. lpp. 6.1. Kaujas vāles. – 210. lpp. 7. Kombinētu funkciju ieroči. – 218. lpp. 7.1. Kaujas āmuri. – 218. lpp. 7.2. “Mordaksta” tipa cirvji. – 224. lpp. 7.3. Helebardes. – 226. lpp. 8. Medību ieroči. – 233. lpp. 8.1. Dunči. – 233. lpp. 8.2. Šķēpi. – 235. lpp. 9. Ieroču korelācija 14.–16. gs. apbedījumos. – 247. lpp. Secinājumi. – 259. lpp. Attēlu tabulas. – 265. lpp. Izmantoto avotu un literatūras saraksts. – 319. lpp. Tekstā, attēlu parakstos, atsaucēs un tabulās izmantotie saīsinājumi. – 337. lpp. Melee weapons in Latvia in the 14th–16th century. Summary. – 340. lpp. List of illustrations. – 373. lpp. List of tables. – 381. lpp. List of plates. – 382. lpp.
	Latvijas Republikas oficiālā nostāja Latvijas diplomātiskā dienesta dokumentos 1940.–1991. gadā: Dokumentu krājums / Sast. Ainārs Lerhis. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2015. – 399 lpp. ISBN 978-9984-824-44-4 Cena – € 8,00 SATURS Dokumentu rādītājs. – 7. lpp. Ievads. Ainārs Lerhis. – 25. lpp. I. Ārlietu dienesta pozīcija Rietumvalstīs pirmās padomju okupācijas periodā, 1940. gada jūnijs – 1941. gada jūnijs. – 41. lpp. II. Diplomātiskā dienesta nostādnes Vācijas un PSRS kara, nacistiskās okupācijas un otrreizējās padomju okupācijas sākuma periodā, 1941. gada jūnijs – 1945. gada maijs. – 88. lpp. III. Ārlietu dienesta nostāja Latvijas otrreizējās padomju okupācijas gados Latvijas tiesiskā statusa un neatkarības jautājuma uzturēšanā, 1945. gada maijs – 1988. gads. – 187. lpp. IV. Diplomātiskā dienesta atbalsts valstiskās neatkarības atjaunošanas centieniem Latvijas Tautas frontes “tautas diplomātijas” laikā un pārejas periodā no Neatkarības deklarācijas līdz Konstitucionālajam likumam, 1989. gads – 1991. gada augusts. – 354. lpp. Personu rādītājs. – 369. lpp. Saīsinājumi. – 384. lpp. Official Position of the Republic of Latvia in Latvian Diplomatic Service Documents in 1940–1991 Summary. – 387. lpp.
	Dionīsija Fabrīcija Livonijas vēsture = Dionysii Fabricii Livonicae historiae. No latīņu valodas tulkojis un komentārus sarakstījis Ēvalds Mugurēvičs. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2016. – 303 lpp. ISBN 978-9984-824-43-7 Cena – € 8,00 SATURS IEVADVĀRDI. Andris Caune. – 7. lpp. TULKOTĀJA PRIEKŠVĀRDS. – 11. lpp. DIONYSII FABRICII LIVONICAE HISTORIA = DIONĪSIJA FABRĪCIJA LIVONIJAS VĒSTURE. – 13. lpp. KOMENTĀRI. – 265. lpp. AVOTI UN LITERATŪRA. – 281. lpp. RĀDĪTĀJS. – 285. lpp.
	Andris Caune. Ģenerālis Jānis Balodis Krievijas izsūtījumā un cietumā, 1940–1960. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2016. – 271 lpp.: il. ISBN 978-9984-824-42-0 Cena – € 8,00 SATURS PRIEKŠVĀRDS. – 9. lpp. ĪSS HISTORIOGRĀFISKS PĀRSKATS. – 11. lpp. Atsauces un paskaidrojošās piezīmes. – 16. lpp. 1. nodaļa. ĢENERĀLIS JĀNIS BALODIS OKUPĒTAJĀ LATVIJĀ LĪDZ APCIETINĀŠANAI 1940. GADA 31. JŪLIJĀ Notikumi līdz jūlija vidum. – 18. lpp. Notikumi jūlijā otrajā pusē. – 24. lpp. Ģenerāļa J. Baloža apcietināšana 31. jūlijā. – 28. lpp. K. Ulmaņa valdības pārējo ministru represēšana. – 34. lpp. Ģenerāļa J. Baloža tuvāko radinieku liktenis. – 35. lpp. Atsauces. – 36. lpp. 2. nodaļa. ĢENERĀLIS JĀNIS BALODIS ADMINISTRATĪVAJĀ NOMETINĀJUMĀ SIZRAŅĀ, 1940. GADA AUGUSTS – 1941. GADA 4. JŪLIJS Sizraņā administratīvā nometinājuma vietā. – 38. lpp. Elvīras un Jāņa Baloža vēstules no Sizraņas Elvīras Balodes mātei Lilijai Ernai Blūmai. – 41. lpp. Elvīras un Jāņa Baloža sarakste ar dzimteni. – 53. lpp. Ziņas, kādas sniedz publicētās Baložu rakstītās 16 vēstules. – 55. lpp. Atsauces un paskaidrojošās piezīmes. – 59. lpp. 3. nodaļa. ĢENERĀĻA JĀŅA BALOŽA UN CITU BALTIJAS VALSTU AUGSTĀKO VALSTSVĪRU DZĪVES APSTĀKĻI IZSŪTĪJUMĀ, 1940.–1941. GADS Baltijas valstsvīru izsūtīšana uz Krieviju administratīvajā nometinājumā 1940. gada vasarā. – 61. lpp. Kāpēc tika rakstīts V. Lāča rīkojums par ģenerāļa J. Baloža izsūtīšanu. – 65. lpp. Valstsvīru deportācijas norise. – 66. lpp. Deportēto valstsvīru nometinājuma vietas Krievijā. – 67. lpp. Deportēto valstsvīru dzīves apstākļi nometinājuma vietās. – 67. lpp. Baltijas valstsvīru apcietināšana pēc kara sākuma ar Vāciju 1941. gada vasarā. – 71. lpp. Atsauces. – 75. lpp. 4. nodaļa. ĢENERĀLIS JĀNIS BALODIS KRIEVIJAS CIETUMOS, 1941.–1954. GADS Apsūdzības izvirzīšana un “nozieguma” izmeklēšana 1941. gada jūlijs–septembris. – 77. lpp. Aicinājums vadīt partizānu kustību vāciešu okupētajā Latvijā. – 81. lpp. Kāpēc tapa V. Samsona raksts “Kurā pusē būtu ģenerālis J. Balodis?”. – 85. lpp. Līdzīgs piedāvājums arī K. Ulmanim. – 89. lpp. Kara laika internētā statusā Krievijas cietumos 1942.–1952. gadā. – 92. lpp. Izmeklēšanas atjaunošana un notiesāšana 1952. gadā. – 95. lpp. Soda izciešana Vladimiras cietumā 1952.–1954. gadā. – 102. lpp. Atsauces un paskaidrojošas piezīmes. – 110. lpp. 5. nodaļa. DZĪVE VLADIMIRĀ PĒC AMNESTIJAS UN ATGRIEŠANĀS DZIMTENĒ, 1954.–1960. GADS Baložu ģimenes dzīves apstākļi Vladimirā pēc iznākšanas no cietuma. – 113. lpp. Pārējo Baltijas valstsvīru liktenis pēc amnestijas. – 117. lpp. Vēlēšanās atgriezties dzimtenē. – 119. lpp. Kāds dīvains apmeklējums. – 121. lpp. Atsauces un paskaidrojošas piezīmes. – 122. lpp. PĀRDOMAS PĒC UZRAKSTĪTĀ (POST SCRIPTUM). – 124. lpp. DOKUMENTU UN MATERIĀLU PIELIKUMI 1. pielikums. MATERIĀLU KOPA PAR “NOZIEGUMA” IZMEKLĒŠANU UN NOTIESĀŠANU, 1941.–1952. GADS Paskaidrojumi par publicētajiem dokumentiem. – 127. lpp. J. Baloža krimināllietas 1941. gada dokumenti Nr. 1. Lēmums (par arestu). 1941. gada 2. jūlijā. – 130. lpp. Nr. 2. Lēmums (par drošības līdzekļa izraudzīšanu). 1941. gada 2. jūlijā. – 131. lpp. Nr. 3. [Aresta] orderis nr. 2958. 1941. gada 2. jūlijā. – 132. lpp. Nr. 4. Arestētā anketa [aizpildīta Kuibiševas cietumā]. 1941. gada 5. jūlijā. – 134. lpp. Nr. 5. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 5. jūlijā. – 136. lpp. Nr. 6. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 19. jūlijā. – 138. lpp. Nr. 7. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 6. augustā. – 139. lpp. Nr. 8. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 7. augustā. – 147. lpp. Nr. 9. Lēmums par izmeklēšanas turpināšanu. 1941. gada 30. augustā. – 150. lpp. Nr. 10. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 12. septembrī. – 154. lpp. Nr. 11. Lēmums par kratīšanas laikā konfiscēto lietu tālāko likteni. 1941. gada 24. oktobrī. – 157. lpp. E. Balodes nopratināšanas 1941. gada protokoli Nr. 12. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 5. jūlijā. – 159. lpp. Nr. 13. nopratināšanas protokols. 1941. gada 6. jūlijā. – 161. lpp. Nr. 14. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 17. jūlijā. – 164. lpp. Nr. 15. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 17. jūlijā. – 166. lpp. Nr. 16. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 19. jūlijā. – 169. lpp. Nr. 17. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 25. jūlijā. – 170. lpp. J. Baloža krimināllietas 1952. gada dokumenti Nr. 18. Arestētā anketa [aizpildīta Butirku cietumā Maskavā]. Nedatēta. – 172. lpp. Nr. 19. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 7. martā. – 174. lpp. Nr. 20. Latvijas PSR Centrālā Valsts arhīva liecība par J. Balodi. 1952. gada 10. martā. – 176. lpp. Nr. 21. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 11. martā. – 180. lpp. Nr. 22. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 13. martā. – 182. lpp. Nr. 23. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 14. martā. – 186. lpp. Nr. 24. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 15. martā. – 189. lpp. Nr. 25. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 15. martā. – 195. lpp. Nr. 26. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 17. martā. – 199. lpp. Nr. 27. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 17. martā. – 202. lpp. Nr. 28. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 18. martā. – 205. lpp. Nr. 29. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 19. martā. – 207. lpp. Nr. 30. Lēmums par materiālu pievienošanu lietai. 1952. gada 19. martā. – 210. lpp. E. Balodes nopratināšanas 1952. gada protokoli Nr. 31. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 7. martā. – 211. lpp. Nr. 32. nopratināšanas protokols. 1952. gada 12. martā. – 213. lpp. Nr. 33. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 15. martā. – 215. lpp. Nr. 34. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 17. martā. – 217. lpp. Nr. 35. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 18. martā. – 220. lpp. J. Baloža lietai pievienotie liecību izraksti no citu personu krimināllietām Nr. 36. Izraksts no J. Vintera nopratināšanas protokola. 1940. gada 24. augustā. – 220. lpp. Nr. 37. Izraksts no F. Kronberga nopratināšanas protokola. 1940. gada 10.–13. novembrī. – 224. lpp. Nr. 38. Izraksts no M. Skujenieka nopratināšanas protokola. 1941. gada 20. janvārī. – 226. lpp. Nr. 39. Izraksts no M. Skujenieka nopratināšanas protokola. 1941. gada 23. janvārī. – 229. lpp. Nr. 40. Izraksts no J. Fridrihsona-Skraujas nopratināšanas protokola. 1941. gada 9. maijā. – 230. lpp. Nr. 41. Latvijas armijas bijušā virspavēlnieka arestētā K. Berķa izmeklēšanas materiālu memorands. 1942. gada 5. aprīlī. – 232. lpp. Apsūdzības slēdziens un spriedums Nr. 42. J. Baloža un E. Balodes apsūdzības slēdziens. 1952. gada 29. martā. – 235. lpp. Nr. 43. Izraksts no PSRS VDM Sevišķās apspriedes protokola nr. 28 par J. Baloža notiesāšanu uz 25 gadiem. 1952. gada 16. aprīlī. – 240. lpp. 2. pielikums. MATERIĀLU KOPA PAR SPRIEDUMA PĀRSKATĪŠANU UN VĒLĒŠANOS ATGRIEZTIES DZIMTENĒ, 1953.–1960. GADS Paskaidrojumi par publicētajiem dokumentiem. – 241. lpp. Nr. 44. J. Baloža iesniegums PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājam. 1953. gada 3. septembrī. – 244. lpp. Nr. 45. Centrālās komisijas par lietu pārskatīšanu personām, notiesātām par kontrrevolucionāriem noziegumiem, turētiem nometnēs, kolonijās un PSRS IeM cietumos un esošiem izsūtījuma nometinājumā, sēdes protokola izraksts nr. 13. 1954. gada 16. augustā. – 247. lpp. Nr. 46. Jānis Riekstiņš. Mājupceļš no Sibīrijas, 1949.–1989. gads. – 248. lpp. Nr. 47. Jāņa Baloža un Elvīras Balodes iesniegums Ņ. Hruščovam ar lūgumu atļaut dzīvot Latvijā. – 251. lpp. 3. pielikums. MATERIĀLU KOPA PAR REABILITĀCIJU, 1991.–1997. GADS Paskaidrojumi par publicētajiem dokumentiem. – 253. lpp. Nr. 48. Slēdziens par Balodi J. P. pēc krimināllietas (arhīva nr. H-21129) materiāliem. 1991. gada 25. decembrī. – 255. lpp. Nr. 49. Krievijas Federācijas Ģenerālprokuratūras izziņa par reabilitāciju. 1997. gada 8. janvārī. – 258. lpp. Nr. 50. J. Baloža reabilitācijas apliecība. 1997. gada 13. februārī. – 260. lpp. SAĪSINĀJUMI. – 262. lpp. PERSONU RĀDĪTĀJS. – 264. lpp.
	Latvijas viduslaiku pilis, IX. Pētījumi par Vidzemes, Kurzemes un Zemgales pilīm. Sastādījusi Ieva Ose. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2016. – 383 lpp.: il. (Latvian Medieval Castles IX) ISBN 978-9984-824-41-3 Cena – € 8,00 SATURS Priekšvārds. – 5. lpp. Ieva Ose. Dažas atziņas par Latvijas viduslaiku piļu priekšpilīm 13.–16. gadsimtā. – 9. lpp. Arheologu un arhitektu pētījumi Andris Caune. Arheoloģiskās liecības par Bauskas pils jaunākās daļas grīdu seguma izveidojumu 16. un 17. gadsimtā. – 51. lpp. Gunārs Jansons. Turaidas pils lielā pusapaļā rietumu torņa arhitektoniskā izpēte un restaurācija 1969.–1985. gadā. – 104. lpp. Vēsturnieku pētījumi Ēvalds Mugurēvičs. Senās Livonijas piļu saraksti. – 151. lpp. Edgars Plētiens. Pils un pilsēta Livonijā 13.–16. gadsimtā: Straupes piemērs. – 176. lpp. Mārtiņš Mintaurs. Cēsu viduslaiku pils saglabāšanas pasākumi 1903.–1938. gadā. – 209. lpp. Starpdisciplināri pētījumi Ieva Ose. Bauskas un Cēsu pils senlietas ar uzrakstiem VDMIE un GWBIE – liecinieces reformācijas ieviešanai Livonijā. – 237. lpp. Māris Zunde. Jauni dendrohronoloģiski dati par Cēsu viduslaiku pils Dienvidu torņa būvvēsturi. – 260. lpp. Māris Zunde. Dendrohronoloģiskajos pētījumos iegūtas atziņas par Cēsu Jaunās pils datējumu. – 280. lpp. Avoti par viduslaiku pilīm Anita Meinarte. Johana Karla Emanuela Ungerna-Šternberga zīmētie Latvijas pilsdrupu skati un plāni no Igaunijas Vēstures muzeja krājuma. – 303. lpp. Ieva Ose. Siguldas, Turaidas, Krimuldas un Mālpils piļu plāni no Kara arhīva Stokholmā. – 326. lpp. Saldus pils (Frauenburg) 1681., 1711. un 1716. gada inventarizāciju apraksti. Tulkojusi un komentējusi Ieva Ose. – 341. lpp. In memoriam In memoriam. – 371. lpp. Dīters Hekmans. Atceroties Frīdrihu Vilhelmu Benninghofenu. – 373. lpp. Krājumā ievietoto rakstu autori. – 381. lpp.

VISPĀRĒJA RAKSTURA DARBI

Ēriks Jēkabsons. Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918.–1922. gadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018. 831 lpp.; 32 lpp. il.

ISBN 978-9984-824-49-9

Cena – € 15.00

Saturs

Ievads 11. lpp
1. daļa. Politiskās un ekonomiskās attiecības starp Latviju un ASV 1918.–1922. gadā 15. lpp.

1.1. ASV Krievijas politikas galvenās iezīmes un tās Baltijas aspects 15. lpp.

1.2. Pirmie sakari 1918. gadā–1919. gada vasarā un rudenī 27. lpp.

1.2.1. Attiecību priekšvēsture un sākums 27. lpp.

1.2.2. Parīzes Miera konferencē 37. lpp.

Pirmie sakari (37); Amerikas Latviešu apvienības delegāts

Kārlis Ozols Parīzē (40); Jautājums par pārtikas piegādēm

un tā saistība ar stāvokli Latvijā (44)

1.2.3. Vorvika Grīna misija Latvijā 1919. gada aprīlī–augustā 55. lpp.

Misijas izveidošana Ierašanās un darbības sākums Latvijā (55);

16. aprīļa apvērsums un Rīgas atbrīvošana (60); Cēsu kaujas (82);

Darbības noslēgums (95)

1.2.4. Sakari Parīzē un sabiedrības “Konzums” starpniecība

1919. gada vasarā un rudenī. Latvijas parāds ASV 105. lpp.

Kara materiālu jautājums un sabiedrības “Konzums”

iesaistīšana (106); Iepirkumu nogāde Latvijā un Latvijas

parāda jautājums ASV (112); Vienošanās ar Volteru

Čendleru (117)

1.2.5. ASV latviešu darbība 1918.–1919. gadā un Latvijas

konsulārā aģenta iecelšana Ņujorkā 119. lpp.

Latviešu sabiedriski politiskā darbība (119);

Konsulārā aģenta iecelšana (123)

1.3. Amerikas Palīdzības administrācijas (ARA) darbība Latvijā

1919. gada pavasarī–vasarā 147. lpp.

1.3.1. Darbības sākums Latvijā 1919. gadā 149. lpp.

Gatavošanās darbībai Latvijā (149); ARA pārstāvju ierašanās

un darba sākums Liepājā (159); 16. aprīļa apvērsums un miltu

izdales pārtraukšana (163); Miltu izdales atjaunošana

maijā (166)

1.3.2. Džona Grūma misija Liepājā 171. lpp.

Misijas izveidošana un darbība Kurzemē (171);

Versaļā notiekošā atskaņas (182)

1.3.3. ARA Pārtikas misija Rīgā 194. lpp.

Gatavošanās darbībai Rīgā (194); ARA pārstāvju

ierašanās Rīgā un darbības sākums (195); “Baltais terors”

un ARA (206); Darbības pārtraukums sakarā ar notiekošo

Versaļā un atgriešanās Rīgā (211); Varas maiņa valstī un Rīgā

jūlijā un tās sekas (218); Armijas apgāde (229);

Misijas darbības apstākļi un nobeigums (232)

1.3.4. ARA Eiropas Bērnu fonda realizētās ēdināšanas sākums

un Pārtikas misijas aizbraukšana 234. lpp.

Sagatavošanās bērnu ēdināšanai un darba sākums (234);

Liepāja, Kurzeme un Zemgale (239); Rīga (249);

Misijas aizbraukšana (257); Misijas pārskati par darbību

un situāciju (262)

1.4. Attiecību nostabilizēšanās 1919. gada rudenī–1920. gada rudenī 293. lpp.

1.4.1. Attiecības 1919. gada vasarā un rudenī. Bermontiāde 293. lpp.

Bermonta uzbrukuma priekšvakarā (293); Bermonta spēku

uzbrukums un ASV militārā pārstāvja ierašanās (296);

Valsts departamenta komisijas vadītāja Džona Geida ierašanās

un darbība (304); Anrī Nisela komisija (314); ASV preses

pārstāvju darbība Latvijā (316)

1.4.2. 1919. gada beigas un 1920. gada pirmais pusgads 322. lpp.

ASV vispārējā attieksme un pārstāvju darbība Latvijā (322);

Atbalsta meklējumi no ASV (330); Sadarbība ar Latvijas iestādēm

izlūkošanas jautājumos un Padomju Krievijas faktors (332);

Valsts departamenta komisijas citas darbības jomas (339);

Džozefa Stēlina dienests Latvijas armijā (341)

1.4.3. Attiecības 1920. gada vasarā un rudenī 343. lpp.

Valsts Departamenta komisijas vadības maiņa Rīgā (343);

Beinbridža Kolbija nota (347)

1.4.4. Latvijas pārstāvju darbība ASV 353. lpp.

Konsulārais aģents Ņujorkā (353); Tirdznieciskais pārstāvis (354);

Diplomātiskā pārstāvja iecelšanas jautājums (356); Alfrēda Nagela

lieta (358)

1.4.5. Neveiksmīgais darījums ar firmu “U.S.A. International

Corporation” 363. lpp.

Norise (363); Bažu apstiprināšanās (366); Mēģinājumi atgūt

iemaksāto naudu ASV (369); Tiesvedība Latvijā un lietas

izskaņa (371)

1.5. Cīņa par atzīšanu 1920. gada rudenī–1922. gada vasarā 391. lpp.

1.5.1. Atzīšanas panākšanas centieni līdz 1921. gada vasarai 391. lpp.

ASVValsts departamenta komisijas darbība Rīgā (391);

Atzīšana no citu lielvalstu puses (393); Latvijas diplomātiskā

pārstāvja darbības sākums ASV, konsulārā pārstāvja

jautājums (397); Voltera Čendlera darbība ASV (401);

Prezidenta administrācijas maiņa ASV un tās sekas(408);

ASV latviešu nostāja pret Latvijas jautājumu (415)

1.5.2. Atzīšanas jautājums 1921. gada rudenī–1922. gadā 420. lpp.

Atzīšanas jautājuma ģenēze un Latvijas pārstāvniecības

darbība (420); Dažādi sakari un sabiedriskā doma ASV (428);

ASV konsulāts Rīgā, pasažieru satiksme, karakuģi (430);

Latvija kā tranzītzeme izceļotājiem no ASV uz Padomju

Krieviju (434)

1.5.3. Latvijas un ASV saimnieciskie, kultūras, zinātnes

un baznīcu sakari 437. lpp.

Saimnieciskie kontakti (437); Kultūrs sakari (442);

Sakari starp baznīcām (446)

1.5.4. Atzīšana de iure 449. lpp.

Atzīšanas norise (449); Reakcija Latvijā un ASV (451);

ASV pārstāvniecības statusa maiņa (458)

2. daļa. ASV nevalstisko organizāciju palīdzības rakstura darbība Latvijā 477. lpp.

2.1. Amerikas Palīdzības administrācijas Eiropas bērnu fonda

Baltijas valstu misijas Latvijas nodaļa 477. lpp.

2.1.1. ARA darbība Latvijā 1919.–1920. gadā 478. lpp.

2.1.1.1. ARA Bērnu Palīdzības fonda patstāvīgas darbības

sākums, Bermontiāde 478. lpp.

Darba uzsākšana un Tomasa Orbisona aktivitātes (478);

Karadarbības laiks ar Bermonta spēkiem, Tomasa Orbisona

ievainošana (484)

2.1.1.2. Bērnu Palīdzības fonds Latvijā 1919. gada decembrī–

1920. gada jūlijā 496. lpp.

Bērnu virtuvju un klīniku darbība pēc Bermontiādes (496);

Apģērba programmas realizācija (499); Ziemassvētku laiks

un iedzīvotāju pateicība (500); Mēģinājumi iegūt finansējumu

ASV programmas realizācijai Latvijā (505); Amerikāņu

darba apstākļi Latvijā, darbība Rīgā un Liepājā (506);

Darbība Latgalē pēc atbrīvošanas (510); Konflikti ar

sociāldemokrātiem Liepājā un Rīgā (512)

2.1.1.3. Citas fonda darbības sfēras un darba izbeigšana

Latvijā 1920. gada vasarā 518. lpp.

Rūpes par ieslodzītajiem un karavīriem, atbalsts Latvijas

iestādēm (518); Darbības noslēguma posms (521)

2.1.2. ARA darbība Latvijā 1921.–1922. gadā 529. lpp.

2.1.2.1. Darbības atjaunošana 1921. gada sākumā

un Amerikāņu alīdzības centrālkomitejas darbība 529. lpp.

Stāvoklis Latvijā un ARA darbības atjaunošana (529);

“Amerikāņu ķēķu pārvaldes centrālkomiteja” un darba

organizācija (534); Studentu virtuve Rīgā (544)

2.1.2.2. ARA sadarbība ar Latvijas izpostīto apgabalu kongresa

padomi 545. lpp.

Sadarbības sākums (545); Darbības veids un apjoms (546)

2.1.2.3. Darbības sašaurināšana un noslēgums

1921. gada vasarā–1922. gadā 549. lpp.

Darba sašaurināšana (549); Darbības noslēguma posms (559)

2.1.2.4. ARA un Padomju Krievijas līgums Rīgā 1921. gadā

un Latvijas loma tranzīta nodrošināšanā 562. lpp.

Līguma parakstīšana (562); Latvijas loma (563)

2.2. Amerikas Sarkanais Krusts 596. lpp.

2.2.1. Darbība 1919.–1921. gadā 597. lpp.

2.2.1.1. Darbības sākums Latvijā un Bermontiāde 597. lpp.

Sagatavošanās un darba sākums (597); Misijas ierašanās (607);

Kaujas Rīgā (609); Palīdzība Pārdaugavas iedzīvotājiem (612);

Misijas daļas darbība Jelgavā un apvienošanās (615)

2.2.1.2. Darbība pēc Bermontiādes 617. lpp.

Palīdzība armijai (617); Palīdzības formas iedzīvotājiem:

bērni, trūcīgie, ieslodzītie (621); Cīņa ar slimībām (627);

Darbības apstākļi un rezultāti (629); Edvarda Raiena personība

un loma, Padomju Krievijas faktors (638)

2.2.1.3. Darbība provincē 648. lpp.

Liepāja un Ventspils (648); Valmiera (651); Jelgava (651);

Latgale – Daugavpils, Rēzekne u.c. (656)

2.2.1.4. Misijas statuss, iekšējā kārtība, sastāvs

un darbības izmaksas 664. lpp.

Iekšējā kārtība (665); Sastāvs un izmaksas (669); Transports

un preses izdevums (673)

2.2.1.5. Sadarbība ar Latvijas organizācijām 677. lpp.

Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss (677); Izpostīto

apgabalu kongresa padome (680); Ārpus Latvijas

sniegtais atbalsts (684)

2.2.2. Darbība 1921.–1922. gadā 686. lpp.

2.2.2.1. Pāreja uz Bērnu labklājības programmu

un darbības sašaurināšana 686. lpp.

Plāna izstrādes gaita (686); Pāreja (690)

2.2.2.2. Darba pēdējais posms 1922. gadā 705. lpp.

Misijas samazināšana (705); Darbības noslēgums (709)

2.3. Jaunekļu kristīgā savienība, Jaunavu kristīgā savienība

un Amerikas Ebreju apvienotās palīdzības komiteja 739. lpp.

2.3.1. Jaunekļu kristīgā savienība 739. lpp.

YMCA darba sākums Latvijas armijā 1920. gadā (740);

Darbības paplašināšana 1921. gada nogalē (745);

YMCA darbība sporta jomā (749); YMCA aktivitātes ārpus

armijas (752); Darbības pēdējais posms 1921. gada beigās–

1922. gadā (753)

2.3.2. Jaunavu kristīgā savienība Latvijā 1921.–1922. gadā 756. lpp.

2.3.3. Amerikas Ebreju apvienotās palīdzības komiteja Latvijā 760. lpp.

Secinājumi    769. lpp.
Avoti un literatūra    773. lpp.
Personu rādītājs    787. lpp.
Saīsinājumi    817. lpp.
Relations between Latvia and the United States 1918–1922. Summary    819. lpp.

Gunārs Alfrēds Jansons. Savas dzīves piemiņai. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2017. 479 lpp.: il.

ISBN 978-9984-824-46-8

Cena – € 6,00

SATURS

Ievadvārdi. Andris Caune. – 7. lpp.
Kurzeme. Tēvs. – 11. lpp.
Zemgale. Māte. – 24. lpp.
Rīga – Maskavas forštate. – 39. lpp.
Papus. – 45. lpp.
Dzelzāmurs. – 62. lpp.
Griezes. – 67. lpp.
Jūrmalas vasaras. – 71. lpp.
Skola. – 91. lpp.
Atvadas no Daugavas. – 123. lpp.
Rocēni. – 136. lpp.
Gulbene. – 145. lpp.
Šalkas. – 158. lpp.
Jelgava. – 165. lpp.
Pārdaugava. – 179. lpp.
Pēdējā miera vasara. – 213. lpp.
Pirmā nestunda. – 239. lpp.
Pirmie krievu laiki. – 247. lpp.
Karš Latvijā arī manai paaudzei. – 270. lpp.
Vācieši!!! – 277. lpp.
Nāves klātbūtne. – 283. lpp.
Vācu laiks. – 287. lpp.
Ulbrokā. – 309. lpp.
Pirmā nāve mūsu nemirstīgajā ģimenītē. – 356. lpp.
Atvadas no Jelgavas. – 362. lpp.
Bēgļu gaitas arī manai paaudzei. – 371. lpp.
“Kurzemes cietoksnī” rudens un ziema. – 378. lpp.
“Kurzemes cietoksnī” pavasaris. – 401. lpp.
Jauno dzīves gaitu miglā. – 415. lpp.

PIELIKUMS

Andris Caune. Latvijas senceltņu restaurācijai veltīts mūžs (arhitekta Gunāra Jansona galvenie dzīves dati). – 425. lpp.
Gunāra Jansona publicētie darbi. Sastādījusi Ieva Ose. – 433. lpp.
Gunāra Jansona zīmējumu pirmpublicējumi un pārpublicējumi citu autoru darbos. Sastādījusi Ieva Ose. – 442. lpp.
Literatūra par Gunāru Jansonu. Sastādījusi Ieva Ose. – 445. lpp.

LAIKABIEDRU ATMIŅAS

Ilgonis Stukmanis. Laiks kopā ar Gunāru Jansonu. – 451. lpp.
Ināra Batraga. Gunāra Jansona padoms bija neatsverams. – 454. lpp.
Gunārs Jansons un Turaidas muzejrezervāts (Fotoattēlu izlase). – 456. lpp.
Ieva Ose. Manas tikšanās ar Gunāru Jansonu. – 459. lpp.
Andris Caune. Mūsu draudzība ilga 50 gadus. – 463. lpp.
Vestfālenes lauku ciemu viduslaiku baznīcu pētnieka Andreasa Zasena atvadu vārdi Gunāram Jansonam. – 468. lpp.
Elita Grosmane. Dažas atmiņas un pārdomas par arhitektu Gunāru Jansonu. – 471. lpp.
Imants Lancmanis. Arhitekta Gunāra Jansona ieguldījums Latvijas arhitektūras mantojuma saglabāšanā. – 474. lpp.
Ojārs Spārītis. Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors Gunārs Jansons (04.04.1928.–27.08.2013.). – 476. lpp.

KRĀJUMĀ IEVIETOTO ATMIŅU AUTORI. – 479. lpp.

Mugurēvičs Ē. Mana dzīve – no ganuzēna līdz akadēmiķim: Vēsturnieka liecības par savu darbu, laikabiedriem un radiniekiem. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2013. – 591 lpp.: il.
ISBN 978-9984-824-31-4

Cena – € 5,00
SATURS

Priekšvārds. Andris Caune. – 5. lpp.
Ievads. – 7. lpp.
Tēva priekšteči Radžēļos un Obsiniekos. Mugurēvič un Tropu dzimtas. – 8. lpp.
Tēvs Staņislavs Mugurevičs (1901.2.II–1946.12.VI). – 16. lpp.
Mālsalas Mugurēviči. Ēku celtniecība. – 18. lpp.
Mammas priekšteči Leimaņi Bārbaļos. – 21. lpp.
Mamma Monika Leimane-Mugureviča (1907.10.X–1973.22.XI). – 28. lpp.
Manu vecāku kopdzīves sākums, rūpes par bērniem. – 29. lpp.
Manas pirmās atmiņas. – 31. lpp.
Mājlopu ganīšana. – 44. lpp.
Uzlabojumi saimniecībā un tēva mājās 30. gadu otrajā pusē. – 45. lpp.
1939./1940. mācību gads un citi vēlāki notikumi. – 46. lpp.
1940./1941. mācību gads un citi notikumi. – 49. lpp.
1941./1942. mācību gads un šī laika notikumi. – 52. lpp.
1942./1943. mācību gads un citi svarīgi notikumi. – 54. lpp.
1943./1944. mācību gads un politiskās izmaiņas Latvijā 1944. gadā. – 55. lpp.
1944./1945. mācību gads un citi notikumi. – 59. lpp.
1945./1946. mācību gads, dramatiskie notikumi – tēva nāve. – 62. lpp.
1946. gada vidus – 1947. gada pirmā puse, saimniekošana mājās. – 68. lpp.
1947. gada pirmā puse. Vīrieša darbi tēva saimniecībā. – 71. lpp.
1947./1948. mācību gads vidusskolā, kopmītne, Dambinieki. – 74. lpp.
1948./1949. mācību gads, deportācijas, kolhozi. – 76. lpp.
1949./1950. mācību gads. – 78. lpp.
1950./1951. mācību gads. – 79. lpp.
1951./1952. mācību gads Latvijas Valsts universitātē. – 81. lpp.
1952./1953. mācību gads LVU. – 85. lpp.
1953. gads – pievēršanās senvēsturei un arheoloģijai. – 87. lpp.
1953./1954. mācību gads LVU. – 89. lpp.
Muzeja prakse Liepājā. – 101. lpp.
1954./1955. mācību gads LVU. – 103. lpp.
1955./1956. mācību gads LVU. – 105. lpp.
Vissavienības jauno arheologu konference Maskavā. – 106. lpp.
1956. gada otrā puse. – 108. lpp.
Iepazīšanās ar Reisu ģimeni, Zeltīte. – 110. lpp.
1957. gads. – 111. lpp.
Laulības ar Zeltīti Reisu. – 113. lpp.
1958. gads. – 115. lpp.
1959. gads. – 129. lpp.
1960. gads. – 133. lpp.
1961. gads. – 135. lpp.
1962. gads. – 137. lpp.
1963. gads. – 140. lpp.
1964. gads. – 142. lpp.
Vēstures institūta Arheologu grupas vadītājs. – 142. lpp.
1965. gads. – 144. lpp.
Vissavienības arheologu sesija Baku. – 145. lpp.
1. Starptautiskais slāvu arheoloģijas kongress 1965. gadā. – 147. lpp.
1966. gads. –151. lpp.
1967. gads. – 156. lpp.
1968. gads. – 159. lpp.
1969. gads. – 162. lpp.
1970. gads. – 166. lpp.
1971. gads. – 169. lpp.
1972. gads. – 174. lpp.
1973. gads. – 178. lpp.
1974. gads. – 191. lpp.
1975. gads. – 195. lpp.
4. Starptautiskais somugristu kongress Budapeštā 1975. gadā. – 199. lpp.
1976. gads. – 201. lpp.
1977. gads. – 206. lpp.
1978. gads. – 217. lpp.
1979. gads. – 222. lpp.
1980. gads. – 226. lpp.
5. Starptautiskais somugristu kongress 1980. gadā. – 233. lpp.
1981. gads. – 238. lpp.
Komandējums uz VFR 1981. gadā. – 239. lpp.
6. Baltijas studiju konference Zviedrijā 1981. gadā. – 242. lpp.
1982. gads. – 246. lpp.
8. Baltijas studiju konference ASV 1982. gadā. – 248. lpp.
1983. gads. – 252. lpp.
1984. gads. – 256. lpp.
Starptautiskā mākslas vēsturnieku konference VFR 1984. gadā. – 258. lpp.
1985. gads. – 261. lpp.
6. Starptautiskais somugristu kongress 1985. gadā. – 262. lpp.
1986. gads. – 265. lpp.
Aizvēstures un agrīnās vēstures zinātņu starptautiskās ūnijas 11. kongress (Vispasaules arheologu kongress) Anglijā 1986. gadā. – 271. lpp.
1987. gads. – 274. lpp.
Starptautiskās konference „Vācu ordenis Livonijā” VFR 1987. gadā. – 277. lpp.
1988. gads. – 281. lpp.
Komandējums uz Zviedriju 1988. gadā. – 285. lpp.
1989. gads. – 298. lpp.
Starptautiska konference par bruņinieku ordeņiem Polijā 1989. gadā. – 302. lpp.
1990. gads. – 304. lpp.
Starptautiskais viduslaiku pētniecības kongress Austrijā 1990. gadā. – 308. lpp.
1991. gads. – 311. lpp.
1992. gads. – 316. lpp.
Starptautiska konference par Centrālās Austrumeiropas vēstures problēmām Polijā 1992. gadā. – 318. lpp.
Komandējums uz arheologu forumiem Dānijā 1992. gadā. – 320. lpp.
Apspriede par Eiropas austrumu daļas enciklopēdiju Berlīnē 1992. gadā. – 322. lpp.
1993. gads. – 324. lpp.
Starptautiskais simpozijs par viduslaiku pilīm Zviedrijā 1993. gadā. – 327. lpp.
Komandējums uz Karalisko zinātņu apvienību Anglijā 1993. gadā. – 328. lpp.
1994. gads. – 330. lpp.
Komandējums uz Stokholmas Universitāti 1994. gadā. – 331. lpp.
Starptautiska konference par baltu tautām Lietuvā 1994. gadā. – 333. lpp.
UISPP seminārs par pieminekļu aizsardzību Šveicē 1994. gadā. – 336. lpp.
Starptautiska konference par kristietības ieviešanu VFR 1994. gadā. – 339. lpp.
1995. gads. – 342. lpp.
Pirmā Baltijas izpētes konference Eiropā, Rīga 1995. gads. – 345. lpp.
CISH 18. Vispasaules vēsturnieku kongress Kanādā 1995. gadā. – 346. lpp.
Starptautisks seminārs par slāvu arheoloģiju Polijā 1995. gadā. – 352. lpp.
1996. gads. – 353. lpp.
13. Starptautiskais Aizvēstures un agrīnās vēstures zinātņu ūnijas kongress Itālijā 1996. gadā. – 355. lpp.
1997. gads. – 359. lpp.
Starptautiska konference par baltiem un viņu kaimiņiem Baltijas reģionā Palangā 1997. gadā. – 360. lpp.
Baltijas vēstures komisijas 50 gadu jubileja VFR 1997. gadā. – 361. lpp.
CISH Ģenerālā asambleja Itālijā 1997. gadā. – 363. lpp.
1998. gads. – 367. lpp.
16. Baltijas studiju konference ASV 1998. gadā. – 369. lpp.
Aizvēstures un agrīnās vēstures zinātņu starptautiskās ūnijas Pastāvīgās komisijas sanāksme Beļģijā 1999. gadā. – 381. lpp.
1999. gads. – 384. lpp.
Konference par viduslaiku eiropeizāciju Somijā 1999. gadā. – 385. lpp.
Viduslaiku hronikām veltītā konference Nīderlandē 1999. gadā. – 387. lpp.
Starptautiska konference par viduslaiku pilīm Dānijā 1999. gadā. – 389. lpp.
Starptautiska konference par cisterciešu ordeni Greifsvaldes Universitātē 1999. gadā. – 390. lpp.
2000. gads. – 392. lpp.
Konference par Baltiju un Eiropas kontinentu viduslaikos Greifsvaldes Universitātē 2000. gadā. – 394. lpp.
19. Starptautiskais vēstures zinātņu kongress Oslo 2000. gadā. – 397. lpp.
Starptautiska konference par baltiem senatnē un viduslaikos Maskavā 2000. gadā. – 400. lpp.
2001. gads. – 401. lpp.
Konferences par Baltija vēsturi Tartu un Ventspilī 2001. gadā. – 403. lpp.
Aizvēstures un agrīnās vēstures zinātņu ūnijas 14. kongress Beļģijā 2001. gadā. – 404. lpp.
Visbijas simpozijs par eiropeizāciju Baltijas telpā 2001. gadā. – 422. lpp.
2002. gads. – 424. lpp.
Viesošanās Floridas štatā ASV 2002. gadā. – 424. lpp.
Viduslaiku hronikām veltītā 3. konference Nīderlandē 2002. gadā. – 428. lpp.
3. Starptautiskā viduslaiku un vēlāku laiku arheoloģijas konference Šveicē 2002. gadā. – 432. lpp.
Vācu arheoloģijas institūta Romiešu-ģermāņu komisijas simtgadu svinības Frankfurtē pie Mainas 2002. gadā. – 435. lpp.
2003. gads. – 437. lpp.
LZA izbraukuma sēde un konference Varakļānos 2003. gadā. – 444. lpp.
Simpozijs par vācu viduslaiku literatūru Heidelbergā 2003. gadā. – 448. lpp.
2004. gads. – 449. lpp.
Aizvēstures un agrīnās vēstures zinātņu starptautiskās ūnijas Pastāvīgās padomes sēde Stambulā 2004. gadā. – 450. lpp.
2005. gads. – 455. lpp.
Vēstures zinātņu starptautiskās komitejas (CISH) 20. kongress Sidnejā 2005. gadā. – 457. lpp.
2006. gads. – 461. lpp.
Aizvēstures un agrīnās vēstures zinātņu starptautiskās ūnijas – UISPP 15. kongress Lisabonā 2006. gadā. – 479. lpp.
2007. gads. – 483. lpp.
2008. gads. – 485. lpp.
2009. gads. – 488. lpp.
2010. gads. – 491. lpp.
2011. gads. – 497. lpp.
Avoti un literatūra. – 515. lpp.
Ēvalda Mugurēviča publikācijas 2006.–2012. gadā. – 521. lpp.
Personu rādītājs. – 526. lpp.
Vietu rādītājs. – 579. lpp.

Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. – 359 lpp.: il. (2nd Congress of Latvian Studies (Lettonics). Sources of Latvian Studies: The Latvian Coast. Archaeology, ethnography, history)
ISBN 978-9984-824-11-6

Cena: € 2,40

Šajā izdevumā iekļauti referāti, kas nolasīti Rīgā 2007. gada 29.–31. oktobrī Letonikas 2. kongresa sekcijā „Letonikas avoti: Latvijas piekraste”, vadītājs Dr. habil. hist. Saulvedis Cimermanis.

SATURS

Ainārs Bambals. PSRS Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljonu darbība Kurzemes piekrastē. – 7. lpp. (kopsav. angļu val.)
Margarita Barzdeviča. 1621.–1710. gada kartogrāfiskie avoti par Daugavgrīvas draudzes teritoriju. – 28. lpp. (kopsav. angļu val.)
Renāte Blumberga. Igaunijas Nacionālā muzeja 1968. gada ekspedīcija uz Ziemeļkurzemi. – 44. lpp. (kopsav. angļu val.)
Ieva Cimermane. Vidzemes piekrastnieku atmiņas kā kultūrvēstures izziņas avots. – 80. lpp. (kopsav. angļu val.)
Mārīte Jakovļeva. Kurzemes hercogistes laika dokumenti par piekrasti un tās iedzīvotājiem. – 102. lpp. (kopsav. vācu val.)
Sandis Laime. Zārtapu zīmju klints un Ziemeļkurzemes piederības zīmes. – 114. lpp. (kopsav. angļu val.)
Līga Lapa. Rīgas apgabaltiesas dokumenti par 1905. gada norisēm Vidzemes guberņā. – 130. lpp. (kopsav. vācu val.)
Ilze Loze. Neolīta māla antropomorfā figūra Ziemeļkurzemes piejūrā. – 154. lpp. (kopsav. angļu val.)
Uģis Niedre. 19. gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē. – 167. lpp. (kopsav. angļu val.)
Ieva Ose. Zviedru skanstis Daugavas lejtecē kā kultūrvēsturiskas izziņas avots. – 230. lpp. (kopsav. vācu val.)
Pārsla Pētersone. Rīgas–Pērnavas–Tallinas ceļš un kultūrvēsturiskās norises Vidzemes piekrastē. – 250. lpp. (kopsav. vācu val.)
Ojārs Spārītis. Georga Švengelna 1621. gadā zīmētais Rīgas plāns kā kultūrvēsturiskas un socioloģiskas izpētes dokuments. – 277. lpp. (kopsav. angļu val.)
Lilita Vanaga. Laikabiedru atmiņas par darbu un sadzīvi Rucavas pagasta Papes ciemā 20. gs. 20.–30. gados. – 300. lpp. (kopsav. angļu val.)
Gunita Zariņa. Ieskats Irbes-Ģipkas un Kolkas draudzes 18. gadsimta demogrāfijā. – 334. lpp. (kopsav. vācu val.)
Guntis Zemītis. Rakstītie un arheoloģiskie avoti par Sateseles pili. – 347. lpp. (kopsav. angļu val.)

Letonikas Otrais kongress. Vēsture un identitāte. Kongresa referāti. – Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija. Latvijas universitātes Latvijas vēstures institūts. Apgāds „Zinātne”, 2008. – 191 lpp

Cena: € 2,40

SATURS

VĒSTURE UN IDENTITĀTE

Guntis Gerhards. Etniskā antropoloģija un identitāte. – 9. lpp.

Ilze Boldāne. Daži politiskie priekšnoteikumi etnisko stereotipu izveidē: Latvijas piemērs. – 21. lpp.

Ilga Apine. Vēsturiskā pēctecība Latvijas krievu pašidentifikācijas procesā (18.–21. gadsimts). – 40. lpp.

Anete Karlsone. Tautiskais apģērbs kā nacionālais simbols. – 54. lpp.

Uldis Krēsliņš. Latvieši par latviešiem: nacionālās politikas īpatnības 20. gadsimtā. – 73. lpp.

VĒSTURE

Inesis Feldmanis. Latvijas Otrajā pasaules karā: pētniecības aktuālās problēmas. – 87. lpp.

Ainārs Lerhis. Latvijas Republikas ārlietu dienesta darbība Vācijas–PSRS kara gados (1941–1945). – 98. lpp.

Antonijs Zunda. Baltijas jautājums un Rietumvalstis pirmā pēckara atkušņa posmā: 20. gadsimta 50. gadi. – 113. lpp.

Irēne Šneidere. Vēstures zinātne un komunistiskā ideoloģija Padomju Latvijā (1944–1991): daži aspekti. – 127.. lpp.

Arturs Žvinklis. Homo soveticus audzināšana: latviešu padomju identitātes izveidošana. – 136. lpp.

Daina Bleiere. Komunistiskās partijas etniskais sastāvs un nacionālkomunisma problēmas 1944.–1965. gadā. – 148. lpp.

Iveta Šķiņķe. Latvijas iedzīvotāji padomju režīma ieslodzījuma vietās (1944–1965). – 162. lpp.

Edvīns Evarts. Nacistiskās Vācijas ekonomiskā politika un iedzīvotāju labklājība Latvijā. – 179. lpp.

Dunsdorfs E. Saldenieks pasaules tālēs. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. – 271 lpp.: il.

Cena: € 6,40

SATURS

Sastādītāja ievadvārdi grāmatai. Andris Caune. – 11. lpp.
Priekšvārdi. Edgars Dunsdorfs. – 14. lpp.
Ievads. – 15. lpp.

PIRMIE CEĻOJUMI PA SALDU, AP SALDU UN KURZEMĒ. – 17. lpp.
Saldus un apkārtnes plāns. – 17. lpp.
Mana dzimšanas vieta un bērnu dienu miteklis Saldū. – 19. lpp.
Krievijas ķeizars un monarchija. – 22. lpp.
Krievu Lieldienu paražas. – 23. lpp.
Kā var ietekmēt likteni. – 24. lpp.
Alberta Irbes stāsts par Saldu. – 24. lpp.
Sirojumi Latvijā. – 33. lpp.
Ar divriteni. – 33. lpp.
Saldus apkārtnes ezeri. – 34. lpp.
Usmas ezers. – 34. lpp.

SALDENIEKS RĪGĀ UN PIRMIE CEĻOJUMI PA LATVIJU UN ĀRPUS LATVIJAS. – 38. lpp.
Saldenieks Rīgā. – 38. lpp.
Kaŗavīra gaitās. – 39.
Richarda Vāgnera piemiņas zīme Rīgā. – 40. lpp.
Pirmais ārzemju ceļojums – uz Dāniju. – 41. lpp.
Ceļā uz Dāniju. – 43. lpp.
Divriteņi, divriteņi. – 50. lpp.
Iespaidi nometnē. – 51. lpp.
Saldenieks ciemojas dāņu ģimenē. – 54. lpp.
Anglijā. – 56. lpp.
Ceļojumi Vidzemē. – 58. lpp.
„Jauki dzīvot Vecaucē”. – 59. lpp.
Zviedrijā. – 61. lpp.
Ungārijā. – 66. lpp.
Kalevipoega zemē Igaunijā. – 67. lpp.
Ceļojumi no Jelgavas uz Rīgu. – 68. lpp.
Agronomi ciemojas Čechoslovākijā. – 70. lpp.

SALDENIEKS DODAS UZ AUSTRĀLIJU. – 72. lpp.
Uz Austrāliju 1948. gadā. – 72. lpp.
„Kā jums patīk Austrālija?” – 81. lpp.

SALDENIEKS NO JAUNĀS MĪTNES ZEMES AUSTRĀLIJAS APCEĻO PASAULI. – 84. lpp.
Uz ASV 1957. gadā. – 84. lpp.
„Mēs labi satikām”. – 93. lpp.
Latvieši Ziemeļkalifornijā. – 95. lpp.
Ceļojumi ASV rietumu krastā. – 96. lpp.

AUSTRĀLIJAS LATVIEŠU KULTŪRAS DIENAS. – 97. lpp.
Kultūras dienas. – 97. lpp.
Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē zinātnes nozares organizētie referāti, 1965–1996. – 100. lpp.

RAKSTU UZMETUMI NO E. DUNSDORFA 1997.–1999. GADĀ ROKRAKSTĀ ATSTĀTAJĀM PIEZĪMĒM. – 104. lpp.
Masku balle. – 104. lpp.
Edgara vērojumi Čechoslovākijā. – 104. lpp.
Berlīnē. – 106. lpp.
Berklejā. – 109. lpp.
Jaunzēlandē. – 110. lpp.
Fidži. – 110. lpp.
Havajā. – 111. lpp.
Ceļojums uz Ēģipti. – 111. lpp.
Ceļojums Ēģiptē gar Nīlu. – 113. lpp.
Krievu lāsts. – 113. lpp.
Palestīnā. – 114. lpp.
Ceilonā. – 114. lpp.
Indijā. – 115. lpp.
Ceļojumi 1962., 1966. un 1967. gadā pa Eiropu. – 115. lpp.
No Ziemeļjūŗas līdz Adrijas jūŗai. – 116. lpp.
Holandē. – 118. lpp.
Francijā. – 119. lpp.
Edgara Dunsdorfa ceļojums pa Eiropu 1971. gadā, sastādījusi Lilija Dunsdorfa pēc Edgara vēstulēm. – 120. lpp.
Norādījumi grāmatas izdevējiem. – 122. lpp.
Edgara Dunsdorfa autobiogrāfija, rakstīta 1995. gadā. – 123. lpp.

RECENZIJAS
Valdemārs Ancītis. Recenzija par grāmatu „Grāmata par Saldu”. – 127. lpp.
Indulis Kažociņš. Saldi saldumi Saldu. – 133. lpp.
Jānis Krēsliņš. Grāmata par Saldu un Edgaru Dunsdorfu. – 135. lpp.
Jānis Liepiņš. Kurzemnieka diždarbs. – 138. lpp.
Eduards Silkalns. Grāmata par Saldu un par Edgaru Dunsdorfu. – 141. lpp.
Heinrihs Strods. Izcilākā latviešu vēsturnieka stāstījums par savu dzimto pilsētu. – 144. lpp.

VELTĪJUMI EDGARAM DUNSDORFAM 95 GADU JUBILEJĀ
Ēvalds Mugurēvičs. Profesora Edgara Dunsdorfa dzīve un zinātniskā darbība. – 149. lpp.
Indriķis Šterns. Latviešu vēsturnieku senioram profesoram Dr. oec., Dr. hist. h.c. Edgaram Dunsdorfam – 95. – 167. lpp.
Dzidra Ozoliņa. Recenzija par izdevumu „Vēsturnieks profesors Dr. oec., Dr. hist. h.c. Edgars Dunsdorfs. Biobibliogrāfija”. – 170. lpp.
Indriķis Šterns. Lielā zinātnieka lielais devums. – 172. lpp.
Ainārs Lerhis. Edgara Dunsdorfa 95 gadu jubilejai veltīta zinātniskā konference. – 175. lpp.
Valda Deruma. Ivars Andersons saņem pirmo Edgara Dunsdorfa prēmiju. – 179. lpp.

EDGARA DUNSDORFA IZVADĪŠANA PĒDĒJĀ GAITĀ 2002. GADĀ
Eduards Silkalns. Kupla izvadīšana Melburnā. – 183. lpp.
Elga Leja. Mūžīgais ozols. Edgaram Dunsdorfam 20.11.1904.–24.3.2002. – 185. lpp.
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas līdzjūtības apliecinājums E. Dunsdorfa piederīgajiem. – 186. lpp.
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas līdzjūtības apliecinājums E. Dunsdorfa piederīgajiem, draugiem un visiem sērotājiem. – 186. lpp.
Jānis Stradiņš. Prof. Edgars Dunsdorfs In memoriam. – 187. lpp.
Valdemārs Ancītis. Mūsu dižnovadnieku pieminot. – 189. lpp.
Eduards un Selga Silkalni. Saldenieks atgriežas tēvzemē. – 191. lpp.
Valda Liepiņa. Profesoru Edgaru Dunsdorfu gulda dzimtenes smiltājā. – 192. lpp.
Melburnas latviešu biedrības sarīkojums, veltīta prof. Dr. Edgara Dunsdorfa piemiņai, 2002. gada 10. novembrī. – 197. lpp.

ATMIŅAS PAR EDGARU DUNSDORFU
Arturs Kenne. Prof. Dr. oec. Edgars Dunsdorfs Baltijas universitātē Hamburgā un Pinebergā. – 201. lpp.
Arvids Bolšteins. Viņš zina visu! Dažas atmiņas par profesoru Dunsdorfu. – 203. lpp.
Valters Nollendorfs. Skauts un viņa priekšnieks. – 205. lpp.
Valda Liepiņa. Duncītis. – 207. lpp.
Eduards Silkalns. No grāmatas „Dienu zaglis”. – 209. lpp.
Eduards Silkalns. Edgara Dunsdorfa īpašības un īpatnības. – 212. lpp.
Ansis Vairogs. Saskare ar profesoru Dunsdorfu. – 219. lpp.
Mirdza Stilve. Piemānītais profesors. – 222. lpp.
Elvīra Latiša. Atceroties profesoru Edgaru Dunsdorfu. – 222. lpp.
Eva Brennere. Edgars Dunsdorfs un Melburnas latviešu biedrība. – 224. lpp.
Jānis Stradiņš. Dažas atmiņas un impresijas par LZA goda locekli profesoru Edgaru Dunsdorfu līdz ar viņa vēstulēm. – 228. lpp.
Heinrihs Strods. Profesors Edgars Dunsdorfs atmiņās. – 247. lpp.
Ēvalds Mugurēvičs. Mana sarakste ar profesoru Edgaru Dunsdorfu. – 254. lpp.
Andris Caune. Dažas atmiņu dzirkstis par profesoru Edgaru Dunsdorfu. – 256. lpp.

TURPINĀJUMS 1999. GADĀ LATVIJAS VĒSTURES INSTITŪTĀ IZDOTAJAI PROF. EDGARA DUNSDORFA DARBU BIBLIOGRĀFIJAI. – 264. lpp.

Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. – 639 lpp.: il.
ISBN 978-9984-824-13-0

Cena: € 15,94

Zinātņu vēsture Latvijā sistemātiskā tvērumā līdz šim nav aplūkota. Akadēmiķa Jāņa Stradiņa monogrāfijā mēģināts traktēt zinātnes un augstākās izglītības attīstību Latvijā kā vienlaidu procesu no vācu invāzijas 13. gs. līdz 1862. gadam, līdz pirmās tehniskās augstskolas – Rīgas Politehnikuma – darbības sākumam. Grāmatā apcerētas galvenās zinātņu nozares, gan eksaktās un dabas zinātnes, gan humanitārās zinātnes. Raksturots Latvijā strādājušo ievērojamāko pētnieku devums pasaules zinātnei, detalizētāk aplūkoti ķīmiķu T. Grothusa un D. H. Grindeļa, fiziķu G. F. Parrota un M. G. Paukera, paleontologa K. Pandera, mineraloga J. J. Ferbera un daudzu citu izcilie sasniegumi. Dots ieskats letonistikas agrīnajā vēsturē no 17. gs., raksturota P. Einhorna, G. F. Stendera, J. G. Herdera, A. Bīlenšteina un citu ievērojamu baltvācu literātu un mācītāju loma letonistikas pamatu veidošanā. Mēģināts atbildēt uz jautājumu, kādēļ Rīga līdz 20. gs. palikusi bez universitātes, iztirzāta 1775. gadā dibinātās Jelgavas Pētera akadēmijas vēsture, raksturots mēģinājums iedibināt universitāti Jelgavā 1800. gādā. Ieskicēta Tērbatas (Tartu) universitāte kā Latvijai un Igaunijai kopējs Eiropas mēroga zinātņu centrs 19. gs., tās loma Latvijas un latviešu inteliģences attīstībā, apcerēta pirmo latviešu ienākšana zinātnē, īpaši detalizēti izklāstīta Rīgā un Jelgavā 19. gs. funkcionējošo zinātnisko un zinātniski tehnisko biedrību darbība, raksturota Rietumu zināšanu recepcija, jauninājumu un izgudrojumu pārņemšana kopš viduslaikiem. Enciklopēdisks vērtējums mijas ar laikmetu raksturojošām detaļām un epizodēm, muzeju un bibliotēkas tapšanas izklāsts – ar aprakstiem, kā sāka kultivēt kartupeļus, ražot degvīnu un Rīgas balzamu, laist gaisā pirmos aerostatus un ierīkot elektromagnētisko telegrāfu. Nobeigumā sniegts hronoloģisks pārskats par galvenajām norisēm Latvijas zinātnes un augstskolu dzīvē. Monogrāfijā ir daudz pirmreizējas informācijas.

SATURS

Priekšvārds. – 11. lpp.
IEVADĪJUMAM. Akadēmiskā lekcija “Zinātne un zinātnieks Latvijas vēsturē”. – 15. lpp.
ĪSS HISTORIOGRĀFISKS PĀRSKATS. – 39. lpp.
Vēres. – 57. lpp.

1. nodaļa. ZINĀŠANU UN MĀKU RECEPCIJA VIDUSLAIKU LIVONIJĀ, 13. GADSIMTS – 1561. GADS. – 67. lpp.
Ziņu avoti par intelektuālo situāciju Livonijā. Vēstures rakstīšanas aizsākumi. – 71. lpp.
Vai Modenas Vilhelms tulkoja Elija Donāta gramatiku baltu valodās? – 72. lpp.
Mūku ordeņa darbība Livonijā. Vai Alberts Lielais vizitēja Rīgu 1255. gadā? – 74. lpp.
Klosteru bibliotēkas. Skolas Rīgā. Livoniešu studenti Eiropas universitātēs. – 81. lpp.
Viduslaiku medicīna un farmācija. – 85. lpp.
Tehnikas jauninājumi un mākas Livonijā. – 90. lpp.
Ārzemju ziņas par Livoniju. Ģeogrāfiskās kartes. – 94. lpp.
Rīgas pilsētas bibliotēkas dibināšana 1524. gadā. Protestantiskās Domskolas sākumi. – 103. lpp.
Livonijas norieta laikmeta retrospektīvi vērtējumi. – 108. lpp.
Vēres. – 111. lpp.

2. nodaļa. “TEOLOĢISKAIS GADSIMTS”. INTELEKTUĀLĀ SITUĀCIJA LATVIJAS TERITORIJĀ, 1561.–1721. GADS. – 119. lpp.
Medicīna un astroloģija – Zaharijs Stopijs. Kalendāru sastādīšana un Kalendāra nemieri. Dāvida Hitreja sakari ar Rīgu. – 122. lpp.
Mēģinājums dibināt katoļu universitāti Rīgā 1583. gadā. Rīgas jezuītu kolēģija. – 129. lpp.
Rīgas Domskolas reorganizācija. Rīgas humānisti 16.–17. gadsimta mijā. – 134. lpp.
Zviedru laiku augstākās skolas Rīgā – akadēmiskā ģimnāzija un Rīgas licejs. – 140. lpp.
“Brīvie zinātnieki” zviedru laiku Rīgā. – 151. lpp.
Tehnikas jauninājumi zviedru laikmeta Rīgā un Vidzemē. S. Guberta “Stratagema Oeconomicum”. – 156. lpp.
Zviedru Tērbatas–Pērnavas universitāte tās saistībā ar Latviju. – 163. lpp.
Zinātne un izglītība Kurzemes hercogistē 17. gadsimtā. G. Mancelis, P. Einhorns, R. Lentīlijs un T. L. Laus. – 167. lpp.
Vēres. – 177. lpp.

3. nodaļa. “FILOZOFISKAIS GADSIMTS”. ZINĀTNE LATVIJĀ 18. GADSIMTĀ, 1721.–1800. GADS. – 187. lpp.
Rīgas augstākās skolas 18. gadsimtā – Rīgas Domskola un Rīgas licejs. – 190. lpp.
Fišeru “zinātniskā dinastija” Rīgā. – 193. lpp.
N. Himzeļa veikums, muzeja un bibliotēkas simbioze Rīgā 18. gadsimtā. – 197. lpp.
Zinātnes popularizēšana Rīgā. – 202. lpp.
Rīgas balzama ģenēze apgaismības laikmetā. – 203. lpp.
Apgaismības laikmeta dižākie rīdzinieki – Bērensu ģimene, J. G. Hāmanis, J. G. Herders, J. K. Broce un G. Merķelis. Rīgas brīvmūrnieki. – 207. lpp.
Pētījumu aizsākumi dabaszinātnēs un tehniskie projekti. – 218. lpp.
Rīgas un Latvijas saistība ar Pēterburgas Ķeizarisko Zinātņu akadēmiju un Brīvo ekonomisko biedrību. – 220. lpp.
Zinātnes situācija Kurzemes hercogistē 18. gadsimtā. Balneoloģijas aizsākumi. – 231. lpp.
Zinātnes popularizēšana latviešiem – Vecais un Jaunais Stenderi un viņu “Augstas gudrības grāmata”. – 234. lpp.
Situācija Latgalē jeb Poļu Inflantijā 18. gadsimtā. Varakļānu grāfs M. Borhs. – 242. lpp.
Vēres. – 244. lpp.

4. nodaļa. JELGAVAS ZINĀTNISKAIS CENTRS 18.–19. GADSIMTĀ. ACADEMIA PETRINA UN JELGAVAS UNIVERSITĀTE. – 251. lpp.
Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas jeb Pētera akadēmijas (Academia Petrina) dibināšanas priekšnoteikumi. J. G. Zulcera plāns. – 255. lpp.
Pētera akadēmijas dibināšana. Pirmie profesori un studenti. – 259. lpp.
J. G. Zulcera, J. G. Herdera un I. Kanta aicināšana par profesoriem Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā. J. G. Eizens Jelgavā. – 262. lpp.
J. M. G. Bēzekes daudzveidīgā darbība un devums. – 267. lpp.
Pirmais Jelgavas dabaszinātņu profesors J. J. Ferbers un viņa skolnieks J. G. Groške. – 273. lpp.
V. G. F. Beitlers, viņa astronomiskā observatorija un E. J. Bīnemaņa aerostati. – 281. lpp.
Pētera akadēmijas profesori kā zināšanu popularizētāji. – 288. lpp.
Jelgavas universitātes 109 dienas. Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas transformācija pēc Tērbatas universitātes dibināšanas. – 291. lpp.
M. G. Paukera darbība un Jelgavas astronomiskās observatorijas gaitas 19. gadsimtā. – 296. lpp.
Jelgavas ģimnāzijas mācībspēku zinātniskā darbība 19. gadsimtā mežzinātnēs un humanitārajās zinātnēs. – 301. lpp.
Vēres. – 303. lpp.

5. nodaļa. RĪGA KĀ DABASZINĀTŅU CENTRS 18.–19. GADSIMTA MIJĀ. – 309. lpp.
G. F. Parrots un viņa loma Vidzemes vispārderīgās ekonomiskās biedrības dibināšanā. G. F. Parrota izgudrotājdarbība. – 313. lpp.
G. F. Parrota pētījumi par gāzēm un elektrību. – 318. lpp.
D. H. Grindelis un viņa devums. – 327. lpp.
Oto Hūna darbība un pirmo slimnīcu izveidošana Rīgā. – 338. lpp.
V. K. Frībes pasākumi un Vidzemes vispārderīgās ekonomiskās biedrības turpmākās gaitas. – 341. lpp.
Rīgas ķīmiķu un farmaceitu biedrības darbošanās pamatmeti. – 345. lpp.
J. H. Cigra – dārzkopības tradīciju iedibinātājs Rīgā. – 348. lpp.
E. G. Robertsona 1804. gada gaisa kuģojums Rīgas kultūrvēsturē. – 349. lpp.
Vēres. – 355. lpp.

6. nodaļa. “BIEDRĪBU GADSIMTS”. DABASZINĀTNES, MEDICĪNA UN VĒSTURES ZINĀTNE LATVIJĀ 19. GADSIMTA PIRMAJĀ PUSĒ, BALTIJAS VĀCU ZINĀTNISKĀS JEB “MUZEJU BIEDRĪBAS”. – 363. lpp.
Literātu kārta, “muzeju biedrības” un Baltijas jeb Rītjūras guberņu kopība. – 366. lpp.
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1815. g.) kā zinātņu akadēmijas aizmetnis Latvijā. – 371. lpp.
T. Grothusa darbība Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā. – 377. lpp.
Latviešu pārvācošanas problēma pēc dzimtbūšanas atcelšanas Baltijas guberņās. K. Vatsons un viņa rosinātās diskusijas Kurzemes biedrībā. “Latviešu Avīzes”. – 382. lpp.
Kurzemes provinces muzejs. Biedrības darbības izskaņa 20. gadsimtā. Pēctecība ar Latvijas Zinātņu akadēmiju. – 388. lpp.
Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (1802. g.). – 390. lpp.
E. V. Sīmensa elektromagnētiskais telegrāfs (1852. g.) un Rīgas tehnikas biedrības dibināšana (1858. g.). – 393. lpp.
Rīgas praktizējošo ārstu biedrība (1822. g.) un daži ievērojami 19. gs. mediķi Latvijā. Kūrortu dibināšana. – 395. lpp.
Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrība (1834. g.). Baltijas vācu vēstures rakstīšanas sākumi un K. Širrens. – 401. lpp.
Dabaszinātnes Latvijā 19. gadsimta pirmajā pusē. – 412. lpp.
K. E. Bērs, E. Eihvalds un K. Panders. – 412. lpp.
R. Mērčisona ekspedīcija un devona ģeoloģiskās formācijas atklāšana. – 417. lpp.
V. Strūves grāda mērījums. – 420. lpp.
Rīgas dabaspētnieku biedrība (1845. g.). – 423. lpp.
Baltijas vācu zinātnisko biedrību duālā loma zinātnes atziņu popularizēšanā. – 426. lpp.
Intelektuālā situācija Latgalē 19. gadsimta pirmajā pusē. – 428. lpp.
Vēres. – 430. lpp.

7. nodaļa. TĒRBATAS UNIVERSITĀTE SAISTĪBĀ AR LATVIJU. – 437. lpp.
Tērbatas universitātes atjaunošana (1802. g.). Tās evolūcija 19. gadsimtā. – 442. lpp.
Sākumposms. – 442. lpp.
Universitāte kuratoru K. Līvena un G. Krafštrēma laikā. – 444. lpp.
Kuratora A. Keizerlinga ieceres. – 449. lpp.
Tērbatas universitātes rusifikācija pēc senatora N. Manaseina revīzijas. – 451. lpp.
Ievērojamākie zinātnieki Tērbatas universitātē 19. gadsimtā. – 453. lpp.
Tērbatas universitātes ietekme Latvijā. – 458. lpp.
Tērbata kā latviešu akadēmiskās inteliģences šūpulis. Pārvācotie latvieši. G. Bārs. Tērbatas latviešu pulciņš. Ievērojamākie jaunlatvieši – K. Valdemārs, K. Barons un J. Alunāns. Matemātiķis K. Pētersons. Latviešu valodas lektori universitātē. – 460. lpp.
Tērbatas universitātes loma Rīgas Politehnikuma un Latvijas Universitātes tapšanā. – 465. lpp.
Vēres. – 467. lpp.

8. nodaļa. ATSKATS UZ LETONISTIKAS SĀKUMIEM. – 471. lpp.
“Letonikas gada” izskaņai – 2008. gads. – 473. lpp.
Latviešu valodas agrīnākie pētījumi. – 474. lpp.
Salīdzināmās valodniecības tapšana un baltu valodu nozīmība. – 477. lpp.
M. Lomonosova interese par letu valodām. A. L. Šlēcera, G. F. Stendera, K. Hardera un K. Vatsona uzskati par valodu radniecību. – 478. lpp.
Indoeiropiešu salīdzināmās valodniecības sākumi. Baltu valodu jēdziens – F. Bops, R. K. Rasks, A. F. Pots, A. Šleihers un F. Neselmanis. – 484. lpp.
A. Bīlenšteina darbi latviešu valodniecībā. – 486. lpp.
B. Bergmaņa sacerējums par latviešu valodas izcelsmi, dialekta atšķirības. – 490. lpp.
Latviešu folkloras vākšanas un pētīšanas sākumi – J. G. Herders. Vācbaltiešu mācītāju devums latviešu folkloras vākšanā un izdošanā – G. F. Stenders, G. Bergmanis, G. Bitners un A. Bīlenšteins. – 491. lpp.
Senvēstures, etnoloģijas un vēsturiskās ģeogrāfijas pētījumu aizsākums – J. G. Herders un K. Vatsons. – 497. lpp.
Pirmie arheoloģiskie atradumi – F. Nīenstede, F. Krūze, K. Grēvinks un A. Bīlenšteins. – 499. lpp.
Latvijas ģeogrāfija un latviešu etnoģenēze – H. Bīnemanis fon Bīnenštams, K. Barons un K. Biezbārdis. – 501. lpp.
Latviešu literārā (draugu) biedrība un žurnāls “Magazin…”. – 503. lpp.
A. Bīlenšteins un Latviešu literārās biedrības “pēcbīlenšteina laiks”. – 509. lpp.
Letonistika Latgalē 19. gadsimtā. G. Manteifelis. – 515. lpp.
Vēres. – 518. lpp.

PIELIKUMI. – 525. lpp.
1. pielikums. Svarīgākie notikumi zinātnes un augstākās izglītības vēsturē Latvijā: hronoloģija, 1184.–1862. gads. – 527. lpp.
2. pielikums. Pēterburgas Ķeizariskās Zinātņu akadēmijas locekļi no Latvijas, 1724.–1917. gads. – 543. lpp.
3. pielikums. Zinātniskās un zinātniski tehniskās biedrības Latvijā, 18. gadsimta beigas – 19. gadsimta pirmā puse. – 548. lpp.
Pēcvārds. – 551. lpp.
The Beginnings of Science and Higher Education in Latvia. Summary. – 557. lpp.
Становление науки и высшей школы в Латвии. Резюме. – 571. lpp.
RĀDĪTĀJI.
Personu rādītājs. – 587. lpp.
Objektu rādītājs. – 626. lpp
Pateicība Sadovsku fondam. – 639. lpp.

VIDUSLAIKU, JAUNO UN JAUNĀKO LAIKU VĒSTURE LĪDZ 1940. GADAM
(Skat. arī Pilis - arhitektūra, vēsture un arheoloģija, "Senā Rīga")

Andris Caune. Rīga laikmetu griežos, 1901–1918. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018. 287 lpp.: il.

ISBN 978-9984-824-47-5

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds
7
Rīga – viena no pasaules lielpilsētām 20. gadsimta sākumā
10
Rīgas teritorijas izaugsme līdz 20. gadsimta sākumam
14
Iekšrīga
18
Pēterburgas Ārrīga
84
Maskavas Ārrīga
156
Jelgavas Ārrīga
180
Rīgas pieminekļi
212
Satiksmes līdzekļi Rīgā 20. gadsimta sākumā
230
Rīdzinieki gadsimta sākumā
244
Karā postītā Rīga Latvijas valsts tapšanas laikā
266

Caune A. Rīgas Latgales priekšpilsēta pirms 100 gadiem. Priekšpilsētas ielas, celtnes un iedzīvotāji 20. gadsimta pirmās puses atklātnēs. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2013. – 279 lpp.: il. (Caune A. Die Lettgallische Vorstadt Rigas vor 100 Jahren)
ISBN 978-9984-824-30-7

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 7. lpp.
Latgales priekšpilsētas rašanās un izaugsme gadsimtu gaitā. – 9. lpp.
Marijas iela. – 17. lpp.
Avotu ielas apkaime. – 44. lpp.
Grīziņkalns. – 62. lpp.
Maskavas forštate no Pilsētas kanāla līdz Rodenburga grāvim. – 104. lpp.
Maskavas forštate no Rodenburga grāvja līdz Kuzņecova fabrikai. – 146. lpp.
Daugavas labā krasta salas un Ķengarags. – 196. lpp.
Pētera nometne Salaspilī. – 208. lpp.
Seni notikumi Latgales priekšpilsētā. – 218. lpp.
Priekšpilsētas ļaudis. – 240. lpp.

Caune A. Rīgas Ziemeļu priekšpilsēta pirms 100 gadiem. Priekšpilsētas celtnes un iedzīvotāji 20. gadsimta sākuma atklātnēs. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. – 279 lpp.: il.
ISBN 978-9984-824-10-9

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 7. lpp.
Ziemeļu priekšpilsētas rašanās un izaugsme gadsimtu gaitā. – 9. lpp.
Ķeizardārzs. – 14. lpp.
Daugavas labā krasta lielās salas – Andrejsala, Vējzaķu sala, Kundziņsala. – 38. lpp.
Sarkandaugava. – 54. lpp.
Meža kapi. – 84. lpp.
Brāļu kapi. – 108. lpp.
Čiekurkalns. – 132. lpp.
Mežaparks. – 152. lpp.
Zooloģiskais dārzs Rīgā. – 184. lpp.
Jaunmīlgrāvis. – 208. lpp.
Vecmīlgrāvis. – 226. lpp.
Rinnužu, Mangaļu un Vecāķu zvejniekciems un Jaunciema strādnieku ciemats. – 256. lpp.
Die nördliche Vorstadt Rigas vor 100 Jahren. Zusammenfassung. – 276. lpp.

Bērziņš J. Latvijas rūpniecības strādnieku sociālais portrets. 1900–1914. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. – 335 lpp.: il.
ISBN 978-9984-824-08-6

Cena: € 12,75

Jānis Bērziņš dzimis 1941. gadā Cesvainē. 1965. gadā beidzis LU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļu. Kopš 1971. gada strādā LU Latvijas vēstures institūtā, vadošais pētnieks, habilitētais vēstures doktors. Pētniecības darba galvenie virzieni – Latvijas vēstures problemātika 19. gadsimta otrajā pusē, rūpniecības un strādnieku vēsture 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā, 1905. gada revolūcijas problemātika, Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstības vēstures jautājumi. Monogrāfija „Latvijas rūpniecības strādnieku sociālais portrets. 1900–1914” uzrakstīta, balstoties uz plaša arhīvu, statistikas krājumu un preses materiāla analīzes.

SATURS

PRIEKŠVĀRDS. – 7. lpp.

1. nodaļa. RŪPNIECĪBAS STRĀDNIEKS. – 11. lpp.

1.1. Strādnieku izglītība un kultūras aktivitātes. – 11. lpp.

1.1.1. Elementārās izglītības līmenis. – 11. lpp.
1.1.2. Izglītības iegūšanas iespējas. – 23. lpp.
1.1.3. Kultūras aktivitātes. – 44. lpp.

1.2. Ģimene. – 72. lpp.
1.3. Seksuālā dzīve. – 90. lpp.

2. nodaļa. DARBA LĪGUMATTIECĪBAS UN NOTEIKUMI. – 112. lpp.

2.1. Rūpnieku un strādnieku darba līgumi. – 112. lpp.
2.2. Rūpnīcu iekšējie kārtības noteikumi. – 119. lpp.
2.3. Strādnieku un rūpnieku sadzīviskās attiecības. – 120. lpp.
2.4. Naudas sodi. – 143. lpp.
2.5. Materiālā palīdzība strādniekiem no soda naudas iekrājuma. – 153. lpp.
2.6. Bezdarbs. – 158. lpp.

3. nodaļa. RAŽOŠANAS APSTĀKĻI. – 181. lpp.

3.1. Darba telpas. – 181. lpp.
3.2. Mehanizācijas, ražošanas un darba intensifikācijas līmenis. – 189. lpp.
3.3. Nelaimes gadījumi un traumatisms. – 195. lpp.

3.3.1. Cēloņi un raksturīgās iezīmes. – 195. lpp.
3.3.2. Apjomi. – 199. lpp.

4. nodaļa. DARBASPĒKA SAGLABĀŠANAS FAKTORI. – 206. lpp.

4.1. Ārstnieciskās iestādes un medicīniskā palīdzība. – 206. lpp.
4.2. Materiālie pabalsti strādniekiem. – 228. lpp.
4.3. Atpūtas laiks. – 231. lpp.

5. nodaļa. STRĀDNIEKU APDROŠINĀŠANA. – 238. lpp.

5.1. Sākotnējie apdrošināšanas mēģinājumi. – 238. lpp.
5.2. Apdrošināšanas likumi. – 249. lpp.

5.2.1. 1903. gada 2. jūnija apdrošināšanas likums. – 249. lpp.
5.2.2. 1912. gada 23. jūnija apdrošināšanas likumi. – 258. lpp.

6. nodaļa. STRĀDNIEKU LEGĀLĀS ORGANIZĀCIJAS. – 265. lpp.

6.1. Pašpalīdzības biedrības un kases. – 265. lpp.
6.2. Arodbiedrības. – 273. lpp.
6.3. Patērētāju biedrības. – 278. lpp.
6.4. Krājaizdevu kases. – 282. lpp.

NOBEIGUMS. – 288. lpp.

Rūpniecības uzņēmumu rādītājs. – 292. lpp.
Attēlu saraksts. – 298. lpp.

DIE SOCIALE PORTRÄT DER INDUSTRIELLEN ARBEITERSCHAFT LETTLANDS. 1900–1914. Zusammenfassung. – 302. lpp.

Ģenerāļa Jāņa Baloža pēdējie mūža gadi Latvijā, 1956–1965: Laikabiedru atmiņas un liecības. Sast. Andris Caune. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2014. – 335 lpp.: il. (Die lezten Lebensjahre des Generals Jānis Balodis in Lettland, 1956–1965)
ISBN 978-9984-824-35-2

Grāmata nav pieejama

SATURS

Sastādītāja ievadvārdi. Andris Caune. – 9. lpp.
Andris Caune. Ģenerāļa Jāņa Baloža galvenie dzīves dati. – 17. lpp.
Edgars Andersons. [Ģenerāļa Jāņa Baloža raksturojums]. – 25. lpp.
Jāņa Baloža un Elvīras Balodes iesniegums Ņ. Hruščovam ar lūgumu atļaut dzīvot Latvijā. – 31. lpp.
Kārlis Eliass. Mana tikšanās ar ģenerāli Jāni Balodi. – 35. lpp.
Kārlis Eliass. Ar ģenerāli Jāni Balodi divatā. – 70. lpp.
Modris Eliass. Tikšanās ar ģenerāli Jāni Balodi. – 115. lpp.
Arvīds Krīpens. Latviešu tauta dziļās sērās. Miris ģenerālis Jānis Balodis. – 118. lpp.
Ģenerāļa Baloža pēdējie gadi. – 124. lpp.
Jānis Lejiņš. Atmiņas par ģenerāli Jāni Balodi. – 128. lpp.
Jānis Stradiņš. Dažas atmiņas un pārdomas par “Balto ģenerāli” – ģenerāli Jāni Balodi. – 140. lpp.
Gunta Barbāne. Ģenerāļa Baloža vasaras mītne. – 149. lpp.
Tāds bija ģenerālis Jānis Balodis. Saruna starp Andri Cauni un Maiju Riekstiņu. – 154. lpp.
Andris Caune. Par ģenerāļa Jāņa Baloža dzīvi Latvijā pēdējos mūža gados. – 161. lpp.
Andris Caune. Papildinājumi un precizējumi 1998. gadā publicētajām Andra Caunes atmiņām. – 183. lpp.
Andris Caune. Vai ģenerālis Jānis Balodis bija “čekas kalpībā”. Divu J. Baloža parakstītu “vēstuļu” teksti un zemteksti. – 200. lpp.
Andris Caune. Voldemāra Caunes devums ģenerāļa Jāņa Baloža piemiņas saglabāšanā. – 207. lpp.
Andris Caune. Liecības par ģenerāļa Jāņa Baloža kapa vietas pieminekļa veidošanu. – 255. lpp.
Andris Caune. Ģenerālim Jānim Balodim veltītās piemiņas zīmes un to likteņi. – 275. lpp.
Andris Caune. Latvijas pilsētu ielas, kas nosauktas ģenerāļa Jāņa Baloža vārdā. – 290. lpp.
Andris Caune. Meklējot liecības par ģenerāli Jāni Balodi pēc 50 gadiem. – 292. lpp.
Personu rādītājs. – 325. lpp.

Balodis J. Atmiņu burtnīcas, 1918.–1939. gads. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2015. – 303 lpp.: il.

ISBN 978-9984-824-38-3

Cena – € 8,00

SATURS

PRIEKŠVĀRDS. Andris Caune. – 9. lpp.
IEVADS. Andris Caune. – 11. lpp.

Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu vai to daļu publikācijas. – 25. lpp.

Paskaidrojumi ilustrācijām. – 25. lpp.

Grāmatu nosaukumu saīsinājumi ilustrācijās. – 26. lpp.

ĢENERĀĻA JĀŅA BALOŽA ATMIŅU BURTNĪCAS
ATMIŅU TREŠAIS VARIANTS, 1918.–1919. gads (E. Balodes rediģētā manuskripta daļa). – 29. lpp.

Pirmo Latvijas nacionālās armijas vienību formēšana. – 29. lpp.

Apmācības Daugavmalā. – 32. lpp.

Pirmā parāde. – 32. lpp.

Kalpaka ierašanās. – 34. lpp.

Rīgas atstāšana. – 34. lpp.

Jelgavā. – 35. lpp.

Ceļā uz Dobeli. – 37. lpp.

Sarunas ar kapteini fon Bekmani. – 38. lpp.

Brauciens uz Liepāju (1919. gada 14. janvārī). – 38. lpp.

Uzbrukums Lielaucei (1919. gada 16. janvārī). – 39. lpp.

Skrundas ieņemšana (29. janvārī). – 40. lpp.

Noskaņojums. – 41. lpp.

Vispārējais noskaņojums un apstākļi. – 42. lpp.

Studentu rotas ierašanās Rudbāržos un apsardzības ministra J. Zālīša apmeklējums. – 43. lpp.

Incidents ar Studentu rotu. – 45. lpp.

Goda sardzē, K. Ulmanim atgriežoties no Lietuvas. – 48. lpp.

Atgriešanās Rudbāržos. – 48. lpp.

Saldus ieņemšana. – 51. lpp.

Apsardzības ministra J. Zālīša ierašanās. – 52. lpp.

Majora Kīnana ierašanās Saldū. – 53. lpp.

Ceļā no Saldus. – 55. lpp.

Uz Kalnciema ceļa. Kauja pie Batariem. – 56. lpp.

Andrievs Niedra Sumragos. – 59. lpp.

Manteifels Sumragos. – 61. lpp.

Karavīru domas par Liepājas puču. – 63. lpp.

Direktorijas projekts. – 65. lpp.

Mana rakstiska atbilde. – 66. lpp.

Pulkvedis Grīns Kalnciemā. – 67. lpp.

Ķemeros. – 68. lpp.

Andr. Niedra Ķemeros. – 69. lpp.

Pie fon der Golca Tukumā. – 70. lpp.

Vēl viena apspriede virsštābā. – 71. lpp.

Uzbrukums Rīgai tiek atlikts. – 72. lpp.

Pirms uzbrukuma Rīgai. Kapteinis Zolts. – 73. lpp.

Uzbrukums Rīgai. – 75. lpp.

Latviešu ieiešana Rīgā. – 78. lpp.

Vāciešu interese par Juglas virzienu. – 80. lpp.

Dzīves normalizēšanās sākums Rīgā. – 81. lpp.

Komandantūras. – 85. lpp.

Sarunas ar pulkvedis-leitnantu V. Ozolu Carnikavā. – 86. lpp.

Kā izveidojās apstākļi Rīgā (maijs–jūnijs). – 90. lpp.

Pirmo karavīru paaugstināšana. – 91. lpp.

Satikšanās ar Andr. Niedru. – 92. lpp.

Apspriede ar sabiedriskajiem darbiniekiem. – 93. lpp.

Pulkveža Ed. Kalniņa ierašanās. – 95. lpp.

Saruna ar pulkvedi Tallentu. – 96. lpp.

Apmeklēju dienvidgrupu. – 97. lpp.

Bijušā Anglija konsula Aleksandera apmeklējums. – 98. lpp.

Vēl par pulkveža Zemitāna “pavēli”. – 99. lpp.

Saruna ar A. Līvenu slimnīcā. – 101. lpp.

Majora Flečera vienaldzība. – 103. lpp.

Cēsu kaujas. – 104. lpp.

Rīgā pēc Cēsu kaujām. – 105. lpp.

Igauņu kreiseris apšauda Rīgu. – 106. lpp.

Roņu salas ieņemšana. – 106. lpp.

Pēc Strazdumuižas pamiera. – 106. lpp.

Cēsu kaujas izraisīto apstākļu izskaidrošana. – 108. lpp.

Iecelšana par Rīgas garnizona priekšnieku. – 109. lpp.

Ziemeļnieku ienākšanas Rīgā. – 109. lpp.

Valdības atgriešanās Rīgā. – 111. lpp.

Ģenerālis Simonsons – armijas virspavēlnieks. – 112. lpp.

Pļaviņās. Pirmā inspekcija. – 114. lpp.

Latgales partizāni. – 115. lpp.

Ģenerālis Berts (Burt) Pļaviņās. – 117. lpp.

Pie Latgales partizāniem (1919. gada augusta 2. pusē). – 118. lpp.

Pie ģenerāļa Simonsona Rīgā. – 119. lpp.

Ģenerālis Berts pie partizāniem. – 119. lpp.

Partizāni – tēvs un dēls. – 120. lpp.

Notverta spiegu grupa. – 121. lpp.

Līvānu ieņemšana. – 121. lpp.

Ģenerāļa Simonsona ierašanās Pļaviņās. – 122. lpp.

“Zaļā armija”. – 123. lpp.

Bulak-Balachovičs un citi. – 125. lpp.

Par kādu nesaņemtu telegrammu. – 125. lpp.

Z. Meierovics piedāvā man virspavēlnieka posteni. – 126. lpp.

Armijas virspavēlnieka postenī stājoties. – 128. lpp.

Satikšanās ar ģenerāli Bertu. – 130. lpp.

Apspriede Virspavēlnieka štābā. – 130. lpp.

Pulkvedis-leitnants P. Radziņš – štāba priekšnieks. – 131. lpp.

Pulkveža V. Ozola iecelšana par operatīvās daļas priekšnieku. – 132. lpp.

ATMIŅU OTRAIS VARIANTS, 1919.–1939. gads (stāstījuma pierakstu pirmteksts). – 135. lpp.

1. burtnīca. – 135. lpp.

Cēsu kaujas 22. jūnijā 1919. gadā (turpinājums). – 135. lpp.

2. burtnīca. – 147. lpp.

“Ar ticību un drosmi uz priekšu!”. – 154. lpp.

3. burtnīca. – 161. lpp.

Rīgas atbrīvošana. – 161. lpp.

4. burtnīca. – 173. lpp.

Latgales atbrīvošana. – 173. lpp.

Tikšanās ar maršalu J. Pilsudski Daugavpilī. – 182. lpp.

5. burtnīca. – 187. lpp.

Ģenerāļa Niseļa komisija. – 187. lpp.

6. burtnīca. – 198. lpp.

Ģenerālis Rodzjanko un pulkvedis Jezovitovs Rīgā. – 198. lpp.

Ģenerālis Judeničs Rīgā. – 200. lpp.

Saeimas izmeklēšanas komisija Latgalē. – 205. lpp.

Ko runā “mazie” cilvēki. – 208. lpp.

7. burtnīca. – 210. lpp.

Pirms 1934. gada 15. maija. – 210. lpp.

8. burtnīca. – 217. lpp.

Līdzgaitnieki virspavēlnieka laikmetā [1919.–1920. gads]. – 225. lpp.

9. burtnīca. – 231. lpp.

[J. Baloža ierašanās Liepājā 1919. gada februārī]. – 231. lpp.

Pēc valdības ierašanās Rīgā [1919. gads]. – 232. lpp.

[Saruna ar K. Ulmani 1919. gada jūlijā]. – 232. lpp.

[Atmiņas par K. Ulmani]. – 233. lpp.

10. burtnīca. – 244. lpp.

[V. Muntera un A. Bērziņa raksturojums]. – 244. lpp.

11. burtnīca. – 257. lpp.

[J. Kaminska, P. Apkalna un K. Berķa raksturojums]. – 257. lpp.

PASKAIDROJOŠĀS PIEZĪMES. Andris Caune. – 263. lpp.
PERSONU RĀDĪTĀJS. – 295. lpp.

Andris Caune. Ģenerālis Jānis Balodis Krievijas izsūtījumā un cietumā, 1940–1960. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2016. – 271 lpp.: il.

ISBN 978-9984-824-42-0

Cena – € 8,00

SATURS

PRIEKŠVĀRDS. – 9. lpp.
ĪSS HISTORIOGRĀFISKS PĀRSKATS. – 11. lpp.

Atsauces un paskaidrojošās piezīmes. – 16. lpp.

1. nodaļa.
ĢENERĀLIS JĀNIS BALODIS OKUPĒTAJĀ LATVIJĀ LĪDZ APCIETINĀŠANAI 1940. GADA 31. JŪLIJĀ

Notikumi līdz jūlija vidum. – 18. lpp.

Notikumi jūlijā otrajā pusē. – 24. lpp.

Ģenerāļa J. Baloža apcietināšana 31. jūlijā. – 28. lpp.

K. Ulmaņa valdības pārējo ministru represēšana. – 34. lpp.

Ģenerāļa J. Baloža tuvāko radinieku liktenis. – 35. lpp.

Atsauces. – 36. lpp.

2. nodaļa.
ĢENERĀLIS JĀNIS BALODIS ADMINISTRATĪVAJĀ NOMETINĀJUMĀ SIZRAŅĀ, 1940. GADA AUGUSTS – 1941. GADA 4. JŪLIJS

Sizraņā administratīvā nometinājuma vietā. – 38. lpp.

Elvīras un Jāņa Baloža vēstules no Sizraņas Elvīras Balodes mātei Lilijai Ernai Blūmai. – 41. lpp.

Elvīras un Jāņa Baloža sarakste ar dzimteni. – 53. lpp.

Ziņas, kādas sniedz publicētās Baložu rakstītās 16 vēstules. – 55. lpp.

Atsauces un paskaidrojošās piezīmes. – 59. lpp.

3. nodaļa.
ĢENERĀĻA JĀŅA BALOŽA UN CITU BALTIJAS VALSTU AUGSTĀKO VALSTSVĪRU DZĪVES APSTĀKĻI IZSŪTĪJUMĀ, 1940.–1941. GADS

Baltijas valstsvīru izsūtīšana uz Krieviju administratīvajā nometinājumā 1940. gada vasarā. – 61. lpp.

Kāpēc tika rakstīts V. Lāča rīkojums par ģenerāļa J. Baloža izsūtīšanu. – 65. lpp.

Valstsvīru deportācijas norise. – 66. lpp.

Deportēto valstsvīru nometinājuma vietas Krievijā. – 67. lpp.

Deportēto valstsvīru dzīves apstākļi nometinājuma vietās. – 67. lpp.

Baltijas valstsvīru apcietināšana pēc kara sākuma ar Vāciju 1941. gada vasarā. – 71. lpp.

Atsauces. – 75. lpp.

4. nodaļa.
ĢENERĀLIS JĀNIS BALODIS KRIEVIJAS CIETUMOS, 1941.–1954. GADS

Apsūdzības izvirzīšana un “nozieguma” izmeklēšana 1941. gada jūlijs–septembris. – 77. lpp.

Aicinājums vadīt partizānu kustību vāciešu okupētajā Latvijā. – 81. lpp.

Kāpēc tapa V. Samsona raksts “Kurā pusē būtu ģenerālis J. Balodis?”. – 85. lpp.

Līdzīgs piedāvājums arī K. Ulmanim. – 89. lpp.

Kara laika internētā statusā Krievijas cietumos 1942.–1952. gadā. – 92. lpp.

Izmeklēšanas atjaunošana un notiesāšana 1952. gadā. – 95. lpp.

Soda izciešana Vladimiras cietumā 1952.–1954. gadā. – 102. lpp.

Atsauces un paskaidrojošas piezīmes. – 110. lpp.

5. nodaļa.
DZĪVE VLADIMIRĀ PĒC AMNESTIJAS UN ATGRIEŠANĀS DZIMTENĒ, 1954.–1960. GADS

Baložu ģimenes dzīves apstākļi Vladimirā pēc iznākšanas no cietuma. – 113. lpp.

Pārējo Baltijas valstsvīru liktenis pēc amnestijas. – 117. lpp.

Vēlēšanās atgriezties dzimtenē. – 119. lpp.

Kāds dīvains apmeklējums. – 121. lpp.

Atsauces un paskaidrojošas piezīmes. – 122. lpp.

PĀRDOMAS PĒC UZRAKSTĪTĀ (POST SCRIPTUM). – 124. lpp.

DOKUMENTU UN MATERIĀLU PIELIKUMI
1. pielikums. MATERIĀLU KOPA PAR “NOZIEGUMA” IZMEKLĒŠANU UN NOTIESĀŠANU, 1941.–1952. GADS

Paskaidrojumi par publicētajiem dokumentiem. – 127. lpp.
J. Baloža krimināllietas 1941. gada dokumenti

Nr. 1. Lēmums (par arestu). 1941. gada 2. jūlijā. – 130. lpp.

Nr. 2. Lēmums (par drošības līdzekļa izraudzīšanu). 1941. gada 2. jūlijā. – 131. lpp.

Nr. 3. [Aresta] orderis nr. 2958. 1941. gada 2. jūlijā. – 132. lpp.

Nr. 4. Arestētā anketa [aizpildīta Kuibiševas cietumā]. 1941. gada 5. jūlijā. – 134. lpp.

Nr. 5. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 5. jūlijā. – 136. lpp.

Nr. 6. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 19. jūlijā. – 138. lpp.

Nr. 7. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 6. augustā. – 139. lpp.

Nr. 8. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 7. augustā. – 147. lpp.

Nr. 9. Lēmums par izmeklēšanas turpināšanu. 1941. gada 30. augustā. – 150. lpp.

Nr. 10. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 12. septembrī. – 154. lpp.

Nr. 11. Lēmums par kratīšanas laikā konfiscēto lietu tālāko likteni. 1941. gada 24. oktobrī. – 157. lpp.

E. Balodes nopratināšanas 1941. gada protokoli

Nr. 12. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 5. jūlijā. – 159. lpp.

Nr. 13. nopratināšanas protokols. 1941. gada 6. jūlijā. – 161. lpp.

Nr. 14. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 17. jūlijā. – 164. lpp.

Nr. 15. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 17. jūlijā. – 166. lpp.

Nr. 16. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 19. jūlijā. – 169. lpp.

Nr. 17. Nopratināšanas protokols. 1941. gada 25. jūlijā. – 170. lpp.

J. Baloža krimināllietas 1952. gada dokumenti

Nr. 18. Arestētā anketa [aizpildīta Butirku cietumā Maskavā]. Nedatēta. – 172. lpp.

Nr. 19. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 7. martā. – 174. lpp.

Nr. 20. Latvijas PSR Centrālā Valsts arhīva liecība par J. Balodi. 1952. gada 10. martā. – 176. lpp.

Nr. 21. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 11. martā. – 180. lpp.

Nr. 22. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 13. martā. – 182. lpp.

Nr. 23. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 14. martā. – 186. lpp.

Nr. 24. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 15. martā. – 189. lpp.

Nr. 25. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 15. martā. – 195. lpp.

Nr. 26. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 17. martā. – 199. lpp.

Nr. 27. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 17. martā. – 202. lpp.

Nr. 28. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 18. martā. – 205. lpp.

Nr. 29. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 19. martā. – 207. lpp.

Nr. 30. Lēmums par materiālu pievienošanu lietai. 1952. gada 19. martā. – 210. lpp.

E. Balodes nopratināšanas 1952. gada protokoli

Nr. 31. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 7. martā. – 211. lpp.

Nr. 32. nopratināšanas protokols. 1952. gada 12. martā. – 213. lpp.

Nr. 33. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 15. martā. – 215. lpp.

Nr. 34. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 17. martā. – 217. lpp.

Nr. 35. Nopratināšanas protokols. 1952. gada 18. martā. – 220. lpp.

J. Baloža lietai pievienotie liecību izraksti no citu personu krimināllietām

Nr. 36. Izraksts no J. Vintera nopratināšanas protokola. 1940. gada 24. augustā. – 220. lpp.

Nr. 37. Izraksts no F. Kronberga nopratināšanas protokola. 1940. gada 10.–13. novembrī. – 224. lpp.

Nr. 38. Izraksts no M. Skujenieka nopratināšanas protokola. 1941. gada 20. janvārī. – 226. lpp.

Nr. 39. Izraksts no M. Skujenieka nopratināšanas protokola. 1941. gada 23. janvārī. – 229. lpp.

Nr. 40. Izraksts no J. Fridrihsona-Skraujas nopratināšanas protokola. 1941. gada 9. maijā. – 230. lpp.

Nr. 41. Latvijas armijas bijušā virspavēlnieka arestētā K. Berķa izmeklēšanas materiālu memorands. 1942. gada 5. aprīlī. – 232. lpp.

Apsūdzības slēdziens un spriedums

Nr. 42. J. Baloža un E. Balodes apsūdzības slēdziens. 1952. gada 29. martā. – 235. lpp.

Nr. 43. Izraksts no PSRS VDM Sevišķās apspriedes protokola nr. 28 par J. Baloža notiesāšanu uz 25 gadiem. 1952. gada 16. aprīlī. – 240. lpp.

2. pielikums. MATERIĀLU KOPA PAR SPRIEDUMA PĀRSKATĪŠANU UN VĒLĒŠANOS ATGRIEZTIES DZIMTENĒ, 1953.–1960. GADS

Paskaidrojumi par publicētajiem dokumentiem. – 241. lpp.

Nr. 44. J. Baloža iesniegums PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājam. 1953. gada 3. septembrī. – 244. lpp.

Nr. 45. Centrālās komisijas par lietu pārskatīšanu personām, notiesātām par kontrrevolucionāriem noziegumiem, turētiem nometnēs, kolonijās un PSRS IeM cietumos un esošiem izsūtījuma nometinājumā, sēdes protokola izraksts nr. 13. 1954. gada 16. augustā. – 247. lpp.

Nr. 46. Jānis Riekstiņš. Mājupceļš no Sibīrijas, 1949.–1989. gads. – 248. lpp.

Nr. 47. Jāņa Baloža un Elvīras Balodes iesniegums Ņ. Hruščovam ar lūgumu atļaut dzīvot Latvijā. – 251. lpp.

3. pielikums. MATERIĀLU KOPA PAR REABILITĀCIJU, 1991.–1997. GADS

Paskaidrojumi par publicētajiem dokumentiem. – 253. lpp.

Nr. 48. Slēdziens par Balodi J. P. pēc krimināllietas (arhīva nr. H-21129) materiāliem. 1991. gada 25. decembrī. – 255. lpp.

Nr. 49. Krievijas Federācijas Ģenerālprokuratūras izziņa par reabilitāciju. 1997. gada 8. janvārī. – 258. lpp.

Nr. 50. J. Baloža reabilitācijas apliecība. 1997. gada 13. februārī. – 260. lpp.

SAĪSINĀJUMI. – 262. lpp.
PERSONU RĀDĪTĀJS. – 264. lpp.

The Hansa town Riga as mediator between east and west. Proceedings of an international scientific conference dedicated to 70 years of archaeological research in Riga, held in Riga, Latvia, on 23−25 September 2008 / Ed. by Andris Caune and Ieva Ose. – Rīga: Institute of the History of Latvia Publishers, 2009. – 231 p. (Hanzas pilsēta Rīga – starpniece starp austrumiem un rietumiem. Rīgas arheoloģiskās izpētes 70 gadiem veltītās starptautiskās zinātniskās konferences referātu krājums. Rīga, 2008. gada 23.–25. septembris / Sast. Andris Caune un Ieva Ose)
ISBN 978-9984-824-12-3

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 8. lpp.
Rīgas Domes priekšsēdētāja Jāņa Birka uzruna. – 10. lpp.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētāja Jāņa Stradiņa uzruna. – 12. lpp.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktores Klāras Radziņas uzruna. – 15. lpp.
LU Latvijas vēstures institūta direktora Gunta Zemīša uzruna. – 17. lpp.
Andris Caune. Arheoloģiskās liecības par Rīgas kontaktiem ar Rietumeiropu un Krievzemi 13.–14. gs. – 19. lpp.
Valentīns Jaņins. Novgorodas arheoloģijas 75 gadi: galvenie sasniegumi. – 28. lpp.
Manfreds Glēzers. Lībekas arheoloģija 60 gados – apdzīvotības vēsture pēc rakstītajiem avotiem un izrakumu rezultātiem. – 45. lpp.
Jussi-Pekka Tāvitsainens, Kari Uotila. Jaunākie pētījumi pilsētu arheoloģijā Somijā, it īpaši Turku un Naantali. – 58. lpp.
Ēvalds Mugurēvičs. Mārtiņsalas (Holmes) pils kā Rīgas priekšpostenis (12. gs. beigas – 14. gs.). – 68. lpp.
Marians Rembkovskis. Arheoloģiskās liecības par Domus sancti Spiritus in Colbergh. – 80. lpp.
Ralfs Bušs. Hamburga ūdensmalā: senākā kuģu piestātne. – 90. lpp.
Jeļena Ribina. Novgorodas un Rīgas kontakti pēc rakstītajiem un arheoloģiskajiem avotiem. – 99. lpp.
Dīters Bišops. Liecības par krastu nostiprinājumiem Brēmenē viduslaikos un agrajos jaunajos laikos. – 106. lpp.
Tatjana Berga. Monētu kalšana Rīgā 13. gadsimtā. – 118. lpp.
Gražina Navroļska. Elblonga 13. gs. pēc arheoloģiskajiem avotiem. – 124. lpp.
Dorisa Mīrenberga. Atziņas par ikdienas dzīvi viduslaiku Lībekā pēc 60 gadu arheoloģiskiem pētījumiem. – 138. lpp.
Aleksandrs Saksa. Viduslaiku Viborgas celtniecības vēsture un kultūrvēsturiskā stratigrāfija (pēc 1998.–2008. g. arheoloģisko izrakumu materiāliem). – 152. lpp.
Gunārs Jansons. Rīgas rātsnama 14.–18. gs. arhitektūras rekonstrukcija. – 163. lpp.
Roberts Spirģis. Vēlās lībiešu bruņrupuču saktas Rīgas apkārtnē 12.–13. gs. – 175. lpp.
Edgars Rings. Pilsētas arheoloģija Līneburgā – ieguldījums jauno laiku arheoloģijā. – 190. lpp.
Māris Zunde. Dendrohronoloģisko pētījumu ieguldījums Rīgas arheoloģisko objektu datēšanā. – 201. lpp.
Anderss Reisnerts. Malme un Hanzas savienība. – 210. lpp.
Ieva Ose. Rīgas 16. gs. krāsns keramika un tās rotājuma paraugi. – 222. lpp.

Broce J. K. Zīmējumi un apraksti. 4. sēj.: Latvijas mazās pilsētas un lauki / Manuskriptu publicēšanai sagatavojis Muntis Auns. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 487 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

Ievērojamā novadpētnieka Johana Kristofa Broces (1742–1823) zīmējumu un aprakstu krājums „Monumente” ir unikāls 18.–19. gs. kultūras piemineklis. Tajā ietvertie materiāli ir nozīmīgākais vēstures avots, kas veidojis mūsu priekšstatu par Latvijas vizuālo tēlu 18. un 19. gs. mijā.
4. sējums veltīts Latvijas mazajām pilsētām un laukiem. Sējumā ietverti materiāli par Cēsu, Valkas, Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadu, kā arī Latgali, Zemgali un Kurzemi.
Pēc katra zīmējuma doti J. K. Broces komentāri vācu valodā un to tulkojums latviešu valodā, tad – sastādītāju komentāri un precizējumi. Pievienots personu, vietu un priekšmetu rādītājs.
Vēsturniekiem, mākslas zinātniekiem, arhitektiem, kā arī plašam interesentu lokam.

SATURS

Ievadvārdi. – 5. lpp.
Johana Kristofa Broces zīmēto Latvijas mazo pilsētu un lauku attēlu izcelsme. M. Auns. – 6. lpp.
LATVIJAS MAZĀS PILSĒTAS UN LAUKI. – 13. lpp.

I

Cēsu apkārtne (1.–112. nr.). – 15. lpp.
Cēsis (1.–22. nr.). – 17. lpp.
Jāņa muiža (23. nr.). – 61. lpp.
Jurģa muiža (24. nr.). – 62. lpp.
Izena vārti (25. nr.). – 64. lpp.
Āraiši (26.–29. nr.). – 65. lpp.
Amatas ieleja (30. nr.). – 72. lpp.
Līgatnes krogs (31. nr.). – 74. lpp.
Saukuma krogs (32. nr.). – 75. lpp.
Nurmiži (33., 34. nr.). – 76. lpp.
Lielstraupe (35.–48. nr.). – 80. lpp.
Mazstraupe (36.–53. nr.). – 103. lpp.
Rozulas muiža (54. nr.). – 110. lpp.
Stalbes muiža (55., 56. nr.). – 112. lpp.
Ungurmuiža (57. nr.). – 115. lpp.
Liepasmuiža (58.–64. nr.). – 116. lpp.
Rauna (65.–76. nr.). – 130. lpp.
Dzērbene (77.–79. nr.). – 153. lpp.
Piebalga (80.–82. nr.). – 156. lpp.
Skujene (83.–85. nr.). – 161. lpp.
Kosa (86.–89. nr.). – 164. lpp.
Nītaure (90.–99. nr.). – 170. lpp.
Jaunpils (Zaube) (100.–108. nr.). – 187. lpp.
Bērzmuiža (109.–111. nr.). – 200. lpp.
Griķu muiža (112. nr.). – 206. lpp.

Valkas apkārtne (113.–148. nr.). – 209. lpp.
Valka (113.–122. nr.). – 211. lpp.
Lugaži (123.–125. nr.). – 224. lpp.
Ērģeme (126.–128. nr.). – 230. lpp.
Trikāta (129.–141. nr.). – 236. lpp.
Lubu muiža (142. nr.). – 260. lpp.
Lipškalns (143., 144. nr.). – 262. lpp.
Tiepeles muiža (145. nr.). – 264. lpp.
Smiltene un Cērtene (146.–148. nr.). – 266. lpp.

III

Alūksnes apkārtne (149.–168. nr.). – 273. lpp.
Alūksne (149.–158. nr.). – 275. lpp.
Dores muiža (159. nr.). – 293. lpp.
Zeltiņi (160.–163. nr.). – 294. lpp.
Ādama muiža (164. nr.). – 302. lpp.
Gaujiena (165.–168. nr.). – 304. lpp.

Gulbenes un Madonas apkārtne (169.–178. nr.). – 315. lpp.
Lejasciems (169. nr.). – 317. lpp.
Ranka (170., 171. nr.). – 318. lpp.
Ērgļi (172.–174. nr.). – 321. lpp.
Arheoloģiskie atradumi Odzienā (175.–178. nr.). – 324. lpp.

Latgale (179.–203. nr.). – 333. lpp.
Daugavpils (179., 180. nr.). – 335. lpp.
Prāmis pār Dubnas upi (181. nr.). –338. lpp.
Pelēču muiža (182. nr.). – 340. lpp.
Puša (183. nr.). – 342. lpp.
Rozentava (184.–186. nr.). – 344. lpp.
Volkenbergas pils (187. nr.). – 349. lpp.
Rēzekne (188. nr.). – 350. lpp.
Ludza (189.–195. nr.). – 352. lpp.
Viļaka (196.–203. nr.). – 362. lpp.

Kurzeme un Zemgale (204.–235. nr.). – 379. lpp.
Robeža starp Vidzemi un Kurzemi (204., 205. nr.). – 381. lpp.
Kurzemes un Zemgales pilsētu skati (206., 207. nr.). – 384. lpp.
Jelgava (208.–213. nr.). – 389. lpp.
Turves zemnieku sēta (214. nr.). – 400. lpp.
Bauska (215., 216. nr.). – 402. lpp.
Dobele (217.–219. nr.). – 406. lpp.
Kalnamuiža (220. nr.). – 412. lpp.
Īle (221. nr.). – 415. lpp.
Tukums (222., 223. nr.). – 416. lpp.
Kandava (224. nr.). – 420. lpp.
Sabile (225., 226. nr.). – 422. lpp.
Saldus apkārtnes plāns (227. nr.). – 426. lpp.
Ēdole (228. nr.). – 428. lpp.
Kalvenes muiža (229. nr.). – 430. lpp.
Ventas apkārtnes plāni (230.–232. nr.). – 432. lpp.
Arheoloģiskie atradumi Kurzemē (233., 234. nr.). – 439. lpp.
Kauja pie Mūrmuižas (235. nr.). – 442. lpp.

RĀDĪTĀJI. – 445. lpp.

Personu rādītājs. – 459. lpp.
Vietu rādītājs. – 466. lpp.
Priekšmetu rādītājs. – 472. lpp.
Zīmējumu oriģinālu izmēri. – 480. lpp.

Līga Lapa. Kaujinieki un mežabrāļi 1905. gada revolūcijā Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018. 446 lpp.: il.

ISBN 978-9984-824-51-2

Cena – € 11,20

Saturs

PRIEKŠVĀRDS – 9. lpp.
IEVADS – 13. lpp.
AVOTU UN LITERATŪRAS APSKATS – 20. lpp.

Arhīva materiāli – 20. lpp.
Normatīvie akti – 27. lpp.
Prese – 28. lpp.Atmiņas – 30. lpp.
Uzziņu un zinātniskā literatūra – 32. lpp.

1. nodaļa. KAUJINIEKU KUSTĪBAS PIRMSĀKUMI – 41. lpp.

Sociāldemokrātiskās kustības izveidošanās – 41. lpp.
Pirmie mēģinājumi veidot bruņotu pretsparu – 42. lpp.
Sadursmes pie Vecās Ģertrūdes baznīcas un guberņas cietuma – 43. lpp.
Cietušie policijas darbinieki – 44. lpp.
Uzbrukumi uzņēmumu administrācijas darbiniekiem – 44. lpp.
Rīgas apakšvirsnieku mācību bataljons – 48. lpp.
Ģenerālstreika gaita Rīgā – 49. lpp.
Demonstrantu daudzums un kaujinieku klātbūtne – 51. lpp.
Demonstrācijas vadība – 53. lpp.
Demonstrantu atgriešanās Daugavmalā – 53. lpp.
Sadursmes gaita – 55. lpp.
Kritušo un ievainoto apzināšana – 58. lpp.
Deformētās jeb t.s. dum-dum lodes – 60. lpp.
Kaujinieku klātbūtne un mēģinājumi notikumus falsificēt – 61. lpp.
1905. gada 9. un 13. janvāra notikumu atcere – 63. lpp.
Vispārējā streika notikumi Liepājā – 63. lpp.

2. nodaļa. KAUJINIEKU KUSTĪBAS ATTĪSTĪBA LĪDZ 17. OKTOBRA MANIFESTAM – 68. lpp.

LSDSP pēc 1905. gada 13. janvāra – 68. lpp.
Kritušo apglabāšana – 69. lpp.
Strādnieku cīņas ar fabriku un rūpnīcu administrāciju – 71. lpp.
Vardarbība pret policijas pārstāvjiem – 73. lpp.
Indriķa Asara kaujinieku grupa – 75. lpp.
Bumbas kaujinieku ieroču arsenālā – 80. lpp.
Pirmie laukstrādnieku streiki – 85. lpp.
Baznīcu demonstrācijas 1905. gada vasarā – 87. lpp.
Notikumi Lielsesavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā – 94. lpp.
Vardarbība akti pret baznīcas pārstāvjiem 1905. gada vasarā un rudenī – 96. lpp.
Vardarbīgi protesti laukos 1905. gada vasarā – 99. lpp.
Cīņa pret policijas pārstāvjiem un “spiegiem” laukos – 103. lpp.
Pilsētas 1905. gada vasarā un rudenī – 109. lpp.
Uzbrukums Rīgas centrālcietumam – 115. lpp.

3. nodaļa. KAUJINIEKI “BRĪVĪBAS DIENĀS” – 127. lpp.

Sadursmes 17. oktobra manifesta priekšvakarā – 127. lpp.
Brīvības dienu sākums – 130. lpp.
Ebreju grautiņu mēģinājums – 131. lpp.
Strādnieku patruļas Rīgā – 135. lpp.
Kaujinieku uzbrukums kreisera “Kondors” komandiera dzīvoklim – 141. lpp.
Ieroču konfiskācija Bieriņmuižā – 146. lpp.
Policijas akcijas 1905. gada decembrī un 1906. gada janvārī – 147. lpp.
Kaujinieku uzbrukums fabrikai “Provodņiks” – 150. lpp.
Kaujinieku uzbrukums dragūnu patruļai – 154. lpp.Vardarbības eskalācija laukos – 154. lpp.
Notikumi Kokneses–Skrīveru–Lielvārdes apvidū – 157. lpp.
Jaunās un vecās varas orgānu konfrontācija – 163. lpp.

4. nodaļa. MEŽABRĀĻU KUSTĪBA – 171. lpp.

Soda ekspedīciju ierašanās – 171. lpp.
Masveida apcietināšanas – 173. lpp.
Mežabrāļu kustības rašanās – 176. lpp.
Mežabrāļu organizēšanās grupās – 178. lpp.
Madlienas apkaimes mežabrāļi – 180. lpp.
Bezvārža grupa Kuldīgas apkārtnē – 182. lpp.
Bēnes mežabrāļi – 184. lpp.Dobeles mežabrāļi – 185. lpp.
Dundagas mežabrāļi – 186. lpp.
Uzbrukumi pagastu administrācijai – 188. lpp.
Izrēķināšanās ar nodevējiem, represijas pret turīgajiem iedzīvotājiem – 193. lpp.
Notikumi Drustos – 197. lpp.
Raunas apkaimes mežabrāļi – 202. lpp.
Lielvārdes mācītāja Ludviga Cimmermaņa nogalināšana – 203. lpp.
Represijas pret lauku skolotājiem – 205. lpp.
Lauka karatiesu izveidošana – 208. lpp.Mežabrāļu kustības noriets – 209. lpp.
Sadursme stikla fabrikā Meņģeles pagastā – 210. lpp.
Mežabrāļi 1906. gada nogalē un 1907. gadā – 211. lpp.
LSDSP un LSD centrālorgānu lēmumi par mežabrāļiem – 212. lpp.

5. nodaļa. KAUJINIEKI 1906. GADĀ – 221. lpp.

Cara administrācijas rīkojumi par ieroču nēsāšanu – 221. lpp.
Uzbrukums policijas pārvaldei – 223. lpp.
Citas sadursmes ar policiju un karaspēka patruļām – 225. lpp.
Uzbrukumi tirdzniecības uzņēmumiem – 226. lpp.
Draudu vēstules – 227. lpp.
Uzbrukumi uzņēmumu kasēm – 228. lpp.
Notikumi Rīgas ostā – 231. lpp.
Uzbrukums Slokas miestam – 232. lpp.
Uzbrukums apdrošināšanas kantorim Jaunajā ielā Rīgā – 234. lpp.
Uzbrukums pasažieru vilcienam – 235. lpp.
Uzbrukums brāļu Bušu uzņēmumam un vēl citas operācijas – 236. lpp.
Izrēķināšanās ar “spiegiem” un streiklaužiem – 238. lpp.
Tramvajnieku streiks – 239. lpp.
Citi uzbrukumi ar bumbām – 243. lpp.
Latviešu sociāldemokrātu savienības organizācijas sagrāve – 244. lpp.
Sprādziens Rīgā, Elizabetes ielā 22 – 248. lpp.
Konspiratīvā dzīvokļa likvidācija Lielajā Ņevas ielā 26 – 250. lpp.
Anarhisti-komunisti – 251. lpp.
Kaujinieku darbība aiz Latvijas robežām – 253. lpp.
Spīdzināšana Izmeklēšanas nodaļā – 255. lpp.

NOBEIGUMS – 263. lpp.
Pielikumi:
AVOTI UN LITERATŪRA – 269. lpp.
PERSONU RĀDĪTĀJS – 293. lpp.
1905. GADA 13. JANVĀRA DEMONSTRĀCIJĀ KRITUŠIE, NO IEVAINOJUMIEM MIRUŠIE UN IEVAINOTIE – 402. lpp.
LATVIEŠU SOCIĀLDEMOKRĀTU SAVIENĪBAS KAUJAS ORGANIZĀCIJAS STATŪTI – 437. lpp.
SAĪSINĀJUMI – 439. lpp.
COMBATANTS AND FOREST BROTHERS DURING THE 1905 REVOLUTION IN LATVIA. Summary – 440. lpp.

1905. gads Latvijā: 100. Pētījumi un starptautiskas konferences materiāli, 2005. gada 11.–12. janvāris, Rīga. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. – 583 lpp.: il.

Cena: € 12,75

SATURS
Priekšvārds. – 7. lpp.
Jānis Bērziņš, Dr. habil. hist., LZA akadēmiķis. Piektajam gadam – 100. – 9. lpp.
Alberts Varslavāns, prof., Dr. habil. hist., LZA korespondētājloceklis. Revolūcija Krievijas impērijā un lielvalstu attiecības 20. gadsimta sākumā. – 40. lpp.
Jans Kusbers, prof., Dr. (Vācija, Mainca). 1905. gada revolūcija cariskajā impērijā un tās nozīme Baltijā. – 58. lpp.
Aleksandrs Ivanovs, acoc. prof., Dr. hist. 1905. gada revolūcija Latvijā. Historiogrāfisks apskats. – 73. lpp.
Tits Rozenbergs, prof., Dr. (Igaunija, Tartu). 1905. gada revolūcijas problēmas Igaunijas historiogrāfijā. – 112. lpp.
Rimants Miknis, Dr. (Lietuva, Viļņa). 1905. gada revolūcijas pētījumi Lietuvas historiogrāfijā. – 125. lpp.
Eduards Mazko, vēst. zin. kandidāts (Baltkrievija, Grodņa). 1905. gada revolūcijas pētījumi Baltkrievijas historiogrāfijā. – 141. lpp.
Dainis Poziņš. Latvijas Kara muzeja krājums kā 1905. gada revolūcijas izpētes avots. – 172. lpp.
Leo Dribins, prof., Dr. hist. 1905. gads Latvijas vācu preses atspoguļojumā. – 186. lpp.
Ilgvars Butulis, prof., Dr. hist. Jaunā strāva un 1905. gada revolūcija Latvijā. – 202. lpp.
Vitālijs Šalda, prof., Dr. habil. hist. Latvijas sociāldemokrātijas organizatoriskās attīstības dažas tendences 1905. gada revolūcijā. – 208. lpp.
Ilga Apine, prof., Dr. habil. hist., LZA korespondētājlocekle. Nacionālais komponents 1905. gada revolūcijā. – 230. lpp.
Ēriks Jēkabsons, asoc. prof., Dr. hist. Lietuvieši un poļi 1905. gada revolūcijā Latvijā. – 246. lpp.
Valters Ščerbinskis, Dr. hist. Latviešu studentu korporācijas un 1905. gada revolūcija. – 260. lpp.
Valdis Bērziņš, prof., Dr. habil. hist., LZA akadēmiķis. 1905. gada revolūcijas notikumi Ainažu un Salacgrīvas apkārtnē. – 277. lpp.
Jurģis Krīgers. 1905. gada revolūcija Valmieras apriņķī. – 304. lpp.
Tālis Pumpuriņš, Dr. hist. Hermanis Enzeliņš un Kārlis Ulmanis 1905. gada revolūcijā. – 323. lpp.
Inese Runce, Mag. hist. Baznīca un 1905. gada revolūcija Latvijā. – 346. lpp.
Indulis Zvirgzdiņš, Mag. hist. 1905. gada revolūcija un cīņa pret degvīna monopolu Madonas apkārtnē. – 359. lpp.
Līga Lapa, Dr. hist. Kaujinieku kustība no pirmsākumiem līdz 1905. gada otrajai pusei. – 386. lpp.
Jānis Stradiņš, prof., Dr. habil. chem., LZA Dr. hist. h.c., LZA akadēmiķis. Latvijas 1905. gada revolūcijas kaujinieki starptautiskā aspektā. – 410. lpp.
Āris Puriņš. Andrievs Niedra pret Jauno strāvu. 1905. gads. – 448. lpp.
Dace Lūse, asoc. prof., Dr. philol. 1905. gada tēlojums Andrieva Niedras prozā. – 479. lpp.
Juris Prikulis, asoc. prof., Dr. phil. Fricis Veinbergs un 1905. gada revolūcija: Cīņa par tās liberālu alternatīvu un Latvijas autonomiju. – 492. lpp.
Detlefs Hennings (Vācija, Līneburga). 1905. gada revolūcija un 1919. gads. – 520. lpp.
Lilita Vanaga, LZA Dr. hist. h.c. Ieskats Latvijas pagastu sabiedrības etnopsiholoģiskajā raksturojumā 1905. gada revolūcijas laikā. – 526. lpp.
Jānis Bērziņš, Dr. habil. hist., LZA akadēmiķis. 1905. gada revolūcijas ietekme uz Latvijas sabiedrības dzīvi. – 553. lpp.
Aivars Stranga, prof., Dr. habil. hist., LZA korespondētājloceklis. Pārdomas par 1905. gada revolūciju. – 567. lpp.

Latvijas Republikas oficiālā nostāja Latvijas diplomātiskā dienesta dokumentos 1940.–1991. gadā: Dokumentu krājums / Sast. Ainārs Lerhis. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2015. – 399 lpp.

ISBN 978-9984-824-44-4

Cena – € 8,00

SATURS

Dokumentu rādītājs. – 7. lpp.
Ievads. Ainārs Lerhis. – 25. lpp.
I. Ārlietu dienesta pozīcija Rietumvalstīs pirmās padomju okupācijas periodā, 1940. gada jūnijs – 1941. gada jūnijs. – 41. lpp.
II. Diplomātiskā dienesta nostādnes Vācijas un PSRS kara, nacistiskās okupācijas un otrreizējās padomju okupācijas sākuma periodā, 1941. gada jūnijs – 1945. gada maijs. – 88. lpp.
III. Ārlietu dienesta nostāja Latvijas otrreizējās padomju okupācijas gados Latvijas tiesiskā statusa un neatkarības jautājuma uzturēšanā, 1945. gada maijs – 1988. gads. – 187. lpp.
IV. Diplomātiskā dienesta atbalsts valstiskās neatkarības atjaunošanas centieniem Latvijas Tautas frontes “tautas diplomātijas” laikā un pārejas periodā no Neatkarības deklarācijas līdz Konstitucionālajam likumam, 1989. gads – 1991. gada augusts. – 354. lpp.
Personu rādītājs. – 369. lpp.
Saīsinājumi. – 384. lpp.
Official Position of the Republic of Latvia in Latvian Diplomatic Service Documents in 1940–1991
Summary. – 387. lpp.

Rietumvalstu nostāja Baltijas valstu jautājumā 1940.–1991. gadā: Dokumentu krājums. Sast. A. Lerhis. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2017. 623 lpp.

ISBN 978-9984-824-50-5

Cena – € 7.19

SATURS

Dokumentu rādītājs. – 7. lpp.
Ievads. Ainārs Lerhis, Antonijs Zunda, Ineta Didrihsone-Tomaševska. – 39. lpp.
I. Rietumvalstu nostāja pirmās padomju okupācijas periodā, 1940. gada jūnijs – 1941. gada jūnijs. – 59. lpp.
II. Rietumvalstu pozīcija Vācijas un PSRS kara, nacistiskās okupācijas
un otrreizējās padomju okupācijas sākuma periodā, 1941. gada jūnijs – 1945. gada maijs. – 111. lpp.
III. Rietumvalstu politika otrreizējās padomju okupācijas gados un Aukstā kara periodā, 1945. gada maijs – 1988. gads. – 155. lpp.
IV. Rietumvalstu nostāja Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas jautājuma aktualizēšanās periodā,
1989. gads – 1991. gada augusts. – 445. lpp.
V. Rietumvalstu pozīcija kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas par to nostāju Baltijas valstu jautājumā to okupācijas un aneksijas
laikā, 1991. gada augusts – 2016. gads. – 507. lpp.
Personu rādītājs. – 579. lpp.
Saīsinājumi. – 605. lpp.
Position of the Western Countries on the Issue of Baltic States during 1940–1991. Summary. – 607. lpp.

Lerhis A. Latvijas Republikas ārlietu dienests. 1918-1940. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. – 326 lpp. + 32 lpp. il.

Cena: € 6,40

Monogrāfija ir pirmais pētījums par LR ārlietu dienestu starpkaru periodā. Tajā iztirzāti Latvijas ārlietu resora tapšanas un attīstības posmu galvenie fakti, izvērtēti tā administratīvās darbības pamatvirzieni (1918–1940) un nozīmīgākās izmaiņas dienesta struktūrā pēc valsts okupācijas (1940–1941). Drīz pēc Latvijas okupācijas Ārlietu ministriju likvidēja, taču daudzi Latvijas diplomāti ārvalstīs darbu turpināja. Nepārtrauktā darbā viņi 50 gadu ilgajā okupācijas laikā spēja uzturēt dzīvu Latvijas valsts tiesisko jeb de iure pastāvēšanu un panāca to, ka lielākā daļa pasaules valstu neatzina Latvijas varmācīgo iekļaušanu PSRS. 1991. gadā atjaunotā Latvijas Republika tika atzīta par 1918. gada 18. novembra Latvijas valsts tiesisku turpinājumu, un daudzas valstis īsā laikā atjaunoja ar Latviju pārtrūkušās diplomātiskās attiecības.

SATURS
Ievads. – 9. lpp.
Avotu un literatūras apskats. – 15. lpp.
1. Nepublicētie avoti. – 15. lpp.
2. Avotu publikācijas. – 22. lpp.
3. Atmiņas. – 26. lpp.
4. Pētījumi. – 27. lpp.
5. Uzziņu literatūra. – 31. lpp.
1. nodaļa. Latvijas Republikas ārpolitiskā dienesta un Ārlietu ministrijas izveidošana. – 47. lpp.
1. § Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes Ārlietu nodaļas darbība. – 47. lpp.
2. § Latvijas Pagaidu valdības pasākumi ārlietu resora veidošanā. – 60. lpp.
3. § Pārstāvniecības ārzemēs un “delegācija pie Parīzes miera konferences”. – 66. lpp.
4. § Ārlietu ministrijas organizēšana. – 75. lpp.
5. § Latvijas diplomātisko pārstāvniecību darbības aktivizācija. – 87. lpp.
2. nodaļa. Ārlietu resora attīstība un darbība parlamentārisma posmā. – 102. lpp.
1. § Ministrijas struktūras pilnveidošana un stabilizācija. – 102. lpp.
2. § Resora darbības virzieni un augstākās amatpersonas. – 109. lpp.
3. § Diplomātisko pārstāvniecību nostiprināšanās. – 123. lpp.
4. § Pārstāvniecību darbība Krievijā. – 133. lpp.
5. § Konsulāro pārstāvniecību tīkla paplašināšana. – 145. lpp.
6. § Ministrijas darba organizācijas problēmas. – 150. lpp.
3. nodaļa. Ārlietu dienests autoritārā režīma apstākļos. – 174. lpp.
1. § Ulmaņa – Muntera ārpolitikas iezīmes. – 174. lpp.
2. § Ministrijas un pārstāvniecību administratīvo jautājumu risinājums. – 180. lpp.
3. § Dienesta efektivitātes problēmas aktualizēšanās Otrā pasaules kara priekšvakarā. – 193. lpp.
4. § Ārlietu resora darbības īpatnības kara apstākļos. – 197. lpp.
4. nodaļa. Latvijas Ārlietu ministrijas likvidācija un diplomātiskā dienesta reorganizācija. – 224. lpp.
1. § Latvijas Republikas okupācijas sekas ārlietu resorā. – 224. lpp.
2. § Ārlietu ministrijas pilnīga un pārstāvniecību daļēja likvidācija pēc Latvijas aneksijas. – 240. lpp.
3. § Ārpolitiskā dienesta saglabāšanās valsts okupācijas un aneksijas apstākļos. – 255. lpp.
4. § Padomju totalitārā režīma represijas pret Latvijas ārlietu resora darbiniekiem. – 279. lpp.
5. § Latvijas Republikas de iure diplomātiskā pārstāvība valsts okupācijas gados. – 284. lpp.
Nobeigums. – 309. lpp.
Summary. – 313. lpp.

Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922–1934. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. – 319 lpp.; il.

Grāmata nav pieejama

Monogrāfijas „Aktīvais nacionālisms Latvijā 1922–1934” pamati likti 1987. gadā, kad autors pievērsās tolaik maz pētīto latviešu labēji radikālo organizāciju pastāvēšanai. Laika gaitā pakāpeniski paplašinājās pētījuma ietvari un mainījās autora priekšstati un uzskati, tomēr nemainīga ir palikusi viņa uzticība izvēlētajai tēmai. Šis pētījums ir par organizācijām un procesiem, bet aiz tā stāv pārdomas par mums, latviešiem. Kāpēc bija latvieši, kuriem 18. novembra republika nebija viņu valsts?... Kāpēc Latvijas Republika jau 1934. gadā bija palikusi bez demokrātiem un latvieši tik bezkaislīgi uzņēma 15. maija režīmu?... Kāpēc mēs nespējam būt vienoti, stipri un droši savas valsts izbūvē?... Te nebūs skaidras atbildes. Drīzāk aicinājums pārdomām.

SATURS

IEVADS. – 7. lpp.

AVOTU UN LITERATŪRAS APSKATS. – 30. lpp.

1. nodaļa. AKTĪVĀ NACIONĀLISMA ĢENĒZE. – 47. lpp.

1.1. Vēsturiskie un sociāli psiholoģiskie priekšnoteikumi. – 49. lpp.
1.2. Idejiskie priekšnoteikumi. – 56. lpp.
1.3. Politiskie priekšnoteikumi: Latvju Nacionālā kluba dibināšana. – 62. lpp.

2. nodaļa. AKTĪVĀ NACIONĀLISMS ORGANIZĀCIJAS. – 91. lpp.

2.1. Latvju Nacionālais klubs, 1922.–1925. gads. Neizmantoto iespēju laiks. – 91. lpp.
2.2. Aktīvā nacionālisma diferenciācija, 1925.–1928. gads. „Kas mēs?” – 101. lpp.
2.3. Idejiskā un organizatoriskā krīze, 1928.–1931. gads. Aktīvā nacionālisma „tumšie viduslaiki”. – 126. lpp.
2.4. Jauns uzplaukums, 1932.–1934. gads. Aktīvais nacionālisms ir miris! Lai dzīvo aktīvais nacionālisms! – 141. lpp.
2.5. 15. maijs un aktīvais nacionālisms. Centienu piepildījums vai nozagtie ideāli. – 152. lpp.

3. nodaļa. Aktīvā nacionālisma ideoloģija.

3.1. Ideoloģijas un teorijas izpratnes duālisms aktīvā nacionālisma vērtību sistēmā. Teorētiskās izstrādes galvenie posmi. – 179. lpp.
3.2. Aktīvā nacionālisma ideoloģijas saturs. – 184. lpp.

3.2.1. Ideoloģijas vispārējs raksturojums. – 184. lpp.
3.2.2. Ideoloģijas struktūra un pamatnostādnes. – 186. lpp.
3.2.3. Nacionālisms. – 190. lpp.

3.2.3.1. Ārējie ienaidnieki. – 196. lpp.
3.2.3.2. Sveštautieši. – 198. lpp.
3.2.3.3. Antikomunisms. – 209. lpp.

3.2.4. Aktīvisms. – 215. lpp.

3.2.5. Aktīvais nacionālisms. – 223. lpp.
3.2.6. Otrā plāna idejas. – 224. lpp.

3.2.6.1. Neomonarhisms. – 224. lpp.
3.2.6.2. Attiecības ar kristīgo reliģiju un Baznīcu. – 227. lpp.

4. nodaļa. AKTĪVĀ NACIONĀLISMA ORGANIZĀCIJU STRUKTŪRA, ĪPAŠAIS „ORGANIZĀCIJAS GARS” UN BIEDRU SASTĀVS. – 246. lpp.

4.1. Organizatoriskā struktūra. – 246. lpp.

4.1.1. Pamatstruktūras. – 248. lpp.
4.1.2. Pārvaldes struktūras. – 252. lpp.

4.2. „Organizācijas gars”. – 254. lpp.

4.3. Biedru sastāvs. – 258. lpp.

4.3.1. Principi. – 258. lpp.
4.3.2. Vadošais sastāvs. – 260. lpp.
4.3.3. Skaits. – 264. lpp.
4.3.4. Biedru sastāva struktūra. – 266. lpp.

NOBEIGUMS. – 289. lpp.

PIELIKUMI. – 301. lpp.

Dionīsija Fabrīcija Livonijas vēsture = Dionysii Fabricii Livonicae historiae. No latīņu valodas tulkojis un komentārus sarakstījis Ēvalds Mugurēvičs. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2016. – 303 lpp.

ISBN 978-9984-824-43-7

Cena – € 8

SATURS

IEVADVĀRDI. Andris Caune. – 7. lpp.
TULKOTĀJA PRIEKŠVĀRDS. – 11. lpp.
DIONYSII FABRICII LIVONICAE HISTORIA = DIONĪSIJA FABRĪCIJA LIVONIJAS VĒSTURE. – 13. lpp.
KOMENTĀRI. – 265. lpp.
AVOTI UN LITERATŪRA. – 281. lpp.
RĀDĪTĀJS. – 285. lpp.

Vartberges Hermaņa Livonijas hronika = Hermanni de Wartberge Chronicon Livoniae / No latīņu val. tulk., priekšvārdu un komentārus sarakst. Ē. Mugurēvičs. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. – 334 lpp.: il.

Cena: € 8,00

SATURS

PRIEKŠVĀRDS
Ēvalds Mugurēvičs
7

HERMANNI DE WARTBERGE CHRONICON LIVONIAE
VARTBERGES HERMAŅA LIVONIJAS HRONIKA
37

KOMENTĀRI
Ēvalds Mugurēvičs
155

HRONIKAS PUBLIKĀCIJAS, TULKOJUMI, NORAKSTS
278

AVOTI
279

LITERATŪRA
282

RĀDĪTĀJS
300

ZUSAMMENFASSUNG
Ēvalds Mugurēvičs, vācu valodā tulkojis Valdis Bisenieks
313

20. gadsimta Latvijas vēsture. II: Neatkarīga valsts. 1918–1940. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. – 1022 lpp., il.

Šī grāmata turpina lielas vēsturnieku kopas sagatavotu plašu otrā gadu tūkstoša pēdējā gadsimta Latvijas vēstures izklāstu. Sējums aptver ļoti nozīmīgu laikposmu latviešu tautas vēsturē: Latvijas pirmās neatkarīgās valsts gadus – gan tās demokrātisko posmu, gan autoritāro periodu. Diemžēl jaunās valsts attīstību pārtrauca totalitāro lielvalstu, t.i., nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības noziedzīga vienošanās, kam 1940. gada vasarā sekoja visu trīs Baltijas valstu okupācija un iekļaušana padomju impērijā.

Grāmata nav pieejama

SATURS

PRIEKŠVĀRDS. – 7. lpp.

IEVADS. – 9. lpp.

1. nodaļa. BRĪVĪBAS CĪŅU SĀKUMS. – 11. lpp.

1. Latvijas Pagaidu valdības pirmie soļi. – 11. lpp.
2. Sarkanās armijas iebrukums. – 27. lpp.
3. Latvijas padomju republika. – 36. lpp.

2. nodaļa. LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅAS. – 58. lpp.

1. Karadarbība 1919. gada janvārī–aprīlī. – 58. lpp.
2. Baltvāciešu sazvērestība pret Latvijas valsti. Rīgas ieņemšana un Cēsu kaujas. – 75. lpp.
3. Latvijas armijas izveidošana. Cīņas pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošana. – 99. lpp.
4. Latvija un Parīzes miera konference. Miera līgums ar Padomju Krieviju. Robežjautājums. – 133. lpp.

3. nodaļa. LATVIJAS VALSTS AUGSTĀKIE PĀRVALDES ORGĀNI UN TO DARBĪBA. – 148. lpp.

1. Satversmes sapulce. – 148. lpp.
2. Pirmo divu Saeimu darbība. – 168. lpp.
3. Trešā un ceturtā Saeima. – 199. lpp.
4. Tiesu sistēma. – 215. lpp.
5. Teritoriāli administratīvie pārkārtojumi. – 226. lpp.

4. nodaļa. PAŠVALDĪBAS. SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS. BAZNĪCA. – 233. lpp.

1. Pilsētu pašvaldības. – 233. lpp.
2. Pašvaldības laukos. – 253. lpp.
3. Biedrības un sabiedriskās organizācijas. – 262. lpp.
4. Lielākās reliģiskās konfesijas. – 275. lpp.

5. nodaļa. NACIONĀLĀS ATTIECĪBAS. – 290. lpp.

1. Iedzīvotāju demogrāfiskais raksturojums. – 290. lpp.
2. Valsts nacionālā politika. – 303. lpp.
3. Latvieši un lībieši. – 317. lpp.
4. Baltvācieši Latvijas valstī. – 338. lpp.
5. Krievi, ebreji, poļi u.c. nacionālās minoritātes. – 347. lpp.

6. nodaļa. DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS SAIMNIECĪBA. – 370. lpp.

1. Pirmie soļi saimnieciskās dzīves atjaunošanā. – 370. lpp.
2. Agrārā reforma. – 380. lpp.
3. Lauksaimniecība un mežsaimniecība. Zvejniecība. – 395. lpp.
4. Rūpniecība un tirdzniecība. – 425. lpp.
5. Transports un sakari. – 449. lpp.
6. Valsts finanšu sistēma. Bankas. – 463. lpp.

7. nodaļa. VALSTS DROŠĪBA. – 482. lpp.

1. Latvijas bruņotie spēki. – 482. lpp.
2. Iekšējās drošības risinājums. – 498. lpp.
3. Aizsargu organizācija. – 508. lpp.

8. nodaļa. TAUTAS LABKLĀJĪBAS PROBLĒMAS. – 519. lpp.

1. Valsts nodokļu politika. – 519. lpp.
2. Sociālā nodrošināšana un apdrošināšana. Veselības aizsardzība. – 529. lpp.
3. Kooperācija. – 542. lpp.

9. nodaļa. LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS ĀRPOLITIKA. – 554. lpp.

1. Latvijas atzīšana de iure. – 554. lpp.
2. Valsts ārpolitika 20. gadu pirmajā pusē. – 561. lpp.
3. Latvijas ārpolitiskās aktivitātes 1926.–1934. gadā. – 573. lpp.

10. nodaļa. AUTORITĀRĀ VALSTS. – 582. lpp.

1. 1934. gada 15. maija valsts apvērsums. – 582. lpp.
2. Pārmaiņas valsts iekšpolitikā. – 594. lpp.
3. Lauksaimniecība – tautsaimniecības galvenā nozare. – 629. lpp.
4. Rūpniecība un tirdzniecība. Celtniecība. Transports. – 648. lpp.
5. Finanšu sistēma un bankas. – 672. lpp.

11. nodaļa. AUTORITĀRĀS VALDĪBAS ĀRPOLITIKA. – 681. lpp.

1. No Austrumu pakta līdz Minhenes nolīgumam. – 681. lpp.
2. 1939. gads: pirms un pēc 23. augusta. – 692. lpp.
3. Savstarpējās “palīdzības” pakts ar Padomju Savienību. – 709. lpp.

12. nodaļa. IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA. – 719. lpp.

1. Tautas izglītība. – 719. lpp.
2. Augstskola un zinātne. – 745. lpp.
3. Grāmatniecība un prese. – 764. lpp.
4. Īss kultūras apskats. – 785. lpp.
5. Sports. – 808. lpp.

NOBEIGUMS. – 823. lpp.

Atsauces un piezīmes. – 825. lpp.
Personu rādītājs. – 899. lpp.
Vietvārdu rādītājs. – 966. lpp.
Saīsinājumi. – 1005. lpp.
Attēlu saraksts. – 1006. lpp.

THE 20TH CENTURY HISTORY OF LATVIA. II: The Independent State. 1918–1940. Summary. – 1013. lpp.

Šterns I. Latvijas vēsture. 1180–1290: Krustakari. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002. – 735 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

SATURS

PRIEKŠVĀRDI. – 9. lpp.

KRUSTAKARU IDEOLOĢIJA. – 11. lpp.

Pāvesta Urbāna II aicinājums. – 11. lpp.
Krusta ceļš uz Svēto Pilsētu. – 15. lpp.
Latīņi Svētajā Zemē. – 19. lpp.
Kristus bruņinieku ordeņi. – 26. lpp.
Norādes. – 34. lpp.

CĪŅA PAR BALTIJAS JŪRU. – 37. lpp.

Vācu austrumu ekspansija. – 37. lpp.
Vikingi un hanzieši. – 44. lpp.
Norādes. – 62. lpp.

KRUSTAKARI SENLATVIJĀ

AVOTI UN PĒTĪJUMI. – 67. lpp.

Avoti. – 67. lpp.
Pētījumi. – 73. lpp.

SENLATVIJĀ KRUSTAKARU PRIEKŠVAKARĀ. – 76. lpp.

No ģimenes līdz ciltij. – 76. lpp.
Maztautas. – 81. lpp.
Kara draudze un pils novads. – 85. lpp.
Pilskalni un pilis. – 93. lpp.
Pils kungs un karaļvalsts. – 109. lpp.
Senpilsētas un ostas. – 112. lpp.
Ciemi un sētas. – 128. lpp.
Norādes. – 141. lpp.

SENLATVIJAS MILITĀRĀ PAKĻAUŠANA. – 152. lpp.

Vācu braukšanas iemesli uz Senlatviju. – 152. lpp.
Pirmie krustneši Senlatvijā. – 156. lpp.
Vācu Rīgas dibināšana. – 158. lpp.
Zobenbrā|u ordeņa un Daugavgrīvas klostera dibināšana. – 168. lpp.
Krustakarā par vācu Rīgu. – 173. lpp.
Krustakarā par Daugavas ūdensceļu. – 179. lpp.
Krustakarā pēc Gaujas ceļa. – 193. lpp.
Latga|i un lībji dodas krustakarā. – 214. lpp.
Krustakarā uz Kursu. – 229. lpp.
Kursas 1253. gada dalāmās grāmatas. – 240. lpp.
Kuršu pakļaušana. – 250. lpp.
Krustakarā uz Zemgali. – 256. lpp.
Zemgaļu pakļaušana. – 268. lpp.
Norādes. – 282. lpp.

SENLATVIJAS IZLĒŅOŠANA. – 291. lpp.

Lēņa kungs un pirmie vācu vasaļi. – 291. lpp.
Zobenbrāļu ordeņa aplēņošana. – 295. lpp.
Iezemiešu vasaļi. – 299. lpp.
Vācu lēņi Austrumlatvijā. – 306. lpp.
Vācu lēņi Kursā. – 315. lpp.
Vācu lēņu raksturs. – 317. lpp.
Norādes. – 323. lpp.

SENLATVIJAS KRISTĪŠANA. – 329. lpp.

Dāņu misionāri Kursā. – 329. lpp.
Pareizticība Senlatvijā. – 331. lpp.
Pirmie vācu misionāri Lībjzemē. – 337. lpp.

AUSTRUMLATVIJAS KRISTĪŠANA ALBERTA EPISKOPĀTA LAIKĀ (1199–1227). – 342. lpp.

Lībju kristīšana. – 342. lpp.
Latgaļu kristīšana. – 347. lpp.

RIETUMLATVUAS KRISTĪŠANA. – 351. lpp.

Kuršu kristīšana. – 351. lpp.
Zemgaļu kristīšana. – 355. lpp.

IUGUM CHRISTIANITATIS. – 356. lpp.

SENLATVIJA UN ROMAS KŪRIJA. – 360. lpp.

SENLATVIJA UN VĀCU ĶEIZARVALSTS. – 371. lpp.

Norādes. – 374. lpp.

LATVIJA KĀ VĀCU KOLONIJA 13. GADSIMTĀ

13. GADSIMTA LIVONIJA. – 383. lpp.

BĪSKAPIJAS. – 386. lpp.

Ikšķiles diecēze. – 386. lpp.
Meinarda episkopāts (1184–1186–1196). – 386. lpp.
Bertolda episkopāts (1196–1198). – 387. lpp.
Rīgas bīskapija. – 387. lpp.
Alberta episkopāts (1199–1229). – 387. lpp.
Nikolaja episkopāts (1231–1253). – 389. lpp.
Arhibīskapi. – 391. lpp.

RĪGAS ARHIBĪSKAPIJA. – 391. lpp.

Teritorija un robežas. – 391. lpp.
Sēlijas un Zemgales bīskapijas. – 393. lpp.
Arhibīskapa valdījumi un ienākumi. – 396. lpp.
Arhibīskapijas reliģiskā dzīve. – 400. lpp.
Rīgas domkapituls. – 402. lpp.
Norādes. – 406. lpp.

LIVONIJAS ORDEŅA VALSTS. – 410. lpp.

Zobenbrāļu ordenis. – 410. lpp.
Vācu ordenis. – 417. lpp.
Livonijas ordenis. – 419. lpp.
Livonijas ordeņa valsts teritorija un robežas. – 427. lpp.
Ordeņa pilis. – 430. lpp.
Ordeņa valsts administratīvais iedalījums un saimniecība. – 439. lpp.
Norādes. – 442. lpp.

KURSAS BĪSKAPIJA. – 447. lpp.

Bīskapijas dibināšana. – 447. lpp.
Teritorija un robežas. – 448. lpp.
Domkapituls. – 451. lpp.
Norādes. – 452. lpp.

RĪGAS PILSĒTA. – 454. lpp.

Teritorija un pārvalde. – 454. lpp.
Teritorija un robežas. – 454. lpp.
Rīgas tiesības. – 460. lpp.
Rātes izveidošanās. – 464. lpp.
Pilsētas būvnoteikumi. – 467. lpp.
Iedzīvotāji 13. gadsimta nogalē. – 475. lpp.
“Rīgas parādnieku grāmata”. – 475. lpp.
Namnieki. – 477. lpp.
Vāci. – 479. lpp.
Lībji. – 483. lpp.
Latvieši. – 483. lpp.
Igauņi. – 485. lpp.
Leiši. – 485. lpp.
Krievi. – 485. lpp.
Rīgas vāciskums. – 487. lpp.
Nauda. – 490. lpp.
Rīgas svara mārka. – 490. lpp.
Rīgas Alberta mārka. – 495. lpp.
Vecā Rīgas mārka. – 498. lpp.
Oseringi. – 503. lpp.
Vaska nauda. – 507. lpp.
Tirdzniecība. – 508. lpp.
Gaujas ceļš. – 508. lpp.
Daugavas ceļš. – 511. lpp.
Rietumu ceļš. – 517. lpp.
Tirgotāji. – 519. lpp.
Tirdzniecības raksturs un paražas. – 521. lpp.
Preces. – 528. lpp.
Amati. – 533. lpp.
Reliģiskā dzīve. – 537. lpp.
Baznīcas. – 537. lpp.
Mūki un klosteri. – 541. lpp.
Svētā Gara hospitālis un Svētā Gara brālība. – 544. lpp.
Norādes. – 547. lpp.

ZEMES KUNGU SAVSTARPĒJĀS CĪŅAS. – 560. lpp.

Bīskapijas posms. – 560. lpp.
Arhibīskapijas posms. – 564. lpp.
Rīgas posms. – 568. lpp.
Norādes. – 574. lpp.

IEZEMIEŠI. – 577. lpp.

Senlatvijas maztautas. – 577. lpp.
Maztautu tiesības. – 577. lpp.
Nodevas. – 581. lpp.
Ķīlnieki. – 581. lpp.
Mesli. – 583. lpp.
Desmitā un kunga tiesa. – 584. lpp.
Desmitās tiesas piedevas. – 587. lpp.
Nodevas vasaļiem. – 590. lpp.
Klaušas. – 591. lpp.
Kara gaitas. – 591. lpp.
Civilās klaušas. – 604. lpp.
Iezemiešu zaudētās un saglabātās tiesības un vācu uzliktās nastas. – 607. lpp.
Senlatvijas kungi, kara draudzes, ciemi un vecākie. – 614. lpp.
Norādes. – 619. lpp.

RĀDĪTĀJI

13. gadsimta Latvijas iezemiešu valdnieki. – 627. lpp.
12. un 13. gadsimta Latvijas nominālo un faktisko svešzemju valdnieku gadskaitļu korelācija. – 628. lpp.
Latviešu vēsture gadskait|os. – 632. lpp.
Karšu avotu rādītājs. – 643. lpp.
Attēlu avotu rādītājs. – 646. lpp.
Bibliogrāfija. – 650. lpp.
Titulu īsinājumi. – 650. lpp.
Oriģināltitulu latviskojumi. – 650. lpp.
Avotu izdevumi. – 651. lpp.
Pētījumi. – 654. lpp.
Personu rādītājs. – 667. lpp.
Ģeogrāfisko vietu rādītājs. – 683. lpp.

HISTORY OF LATVIA 1180–1290. THE CRUSADES. English Summary. – 710. lpp.

Latvija 19. gadsimtā: Vēstures apceres. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000. – 575 lpp.: il.

Grāmatā izklāstītas 19. gadsimta Latvijas vēstures svarīgākās problēmas. Galvenā uzmanība pievērsta industriālās sabiedrības veidošanās procesam, kad cilvēki atbrīvojās no kārtu ierobežojumiem. Latviešu tauta ieguva izglītību, veidojās tās nacionālā pašapziņa. Politiskās, saimnieciskās un sabiedriskās dzīves attīstība radīja priekšnoteikumus patstāvīgas Latvijas valsts izveidei.

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 7. lpp.
Ievads. – 10. lpp.

I nodaļa
18. gadsimta politiskais mantojums. – 15. lpp.

II nodaļa
Iedzīvotāji. – 47. lpp.

III nodala
Zemnieki un lauksaimniecība. – 72. lpp.

IV nodaļa
Pilsētas. – 130. lpp.

V nodaļa
Tirdzniecība. – 157. lpp.

VI nodaļa
Amatniecība. – 191. lpp.

VII nodaļa
Strādnieki un rūpniecība. – 213. lpp.

VIII nodaļa
Iekšzemes transports un sakari. – 250. lpp.

IX nodaļa
Latviešu tautskolas veidošanās. – 261. lpp.

X nodaļa
Zinātne un augstākā izglītība. – 291. lpp.

XI nodaļa
Grāmatniecība un prese. – 352. lpp.

XII nodaļa
Reliģiskās institūcijas. – 377. lpp.

XIII nodaļa
Ideju vēsture. – 398. lpp.

XIV nodaļa
Latviešu nacionālā kustība. – 423. lpp.

XV nodaļa
Jaunā strāva. – 474. lpp.

XVI nodaļa
Strādnieku kustība. – 493. lpp.

XVII nodaļa
Rusifikācijas administratīvie paņēmieni, 1855.–1881. gads. – 506. lpp.

Nobeigums. – 531. lpp.
Personu rādītājs. – 533. lpp.
Attēlu saraksts. – 569. lpp.

20. gadsimta Latvijas vēsture. I: Latvija no gadsimta sākuma līdz neatkarības pasludināšanai. 1900–1918. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000. – 869 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

Grāmata aizsāk lielas vēsturnieku kopas sagatavotu plašu otrā gadu tūkstoša pēdējā gadsimta Latvijas vēstures izklāstu. Šis sējums aptver samērā nelielu laikposmu, taču tajā risinājušies tādi latviešu tautas vēsturē svarīgi notikumi kā 1905. gada revolūcija, Pirmais pasaules karš un Latvijas demokrātiskās republikas pasludināšana 1918. gada novembrī.

SATURS

PRIEKŠVĀRDS. – 7. lpp.

IEVADS. – 9. lpp.

1. nodaļa. IESKATS AVOTOS UN PĒTNIECĪBĀ. – 11. lpp.

1. Latvijas vēstures avoti un to krātuves. – 11. lpp.
2. Pētniecības iestādes Latvijā dažādos laikposmos. – 25. lpp.
3. Latvijas vēstures pētniecība Rietumos un bijušajā PSRS. – 46. lpp.
Latvija un latvieši Rietumu vēsturnieku darbos. – 46. lpp.
Pētniecība bijušajā PSRS. – 53. lpp.

2. nodaļa. ADMINISTRATĪVI POLITISKAIS STATUSS GADSIMTU MIJĀ. – 59. lpp.

1. Latvija cara impērijā. – 59. lpp.
2. Lauku pašvaldības. – 73. lpp.
3. Pilsētu pašvaldības un to vēlēšanas. – 83. lpp.

3. nodaļa. TAUTAS UN TAUTĪBAS LATVIJĀ. – 97. lpp.

1. Iedzīvotāju demogrāfiskā aina. – 97. lpp.
2. Pamatiedzīvotāji: latvieši un lībieši. – 111. lpp.

Latvieši. – 113. lpp.
Lībieši. – 127. lpp.

3. Baltvācieši un krievi. – 132. lpp.

Baltvācieši. – 134. lpp.
Krievi. – 144. lpp.

4. Pārējās tautības. – 150. lpp.

5. Lielākās konfesijas. – 164. lpp.

4. nodaļa. LAUCINIEKI UN PILSĒTNIEKI. LATVIEŠU INTELIĢENCE. – 172. lpp.

1. Lauku iedzīvotāji gadsimtu mijā. – 172. lpp.
2. Pilsētu iedzīvotāji. – 191. lpp.
3. Latviešu inteliģence. – 209. lpp.

5. nodaļa. LATVIJAS EKONOMISKĀ UN IEKŠPOLITISKĀ SITUĀCIJA 20. GADSIMTA SĀKUMĀ. – 220. lpp.

1. Lauksaimniecības stāvoklis. – 220. lpp.
2. Rūpniecība un transports. Ostu loma. Bankas. – 235. lpp.
3. Pilsētu pašvaldību komunālā politika. – 265. lpp.
4. Iekšpolitiskā situācija. – 278. lpp.

6. nodaļa. IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA GADSIMTU MIJĀ. – 286. lpp.

1. Tautas izglītība. Augstskolas un zinātne. – 286. lpp.
2. Prese un latviešu grāmatniecība. – 306. lpp.
3. Kultūra. – 313. lpp.

7. nodaļa. 1905. GADA REVOLŪCIJA. – 333. lpp.

1. Revolūcijas izcelšanās un notikumu attīstība līdz 1905. gada rudenim. – 333. lpp.
2. Revolucionāro cīņu izvēršanās. Bruņotās sacelšanās. – 349. lpp.
3. Revolūcijas apspiešana. – 384. lpp.

8. nodaļa. LATVIJA STARP REVOLŪCIJU UN PASAULES KARU. – 402. lpp.

1. Iekšpolitiskā situācija pēc revolūcijas. – 402. lpp.
2. Sabiedriski politiskās norises. Konfesiju situācija. – 419. lpp.
3. Rūpniecības, transporta un lauksaimniecības attīstība. Kredītiestādes. – 441. lpp.

9. nodaļa. TAUTAS IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA PĒC 1905. GADA REVOLŪCIJAS. – 476. lpp.

1. Izglītība un zinātne. – 476. lpp.
2. Prese un latviešu grāmatniecība jaunajos apstākļos. – 495. lpp.
3. Kultūra. Sports. – 502. lpp.

10. nodaļa. PIRMĀ PASAULES KARA LAIKS. – 537. lpp.

1. Frontes šķērsotā Latvija. – 537. lpp.
2. Februāra revolūcijas izraisītie demokrātiskie pārkārtojumi. – 584. lpp.
3. Rīgas krišana. Lielinieku diktatūra Ziemeļvidzemē un Latgalē. – 612. lpp.

11. nodaļa. LATVIJAS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS NODIBINĀŠANA. – 632. lpp.

1. Vācu okupācijas laiks. – 632. lpp.
2. Latviešu kultūra Pirmā pasaules kara laikā. – 653. lpp.
3. Latviešu strēlnieki Krievijā 1918. gadā. – 660. lpp.
4. Valsts dibināšana. – 672. lpp.

NOBEIGUMS. – 692. lpp.

Atsauces un piezīmes. – 694. lpp.
Personu rādītājs. – 754. lpp.
Ģeogrāfisko nosaukumu rādītājs. – 814. lpp.
Saīsinājumi. – 850. lpp.
Attēlu saraksts. – 851. lpp.

THE 20th CENTURY HISTORY OF LATVIA. I: Latvia from Beginning of the Century to the Proclamation of Independence. 1900–1918. Summary. – 855. lpp.

PADOMJU UN NACISTISKAIS OKUPĀCIJAS REŽĪMS

Okupācijas režīmi Baltijas valstīs 1940–1991: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2008. gada pētījumi un starptautiskās konferences materiāli, 2008. gada 30.–31. oktobris, Rīga. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. – 747 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 25. sēj.).

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 11. lpp.

Latvijas Vēsturnieku komisijas 2008. gada pētījumi

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1940–1941)

Daina Bleiere
Latvijas PSR nomenklatūras veidošanās 1940.–1941. gadā. – 17. lpp.
Aigars Urtāns
Padomju cenzūra Latvijā līdz 1990. gadam. – 50. lpp.
Jānis Viļums
Latvijas Nacionālais leģions: pretpadomju pagrīdes organizācija Latvijā 1940.–1941. gadā. – 77. lpp.
Inesis Feldmanis
Latvijas vāciešu pēcizceļošana 1941. gadā. – 100. lpp.
Kārlis Dambītis
Represijas pret 24. teritoriālā strēlnieku korpusa virsniekiem: Noriļskas Lamas ezera nometne. – 117. lpp.

NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1941–1945)

Kārlis Kangeris
Latvijas valsts tiesiskie, pilsonības un materiālo vērtību jautājumi vācu okupācijas laikā (1941–1945). – 137. lpp.
Dzintars Ērglis
Ebreju slepkavošana 1941. gada vasarā Krustpils ebreju kapsētā. – 173. lpp.
Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, Rudīte Vīksne
Salaspils nometne: vēstures avoti un historiogrāfiskais materiāls. – 200. lpp.
Uldis Neiburgs
Latvijas Centrālā padome nacistu okupētajā Latvijā (1943–1945): izpētes aktualitātes un rezultāti. – 235. lpp.
Ojārs Stepens
Padomju propaganda Latvijā Vācijas un PSRS kara beigās: 1944. gada jūlijs–1945. gada maijs. – 280. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1944–1990)

Ēriks Jēkabsons
Poļu piedalīšanās nacionālajā pretošanās kustībā Latvijā 1944.–1950. gadā. – 311. lpp.
Ginta Brūmane
Totalitārisma ikonogrāfija: Latvijas padomju politiskais plakāts, 1945.–1965. gads. – 327. lpp.
Antonijs Zunda
Baltijas valstu jautājums un Rietumvalstis detantes veidošanās posma starptautiskajās attiecībās (1963–1969). – 354. lpp.
Aleksandrs Ivanovs
Latvijas PSR historiogrāfija Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas posmā: 1987–1990. – 385. lpp.
Jānis Taurēns
Latvijas neatkarības atjaunošana 1988.–1991. gadā: ārpolitiskās problēmas. – 410. lpp.
Aija Kalnciema
Latvijas valstiskās neatkarības faktiskā atjaunošana: 1990. gada 4. maijs – 1991. gada 21. augusts. – 434. lpp.

OKUPĀCIJAS REŽĪMI BALTIJAS VALSTĪS (1940–1990): IZPĒTES REZULTĀTI UN PROBLĒMAS
Starptautiskās konferences referāti, 2008. gada 30.–31. oktobris

BALTIJAS VALSTU OKUPĀCIJA: TEORĒTISKIE ASPEKTI UN HISTORIOGRĀFIJA

Inesis Feldmanis
Baltijas valstu okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti. – 459. lpp.
Heinrihs Strods
Ceļā uz Baltijas valstu 20. gadsimta okupācijas vēsturi. – 468. lpp.
Ervīns Oberlenders
Pretrunīgas atmiņu kultūras Krievijā, Latvijā un Rietumos par Baltijas valstu okupāciju 1940.–1991. gadā. – 480. lpp.
Boriss Sokolovs
Padomju režīmi Baltijas valstīs mūsdienu Krievijas historiogrāfijā. – 487. lpp.
Ronalds Račinsks
Atsevišķas vēsturiskās atmiņas. Dažādas izpratnes par nacismu un padomju noziegumiem. – 495. lpp.
Raimonds Cerūzis
Latvijas okupācijas problēma vācbaltiešu publicistikā pēc Otrā pasaules kara. – 507. lpp.
Jānis Taurēns
Latvijas trešā atmoda: izpētes problēmas. – 520. lpp.
Džons Haidens
Pauls Šīmans – jebkādu totalitārisma izpausmju pretinieks. – 536. lpp.

NACISTU OKUPĀCIJA BALTIJĀ (1941–1945): KONCEPTUĀLĀ PIEEJA UN VĒRTĒJUMI

Kārlis Kangeris
Pilsonība un manta – tiesiskie un valststiesiskie jautājumi vācu okupācijas laikā (1941–1944): Latvijas tirdzniecības flote. – 547. lpp.
Uldis Neiburgs
Nacistiskās Vācijas okupācijas atspoguļojums Latvijas Centrālās padomes dokumentos (1943–1945): avotu un to satura analīze. – 562. lpp.
Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņa 1941. gada vasarā Vidzemē un Dienvidigaunijā: kopīgais un atšķirīgais. – 576. lpp.
Edvīns Evarts
Pārvaldes vienkāršošana Latvijas ģenerālapgabalā 1942.–1944. gadā. – 581. lpp.
Jevgeņijs Grebeņs
Ostlandes reihskomisariāta vēstures dokumentu apskats Baltkrievijas Republikas arhīvos. – 589. lpp.

PIRMĀ UN OTRĀ PADOMJU OKUPĀCIJA (1940–1941, 1945–1990): SOVETIZĀCIJAS NORISE UN SEKAS

Daniels Bočkovskis
“Kopā uz mūžīgiem laikiem”: Padomju okupācija Austrumpolijā Otrā pasaules kara laikā. – 599. lpp.
Juris Ciganovs
Sarkanās armijas gatavošanās iebrukumam Baltijas valstīs 1940. gada jūnijā. – 617. lpp.
Antonijs Zunda
Rietumvalstis un Baltijas valstu okupācijas problēma pēckara posma sākumā (1945–1953). – 622. lpp.
Olafs Mertelsmans
Meklējot piespiedu kolektivizācijas iemeslus Baltijas republikās. – 634. lpp.
Gatis Krūmiņš
Teritorijas pārvaldes organizēšana un vadošo darbinieku atlases politika Latvijā 1944.–1947. gadā. – 641. lpp.
Ritvars Jansons
Padomju represijas okupētā Latvijā 1944.–1945. gadā. – 665. lpp.
Veronika Sajadova
1949. gada deportācija – Latvijas lauksaimniecības sovetizācijas pamats. – 672. lpp.
Jeļena Zubkova
“Cita PSRS”? Padomju projekta realizācijas īpatnības Baltijas republikās (1950–1960). – 677. lpp.
Ilgvars Butulis
Dažas nacionālkomunisma izpausme žurnālā “Zvaigzne” (1956–1959). – 696. lpp.
Ainārs Bambals
Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljonu darbība (1944–1956) – kolaborācijas vēstures piemērs. – 709. lpp.
Argita Daudze
Latviešu trimda Zviedrijā un PSRS darbība pret to 20. gadsimta 70.–80. gados. – 721. lpp.
Ārons Šneijers
Ebreju un padomju varas savstarpējās attiecības Baltijas valstīs 1945.–1990. gadā. – 733. lpp.

Krājuma rakstu autori. – 746. lpp.

Baltijas reģiona vēsture 20. gadsimta 40.–80. gados: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2007. gada pētījumi un starptautiskās konferences „Baltija Otrajā pasaules karā (1939–1945)” materiāli, 2007. gada 6.–7. novembris, Rīga. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. – 599 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 24. sēj.).
ISBN 978-9984-824-09-3

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 11. lpp.
Latvijas Vēsturnieku komisijas 2007. gada pētījumi

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1940–1941)

Inesis Feldmanis
Vācijas nostāja pret Latvijas okupāciju un sovetizāciju (1940–1941). – 17. lpp.

NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1941–1945)

Juris Pavlovičs
Latvijas apriņķu administrācija vācu okupācijas civilpārvaldes ieviešanas laikā. – 47. lpp.
Kārlis Kangeris
Latviešu leģions – vācu okupācijas varas politikas diktāts vai latviešu “cerību” piepildījums. – 62. lpp.
Uldis Neiburgs
Pretošanās kustība nacionālsociālistiskās Vācijas okupētajā Latvijā (1941–1945): mazpētīti aspekti un to izpratne mūsdienās. – 98. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1944–1990)

Antonijs Zunda
Baltijas jautājums un Rietumvalstis pēckara pirmā atkušņa un jaunu saspīlējumu posmā (1954–1961). – 139. lpp.
Aleksandrs Ivanovs
Latvijas vēsture 20. gadsimta 60. gados – 80. gadu vidū: izpētes gaita un rezultāti (historiogrāfisks apskats). – 188. lpp.
Gatis Krūmiņš
Lauksaimniecības politika Latvijā: 1985–1989. – 242. lpp.

BALTIJA OTRAJĀ PASAULES KARĀ (1939–1945)
Starptautiskās konferences referāti 2007. gada 6.–7. novembris

BALTIJAS VALSTU ĀRPOLITIKA (1939–1940): JAUNU NOSTĀDŅU MEKLĒJUMI UN ALTERNATĪVAS

Jānis Taurēns
Latvijas ārpolitika 1938.–1940. gadā: problēmas historiogrāfijā. – 271. lpp.
Ilgvars Butulis
Otrais pasaules karš Latvijas militāro žurnālu atspoguļojumā (1939–1940). – 289. lpp.
Jānis Ķeruss
Latvijas neitralitāte Otrā pasaules kara sākumā: priekšstati un realitāte. – 303. lpp.
Argita Daudze
Zviedrijas diplomātisko misiju vērtējums par situāciju Latvijā 1939.–1940. gadā. – 320. lpp.
Kārlis Kangeris
Vācijas–PSRS un Zviedrijas–PSRS 1941. gada slepenie līgumi par Latviju/Baltijas valstīm. – 332. lpp.

LATVIJAS, LIETUVAS UN IGAUNIJAS OKUPĀCIJA 1940. GADĀ: IZPĒTES STĀVOKLIS UN PERSPEKTĪVAS

Juris Ciganovs
Latvijas armijas materiāli tehnisko līdzekļu un īpašumu pārņemšana pēc padomju okupācijas 1940. gadā. – 345. lpp.
Olafs Mertelsmans
Pāreja uz plānveida ekonomiku un ekonomiskā ekspluatācija: Igaunijas pieredze 1940.–1941. gadā. – 349. lpp.
Rasa Pārpuce
Vācu izceļotāju kultūras vērtības Baltijā: 1940. gada jūnijs – 1941. gada jūnijs. – 376. lpp.
Aigi Rahi-Tamma
“Īpašie uzdevumi” padomju aizmugurē. Arhīvu nodaļas darbība: 1941–1944. – 384. lpp.
Antonijs Zunda
Lielbritānija starp de facto un de iure Baltijas valstu okupācijas un aneksijas atzīšanas jautājumā Otrā pasaules kara sākumposmā (1940–1941). – 400. lpp.

VĀCU OKUPĀCIJAS LAIKS BALTIJĀ: SALĪDZINĀMĀ ANALĪZE, PĒTNIECĪBAS PROBLĒMAS UN RISINĀJUMI

Inesis Feldmanis
Latvija Otrajā pasaules karā: uztveres versijas un izpētes problēmas. – 419. lpp.
Boriss Sokolovs
Baltijas valstis Otrajā pasaules karā mūsdienu Krievijas sabiedriskās domas skatījumā. – 432. lpp.
Uldis Neiburgs
Pretošanās kustība nacistu okupētajās Baltijas valstīs (1941–1945): teorētiskās problēmas un praktiskie risinājumi. – 440. lpp.
Kaspars Zellis
Atbrīvošanas un brīvības tematika okupācijas varu propagandā: Latvijas piemērs nacistu okupācijas laikā (1941–1945). – 455. lpp.
Tomass Hīo
Vācu armijas grupas “Ziemeļi” militārās varas iestādes Igaunijas teritorijā 1941.–1944. gadā: vācu militārā okupācija Igaunijā Hāgas konvencijas “Sauszemes kara likumi un paradumi” skatījumā. – 465. lpp.
Arūns Bubnis
Lietuviešu policijas bataljoni Latvijā 1944.–1945. gadā. – 481. lpp.
Arkadjušs Adamčiks
Baltijas valstis un Baltijas jūras reģions Pilsudska sekotāju ģeopolitiskajās koncepcijās Otrā pasaules kara laikā. – 488. lpp.
Andriejus (Andrus) Stoļarovs
12. lietuviešu policijas bataljons Otrajā pasaules karā (1941–1945). – 503. lpp.
Jevgeņijs Grebeņs
Ostlandes iedzīvotāju ikdienas dzīves aspekti (Baltkrievijas ģenerālapgabala piemērs). – 520. lpp.
Viktors Duks
Otrā pasaules kara norise Latvijā: militārās arheoloģijas devums un iespējas. – 530. lpp.
Heinrihs Strods
PSRS kaujinieki Latvijā (1941–1945). – 540. lpp.

BALTIEŠU KARAVĪRI OTRĀ PASAULES KARA FRONTĒS: JAUNI AVOTI UN PĒTNIECĪBAS IESPĒJAS

Ilze Jermacāne
Sarkanās armijas 201. latviešu strēlnieku divīzija (1941. gada augusts – 1942. gada oktobris) Latvijas Valsts arhīva dokumentos: avoti, informācija, nozīme. – 549. lpp.
Valdis Kuzmins
15. latviešu SS brīvprātīgo divīzija Veļikajas upes pozīcijās (1944. gada 1. marts – 14. aprīlis): zaudējumu analīze. – 570. lpp.
Darjušs Roguts
Latvieši padomju pārbaudes – filtrācijas nometnēs pēc Otrā pasaules kara. – 581. lpp.

Krājuma rakstu autori. – 598. lpp.

Holokausta pētniecības problēmas Latvijā: 2006.–2007. gada pētījumi par holokaustu Latvijā un starptautiskās konferences materiāli, 2007. gada 6.–7. novembris, Rīga. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. – 375 lpp. (Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 23. sēj.).

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

Aivars Stranga
Ievada vietā. Pieminot profesora Raula Hilberga ieguldījumu holokausta pētniecībā. – 11. lpp.

PĒTĪJUMI PAR HOLOKAUSTA PROBLĒMĀM LATVIJĀ

Aivars Stranga
Holokausts vācu okupētajā Latvijā: 1941–1945. – 21. lpp.
Andrievs Ezergailis
Štālekera ziņojumi: holokausta vēstures pirmavots un atslēga. – 30. lpp.
Rebeka Margoliss, Edvards Anderss
Linkimera dienasgrāmata: kā vienpadsmit ebreji pārdzīvoja holokaustu. – 48. lpp.
Aigars Urtāns
Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis. – 72. lpp.
Aigars Urtāns
Ebreju slepkavošana Madonas apriņķī. – 95. lpp.
Aigars Urtāns
Ebreju īpašumu ekspropriācija Ludzas un Madonas apriņķī vācu okupētajā Latvijā. – 118. lpp.

2007. GADA 6.–7. NOVEMBRA KONFERENCES “BALTIJA OTRAJĀ PASAULES KARĀ (1939–1945)” REFERĀTI PAR HOLOKAUSTA TEMATIKU

Metjū Kots
Kādas saistības pastāvēja starp holokaustu Baltijas telpā un SS plāniem okupētajā Norvēģijā? – 139. lpp.
Sergejs Novikovs
Holokausts nacistu okupētajā Baltkrievijā un Latvijā (1941–1944): historiogrāfijas komparatīvā analīze. – 162. lpp.

DOKUMENTU PUBLIKĀCIJAS

Gabriels Civjans – ala Gunārs Cīrulis
(publicēšanai sagatavojis, tulkojis un komentējis Andrievs Ezergailis). – 177. lpp.
Ebreju darbaspēka izmantošana Rīgas geto likvidācijas fāzē
(publicēšanai sagatavojis, tulkojis un komentējis Kārlis Kangeris). – 186. lpp.

NOVADPĒTNIEKU VĀKUMS

Josifs Ročko
No Daugavpils holokausta vēstures. – 213. lpp.
Josifs Ročko
Tas notika Preiļos. – 240. lpp.
Uldis Lasmanis
Holokausts Jēkabpils pilsētā. – 260. lpp.
Uldis Lasmanis
Holokausta upuri un izglābušies Jēkabpilī. – 287. lpp.

ATMIŅAS

Jānis Britāns
Liecinieku vairs nav... – 331. lpp.
Atmiņas par Latgales ebreju bēgļu likteni 1941–1945
(publicēšanai sagatavojis Josifs Ročko). – 340. lpp.

Latvijas PSR Ministru kabineta sēžu protokoli: 1940. gada 23. jūlijs–24. augusts. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. – 319 lpp.

Cena: € 4,80

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.
1940. gada 23. jūlijs – 24. augusts

Protokols nr. 70. 1940. gada 23. jūlijā. – 23. lpp.
Protokols nr. 71. 1940. gada 24. jūlijā. – 28. lpp.
Protokols nr. 72. 1940. gada 25. jūlijā. – 29. lpp.
Protokols nr. 73. 1940. gada 26. jūlijā. – 37. lpp.
Protokols nr. 74. 1940. gada 29. jūlijā. – 40. lpp.
Protokols nr. 75. 1940. gada 30. jūlijā. – 52. lpp.
Protokols nr. 76. 1940. gada 1. augustā. – 53. lpp.
Protokols nr. 77. 1940. gada 2. augustā. – 61. lpp.
Protokols nr. 78. 1940. gada 5. augustā. – 63. lpp.
Protokols nr. 79. 1940. gada 6. augustā. – 69. lpp.
Protokols nr. 80. 1940. gada 7. augustā. – 72. lpp.
Protokols nr. 81. 1940. gada 8. augustā. – 77. lpp.
Protokols nr. 82. 1940. gada 9. augustā. – 79. lpp.
Protokols nr. 83. 1940. gada 12. augustā. – 82. lpp.
Protokols nr. 84. 1940. gada 13. augustā. – 84. lpp.
Protokols nr. 85. 1940. gada 14. augustā. – 87. lpp.
Protokols nr. 86. 1940. gada 16. augustā. – 91. lpp.
Protokols nr. 87. 1940. gada 19. augustā. – 97. lpp.
Protokols nr. 88. 1940. gada 22. augustā. – 100. lpp.
Protokols nr. 89. 1940. gada 24. augustā. – 125. lpp.

Pielikumi
Pielikums nr. 1. Pārgrozījumi nodokļu likumos. – 127. lpp.
Pielikums nr. 2. Pārgrozījumi Iekšlietu ministrijas iekārtā. – 130. lpp.
Pielikums nr. 3. Pārgrozījumi Tieslietu ministrijas iekārtā. – 134. lpp.
Pielikums nr. 4. Papildinājumi likumā par kaitniecības apkarošanu. – 136. lpp.
Pielikums nr. 5. Banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizācija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas teritorijā. – 137. lpp.
Pielikums nr. 6. Rīkojums par valdības tiesību ņemt pagaidu lietošanā privātu īpašumu (Izdots 1919. g. 16. jūlija likuma kārtībā). – 168. lpp.
Pielikums nr. 7. Papildinājums un pārgrozījums likumā par pavalstniecību. – 169. lpp.
Pielikums nr. 8. Finansu ministra 323. rīkojums par dārgmetālu, to izstrādājumu un dārgakmeņu nodošanu Latvijas Bankas glabāšanā. – 171. lpp.
Pielikums nr. 9. Izglītības ministrijas Pareizrakstības komisijas atzinumi par latviešu pareizrakstību (Pieņemti uz Izglītības un kultūras nolikuma 731. panta pamata). – 172. lpp.
Pielikums nr. 10. Pārgrozījumi un papildinājumi likumā par pensijām I daļā. – 177. lpp.
Pielikums nr. 11. Nolikums par valsts darbiem un piegādēm. – 179. lpp.
Pielikums nr. 12. Rīkojums par nodokļu parādu un administratīvā kārtā uzlikto sodu anulēšanu darba zemniekiem (Izdots uz Deklarācijas par zemes pasludināšanu tautas īpašumā pamata). – 179. lpp.
Pielikums nr. 13. Nolikums par valsts darbiem un piegādēm. – 180. lpp.
Pielikums nr. 14. Papildinājums likumā par kara resora ieslodzījuma vietām. – 183. lpp.
Pielikums nr. 15. Likums par zemi. – 184. lpp.
Pielikums nr. 16. Likums par Latvijas Zemnieku kredītu bankas pievienošanu Valsts Zemes bankai. – 186. lpp.
Pielikums nr. 17. Papildinājums likumā par izceļojušo vācu tautības pilsoņu nekustamu īpašumu pilsētās iegūšanu. – 187. lpp.
Pielikums nr. 18. Likums par zvērinātu revidentu likuma atcelšanu. – 189. lpp.
Pielikums nr. 19. Pārgrozījums Liepājas brīvostas statūtos. – 197. lpp.
Pielikums nr. 20. Pārgrozījumi Kredītlikuma II pielikumā (Izdoti uz Kredītlikuma 4. p[anta] pamata). – 198. lpp.
Pielikums nr. 21. Pārgrozījums likumā par tonnāžas un svara nodokļiem. – 199. lpp.
Pielikums nr. 22. Pārgrozījumi Lauksaimniecības nolikumā. – 200. lpp.
Pielikums nr. 23. Papildinājumi likumā par cietušo karavīru un viņu ģimenes locekļu pensijām. – lpp.
Pielikums nr. 24. Likums par dažu darba algas prasījumu tiesību dzēšanu. – 205. lpp.
Pielikums nr. 25. Pārgrozījumi likumā par akciju un paju sabiedrībām. – 208. lpp.
Pielikums nr. 26. Likums par Latvijas pilsētu savienības likvidāciju. – 208. lpp.
Pielikums nr. 27. Pārgrozījums likumā par tirdzniecības kuģu administratīvo personālu. – 209. lpp.
Pielikums nr. 28. Likums par padomju atcelšanu Latvijas Bankā, Valsts Zemes bankā un Latvijas Hipotēku bankā. – 214. lpp.
Pielikums nr. 29. Likums par Latvijas Darba centrāles likvidāciju. – 215. lpp.
Pielikums nr. 30. Likums par Latvijas kredītbankas pievienošanu Latvijas Bankai. – 216. lpp.
Pielikums nr. 31. Likums par Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldi. – 222. lpp.
Pielikums nr. 32. Papildinājums rīkojumā par zīmognodevu. – 242. lpp.
Pielikums nr. 33. Pārgrozījumi likumā par vienreizēju peļņas pieauguma nodokli. – 242. lpp.
Pielikums nr. 34. Pārgrozījums rīkojumā par zīmognodevu. – 243. lpp.
Pielikums nr. 35. Papildinājums zemesgrāmatu likumā. – 244. lpp.
Pielikums nr. 36. Pārgrozījums Kredītlikumā. – 247. lpp.
Pielikums nr. 37. Papildinājums likumā par valsts garantijām tirdzniecībai, rūpniecībai un būvniecībai. – 248. lpp.
Pielikums nr. 38. Papildinājums likumā par pavalstniecību. – 248. lpp.
Pielikums nr. 39. Likums par skatuves mākslas iestādēm. – 250. lpp.
Pielikums nr. 40. Pārgrozījumi Sodu likumā. – 251. lpp.
Pielikums nr. 41. Pārgrozījumi likumā par ieslodzītiem. – 252. lpp.
Pielikums nr. 42. Papildinājumi Valsts civildienesta likumos. – 253. lpp.
Pielikums nr. 43. Papildinājumi noteikumos par valsts darbinieku atalgojumu. – 256. lpp.
Pielikums nr. 44. Likums par tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu kopu likuma atcelšanu. – 258. lpp.
Pielikums nr. 45. PSRS Augstākās Padomes likums par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas uzņemšanu Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā. – 260. lpp.
Pielikums nr. 46. Latvijas pārstāvību saraksts pie Ministru kabineta 1940. g. 8. augusta lēmuma par Latvijas pārstāvību ārzemēs darbības izbeigšanu. – 262. lpp.
Pielikums nr. 47. Papildinājumi un pārgrozījumi Iekšlietu ministrijas un Sabiedrisko lietu ministrijas iekārtā. – 262. lpp.
Pielikums nr. 48. Likums par Galveno literatūras pārvaldi. – 269. lpp.
Pielikums nr. 49. Likums par Latviešu–franču tuvināšanas biedrības uzturētās mācības iestādes “Franču licejs” nodošanu Rīgas pilsētai. – 271. lpp.
Pielikums nr. 50. Likums par Galvenās literatūras pārvaldes fondu. – 272. lpp.
Pielikums nr. 51. Likums par poligrāfiskiem ražojumiem. – 273. lpp.
Pielikums nr. 52. Pārgrozījumi un papildinājumi noteikumos par slimo kasēm. – 274. lpp.
Pielikums nr. 53. Likums par Berlīnē starp Latviju un Vāciju 1939. gada 21. decembrī parakstīto Papildu nolīgumu pie 1935. gada 4. decembra Nolīguma starp Latviju un Vāciju par savstarpēju preču apgrozību. – 275. lpp.
Pielikums nr. 54. Papildinājumi un pārgrozījumi likumā par atsavināšanas nodevu. – 277. lpp.
Pielikums nr. 55. Pārgrozījumi Satiksmes likumu I pielikumā. – 279. lpp.
Pielikums nr. 56. Pārgrozījumi noteikumos par valsts darbinieku atalgojumu. – 280. lpp.
Pielikums nr. 57. Pārgrozījumi Valsts civildienesta likumos. – 282. lpp.
Pielikums nr. 58. Pārgrozījumi noteikumos par valsts darbinieku atalgojumu. – 283. lpp.
Pielikums nr. 59. Likums par lauksaimniecības 1940. g. ražojumu sagatavošanu un izvērtēšanu. – 284. lpp.
Pielikums nr. 60. Pārgrozījums Valsts civildienesta likumu I pielikumā. – 284. lpp.
Pielikums nr. 61. Pārgrozījumi Sabiedrisko lietu ministrijas iekārtā. – 288. lpp.
Pielikums nr. 62. Pārgrozījumi Valsts saldētavu pārvaldes statūtos. – 289. lpp.
Pielikums nr. 63. Likums par Ādama un Almas Ešmitu testamenta noteikumu pārgrozīšanu. – 290. lpp.
Pielikums nr. 64. Likums par LPSR apdrošināšanas pārvaldi. – 292. lpp.
Pielikums nr. 65. Likums par valsts banku, autonomo valsts uzņēmumu un valsts uzņēmumu revīzijas komisiju atcelšanu. – 292. lpp.
Pielikums nr. 66. Pārgrozījumi Iekšlietu ministrijas iekārtā. – 295. lpp.
Pielikums nr. 67. Papildinājums likumā par Galveno literatūras pārvaldi. – 296. lpp.
Pielikums nr. 68. Likums par saimniecisko uzņēmumu valsts uzraudzību. – 296. lpp.
Pielikums nr. 69. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru kabineta 1940. g. 22. augusta lēmums par arhīvu organizēšanu Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā. – 297. lpp.
Pielikums nr. 70. Likums par izsoļu atcelšanu zemes vienībām ārpus pilsētu administratīvām robežām. – 298. lpp.
Pielikums nr. 71. Likums par Valsts zemes bankas lauku īpašumu likvidāciju. – 300. lpp.
Pielikums nr. 72. Likums par ēku un zemesgabalu lietošanas tiesību ieķīlāšanu pilsētās un ciemos. –301. lpp.
Pielikums nr. 73. Papildinājums Kredītlikumā. – 302. lpp.
Pielikums nr. 74. Papildinājumi Kriminālprocesa likumā. – 303. lpp.
Pielikums nr. 75. Papildinājumi Sodu likumā. – 304. lpp.
Pielikums nr. 76. Pārgrozījums un papildinājums likumā par kara resoru ieslodzījuma vietām. – 305. lpp.
Pielikums nr. 77. Likums par lauksaimniecības kredītu. – 306. lpp.
Pielikums nr. 78. Likums par zemes parādu dzēšanu un saistību sadalīšanu. – 308. lpp.
Pielikums nr. 79. Pārgrozījumi Iekšlietu ministrijas iekārtā. – 309. lpp.
Pielikums nr. 80. Papildinājums likumā par Galveno literatūras pārvaldi. – 310. lpp.
Pielikums nr. 81. Likums par Valsts saimnieciskās un Valsts kultūras padomju atcelšanu. – 310. lpp.
Personu rādītājs. – 315. lpp.

Ārvalstu arhīvu dokumenti par okupācijas režīmu politiku Latvijā 1940–1968: Dokumentu krājums. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. – 382 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 22. sēj.).

Cena: € 10,00

SATURS

PRIEKŠVĀRDS. – 7. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJAS PIRMAIS GADS. 1940–1941

Padomju valdības plāni Baltijā pirmajā okupācijas gadā. – 17. lpp.
ASV, Lielbritānija un Baltijas valstu okupācija. – 47. lpp.

NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA. 1941–1945

Nacistu ieceres, situācija un iedzīvotāju noskaņojums Latvijā. 1941–1943. – 73. lpp.
Latvijas Zemes pašpārvalde. 1942–1945. – 93. lpp.
Latviešu SS brīvprātīgo leģions. 1942–1943. – 156. lpp.
Nacistu attieksme pret Latvijas valstiskumu un autonomijas jautājums. 1941–1943. – 173. lpp.
Lielbritānija, ASV un Baltijas jautājums. – 190. lpp.

LATVIJA PADOMJU SAVIENĪBAS SASTĀVĀ. 1945–1968

PSRS okupācijas režīma cīņa pret bruņoto pretošanos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 1946–1952. – 201. lpp.
Padomju režīma īstenotā politika pret Baznīcu. 1945–1947. – 277. lpp.
ASV, Lielbritānija un Baltijas jautājums. 1946–1950. – 337. lpp.
Lielbritānija un Baltijas valstu zelts. 1965–1968. – 361. lpp.

PUBLICĒTO DOKUMENTU SARAKSTS. – 371. lpp.

ARHĪVU NOSAUKUMU SAĪSINĀJUMI. – 381. lpp.

KRĀJUMA SASTĀDĪTĀJI. – 382. lpp.

Latvijas vēsture 20. gadsimta 40.-90. gados: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2006. gada pētījumi. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 503. lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 21. sēj.).

Cena: € 10,00

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1940–1941)

Gints Zelmenis
Kultūras pārraudzība un cenzūra Latvijā padomju okupācijas apstākļos 1940.–1941. gadā. – 15. lpp.

NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1941–1945)

Inesis Feldmanis
Nacistu okupācijas politika Baltijā (1941–1945): koncepcija un izpausmes. – 47. lpp.
Kaspars Zellis
Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda okupētajā Latvijā 1944.–1945. gadā. – 61. lpp.
Kārlis Kangeris
Baltvācieši Latvijas ģenerālapgabalā (1941–1945): labi okupācijas varas “kalpi” vai Latvijā nevēlamas vācu tautības grupas piederīgie? – 84. lpp.
Uldis Neiburgs
Latviešu pretestības kustības dalībnieku apvienība (LPKDA) un tās dokumenti par pretošanās kustību nacistu okupētajā Latvijā (1941–1945). – 122. lpp.
Andris Kūla
Metropolīts Sergijs un Pareizticīgo baznīca nacistu okupētajā Latvijā (1941–1944). – 171. lpp.
Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs, Rudīte Vīksne
Salaspils nometne nacionālsociālistiskās Vācijas administrācijas plānos un soda nometņu tipoloģijā (1941–1942). – 216. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1944–1990)

Juris Pavlovičs
Latvijas reokupācija 1944–1946: historiogrāfijas apskats. – 253. lpp.
Antonijs Zunda
Baltijas jautājums un Rietumvalstis: 40. gadu otrā puse – 50. gadu sākums. – 271. lpp.
Aleksandrs Ivanovs
Padomju politika Latvijā 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē – 80. gadu vidū: izpētes gaita, rezultāti un turpmākā perspektīva (historiogrāfisks apskats). – 305. lpp.
Daina Bleiere
Latvijas Komunistiskās partijas organizācijas skaitliskais, nacionālais un sociālais sastāvs 1944.–1949. gadā. – 356. lpp.
Ainārs Bambals
Latvijas PSR Valsts Drošības ministrijas iznīcinātāju bataljonu komandējošais un algotais sastāvs (1944–1953): Struktūranalīze. – 374. lpp.
Ritvars Jansons
Kriminālvajāšana par pretpadomju propagandu un aģitāciju PSRS/Latvijas PSR: 1953–1967. – 401. lpp.
Heinrihs Strods
Trimdas izdevumu cenzūra Latvijas PSR (1958–1990). – 425. lpp.
Ilgvars Butulis
Ārzemju informācija žurnālā “Zvaigzne”: 1956–1959. – 452. lpp.

NOVADPĒTNIEKA VĀKUMS

Irēna Šaicāne
Viļakas jauniešu nevardarbīgās pretošanās organizācijas 1945. gadā. – 475. lpp.

KRĀJUMA RAKSTU AUTORI. – 502. lpp.

Latvija un Austrumeiropa 20. gadsimta 60.–80. gados: Starptautiskās konferences referāti, 2006. gada 10. oktobris, Rīga. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 227 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 20. sēj.).

Grāmata nav pieejama

SATURS
Priekšvārds. – 9. lpp.
Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna konferences dalībniekiem. – 13. lpp.
Antonijs Zunda
Baltijas jautājums 20. gadsimta 60. gadu starptautiskajās attiecībās. – 17. lpp.
Aleksandrs Ivanovs
Nacionālā politika Latvijā 20. gadsimta 60.–80. gados: teorētiskās pieejas, koncepti un izpētes konteksti. – 30. lpp.
Li Benniha-Bjerkmane
Starp pretošanos un opozīciju: pēcstaļinisma laiks. – 45. lpp.
Arvīds Anušausks
Valsts drošības komiteja un sabiedrības kontroles sistēma. – 73. lpp.
Sauļus Grībkausks
Padomju dopusku sistēma kā sabiedrības kontroles līdzeklis Padomju Lietuvas rūpniecībā 1965.–1985. gadā. – 79. lpp.
Heinrihs Strods
Trimdas izdevumu cenzūra Latvijas PSR 1958.–1989. gadā. – 87. lpp.
Valters Nollendorfs
Trimdas literārie sakari ar Latviju un Latviešu Rakstnieku Apvienības dibināšana 20. gadsimta 70. gados. – 96. lpp.
Ritvars Jansons
PSRS cīņa pret kapitālistisko valstu ideoloģisko diversiju (1967–1989). – 107. lpp.
Jānis Rimšāns
Jaunatnes pretošanās izpausmes komunistiskajam režīmam Latvijas PSR (1965–1985). – 116. lpp.
Nikandrs Gills
Reliģiskās minoritātes Latvijā komunistiskā režīma apstākļos 20. gadsimta 40.–80. gados. – 133. lpp.
Māra Zirnīte
Mutvārdu vēstures liecības konfrontācijā ar 20. gadsimta 60.–80. gadu presi. – 146. lpp.
Irēna Saleniece
Mutvārdu vēstures avotu izmantošana 20. gadsimta 60.–80. gadu Latvijas vēstures pētīšanā: reliģiskā dzīve. – 156. lpp.
Edmunds Šūpulis
Atmiņu politika: vēlīnā sociālisma vērtējums dzīvesstāstos. – 166. lpp.
Ilga Kreituse
Latvijas politiskās elites loma un darbība pēc Latvijas KP CK 1959. gada jūlija plēnuma. – 172. lpp.
Juris Ciganovs
Padomju ideoloģijas ietekme uz muzeju darbību Latvijā 20. gadsimta 40.–60. gados. – 179. lpp.
Dorina Orzaca
Pielāgošanās vai transformācija? Deža režīms Rumānijā pēc 1960. gada. – 185. lpp.
Anatolijs Rusnačenko
Ukraina no 20. gadsimta 50. gadu vidus līdz 80. gadu vidum: otrā starp vienlīdzīgajiem vai impērijas kolonija? – 193. lpp.
Alfreds Senns
“Sport – ty mir”. – 205. lpp.
LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAKSTU BIBLIOGRĀFISKAIS RĀDĪTĀJS: 16.–20. SĒJUMS. – 213. lpp.
KRĀJUMA RAKSTU AUTORI. – 226. lpp.

Okupētā Latvija, 1940–1990: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2005. gada pētījumi. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 507 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 19. sēj.)

Cena: € 10,00

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1940–1941)

Aleksandrs Ivanovs
Nacionālā pretošanās Latvijā 20. gadsimta 40.–80. gados Latvijas historiogrāfijā. – 27. lpp.
Antonijs Zunda
Lielbritānijas un Padomju Savienības abpusējās finansiālās pretenzijas un Latvijas zelts. – 71. lpp.
Ojārs Stepens
Padomju propaganda Latvijā Vācijas un PSRS kara sākumā: 1941. gada 22. jūnijs – 8. jūlijs. – 99. lpp.

NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1941–1945)

Inesis Feldmanis
Vācu okupācijas politika Baltijā (1941–1945): vispārējās tendences un specifiskās iezīmes. – 121. lpp.
Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņa Zemgalē 1941. gada vasarā: Jelgavas apriņķis: 1941. gada jūnija beigās – jūlija sākumā. – 134. lpp.
Heinrihs Strods
Literatūra un avoti par PSRS kaujiniekiem Latvijā 1941.–1945. gadā. – 153. lpp.
Kārlis Kangeris
Baigā gada izpēte vācu okupācijas laikā: vēsture starp zinātni un propagandu. – 190. lpp.
Kaspars Zellis
Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda okupētajā Latvijā 1942.–1943. gadā. – 219. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1944–1990)

Ritvars Jansons
Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts: 1944–1945. – 251. lpp.
Ainārs Bambals
Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas iznīcinātāju bataljoni: 1944–1956. – 277. lpp.
Dzintars Ērglis
Padomju režīma arestētie Latvijas Centrālās padomes aktīvisti un atbalstītāji (1944–1953): struktūranalīze. – 323. lpp.
Raitis Ābelnieks, Aigars Urtāns
Nacionālā pretošanās kustība un padomju okupācijas represīvo iestāžu pretdarbība Bauskas apriņķī/rajonā (1944. gads – 50. gadu vidus). – 356. lpp.
Jānis Stradiņš
Staļina režīma attieksme pret Latvijas zinātniekiem un akadēmiskajām aprindām (1944–1953). – 408. lpp.
Aldis Bergmanis, Indulis Zālīte
Latvijas PSR Valsts drošības komiteja un sabiedrības ideoloģiskā kontrole (1965–1990). – 449. lpp.

LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Inesis Feldmanis
Nacistu okupācijas politika Latvijā: izpētes rezultāti (ziņojums Latvijas Vēsturnieku komisijas 2006. gada 3. jūlija sēdē). – 503. lpp.
Krājuma rakstu autori. – 506. lpp.

Holokausts Latvijā: Starptautiskās konferences materiāli, 2004. gada 3.–4. jūnijs, Rīga, un 2004.–2005. gada pētījumi par holokaustu Latvijā. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. – 383. lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 18. sēj.).

Cena: € 10,00

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

2004. GADA 3.–4. JŪNIJA KONFERENCES “TOTALITĀRIE REŽĪMI BALTIJĀ: IZPĒTES REZULTĀTI UN PROBLĒMAS” REFERĀTI PAR HOLOKAUSTA TEMATIKU

Aivars Stranga
Holokausta vēstures pētniecība un holokausta piemiņa Latvijā. – 13. lpp.
Emanuels Zingeris
Lietuvas Starptautiskās vēsturnieku komisijas sagatavotie ziņojumi par nacistu okupāciju Lietuvā. – 33. lpp.
Andrievs Ezergailis
Zināšanas par holokaustu 1941. gadā. – 38. lpp.
Josifs Ročko

Ebreju iznīcināšana Ilūkstes apriņķī 1941. gadā (vietējo iedzīvotāju atmiņas). – 49. lpp.

PĒTĪJUMI PAR HOLOKAUSTA PROBLĒMĀM LATVIJĀ

Andrievs Ezergailis
Sešas versijas par holokaustu Latvijā. – 65. lpp.
Grigorijs Smirins
Rīgas ebreji nacistiskās okupācijas laikā (1941–1944). – 83. lpp.
Aigars Urtāns
Ebreju tautības civiliedzīvotāju slepkavošana Kuldīgas apriņķī. – 118. lpp.
Eva Treiģe-Treide, Ēriks Prokopovičs, Andis Jēkabsons
Valdemārpils ebreju kopienas liktenis un ebreju īpašuma ekspropriācija. – 137. lpp.
Andris Tomašūns
Jelgavā nogalinātie ebreji: padomju un nacistu dati. – 162. lpp.
Dzintars Ērglis
Holokausts Krustpils pagastā 1941. gada vasarā: Piejūtu un Smanu sādža. – 185. lpp.
Rudīte Vīksne
Holokausts Latvijas mazpilsētās: pētniecības problēmas un rezultāti. – 217. lpp.

NOVADPĒTNIEKA VĀKUMS

Uldis Lasmanis
Holokausts Viesītes mazpilsētā. – 239. lpp.
Uldis Lasmanis
Holokausts Jēkabpils apriņķa pagastos. – 273. lpp.

HOLOKAUSTU PĀRDZĪVOJUŠĀ LIECĪBA

Elmāra Rivoša atmiņas (fragmenti). – 313. lpp.
Krājuma rakstu autori. – 382. lpp.

Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara: Starptautiskās konferences materiāli, 2005. gada 7.–8. jūnijs, Rīga. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. – 287 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 17. sēj.).

Cena: € 10,00

SATURS

Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vēstule starptautiskās vēsturnieku konferences “Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara” atklāšanai. – 9. lpp.
Ievadam. – 11. lpp.

KONFERENCES REFERĀTI

Heinrihs Strods
Nacionālie un padomju partizāni Baltijā 1941.–1956. gadā: kopējais un atšķirīgais. – 19. lpp.
Boriss Sokolovs
Pretošanās kustība Padomju Savienībā un Austrumeiropas valstīs pēc Otrā pasaules kara Krievijas historiogrāfijā. – 36. lpp.
Ronalds Račinsks
Komunistiskā režīma noziegumi Lietuvā pēc Otrā pasaules kara un nacionālā pretošanās kustība: Lietuvas Starptautiskās vēsturnieku komisijas secinājumi. – 45. lpp.
Janušs Vrubels
Poļu pretošanās komunistiskajam režīmam pēc Otrā pasaules kara. – 64. lpp.
Vitālijs Skalabans
Pretpadomju pretošanās kustība Baltkrievijā pēc Otrā pasaules kara. – 83. lpp.
Raitis Ābelnieks
Nacionālās bruņotās pretošanās kustības īpatnības Bauskas apriņķī (1944–1950). – 88. lpp.
Ritvars Jansons
Čekistu militārās operācijas pret Latvijas nacionālajiem partizāniem (1944–1956). – 96. lpp.
Zigmārs Turčinskis
Čekas aģentu kaujinieku loma Latvijas Nacionālo partizānu apvienības sagrāvē (1944–1953). – 104. lpp.
Aldis Bergmanis
Latvijas PSR slepenā dienesta cīņa ar Latvijas nacionālajiem partizāniem 1953. gadā. – 116. lpp.
Bjerns M. Felders
Pagrīdes sakaru tīkls: Latvijas pretpadomju pretošanās kustības nacionālie un starptautiskie kontakti (1944–1950). – 124. lpp.
Aleksandrs Ivanovs
Nacionālā pretošanās kustība Latvijā pēc Otrā pasaules kara Latvijas historiogrāfijā (40. gadu otrā puse – 80. gadu otrā puse). – 136. lpp.
Ainārs Bambals
Lietiskie pierādījumi Latvijas PSR VDK krimināllietās – nacionālo partizānu vēstures avots (1944–1956). – 154. lpp.
Inese Dreimane
Nacionālie partizāni Ziemeļlatgales iedzīvotāju atmiņās. – 178. lpp.

ATMIŅAS UN DOKUMENTI

Ziemeļlatgales iedzīvotāju atmiņas (Ineses Dreimanes komentārs). – 191. lpp.
PSRS IeTK (VDM) iekšējā karaspēka 4. un 5. divīzijas vienību dislokācija un darbība Baltijas valstīs 1945.–1951. gadā (publicēšanai sagatavojis Heinrihs Strods). – 241. lpp.

Krājuma rakstu autori. – 286. lpp.

Latvija un Otrā pasaules kara beigas Eiropā: Atzīmējot nacistu kapitulācijas 60. gadadienu / Latvia and the End of the Second World War in Europe: Commemorating the 60th Anniversary of the Nazi Capitulation. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. – 226 lpp.

Cena: € 3,20

SATURS

Ievads. Latvija un Otrā pasaules kara beigas Eiropā: pieminot nacistu kapitulācijas 60. gadadienu. Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente. – 9. lpp.

LATVIJAS VALSTS PREZIDENTES VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS PAZIŅOJUMS SAKARĀ AR 2005. GADA 9. MAIJU, 2005. gada 12. janvāris. – 19. lpp.

ĀRVALSTU VADĪTĀJU ATBILDES UZ LATVIJAS VALSTS PREZIDENTES VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS PAZIŅOJUMU SAKARĀ AR 2005. GADA 9. MAIJU. – 27. lpp.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes premjerministra Tonija Blēra 2005. gada 15. februāra vēstule. – 29. lpp.
Itālijas Republikas prezidenta Karlo Čampi 2005. gada 25. februāra vēstule. – 33. lpp.
Austrijas Republikas prezidenta Heinca Fišera 2005. gada 1. marta vēstule. – 37. lpp.
Šveices Konfederācijas prezidenta Zamuela Šmida 2005. gada 2. marta vēstule. – 41. lpp.
Dānijas Karalistes premjerministra Andersa Foga Rasmusena 2005. gada 4. marta vēstule. – 45. lpp.
Nīderlandes Karalistes premjerministra Jana Pētera Balkenendes 2005. gada 4. marta vēstule. – 49. lpp.
Īrijas Republikas premjerministra Bertija Aherna 2005. gada 4. marta vēstule. – 53. lpp.
Horvātijas Republikas prezidenta Stjepana Mesiča 2005. gada 8. marta vēstule. – 57. lpp.
Norvēģijas Karalistes premjerministra Hjella Magnes Bunnevīka 2005. gada 9. marta vēstule. – 65. lpp.
Francijas Republikas prezidenta Žaka Širaka 2005. gada 10. marta vēstule. – 69. lpp.
Vatikāna Valsts sekretāra kardināla Andželo Sodano 2005. gada 10. marta vēstule. – 75. lpp.
Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Klausa 2005. gada 11. marta vēstule. – 79. lpp.
Islandes Republikas premjerministra Haldūra Asgrimsona 2005. gada 14. marta vēstule. – 87. lpp.
Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta Horsta Kēlera 2005. gada 16. marta vēstule. – 91. lpp.
Somijas Republikas prezidentes Tarjas Halonenas 2005. gada 22. marta vēstule. – 95. lpp.
Kanādas premjerministra Pola Martina 2005. gada 22. marta vēstule. – 99. lpp.
Vācijas Federatīvas Republikas Federāla kanclera Gerharda Šrēdera 2005. gada 24. marta vēstule. – 103. lpp.
Spānijas Karalistes premjerministra Hosē Luisa Rodrigesa Sapatēro 2005. gada 28. marta vēstule. – 107. lpp.
Turcijas Republikas prezidenta Ahmeta Nedždeta Sezera 2005. gada 29. marta vēstule. – 113. lpp.
Zviedrijas Karalistes premjerministra Jērana Pēšona 2005. gada 31. marta vēstule. – 117. lpp.
Bulgārijas Republikas prezidenta Georgija Parvanova 2005. gada marta vēstule. – 121. lpp.
Ungārijas Republikas prezidenta Ferenca Madla 2005. gada 6. aprīļa vēstule. – 125. lpp.
Grieķijas Republikas prezidenta Karola Papulija 2005. gada 18. aprīļa vēstule. – 135. lpp.
Portugāles Republikas prezidenta Žorža Fernandu Branku de Sampaiju 2005. gada 20. aprīļa vēstule. – 139. lpp.
Beļģijas Karalistes premjerministra Gija Ferhofštata 2005. gada 26. aprīļa vēstule. – 143. lpp.
Igaunijas Republikas prezidenta Arnolda Rītela 2005. gada 28. aprīļa vēstule. – 149. lpp.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džordža V. Buša 2005. gada 29. aprīļa vēstule. – 155. lpp.
Japānas premjerministra Juničiro Koizumi 2005. gada 6. maija vēstule. – 159. lpp.
Lietuvas Republikas prezidenta Valda Adamkus 2005. gada 11. maija vēstule. – 165. lpp.

UZRUNAS UN DOKUMENTI 2005. GADĀ PAR BALTIJAS VALSTU OKUPĀCIJU UN ANEKSIJU. – 169. lpp.

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džordža V. Buša runa Rīgā 2005. gada 7. maijā. – 171. lpp.
Polijas Republikas prezidenta Aleksandra Kvasņevska uzruna par godu Otrā pasaules kara noslēguma 60. gadadienai Vroclavā 2005. gada 7. maijā. – 187. lpp.
Eiropas Savienības Komisijas paziņojums Eiropas dienā, 2005. gada 9. maijs. – 199. lpp.
Eiropas Parlamenta rezolūcija par 60. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām, 2005. gada 12. maijs. – 205. lpp.
ASV Senāta vienlaicīgā rezolūcija nr. 35 par Baltijas valstu nelikumīgo okupāciju, 2005. gada 19. maijs. – 211. lpp.
Krievijas Federācijas Valsts Domes paziņojums “Par mēģinājumiem falsificēt vēsturi”, 2005. gada 27. maijs. – 217. lpp.

Okupētā Latvija 20. gadsimta 40. gados: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2004. gada pētījumi. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. – 450 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 16. sēj.).

Cena: € 6,40

SATURS

Priekšvārds. – 7. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1940–1941)

Aleksandrs Ivanovs
Okupācijas varu maiņa Latvijā 1940.–1945. gadā Latvijas historiogrāfijā. – 11. lpp.
Antonijs Zunda
Baltijas valstis un Apvienotā Karaliste Otrā pasaules kara sākumā (1939–1941). – 73. lpp.

NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1941–1945)

Inesis Feldmanis
Nacistu okupācijas politika Latvijā, Lietuvā un Igaunijā (1941–1945): salīdzinošs raksturojums. – 93. lpp.
Heinrihs Strods
Latvijas pirmās padomju okupācijas aktīvistu vajāšanas (1941. gada 23. jūnijs – 1945. gads). – 106. lpp.
Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņa Rīgā 1941. gada vasarā. – 205. lpp.
Kaspars Zellis
Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda okupētajā Latvijā (1941. gada jūnijs–decembris). – 235. lpp.
Kārlis Kangeris
Policijas struktūras Latvijā vācu okupācijas laikā (1941–1945). – 278. lpp.
Inese Dreimane
Sieviešu sadarbība ar nacistu represīvajām struktūrām Latvijā 1941.–1944. gadā. – 319. lpp.
Uldis Neiburgs
Latvijas Republikas diplomāti Rietumos un Latvijas Centrālā padome (1943–1944): politiskā nostāja, pretrunas un risinājumi. – 369. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1944–1945)

Ritvars Jansons
Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas ietekme uz Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta darbību (1944–1945). – 395. lpp.
Jānis Riekstiņš
Latvijas iedzīvotāju mobilizācija Sarkanajā armijā (1944–1945). – 415. lpp.

Krājumā ievietoto rakstu autori. – 450. lpp.

Totalitārie režīmi Baltijā: izpētes rezultāti un problēmas: Starptautiskās konferences materiāli, 2004. gada 3.–4. jūlijs, Rīga. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. – 283 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 15. sēj.)

Cena: € 4,78

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA 1940–1941

Alfreds Erihs Senns
Baltijas kaujas lauks. – 15. lpp.
Arvids Anušausks
Padomju režīma veiktās militārpersonu un civiliedzīvotāju slepkavības. – 31. lpp.
Ksenija Petročenko
Nošķirto ģimeņu problēmas un to piemērošanās jaunajiem apstākļiem. – 44. lpp.

LATVIJA NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJAS VARĀ

Inesis Feldmanis
Nacistu okupācijas politika Latvijā (1941–1945): pētniecības problēmas, iespējamie risinājumi un varianti. – 53. lpp.
Antonijs Zunda
Baltijas valstu problēma un Lielbritānija Otrā pasaules kara gados (1939–1945). – 71. lpp.
Boriss Sokolovs
Baltijas valstis (1939–1945) Krievijas historiogrāfijā: kontrnacionālisms. – 92. lpp.
Marku Jokisipile
Somija un Baltijas republikas Padomju Savienības un Vācijas spīlēs (1939–1944). – 99. lpp.
Kārlis Kangeris
1995.–2004. gadā ārzemēs publicētie vēstures pētījumi par vācu okupācijas laiku Latvijā/Baltijā. – 126. lpp.
Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņa Rīgas apriņķa austrumu daļā – neitrālās zonas fenomens (1941. gada 28. jūnijs – 6. jūlijs). – 144. lpp.
Uldis Neiburgs
Latvijas Republikas diplomāti Rietumos un nacistu okupētā Latvija (1941–1945): avoti un izpētes iespējas. – 154. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA 1944–1959

Heinrihs Strods
Latvijas sovetizācija (1944–1959). – 173. lpp.
Daina Bleiere
Pēckara posms (1944–1953) Baltijas valstu vēsturē: aktuālie pētniecības virzieni un problēmas. – 193. lpp.
Ritvars Jansons
Latvijas PSR drošības iestāžu vēstures pētīšanas rezultāti un perspektīvas. – 211. lpp.

LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS PAZIŅOJUMI

Inesis Feldmanis
Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti. – 225. lpp.
Inesis Feldmanis, Kārlis Kangeris
Par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. – 236. lpp.

LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAKSTU BIBLIOGRĀFISKS RĀDĪTĀJS: 1.–15. SĒJUMS. – 247. lpp.

Krājumā ievietoto rakstu autoru saraksts. – 283. lpp.

The Hidden and Forbidden of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940–1991: Selected Research of the Commission of the Historians of Latvia. – Rīga: Institute of the History of Latvia Publishers, 2005. – 383 pages (Symposium of the Commission of the Historians of Latvia, Vol. 14).

Grāmata nav pieejama

The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940–1991 is the first major collection of scholarly articles by Latvian historians in English dealing with the long occupation period. During that time much of the history of the country and its people was indeed both hidden and forbidden. It was hidden not only from the population, but even more – from the outside world. The population still had its memory, of course, and could find its way around. The outside world, however, was shown only the occupants’ version of history – twisted and distorted to their own ends. That was true during the two Soviet occupations (1940–41 and 1944/45–1991) and the occupation by National Socialist Germany in 1941, which ended in Western Latvia with the German capitulation on 8 May 1945. Neither of the occupying powers was interested in the Latvian nation’s point of view or even documentable truth. At times the Communists found the Nazi version useful to their own ends, such as regarding atrocities attributed to Latvians during World War II. It was forbidden – and dangerous – to carry out research that would contradict the officially established historical point of view. This volume attempts to clear up the view – not rewriting history, but setting it straight.

CONTENTS

Vaira Vīķe-Freiberga
President of the Republic of Latvia
Foreword. – 7. lpp.
Valters Nollendorfs, Erwin Oberländer
Introduction. – 9. lpp.
Alfred Erich Senn
Baltie Battleground. – 17. lpp.

UNDER SOVIET UNION 1940–1941
Irēne Šneidere
The First Soviet Occupation Period in Latvia 1940–1941. – 33. lpp.
Irēne Šneidere
The Occupation of Latvia in June 1940:
A Few Aspects of the Technology of Soviet Aggression. – 43. lpp.
Rudīte Vīksne
Soviet Repressions against Residents of Latvia in 1940–1941: Typical Trends. – 53. lpp.
Jānis Riekstiņš
The 14 June 1941 Deportation in Latvia. – 62. lpp.

UNDER NATIONAL SOCIALIST GERMANY 1941–1945
Inesis Feldmanis
Latvia under the Occupation of National Socialist Germany 1941–1945. – 77. lpp.
Juris Pavlovičs
Change of Occupation Powers in Latvia in Summer 1941:
Experience of Small Communities. – 92. lpp.
Kārlis Kangeris
“Closed” Units of Latvian Police – Lettische Schutzmannschafts-Bataillone:
Research Issues and Pre-History. – 104. lpp.
Inesis Feldmanis
Waffen-SS Units of Latvians and Other Non-Germanic Peoples in World War II:
Methods of Formation, Ideology and Goals. – 122. lpp.
Uldis Neiburgs
Western Allies in Latvian Public Opinion and
Nazi Propaganda during the German Occupation 1941–1945. – 132. lpp.
Antonijs Zunda
Resistance against Nazi German Occupation in Latvia:
Positions in Historical Literature. – 148. lpp.

HOLOCAUST IN NAZI-OCCUPIED LATVIA
Aivars Stranga
The Holocaust in Occupied Latvia: 1941–1945. – 161. lpp.
Dzintars Ērglis
A Few Episodes of the Holocaust in Krustpils:
A Microcosm of the Holocaust in Occupied Latvia. – 175. lpp.
Rudīte Vīksne
Members of the Arājs Commando in Soviet Court Files:
Social Position, Education, Reasons for Volunteering, Penalty. – 188. lpp.

UNDER SOVIET UNION 1944–1991
Heinrihs Strods
Sovietization of Latvia 1944–1991. – 209. lpp.
Jānis Riekstiņš
Colonization and Russification of Latvia 1940–1989. – 228. lpp.
Daina Bleiere
Repressions against Farmers in Latvia in 1944–1953. – 242. lpp.
Aleksandrs Ivanovs
Sovietization of Latvian Historiography 1944–1959: Overview. – 256. lpp.
Aldis Bergmanis, Ritvars Jansons, Indulis Zālīte
The Activities and the Main Repressive Tasks
of Latvian SSR Agencies of National Security 1944–1956. – 271. lpp.
Heinrihs Strods
Resistance in Latvia 1944–1991. – 286. lpp.

NOTES. – 299. lpp.

PRONUNCIATION OF LATVIAN. – 362. lpp.

INDEX. – 363. lpp.

CONTRIBUTORS. – 377. lpp.

MEMBERS OF THE COMMISSION OF THE HISTORIANS OF LATVIA 1998–2004. – 379. lpp.

Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1964. gadā: Latvijas vēsturnieku komisijas 2003. gada pētījumi. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. – 581 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 13. sēj.).

Cena: € 4,78

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ 1940.–1941. GADĀ

Irēne Šneidere
Padomju pirmā okupācija Latvijā: daži aspekti. – 13. lpp.
Heinrihs Strods
Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums – 1941. gads). – 26. lpp.
Dzintars Ērglis, Irēne Šneidere, Rudīte Vīksne, Arturs Žvinklis
Padomju represijas Latvijā 1940. gada jūnijā–augustā: struktūranalīze. – 99. lpp.
Jānis Stradiņš
Totalitāro okupācijas režīmu represijas pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940–1945). – 130. lpp.
Valters Ščerbinskis
Latvijas akadēmiskās mūža organizācijas un to biedru liktenis (1940–1945). – 165. lpp.

NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1941–1945)

Antonijs Zunda
Vācu nacistu okupācijas politika Latvijā padomju historiogrāfijas skatījumā. – 189. lpp.
Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņa Latgalē 1941. gada vasarā. – 210. lpp.
Uldis Neiburgs
Nacistu okupētā Latvija Rietumu sabiedroto skatījumā (1941–1945). – 257. lpp.
Edvīns Evarts
Reprivatizācija vācu okupācijas laikā Latvijā (1941–1944). – 287. lpp.
Ēriks Jēkabsons
Baltkrievu sabiedriski politiskā darbība Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941.–1945. gadā. – 306. lpp.
Kārlis Kangeris
Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā. – 332. lpp.
Bjerns Mihaels Felders
Operācija “Mežakaķis”. SS-Jagdverband Ost un pretpadomju partizānu sagatavošana Latvijā (1944–1945). – 358. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ, 1944. GADS – 60. GADU VIDUS

Aleksandrs Ivanovs
Latvijas sovetizācija 1944.–1956. gadā Latvijas padomju historiogrāfijas skatījumā. – 389. lpp.
Ilgvars Butulis
Padomju kultūrpolitikas aspekti dažos latviešu padomju preses izdevumos (1945–1949). – 427. lpp.
Ritvars Jansons
Totalitārā režīma represīvo institūciju mijiedarbība un nozīme sabiedrības pārvaldē Latvijas PSR (1945–1959). – 442. lpp.
Daina Bleiere
Tautas tiesnešu un prokuroru darbība apriņķos/lauku rajonos (1944–1953). – 489. lpp.
Jānis Riekstiņš
Deportēto Latvijas pilsoņu centieni atgūt zaudēto īpašumu (1953–1959). – 510. lpp.
Aldis Bergmanis, Indulis Zālīte
Latvijas PSR Valsts drošības komitejas nozīmīgākie darbības virzieni (1960–1964). – 537. lpp.

Krājumā ievietoto rakstu autori. – 580. lpp.

Holokausta izpēte Latvijā: Starptautisko konferenču materiāli, 2003. gada 12.–13. jūnijs, 24. oktobris, Rīga, un 2002.–2003. gada pētījumi par holokaustu Latvijā. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. – 415 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 12. sēj.).

Cena: € 4,78

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.
Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna 2003. gada 24. oktobra konferences “Holokausta izpēte turpinās” dalībniekiem. – 12. lpp.

2003. GADA 12.–13. JŪNIJA KONFERENCES “LATVIJA NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJAS VARĀ” UN 2003. GADA 24. OKTOBRA KONFERENCES “HOLOKAUSTA IZPĒTE TURPINĀS” REFERĀTI

Aivars Stranga
Holokausta pētniecības problēmas. – 17. lpp.
Marģers Vestermanis
Koncentrācijas nometne “Riga-Kaiserwald” (daži nometnes vēstures aspekti). – 32. lpp.
Rudīte Vīksne
Ebreju iznīcināšana Latvijas mazpilsētās: pētniecības problēmas un rezultāti. – 41. lpp.
Ārons Šneijers
Holokausts Ludzā: ebreji un citu tautību iedzīvotāji. – 49. lpp.
Dzintars Ērglis
Holokausts un ebreju īpašumu ekspropriācija Krustpilī. – 60. lpp.
Peters Kleins
Kā pārvaldīt geto: municipālās administrācijas okupētajā Rīgā un Lodzā un “galīgais atrisinājums”. – 82. lpp.
Anatolijs Podoļskis
Kolaborācijas un ebreju glābšanas problēmas Latvijā un Ukrainā vācu okupācijas laikā: salīdzināmā analīze. – 87. lpp.
Kārlis Kangeris
Trešā Reiha dokumenti par ebreju situāciju Latvijā: 1940. gada jūnijs–1941. gada jūnijs. – 93. lpp.
Josifs Ročko
Holokausts mūsdienu sabiedrības apziņā. – 106. lpp.
Dzintars Ērglis
Ventspils apriņķa Dundagas pagasta ebreju liktenis: 1941. gada vasara. – 112. lpp.
Arturs Žvinklis
Foto un kino dokumenti par holokaustu Latvijā. – 164. lpp.
Aigars Urtāns
Ieskats holokausta pētniecībā Bauskas, Valmieras un Ludzas apriņķī. – 187. lpp.
Meijers Melers
Latvijas ebreju masu kapi un kapsētas. – 196. lpp.

PĒTĪJUMI PAR HOLOKAUSTA PROBLĒMĀM LATVIJĀ

Aivars Stranga
Holokausts Latvijā: 1941–1945. – 209. lpp.
Aigars Urtāns
Ebreju tautības civiliedzīvotāju slepkavošana Latvijas provincē: Ludzas apriņķis. – 225. lpp.
Ēriks Prokopovičs, Andis Jēkabsons
Talsu apriņķa Valdemārpils pilsētas ebreju iznīcināšana 1941. gada vasarā. – 255. lpp.
Uldis Lasmanis
Nairi pilsētas ebreju kopienas gals (holokausts Jaunjelgavā). – 278. lpp.
Irēne Šneidere
Ebreju politisko krimināllietu izmeklēšana Latvijas PSR 1953. gada sākumā. – 358. lpp.

HOLOKAUSTU PĀRDZĪVOJUŠĀS LIECĪBA

Deizija Branda-Šveigere
Atmiņas par Ungārijas ebreju deportāciju uz Latviju 1944. gada vasarā. – 379. lpp.

NOVADPĒTNIEKA VĀKUMS

Jakovs Karasins
Otrā pasaules kara sākums un nacistiskās okupācijas periods. – 387. lpp.

Krājumā ievietoto rakstu autori. – 414. lpp.

Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā, 1941–1945: Starptautiskās konferences referāti, 2003. gada 12.–13. jūnijs, Rīga. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. – 229 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 11. sēj.).

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.
Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna konferences dalībniekiem. – 13. lpp.

Pirmā plenārsēde
NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJAS POLITIKA LATVIJĀ: AVOTI UN HISTORIOGRĀFIJA

Antonijs Zunda
Vācijas okupācijas varas politika Latvijā (1941–1945): vērtējums historiogrāfijā. – 17. lpp.
Dmitrijs Oļehnovičs
Karikatūra kā “kara ierocis”: dažas tendences nacionālsociālistiskajā propagandā. – 30. lpp.
Irēna Saleniece
Vērmahta karavīri Latvijas iedzīvotāju atmiņā (pēc mutvārdu vēstures avotiem). – 40. lpp.
Uldis Neiburgs
ASV izlūkdienests OSS un tā dokumenti par Latviju nacistu okupācijas laikā (1941–1945). – 48. lpp.

Otrā plenārsēde
NACISTU OKUPĀCIJAS POLITIKA LATVIJĀ: PĒTNIECĪBAS PROBLĒMAS UN UZDEVUMI

Inesis Feldmanis
Vācu okupācija Latvijā (1941–1945): izpētes aktuālās problēmas un risinājumi. – 59. lpp.
Heinrihs Strods
Pirmā boļševiku okupācijas gada darbinieku un padomju varas atbalstītāju liktenis 1941.–1945. gadā. – 72. lpp.
Kārlis Kangeris
Igaunijas Zemes pašpārvalde pirms 1942. gada 7. marta reformas: skatiens no Latvijas. – 83. lpp.
Edvīns Evarts
Vācu okupācijas varas ekonomiskā politika Latvijā Otrā pasaules kara laikā . – 100. lpp.
Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņas īpatnības Liepājā un tās tuvākajā apkārtnē: aktīvās karadarbības faktoru analīze. – 108. lpp.

Trešā plenārsēde
LATVIJA OTRĀ PASAULES KARA GADOS: KOLABORĀCIJA, PRETOŠANĀS, SABIEDRISKĀ DOMA UN ĀRĒJIE FAKTORI

Andrievs Ezergailis
Kolaborācija vācu okupētajā Latvijā: piedāvāta, bet noraidīta. – 119. lpp.
Aleksandrs Kokurins
Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta galvenie darbības virzieni 1940.–1941. gadā. – 141. lpp.
Roberts G. Vaits
Pretvācu noskaņojums Latvijā (1941–1944). – 154. lpp.
Katrīna Reihelte
Latvijas neatkarības dienas – 18. novembra nozīme nacistu politikā (1941–1943). – 177. lpp.
Matss Dēlands
Zviedrijas–Latvijas Palīdzības komiteja, Vācijas–Baltijas un Zviedrijas izlūkdienests un tā saistība ar kara noziedznieku uzņemšanu Zviedrijā. – 188. lpp.
Juoko Talonens
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca vācu okupācijas laikā (1941–1945). – 197. lpp.
Bjorns Mihaels Felders
SS Jagdverband Ost (1944–1945): gadījumizpēte. – 221. lpp.

Okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1959. gadā: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2002. gada pētījumi. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. – 605 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 10. sēj.).

Cena: € 6,40

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ 1940.–1941. GADĀ

Heinrihs Strods
Latvijas okupācijas pirmais posms (1939. gada 23. augusts – 1940. gada sākums). – 13. lpp.
Danute Dūra, Ieva Gundare
Okupācijas vara un Latvijas cilvēks: izmaiņas sabiedrības psiholoģiskajā noskaņojumā (1940–1941). – 88. lpp.

NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1941–1945)

Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņa Ziemeļkurzemē 1941. gada vasarā. – 143. lpp.
Uldis Neiburgs
Rietumu sabiedroto tēls Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā: oficiālā propaganda un sabiedrības noskaņojums (1941–1945). – 169. lpp.
Antonijs Zunda
Pretošanās kustība vācu okupētajā Latvijā: nostādnes vēstures literatūrā. – 216. lpp.
Ēriks Jēkabsons
Poļu nacionālā pretošanās kustība Latvijā vācu okupācijas laikā (1941–1944). – 240. lpp.
Kārlis Kangeris

Latviešu policijas bataljonu izveidošanas otrā fāze – “lielvervēšanas” akcija. 1942. gada februāris–septembris. – 277. lpp.
Inesis Feldmanis
Latviešu un citu nevācu tautu ieroču SS vienības Otrajā pasaules karā: formēšana, ideoloģija un cīņas mērķi. – 334. lpp.
Edvīns Evarts
Nacistu ekonomiskā politika okupētajā Latvijā: historiogrāfisks apskats. – 352. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ, 1944. GADS – 50. GADU BEIGAS

Aldis Bergmanis, Indulis Zālīte
Okupācijas varas represīvā sistēma: Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbība (1953–1959). – 373. lpp.
Zigmārs Turčinskis
Latvijas Nacionālo partizānu apvienības izveidošanās un darbība Stampaku periodā (1944. gada oktobris – 1945. gada marts). – 433. lpp.
Ritvars Jansons
Bruņotās pretošanās kustības apspiešana pirms Latvijas iedzīvotāju deportācijas 1949. gadā. – 483. lpp.
Daina Bleiere
Zemniecības pretošanās padomju režīma politikai Latvijā (1945–1953). – 509. lpp.
Richards Pētersons
Kultūras pieminekļu aizsardzība Latvijas PSR padomju okupācijas laikā 1944.–1953. gadā: aizsardzības darba organizācija un pieminekļu saraksti. – 554. lpp.
Jānis Riekstiņš
Deportēto Latvijas iedzīvotāju atbrīvošana no specnometinājuma (1953–1959). – 576. lpp.

Autoru saraksts. – 605. lpp.

Ērglis Dz. Latvijas Centrālās padomes vēstures nezināmās lappuses. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. – 231 lpp., il.

Grāmata nav pieejama

Otrā pasaules kara laikā nacistu okupētajā Latvijā par vienu no lielākajām un ietekmīgākajām nacionālās pretošanās kustības organizācijām kļuva Latvijas Centrālā padome (LCP), kuras priekšsēdis bija Latvijas Universitātes profesors Konstantīns Čakste (1901–1945). Šo nelegālo organizāciju 1943. gada 13. augustā Rīgā nodibināja Latvijas Republikas pirmskara laika pēdējās – Ceturtās – Saeimas četru lielāko politisko partiju pārstāvji. LCP bija uz Rietumeiropas demokrātiskajām valstīm orientēts spēks. Tas saliedēja cilvēkus, kuriem bija drosme nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības okupācijas apstākļos cīnīties par demokrātiskās Latvijas Republikas atjaunošanu.
Grāmata iepazīstina ar vairākiem līdz šim nezināmiem faktiem LCP vēsturē, kas galvenokārt saistīti ar padomju režīma represijām pret organizācijas locekļiem un viņu atbalstītājiem Latvijā pēc Otrā pasaules kara. LCP vadībai Zviedrijā nebija gandrīz nekādu iespēju sniegt palīdzību organizācijas aktīvistiem dzimtenē. Savukārt Latvijā palikušie LCP dalībnieki Ventspilī un Rīgā, kā arī no Zviedrijas atbraukušie kustības aktīvisti nebija sagatavoti darboties tik totālas un visaptverošas cilvēku izspiegošanas un kontroles apstākļos, kādus Latvijā radīja padomju režīms, tāpēc viņu pasākumi cieta neveiksmi. Daudzi no viņiem atdeva savu dzīvību vai arī izgāja ērkšķainu mocekļa ceļu čekas pagrabos un padomju soda nometnēs. Līdz 1991. gadam par šiem mūsu valsts neatkarības cīnītājiem plašākai sabiedrībai nekas nebija zināms. Izpētot bijušajā VDK arhīvā glabātās notiesāto lietas, autors varējis patiesi atainot šos notikumus un saukt vārdā varonīgos Latvijas dēlus un meitas.

Saturs

Priekšvārds. Aivars Stranga. – 7. lpp.
Ievads. – 18. lpp.

LATVIJAS CENTRĀLĀS PADOMES DARBĪBAS ATSPOGUĻOJUMS VĒSTURES AVOTOS UN LITERATŪRĀ. – 24. lpp.

Avotu apskats. – 24. lpp.
Literatūras apskats. – 29. lpp.
Padomju vēstures literatūra. – 29. lpp.
Emigrācijas vēstures literatūra. – 31. lpp.
Atjaunotās Latvijas Republikas vēstures literatūra. – 36. lpp.
Ārzemju vēstures literatūra. – 38. lpp.

Vēstures literatūra par kureliešiem. – 39. lpp.

1. nodaļa. LATVIJAS CENTRĀLĀ PADOME UN ĢENERĀĻA JĀŅA KUREĻA GRUPA. – 61. lpp.

Latvijas Centrālās padomes un Kureļa grupas attiecības. – 61. lpp.
Padomju represīvo orgānu arestētie kurelieši. – 75. lpp.

2. nodaļa. LATVIJAS CENTRĀLĀS PADOMES DARBĪBA LATVIJĀ 1945. GADĀ PĒC NACISTISKĀS VĀCIJAS KAPITULĀCIJAS. – 93. lpp.

3. nodaļa. LATVIJAS CENTRĀLĀS PADOMES DARBĪBAS ATJAUNOŠANAS MĒĢINĀJUMI LATVIJĀ NO 1946. LĪDZ 1951. GADAM. – 135. lpp.

Nobeigums. – 170. lpp.

1. pielikums. Padomju represīvo orgānu arestētie LCP aktīvisti un viņu atbalstītāji. – 175. lpp.
2. pielikums. Padomju represīvo orgānu arestētie ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas dalībnieki. – 184. lpp.
Attēlu saraksts. – 203. lpp.
Personu rādītājs. – 206. lpp.

THE UNKNOWN PAGES OF THE HISTORY OF THE CENTRAL COUNCIL OF LATVIA. Summary. – 219. lpp.

Padomju okupācijas režīms Baltijā 1944.–1959. gadā: politika un tās sekas: Starptautiskās konferences materiāli, 2002. gada 13.–14. jūnijs, Rīga. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. – 462 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 9. sēj.).

Cena: €4,78

SATURS

Priekšvārds. – 11. lpp.
Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna. – 21. lpp.

Pirmā plenārsēde
PADOMJU OKUPĀCIJAS REŽĪMS BALTIJĀ 1944.–1959. GADĀ: METODOLOĢIJAS, TERMINOLOĢIJAS UN AVOTPĒTNIECĪBAS PROBLĒMAS

Irēne Šneidere
Padomju okupācijas režīms Latvijā: pētniecības virzieni un problēmas. – 25. lpp.
Heinrihs Strods
Baltijas valstu okupācija: ieskats terminoloģijā, periodizācijā, izpētē. – 35. lpp.
Ervīns Oberlenders
Sovetizācijas instrumenti 1939./40. gadā un pēc 1944./45. gada. – 50. lpp.
Aleksandrs Ivanovs
Vēstures zinātne kā padomju politikas instruments: historiogrāfijas konceptuālais līmenis. – 59. lpp.
Aigi Rahi
Projekts “Igaunijas iedzīvotāju zaudējumu vienots reģistrs”: avoti un izpētes metodes. – 71. lpp.

Otrā plenārsēde
PADOMJU OKUPĀCIJAS REŽĪMA POLITISKĀS VARAS STRUKTŪRA

Daina Bleiere
Tiesnešu un prokuroru korpuss 1940.–1941. un 1944.–1953. gadā. – 83. lpp.
Dāvids Fēsts
Partijas darbinieki Igaunijas laukos 1944.–1950. gadā. – 93. lpp.
Aldis Bergmanis
Politiskās pārmaiņas Latvijā 1953. gadā. – 109. lpp.
Gatis Karlsons
Latviešu jūrnieki: profesiju aizlieguma veidošanās piemērs, 1945.–1953. gads. – 119. lpp.

Trešā plenārsēde
PADOMJU OKUPĀCIJAS REŽĪMA REPRESĪVĀ POLITIKA BALTIJĀ UN TĀS SEKAS

Arvīds Anušausks
Komunisma noziegumi Lietuvā 1944.–1953. gadā: vēsturiski statistiskais apskats. – 141. lpp.
Jānis Riekstiņš
1949. gada 25. marta deportācija Latvijā. – 162. lpp.
Arturs Žvinklis
Represijas pret Latvijas Republikas parlamentāriešiem pēc Otrā pasaules kara. – 170. lpp.
Aleksandrs Kokurins
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas NKVD–IeM cietumi 1944.–1953. gadā. – 185. lpp.
Ainārs Bambals
Latvijas PSR VDM iznīcinātāju bataljonu komandējošā sastāva personas lietas kā vēstures avots, 1944.–1953. gads. – 193. lpp.
Jāks Pihlaus
Bēgšana no okupētās Igaunijas, 1947.–1959. gads. – 203. lpp.

Ceturtā plenārsēde
PADOMJU OKUPĀCIJAS REŽĪMA SAIMNIECISKĀ UN SOCIĀLĀ POLITIKA BALTIJĀ UN TĀS SEKAS

Raita Karnīte
Latvijas tautsaimniecība 1944.–1959. gadā: saimnieciskā politika, tās izpausmes un sekas. – 215. lpp.
Olafs Mertelsmans
Vai Igaunijas rūpniecība pēckara periodā tiešām attīstījās tik strauji? Padomju statistika un daudz reālāka pieeja. – 232. lpp.
Gunārs Baltiņš
Padomju perioda statistikas metodoloģijas specifika. – 243. lpp.
Pēteris Zvidriņš, Edvīns Vītoliņš
Demogrāfiskie zaudējumi un etniskā sastāva izmaiņas Latvijā 1944.–1959. gadā. – 248. lpp.
Pārsla Eglīte
Padomju okupācijas ilglaika demogrāfiskās sekas. – 256. lpp.

Piektā plenārsēde
PADOMJU OKUPĀCIJAS REŽĪMA POLITIKA BALTIJĀ KULTŪRAS, IZGLĪTĪBAS UN RELIĢIJAS JOMĀ UN TĀS SEKAS

Riho Altnurmē
Padomju politika attiecībā pret Igaunijas evaņģēliski luterisko baznīcu 1944.–1949. gadā un tās sekas. – 269. lpp.
Arūns Streikus
Lietuvas katoļu baznīca un padomju režīms 1944.–1953. gadā. – 278. lpp.
Elīza Zikmane
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas attiecības ar valsti 1944.–1959. gadā. – 287. lpp.
Irēna Saleniece
Dažu padomju skolu politikas aspektu realizācija Daugavpilī 1944.–1953. gadā. – 299. lpp.
Jana Dreimane
Rīgas tautas bibliotēkas varas un sabiedrības interešu sadurē 1944.–1953. gadā. – 311. lpp.
Aina Štrāle
Bibliotēkas padomju ideoloģijas gūstā 1944.–1953. gadā. – 319. lpp.
Richards Pētersons
Padomju okupācijas varas politika pieminekļu aizsardzībā 1944.–1953. gadā. – 331. lpp.

Sestā plenārsēde
VARDARBĪGĀ UN NEVARDARBĪGĀ PRETOŠANĀS PADOMJU OKUPĀCIJAS REŽĪMAM BALTIJĀ

Ritvars Jansons
Bruņotās pretošanās kustības Latvijā 1944.–1956. gadā: vēstures izpētes stāvoklis un tālākie pētniecības virzieni. – 343. lpp.
Heinrihs Strods
Baltijas nacionālie partizāni no 1944. līdz 1947. gada janvārim: bruņojums, sastāvs, kaujas. – 358. lpp.
Zigmārs Turčinskis
Latvijas un Igaunijas nacionālo partizānu sadarbība 1945.–1952. gadā. – 382. lpp.
Aleksandrs Daniels
Baltijas pretestības atspoguļojums Krievijas Samizdata cilvēktiesību aizstāvības periodikā 1960.–1980. gadā. – 391. lpp.

Septītā plenārsēde
BALTIEŠI (LATVIEŠI, LIETUVIEŠI, IGAUŅI) BRĪVAJĀ PASAULĒ UN PADOMJU OKUPĀCIJAS REŽĪMS

Elmārs Pelkaus
Latvijas neatkarīgā valstiskuma ideja bēgļu nometņu laikā 1944.–1949. gadā. – 403. lpp.
Dzintars Ērglis
Latvijas Centrālās padomes darbības atjaunošanas mēģinājumi un tās dalībnieku aresti Latvijā pēc organizācijas sagrāves 1945. gadā. – 414. lpp.
Kārlis Kangeris
Zviedrijas un PSRS attiecības un latvieši Zviedrijā 1941.–1959. gadā. – 427. lpp.
Valters Nollendorfs
Trimdas vēsturiskā apziņa literatūras spogulī 20. gs. 40. un 50. gados: ienaidnieka, varoņa, cietēja un drauga tēls. – 440. lpp.

Secinājumi un rezolūcija. – 453. lpp.

Holokausta izpētes jautājumi Latvijā: Starptautiskā semināra referāti, 2001. gada 29. novembris, Rīga, un 2001.–2002. gada pētījumi par holokaustu Latvijā. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. – 414 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 8. sēj.).

Cena: € 4,78

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.
Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna semināra dalībniekiem. – 11. lpp.

SEMINĀRA REFERĀTI
Aivars Stranga
Latvijas Valsts prezidentes Vēsturnieku komisijas ieguldījums holokausta problēmu izpētē. – 15. lpp.
Andrievs Ezergailis
Rumbula: holokausta izpratnes perspektīvas. – 24. lpp.
Volfgangs Šeflers
Vācijas ebreju liktenis Rīgas geto un tā apkārtnē. Īss pārskats. – 39. lpp.
Kārlis Kangeris
Latviešu un ebreju attiecības Trešā reiha skatījumā. 1933.–1939. gads. – 52. lpp.

PĒTĪJUMI PAR HOLOKAUSTA PROBLĒMĀM LATVIJĀ
Rudīte Vīksne
Ebreju iznīcināšana Ventspilī 1941. gadā. – 67. lpp.
Rudīte Vīksne
Ebreju iznīcināšana Aucē 1941. gada jūlijā. – 101. lpp.
Dzintars Ērglis
Ebreju nogalināšana Krustpilī. – 127. lpp.
Dzintars Ērglis
Ebreju īpašumu ekspropriācija Krustpilī nacistiskās Vācijas okupācijas laikā. – 158. lpp.
Grigorijs Smirins, Meijers Melers
Ebreju bojāejas traģēdija holokausta laikā Latvijas provincē 1941. gada vasarā (Silene, Gostiņi, Malta). – 210. lpp.
Aigars Urtāns
Par dažiem aspektiem un problēmām holokausta pētniecībā Bauskas pilsētā un apriņķī. – 235. lpp.
Aigars Urtāns
Ebreju tautības civiliedzīvotāju slepkavošana Valmieras apriņķī (1941. gada vasara – rudens). – 253. lpp.
Katrīna Reihelte
Starp kolaborāciju un pretošanos? Organizācijas “Pērkonkrusts” loma holokaustā Latvijā. – 279. lpp.
Juris Pavlovičs
Okupācijas varu maiņa Valmieras apriņķī 1941. gada vasarā. – 299. lpp.
Rudīte Vīksne
Garīgi slimo iznīcināšana Latvijā vācu okupācijas laikā. – 324. lpp.
Aigars Urtāns
Bauskas pilsētas un apriņķa čigānu iznīcināšana 1942. gada vasarā. – 351. lpp.
Irēne Šneidere
Latvijas ebreju politiskā vajāšana: 1948–1953. – 359. lpp.

HOLOKAUSTU PĀRDZĪVOJUŠO LIECĪBAS
Judītes Himmelfarbas liecība (Telaviva). – 381. lpp.
Izraēla Rivkoviča liecība (Jeruzaleme). – 402. lpp.

NOVADPĒTNIEKA VĀKUMS
Par Pāvilostas ebreju likteni un tās ebreju kapiem holokaustā laikā. – 411. lpp.
Krājumā ievietoto rakstu autori. – 414. lpp.

Okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1956. gadā. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002. – 495 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 7. sēj.).

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ 1940.–1941. GADĀ
Irēne Šneidere
Arestēti 1941. gada jūnijā—jūlija sākumā: Latgales civiliedzīvotāju liktenis Gulaga nometnēs. – 15. lpp.
Ilga Kreituse
Kolaboracionisms Latvijas okupācijas un aneksijas laikā 1940. gada jūnijā–augustā. Problēmas nostādne. – 35. lpp.
Lelde Ozola
LK(b)P dokumenti par padomju okupācijas režīma represīvo darbību (1940. gada jūnijs – 1941. gada jūnijs). – 57. lpp.
Danute Dūra, Ieva Gundare, Dzidra Zujeva
Okupācijas vara un Latvijas sabiedrība “Nacionālās sardzes” dokumentos. – 80. lpp.

NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1941–1945)
Jānis Taurēns
Latvija vācu okupācijas laikā Rietumu vēsturnieku skatījumā. – 107. lpp.
Edvīns Evarts
Vācijas vēsturnieki par nacistu okupācijas periodu Latvijā. – 123. lpp.
Antonijs Zunda
Kolaborācija vācu okupētajā Latvijā: nostādnes vēstures literatūrā. – 141. lpp.
Inesis Feldmanis
Latviešu un citu nevācu tautu ieroču SS vienības Otrajā pasaules karā: kopīgais un atšķirīgais. – 165. lpp.
Ēriks Jēkabsons, Uldis Neiburgs, Kaspars Zellis
Latviešu karavīri Vācijas militārajā dienestā Polijā 1942.–1945. gadā. – 179. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ, 1944. GADS – 50. GADU VIDUS
Inese Dreimane
Latvijas kristīgo konfesiju garīdznieki nacionālās pretošanās kustībā (1944–1953). – 221. lpp.
Zigmārs Turčinskis
Ziemeļvidzemes nacionālie partizāni: 1945.–1953. gads. – 285. lpp.
Daina Bleiere
Tiesas un prokuratūras sistēma un tās darbinieki 1940.–1941. un 1944.–1953. gadā. – 368. lpp.
Pārsla Eglīte, Ilmārs Mežs
Latvijas kolonizācija un etniskā sastāva izmaiņu cēloņi 1944.–1990. gadā. – 405. lpp.
Jānis Riekstiņš
Migrantu privilēģijas dzīvokļu sadalē Latvijā (1941–1956). – 444. lpp.

Krājumā ievietoto rakstu autori. – 494. lpp.

1941. gada 14. jūnija deportācija – noziegums pret cilvēci: starptautiskās konferences materiāli, 2001. gada 12.–13. jūnijs, Rīga. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002. – 415 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 6. sēj.).

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 11. lpp.
Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna. – 15. lpp.

Pirmā plenārsēde
1941. GADA 14. JŪNIJA DEPORTĀCIJA – NOZIEGUMS PRET CILVĒCI
Jānis Riekstiņš
1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā. – 21. lpp.
Arvīds Anušausks
Deportācijas – noziegums pret cilvēci. Salīdzināmā analīze. – 35. lpp.
Indulis Zālīte, Sindija Eglīte
1941. gada 14. jūnija deportācijas struktūranalīze. – 40. lpp.
Natālija Ļebedeva
Polijas un Baltijas iedzīvotāju deportācija uz PSRS 1939.–1941. gadā: kopīgais un atšķirīgais. – 51. lpp.
Pāvels Poļans
1941. gada 14. jūnija deportācija padomju deportāciju politikas kontekstā. – 72. lpp.
Zinaīda Sitņika
Deportāciju drāma Besarābijā: terora mašīnas mehānisms. – 74. lpp.
Stīvens Springfīlds
1941. gada deportācija un tās ietekme uz Latvijas ebreju kopienu. – 77. lpp.

Otrā plenārsēde
1941. GADA 14. JŪNIJA DEPORTĀCIJA STARPTAUTISKĀ UN TIESISKĀ SKATĪJUMĀ
Andrejs Lepse
1941. gada 14. jūnija deportācijas starptautiski tiesiskie aspekti. – 89. lpp.
Roberts G. Vaits
Amerikas Savienotās Valstis un padomju okupācija Latvijā. 1940.–1941. gads. – 103. lpp.
Kalju Metiks
Kompensācija par okupantu noziegumiem. – 122. lpp.
Linards Muciņš
Represēto personu tiesiskā reabilitācija Latvijā pēc 1990. gada: tās rezultāti un perspektīva. – 128. lpp.
Alfrēds Erihs Senns
Padomju vara Lietuvā. 1940.–1941. gads. – 135. lpp.
Inga Petravičūte
Padomju represīvās struktūras un kolaboracionisms Lietuvā 1940.–1941. gadā. – 140. lpp.
Anatolijs Rusnačenko
Deportācijas no Rietumukrainas 1939.–1941. gadā. – 149. lpp.
Kārlis Kangeris
Padomju okupācija un 14. jūnija deportācija nākamās okupācijas varas – nacionālsociālistiskās Vācijas propagandā Latvijā (1941.–1942. gads). – 154. lpp.
Dovs Levins
Latvijas ebreju deportācija uz PSRS attāliem apgabaliem 1941. gada jūnijā. – 175. lpp.

Trešā plenārsēde
1941. GADA 14. JŪNIJA DEPORTĀCIJAS SOCIĀLIE, ETNISKIE, TERITORIĀLIE ASPEKTI UN DEMOGRĀFISKĀS SEKAS
Ainārs Lerhis
Latvijas Republikas ārlietu darbinieku likteņi padomju nometnēs. – 191. lpp.
Arturs Žvinklis
Padomju varas represijas pret Latvijas Republikas parlamentāriešiem 1940.–1941. gadā. – 201. lpp.
Ēriks Jēkabsons
1941. gada 14. jūnijs Sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā. – 224. lpp.
Irēne Šneidere
1941. gada 22. jūnijā – 4. jūlijā arestētie Latgales civiliedzīvotāji un viņu liktenis. – 236. lpp.
Uldis Lasmanis
1941. gada represijas Jēkabpils apriņķī. – 261. lpp.
Dzintars Ērglis
1941. gada 14. jūnijs Ventspils apriņķa Dundagas pagastā. – 269. lpp.
Iveta Šķiņķe
1941. gada 14. jūnija deportācijā arestētās un izsūtītās sievietes: Ieskats problēmā. – 331. lpp.
Pēteris Šķiņķis
Deportāciju ietekme uz Latvijas lauku sabiedrības attīstību. – 343. lpp.
Pēteris Zvidriņš, Edvīns Vītoliņš
1941. gada 14. jūnija deportācijas tiešās un netiešās demogrāfiskās sekas. – 359. lpp.

Ceturtā plenārsēde
1941. GADA 14. JŪNIJA DEPORTĀCIJAS AVOTPĒTNIECISKĀS PROBLĒMAS
Elmārs Pelkaus
1941. gada 14. jūnija deportācijas atspoguļojums Latvijas Komunistiskās partijas dokumentos. – 367. lpp.
Ainārs Bambals
1941. gada 14. jūnijā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju arhīva lietu dokumenti kā vēstures avots. – 373. lpp.
Elga Zālīte
Dēmonizācijas un deportācijas: propagandas kari Latvijā 1941. gadā. – 384. lpp.
Naums Lifšics
1941. gada 14. jūnija deportācija – padomju holokausts Latvijā. – 406. lpp.

SECINĀJUMI UN REZOLŪCIJA. – 411. lpp.

Stockholm Documents. The German Occupation of Latvia. 1941–1945: What Did America Know? – Riga: Publishers of the Historical Institute of Latvia, 2002. – XX+507 p. (Symposium of the Commission of the Historians of Latvia, Vol. 5).

Cena: € 10,00

This volume is dedicated to those who during the Second World War fought for Latvia by spying for the Western democracies.
The documents in this volume come from the Records of the United States Department of State relating to the Internal Affairs of Latvia, 1920–1945. The documents are important:
1) for what they say about Latvia under the Nazis;
2) for what they tell us about Latvian resistance against the Nazis; and
3) for what they tell us about American knowledge of Latvia during the German occupation.

CONTENTS:
Conditions in Nazi Occupied Latvia: Voldemārs Salnais’ Reports
Stockholm Intercepts: Radio Reports from Rīga, 1942(IX)–1945(I)
Legal Status of Latvia
Culture, Society, Economy
Fēliks Cielēns’ Reports, 1944
Memoranda, Notes, Dispatches

CONTENTS
Introduction. – IX. lpp.

Part One. VOLDEMĀRS SALNAIS REPORTS. 1941–1944. – 1. lpp.

1. First Year of the German Occupation, 1942. – 3. lpp.
Contents. – 3. lpp.
2. Latvia in the Autumn of 1942. – 110. lpp.
3. Latvia at the Turn of the Year 1942–1943. – 121. lpp.
4. Latvia in August 1943. – 149. lpp.
5. Latvia in March 1944. – 178. lpp.

Part Two. RĪGA RADIO REPORTS. Stockholm Intercepts. – 185. lpp.

Rīga Radio Reports, 1942. – 187. lpp.
Rīga Radio Reports, 1943. – 201. lpp.
Rīga Radio Reports, 1944/45. – 260. lpp.

Part Three. THE LEGAL STATUS OF LATVIA. – 333. lpp.

1. The Opinion of Three Latvian Lawyers. – 335. lpp.
2. Minutes of Conference Held on January 29, 1943 between Leaders of the Latvian “Self-Government” and of the General Commissariat. – 343. lpp.

3. Mobilization Order Issued by German Authorities, February 13, 1943. – 350. lpp.
4. Extension of Rights of Latvian and Estonian “Puppet” Governments. – 354. lpp.
5. Identification Cards in the Occupied Eastern Areas. – 359. lpp.
6. Memorandum to Himmler. – 362. lpp.

Part Four. CULTURE. SOCIETY. ECONOMY. – 367. lpp.

1. Conditions at the University of Rīga under the Soviet and German Occupations. – 369. lpp.
2. The Church in Latvia during Soviet Russian and German Rule. – 374. lpp.
3. Labor Situation in Latvia in 1943 and 1944. – 384. lpp.
4. Textiles and Wool. – 402. lpp.
5. Farm Economy. – 407. lpp.

Part Five. FĒLIKS’S CIELĒNS’S REPORTS. – 417. lpp.

1. The Struggle of the Latvian People for National and Political Freedom. – 419. lpp.
2. The Internal Political Situation in Latvia at the End of the Fourth Year of Occupation. – 427. lpp.
3. The Present Military and Political Situation in Latvia. – 432. lpp.
4. Conditions in Latvia and the Situation in Respect to Evacuees in Germany. – 439. lpp.

Part Six. MEMORANDA. NOTES. DISPATCHES. 1941–1945. – 445. lpp.

1. Alfrēds Bīlmanis: Conversations and a Letter. 1942–1944. – 447. lpp.
2. News from Latvia. 1942–1944. – 451. lpp.
3. Latvian Underground. – 462. lpp.

4. Francis Balodis Lecture: The Fate of Latvia. – 468. lpp.
5. Germans in Latvia by A. Jablonskis. A Soviet View. – 471. lpp.
6. Bruno Kalniņš and Alfrēds Bērziņš. – 475. lpp.
7. Baltic Refugees in Sweden. – 478. lpp.

Dribins L. Antisemītisms un tā izpausmes Latvijā: Vēstures atskats. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002. – 183 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 4. sēj.).

Cena: € 1,60

SATURS

Ievads. – 9. lpp.

1. Antisemītisma izcelsme un tā dažādie virzieni Eiropā

Antisemītisma priekšvēsture. – 11. lpp.
Antisemītisma sākotne. – 13. lpp.
Viduslaiku antisemītisms. – 15. lpp.
Antisemītisms Jaunajos laikos. – 20. lpp.
Antisemītisms pret emancipāciju. – 24. lpp.
Krievijas politiskais un administratīvais antisemītisms.
Pogromi. – 27. lpp.
Rasistiskais antisemītisms. – 32. lpp.
Pēckara nacionālistu antisemītisms. – 34. lpp.
Vācijas nacionālsociālistu antisemītisms un tā noziegumi. – 37. lpp.
Padomju pēckara antisemītisms. – 44. lpp.
Neonacistiskais un posttotalitārais antisemītisms Vācijā. – 50. lpp.
Postkomunistiskais antisemītisms. – 53. lpp.
Avoti un literatūra. – 58. lpp.

2. Antisemītisma izpausmes Latvijā

Vācu un krievu administratīvais antisemītisms. – 63. lpp.
Politiskā un saimnieciskā antisemītisma ielaušanās Latvijā. – 70. lpp.
Antisemītisms un pretdarbība tam Latvijas Republikā: 1918.–1940. gads. – 81. lpp.
Zem padomju okupācijas sirpja un āmura. – 103. lpp.
Antisemītisma propaganda Latvijā nacistu okupācijas laikā un tās sekas. – 107. lpp.
Antisemītisma propaganda Latvijas ebreju masveida iznīcināšanas laikā: 1941. gada 23. jūnijs – 1941. gada decembris. – 114. lpp.
Antisemītisms Latvijā pēc Rumbulas: 1942.–1945. gads. – 126. lpp.
Anticionistiskā antisemītisma izpausmes Latvijā otrās padomju okupācijas laikā. – 137. lpp.
Latvijas sabiedrības negatīvā attieksme pret antisemītisma recidīviem tautas atmodas un atjaunotās neatkarīgās valsts jauncelsmes laikā: 1988.–2000. gads. – 147. lpp.
Avoti un literatūra. – 160. lpp.

ANTI-SEMITISM AND ITS EXPRESSIONS IN LATVIA. History in Brief. – 174. lpp.

Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.–1956. gadā: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2000. gada pētījumi. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. – 743 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 3. sēj.).

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ 1940.–1941. GADĀ
Irēne Šneidere
Padomju režīma represijas pret Latgales civiliedzīvotājiem 1941. gada jūnijā – jūlija sākumā. – 15. lpp.
Ēriks Jēkabsons
Padomju represijas pret Latvijas poļiem, lietuviešiem un baltkrieviem 1940.–1941. gadā. – 51. lpp.
Ainārs Lerhis
Padomju režīma represijas pret neatkarīgās Latvijas diplomātiem. – 71. lpp.
Ēriks Jēkabsons, Ainārs Bambals
Latvijas armijas iznīcināšana un represijas pret tās karavīriem 1940.–1941. gadā. – 120. lpp.

NACISTISKĀS VĀCIJAS OKUPĀCIJA LATVIJĀ (1941–1945)
Inesis Feldmanis
Latvija vācu okupācijas laikā (1941–1945): aktuālās izpētes problēmas. – 173. lpp.
Antonijs Zunda
Vācu okupācijas varas politika Latvijā: nostādnes vēstures literatūrā. – 186. lpp.
Jānis Taurēns
Baltijas jautājums lielvalstu politikā Otrā pasaules kara gados: ieskats historiogrāfijā. – 208. lpp.
Kaspars Zellis, Uldis Neiburgs
Vācu okupācijas laikā represētie Latvijas iedzīvotāji (1941–1945). Datu bāzes apraksts. – 227. lpp.
Kārlis Kangeris
Nacionālsociālistiskās Vācijas plānotā represīvā politika pret latviešu inteliģenci 1941. un 1942. gadā. – 240. lpp.
Uldis Neiburgs, Dzintars Ērglis
Nacionālā un padomju pretošanās kustība: kopīgais un atšķirīgais (1941–1945). – 267. lpp.
Dzintars Ērglis
Padomju represīvo orgānu arestētie ģenerāļa Kureļa grupas dalībnieki. – 330. lpp.

PADOMJU OKUPĀCIJA LATVIJĀ, 1944. GADS – 50. GADU VIDUS
Ritvars Jansons, Indulis Zālīte
LPSR valsts drošības dienesta izveidošana un tā galvenie represīvie uzdevumi 1944.–1956. gadā. – 373. lpp.
Aldis Bergmanis
LPSR valsts drošības dienesta attīstība un loma genocīda īstenošanā Latvijā (1944–1953). – 477. lpp.
Daina Bleiere
Represijas pret zemniecību Latvijā 1944.–1953. gadā. – 539. lpp.
Heinrihs Strods
Latvijas skolu jaunatnes nacionālā pretošanās kustība (1944. gads – 50. gadu vidus). – 592. lpp.
Jānis Riekstiņš
Migrantu kolonizācija Latvijā, 1944. gads – 50. gadu vidus. – 676. lpp.

Holokausta izpētes problēmas Latvijā: Starptautiskās konferences referāti, 2000. gada 16.–17. oktobris, Rīga un pētījumi par holokaustu Latvijā. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. – 407 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 2. sēj.).

Grāmata nav pieejama

SATURS

Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna. – 9. lpp.
Alfrēds Erihs Senns
Otrā pasaules kara un holokausta pētījumi (ievadvārdi grāmatai). – 12. lpp.

KONFERENCES REFERĀTI
Normans M. Naimarks
Holokausts Latvijas kontekstā: salīdzinājuma un vēsturiskā skatījuma problēmas. – 19. lpp.
Aivars Stranga
Latvijas sabiedrības attieksme pret holokaustu. – 30. lpp.
Marģers Vestermanis
Holokausts Latvijā. Historiogrāfisks apskats. – 36. lpp.
Edvards Anderss, Juris Dubrovskis
Latvijas ebreju liktenis 1941–1945: pēc 1941. gada augusta “tautas skaitīšanas” dokumentiem. – 49. lpp.
Roberts G. Vaits
Rietumvācijas tiesu iestādes un holokausts Latvijā. – 61. lpp.
Pēters Kleins
Stratēģija vai improvizācija? Rīgas geto – Rietumeiropas ebreju deportāciju galapunkts. – 74. lpp.
Deivids Sezarani
Vai ir un vai kādreiz ir bijusi holokausta industrija? – 83. lpp.
Irena Veisaite
Kā holokaustu izprot Lietuvā. – 100. lpp.
Andrievs Ezergailis
Folklora pret vēsturi: holokausta pētniecības problēma. – 106. lpp.
Leo Dribins
Antisemītiskās ideoloģijas histērija vācu nacistu okupētajā Latvijā 1941.–1942. gadā. – 121. lpp.
Dovs Levins
Galvenie fakti par Latvijas ebrejiem pirms Otrā pasaules kara, tā laikā un pēc tam. – 134. lpp.
Pauls A. Levins
Holokausta vēstures mācīšana dažādās valstīs: problēmas un iespējas. – 153. lpp.
Katrīna Reihelte
Peļņa un zaudējumi: Rīgas geto ekonomiskā struktūra (1941–1943). – 169. lpp.
Tapani Harviainens
Otrais pasaules karš un ebreji Somijā. – 185. lpp.
Kārlis Kangeris
Latviešu policijas slēgtās vienības – Lettische Schutzmannschafts-Bataillone: pētniecības problēmas un bataljonu formēšanas priekšvēsture. – 195. lpp.
Svetlana Bogojavļenska
Šeinas Gramas dienasgrāmata (Preiļi, 1941. gada jūlijs—augusts) – laikmeta vēsturiska un vispārcilvēciska liecība. – 225. lpp.
Guntis Dišlers
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas attieksme pret holokaustu Otrajā pasaules karā. – 233. lpp.
Arturs Žvinklis
Latvijas valsts darbinieku – ebreju liktenis Otrā pasaules kara laikā. – 248. lpp.
Īzaks Kleimanis
Holokausts Latvijā. Atbalsis un izaicinājums. – 258. lpp.

PĒTĪJUMI PAR HOLOKAUSTA PROBLĒMĀM LATVIJĀ
Dzintars Ērglis
Dažas holokausta epizodes Krustpilī: Beila Bella Veide. – 269. lpp.
Aivars Stranga
Ebreju bēgļi Latvijā. 1933–1940. – 299. lpp.
Irēne Šneidere
Politiskās prāvas pret ebrejiem Latvijā 1944.–1952. gadā. – 328. lpp.
Rudīte Vīksne
Arāja komandas dalībnieks pēc padomju tiesas prāvu materiāliem: sociālais stāvoklis, izglītība, iestāšanās motīvi, piespriestais sods. – 350. lpp.
Marģers Vestermanis
Pieteikums pētījumam “Pretdarbība holokaustam Latvijā”. – 384. lpp.

Krājumā ievietoto rakstu autori. – 407. lpp.

Latvija Otrajā pasaules karā: Starptautiskās konferences materiāli, 1999. gada 14.–15. jūnijs, Rīga. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000. – 391 lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 1. sēj.).

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 11. lpp.
Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna. – 15. lpp.

Pirmā plenārsēde
MOLOTOVA–RIBENTROPA PAKTS UN TĀ SEKAS
Inesis Feldmanis
Molotova–Ribentropa pakts un Latvija. – 19. lpp.
Ervīns Oberlenders
Latvijas un Vācijas attiecības 1939.–1940. gadā. – 35. lpp.
Aivars Stranga
PSRS politika Baltijā (1938–1940). – 42. lpp.
Vadims Roginskis
Baltijas traģēdija. Baltijas valstis un tautas PSRS un nacistiskās Vācijas politikā Otrā pasaules kara priekšvakarā un kara gados. – 49. lpp.
Dītrihs A. Lēbers
Molotova–Ribentropa pakta sekas mūsdienās: starptautiski tiesiskie aspekti. – 67. lpp.

Otrā plenārsēde
KOLABORĀCIJA UN PRETOŠANĀS KUSTĪBA LATVIJĀ
Kārlis Kangeris
Izvēles iespējas: “Jaunā Eiropa”, padomju republika vai neatkarīga valsts. Valststiesiskie jautājumi un “lielā politika” kara gados (1941–1945). – 79. lpp.
Irēne Šneidere
Padomju okupācijas pirmais gads: kolaborācijas priekšnosacījumi. – 95. lpp.
Arvīds Anušausks
Kolaborācija un noziegumi pret cilvēci okupētajās Baltijas valstīs 1940.–1941. gadā Otrā pasaules kara kontekstā. – 107. lpp.
Roberts G. Vaits
“Uzticamie vietējie iedzīvotāji”: kolaborācija Latvijā 1941.–1945. gadā. – 115. lpp.
Elmārs Pelkaus
Vācu okupācijas vara un latviešu politiķi. – 145. lpp.
Dzintars Ērglis
Latvijas Centrālās padomes darbība Latvijā pēc Otrā pasaules kara. – 154. lpp.
Uldis Neiburgs
Nacionālās pretošanās kustības organizācijas Latvijā padomju un vācu okupācijas laikā (1940–1945). – 163. lpp.
Joke van der Lēva-Rorda
Sāpīgu Otrā pasaules kara jautājumu mācīšana skolā. – 173. lpp.

Trešā plenārsēde
MILITĀRIE FORMĒJUMI OTRAJĀ PASAULES KARĀ LATVIJĀ UN CITĀS OKUPĒTAJĀS ZEMĒS
Hanness Valters
Igauņu nacionālās vienības vācu un somu bruņotajos spēkos Otrā pasaules kara laikā. – 183. lpp.
Heinrihs Strods
Okupēto zemju karavīri zem sveša karoga. – 189. lpp.
Uldis Neiburgs
Latviešu karavīri Vācijas un PSRS armijās: galvenās problēmas. – 197. lpp.
Harolds Otto
Kā vācieši okupētajā Latvijā iesauca “brīvprātīgos” leģionā. – 208. lpp.
Anatolijs Rusnačenko
Nacionālā atbrīvošanās kustība Ukrainā Otrā pasaules kara laikā: alternatīvas meklējumi un Latvijas paralēles. – 215. lpp.
Vojcehs Roškovskis
“Sakāve uzvarā”: Polijas ieguldījums karā, 1939–1945. – 221. lpp.

Ceturtā plenārsēde
NOZIEGUMI PRET CIVILIEDZĪVOTĀJIEM LATVIJĀ OTRĀ PASAULES KARA GADOS
Andrievs Ezergailis
Pašaizsardzības komandantūru loma holokaustā. – 235. lpp.
Aleksejs Ļitvins
Latviešu policijas bataljoni Baltkrievijā 1941.–1944. gadā. – 252. lpp.
Katrīna Reihelte
Latvijas un latviešu loma nacistu rasu un kolonizācijas politikā: teorētiskā iecere un praktiskā realizācija. – 266. lpp.
Heinrihs Strods
Padomju Savienības otrreizējā Latvijas okupācija (1944–1945). – 278. lpp.
Rudīte Vīksne
Represijas pret Latvijas iedzīvotājiem 1940.–1941. un 1944.–1945. gadā: kopējais un atšķirīgais. – 288. lpp.
Aleksandrs Kokurins
Ieslodzīto evakuācija no Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta cietumiem 1941. gadā. – 295. lpp.

Piektā plenārsēde
LATVIJA OTRAJĀ PASAULES KARĀ: METODOLOĢIJAS UN AVOTPĒTNIECĪBAS PROBLĒMAS
Vilnis Zariņš
Latvija divu okupāciju varā – problēmas un paradigmas. – 305. lpp.
Roberts Ķīlis
Sociālās antropoloģijas metodes masu kataklizmu pētniecībā. – 321. lpp.
Mirdza Kate Baltais
Latvija Teherānas un Jaltas konferencē – problēmas un avoti. – 330. lpp.
Ļubošs Švecs
Čehijas Republikas arhīvi par Latviju Otrā pasaules kara laikā. – 336. lpp.
Aija Kalnciema
Vācu okupācijas perioda dokumenti Latvijas arhīvos. – 342. lpp.
Arturs Žvinklis
Latviešu prese nacistiskās Vācijas okupācijas laikā. – 353. lpp.
Leo Dribins
Antisemītisms nacistiskās okupācijas laikā izdotajā presē Latvijā (1941–1945). – 360. lpp.
Martins K. Dīns
Atsavināšana, uzskaite, noma un pārdošana: vācu administrācijas veiktās ebreju kustamā īpašuma pārvaldes savādais gadījums (1941–1944). – 372. lpp.
Valters Nollendorfs
No vēstures faktiem uz vēstures apziņu: Latvijas Okupācijas muzeja principi un pieejas. – 382. lpp.

Krājumā ievietoto rakstu autori. – 390. lpp.

No NKVD līdz KGB. Politiskās prāvas Latvijā 1940–1986: Noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs / Rudītes Vīksnes un Kārļa Kangera redakcijā. – Rīga: LU Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999. – XVIII + 975 lpp.

Grāmata nav pieejama

Rādītājs satur ziņas par 49 321 padomju režīma represēto personu, kuru lietas atradās Latvijas PSR VDK arhīvā. Pārsvarā tie ir cilvēki, kas tiesāti vai arestēti, apsūdzot politiska rakstura nodarījumos, pret padomju režīmu vērstā darbībā. Tas ietver informāciju arī par personām, kas arestētas 1918.–1920. gadā par “spiegošanu” vai “kontrrevolucionāru darbību”, par robežpārkāpumiem laikposmā no 1920. līdz 1940. gadam un daļēji par Latvijā dzimušām personām, kuras represēja trīsdesmitajos gados Padomju Savienībā.
Par represētajām personām sniegtas šādas ziņas: uzvārds, vārds, dzimšanas gads, dzimšanas vieta, aresta datums, padomju represīvo iestāžu fiksētais nodarījuma raksturojums, arhīva lietas numurs.

SATURS
Priekšvārds. – VII lpp.
Ievads. – IX lpp.

1. nodaļa
Personas, kas arestētas vai par kurām uzsākta izmeklēšana pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā. – 1. lpp.

2. nodaļa
Personas, kas arestētas vai par kurām uzsākta izmeklēšana līdz 1940. gada 17. jūnijam. – 901. lpp.

3. nodaļa
Personas, kuru lietas nosūtītas uz Vladimiru. – 945. lpp.

Saīsinājumi. – 955. lpp.
Pielikumi. – 957. lpp.
From NKVD to KGB. Political Trials in Latvia 1940–1986. Summary. – 973. lpp.

ARHEOLOĢIJA UN BIOARHEOLOĢIJA
(Skat. arī "Arheoloģija un etnogrāfija", Pilis - arhitektūra, vēsture un arheoloģija, "Senā Rīga")

Apals J. Āraišu ezerpils. Rakstu izlase un draugu atmiņas. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. – 639 lpp.: il. (Apals J. Āraiši Lake Fortress. Selection of Papers and Friends’ Memoirs)
ISBN 978-9984-824-28-4

Cena – € 5,00

SATURS

Sastādītāja ievadvārdi. Andris Caune. – 9. lpp.

HISTORIOGRĀFISKS APSKATS PAR ĀRAIŠU EZERPILI

Grāfs Kārlis Georgs Zīverss un Latvijas ezerpilis. – 17. lpp.

Āraišu ezerpils. Historiogrāfisks apskats. – 29. lpp.

II
LATVIJAS EZERPIĻU ATKLĀŠANA

Sākti hidroarheoloģiskie pētījumi 1959. gadā. – 49. lpp.

Senatnes pēdas ūdenī. Pieminekļu apzināšana 1964. gadā. – 51. lpp.

Gadskārtējie ziņojumi par klāstu mītņu – ezerpiļu apzināšanu no 1963. gada līdz 1973. gadam. – 55. lpp.

Klāstu mītnes Latvijas teritorijā. – 67. lpp.

Ezeru pilis. Nodaļa grāmatā. – 84. lpp.

Ezerpilis. Nodaļa grāmatā. – 88. lpp.

III
ĀRAIŠU EZERPILS ARHEOLOĢISKĀ IZPĒTE

Kas notiek Āraišu ezerā? – 97. lpp.

Gadskārtējie ziņojumi par arheoloģiskajiem izrakumiem Āraišu ezerpilī no 1966. gada līdz 1979. gadam. – 101. lpp.

Āraišu ezera pils izrakumu rezultāti. 1965.–1969. gads. – 123. lpp.

Par Āraišu ezerpils izpēti. 1965.–1969., 1975.–1979. gads. – 137. lpp.

Āraišu ezerpils apbūve, celtņu plānojums un konstruktīvais risinājums. – 161. lpp.

Āraišu ezera pils dzīvojamās ēkas. Jūgstūra konstrukcija. – 179. lpp.

Par kādu senu drenāžas veidu. – 198. lpp.

Par Āraišu ezerpils pirmās apbūves plānojumu. Pārrunu kārtībā. – 200. lpp.

Vēlreiz par Āraišu ezerpils celtniecību. Pārrunu kārtībā. – 217. lpp.

Senākie meža dravniecības darbarīku atradumi Latvijā. – 227. lpp.

Vidējais dzelzs laikmets. Nodaļa grāmatā. – 238. lpp.

Āraiši (Arrasch). Raksts enciklopēdijā. – 249. lpp.

IV
ĀRAIŠU EZERPILS APBŪVES REKONSTRUKCIJA

Gadskārtējie ziņojumi par Āraišu ezerpils rekonstrukciju no 1980. līdz 1995. gadam. – 253. lpp.

Āraišu eksperiments. – 259. lpp.

Развитие латгальского жилища IX–X вв. и опыт реконструкции. По материалам Арайшского озерного поселения. – 265. lpp.

Seno latgaļu ezerpils rekonstrukcija Āraišos. – 268. lpp.

Āraišu ezerpils – 9. gs. dzīvesvietas rekonstrukcija. Īss ceļvedis muzeja apmeklētājiem. – 273. lpp.

Āraišu ezerpils rekonstrukcija. – 277. lpp.

Arheoloģiskie eksperimenti un rekonstrukcijas. – 293. lpp.

Senie mājokļi Latvijā. No vissenākajiem laikiem līdz 13. gs. – 301. lpp.

Über die Entwicklung eines Blockbautyps im Ostbaltikum. – 371. lpp.

Araisi lake fortress in Latvia. – 381. lpp.

Rekonstruktion der befestigten Inselsiedlung des 9. Jhs. in Araisi. – 383. lpp.

Āraišu ezerpils. Ceļvedis topošajam arheoloģijas brīvdabas muzejam. – 399. lpp.

V
ĀRAIŠU ARHEOLOĢISKAIS MUZEJPARKS

Āraiši senlaikos. Muzeja ceļvedis. – 407. lpp.

Āraišu ezerpils. Nodaļa grāmatā. – 423. lpp.

Āraišu arheoloģiskais muzejparks. Ceļvedis. – 445. lpp.

Būvkoku konservācija un degradācija Āraišu ezerpils rekonstrukcijā. – 511. lpp.

VI
JĀNIS APALS MŪSU ATMIŅĀS

Ēvalds Mugurēvičs. Jāņa Apala dzīve un zinātniskā darbība. – 529. lpp.

Jānis Miesnieks. Jānis Apals atmiņu atspulgos. – 537. lpp.

Ēvalds Mugurēvičs, Konrāds Sondors, Rihards Treijs. Jānis Apals kursa biedru atmiņās, 1951.–1956. gads. – 549. lpp.

Jānis Stradiņš. Mazas atmiņas par Jāņa Apala “kara gaitām”. – 553. lpp.

Māris Atgāzis. Atmiņas par Jāņa Apala hidroarheologa gaitu sākumu. Ieniršana. – 557. lpp.

Zigrīda Apala. Par gadiem kopā ar Jāni. Dažas epizodes. – 563. lpp.

Andris Tomašūns. Āraišu dzīves un darba skola. – 573. lpp.

Akrilda Petrēvica. Atmiņu mirkļi par Jāni Apalu. – 579. lpp.

Jānis Apals – jauniešu mīlēts un novērtēts. – 582. lpp.

Ivars Ločmelis. Mana pirmā tikšanās ar Jāni Apalu. – 584. lpp.

Māris Zunde. Arheologs Jānis Apals un … dendrohronoloģija. – 586. lpp.

Aija Melluma. Āraišos un ap Āraišiem: atskats domās un darbos. – 594. lpp.

Vija Caune. Atceres Jāņa Apala atstātā mantojuma sakarā. – 599. lpp.

Anda Vilka. “Man bij’ reiz sapnis skaists”. Āraišu ezerpils rekonstrukcija un arheoloģiskā brīvdabas muzeja veidošanas pieredze Latvijā. – 609. lpp.

Irina Zeibārte. Āraišu arheoloģiskais muzejparks: turpinājums. – 617. lpp.

Atmiņu rakstu autori. – 620. lpp.

VII
JĀŅA APALA IZVADĪŠANA PĒDĒJĀ GAITĀ 2011. GADĀ

Andris Caune. Jāņa Apala aiziešana mūžībā 2011. gada 21. februārī. – 623. lpp.

Viesturs Sprūde. Aizsaulē aizgājis arheologs Jānis Apals. – 626. lpp.

Dace Tabūne, Elita Eglīte, Gints Šķenders. Leģendārais arheologs Jānis Apals (1930. g. 17. septembris – 2011. g. 21. februāris). – 630. lpp.

Aiva Lapiņa. Atvadvārdi Jānim Apalam. – 632. lpp.

Guntis Zemītis. Arheologs Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Jānis Apals (17.09.1930.–21.02.2011.). – 633. lpp.

Līdzjūtības apliecinājumi, kurus 2011. gada februārī pēc Jāņa Apala nāves viņa tuviniekiem atsūtīja Eiropas eksperimentālās arheoloģijas un arheoloģisko brīvdabas muzeju apvienības (EXARC) vadītāji un biedri. – 635. lpp.

Caune A. Riņķa krusti Latvijā. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. – 159 lpp.: il.

Cena: € 8,00

Latvijas laukos un ārēs, senās kapsētās un ceļa malās var uziet gan vecus apsūnojošus akmens krustus, gan laukakmeņus ar iekaltiem krustiem. Šīs senās akmens piemiņas zīmes ir viduslaiku arheoloģiskie pieminekļi, būtisks Latvijas vēstures avots. Dažādas akmens krusta zīmes sastopamas arī citās Eiropas zemēs. Daudzās Rietumeiropas valstīs viduslaiku akmens krusti ir inventarizēti, to saraksti un attēli publicēti, tie ņemti valsts aizsardzībā. Diemžēl Latvijā viduslaiku akmens krusti nav pat pilnībā apzināti un uzskaitīti. Šī grāmatiņa ir pirmais mēģinājums inventarizēt un aprakstīt vienu no seno akmens krustu veidiem – riņķa krustus.
Grāmatas autors arheologs un vēsturnieks Andris Caune (dz. 1937. g. 27. jūnijā) jau kopš 1959. gada pēc personiskas iniciatīvas cenšas apzināt un dokumentēt riņķa krustus Latvijā. Autors ir apskatījis visus dabā vēl esošos šādus pieminekļus, kā arī meklējis literatūrā, arhīvos un muzejos ziņas par kādreiz bijušiem, bet mūsdienās jau zudušiem līdzīgiem pieminekļiem. Piecdesmit gadu pēc tam, kad A. Caune sāka interesēties par akmens riņķa krustiem, lasītāju vērtējumam ir nodota grāmata ar apkopotajām ziņām. Varbūt šī publikācija ieinteresēs kādu jaunāku vēstures entuziastu, kurš centīsies turpināt šo darbu un aprakstīt arī citus krusta veidus kā savā novadā, tā visā Latvijā.
Lai šī grāmatiņa noder par ceļa maizi.
Andris Caune

SATURS

Priekšvārds. – 7. lpp.
VISPĀRĪGĀS ZIŅAS PAR RIŅĶA KRUSTIEM. – 9. lpp.
Krusta zīme. – 11. lpp.
Krusta zīme kā simbols. – 11. lpp.
Krusta zīmju varianti. – 12. lpp.
Akmens krusti un krustakmeņi. – 16. lpp.
Akmens krustu lietojums viduslaikos. – 18. lpp.
Darbā izmantotie avoti un literatūra par Latvijas riņķa krustiem. – 19. lpp.
Riņķa krusti Latvijā. – 35. lpp.
Krustu atrašanās vietas. – 35. lpp.
Krusta formas. – 37. lpp.
Krustu izgatavošanas materiāls. – 38. lpp.
Krustu izmēri. – 39. lpp.
Rotājumi, uzraksti, īpašuma jeb piederības zīmes. – 42. lpp.
Latvijas riņķa krustu datējums. – 48. lpp.
Ar riņķa krustiem saistīti nostāsti un ticējumi. – 50. lpp.
Postījumi pie Latvijas riņķa krustiem un to aizsardzība. – 54. pp.
Riņķa krusti Latvijas kaimiņzemēs. – 58. lpp.
LATVIJAS RIŅĶA KRUSTU APRAKSTI. – 67. lpp.
Izmantotā literatūra un avoti. – 154. lpp.
Steinerne Ringkreuze in Lettland. Zusammenfassung. – 158. lpp.

Loze I. Lubāna ezera mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. – 187 lpp.: il + 32 lpp krāsu il.

Cena: € 9,56

Lubāna ezera mitrājs ir viens no lielākajiem akmens laikmeta apmetņu izplatības mikroreģioniem Eiropā. Tas ir guvis ievērību arī ar tajā atklātajām neolīta dzintara apstrādes vietām. Arheoloģiskajos izrakumos iegūto dzintara atradumu skaits pārsniedz vairākus tūkstošus.
Šajā pētījumā aplūkotas neolīta dzintara apstrādes darbnīcas, kuras attiecināmas uz laika periodu pirms 5300–3700 gadiem, un tās ir vienīgās Austrumbaltijā, kurām nebija sava dzintara un kuras, atrazdamās patālu no Litorīnas jūras, to ieguva, pateicoties kontaktiem ar piekrastes iedzīvotājiem. Daudzie dzintara izstrādājumu atradumi un to augstā kvalitāte liecina, ka tagadējos Lubāna klānos neolīta laikmetā bija izveidojies un darbojās visīstākais dzintara apstrādes centrs. Tas bija kļuvis arī par starpnieku maiņas sakaros – no Volgas augšteces iedzīvotājiem pret dzintara izstrādājumiem tika iegūts vietējiem iedzīvotājiem tik nepieciešamais augstvērtīgais krama izejmateriāls medību, darba un ikdienā lietojamo rīku izgatavošanai.
Arheoloģiskajā ziņā Lubāna klānu apmetnes ir viena no lielākajām mūsu bagātībām. Tāpēc būsim saudzīgi – pirmām kārtām nodrošinot šo apmetņu aizsardzību, jo tajās iegūtie dzintara izstrādājumi un to sagataves izteiksmīgi atspoguļo dzintara apstrādes pirmsākumus ne tikai Latvijas teritorijā, bet daudz plašākā mērogā.

SATURS
Priekšvārds. – 7. lpp.

Ievads. Īsi par Lubāna mitrāju: ģeomorfoloģiskais raksturojums, plūdi un to novēršana, arheoloģiskā izpēte. – 9. lpp

1. daļa. Dzintara resursi neolītā Litorīnas jūras piekrastē. – 14. lpp.

2. daļa. Infrasarkanā spektroskopija un citas dzintara veidu noteikšanas metodes. – 17. lpp.

3. daļa. Dzintara apstrāde ķemmes keramikas kultūras apmetnēs. – 19. lpp.

3.1. Dzintara apstrāde apmetnēs uz minerālzemes pacēlumiem. – 21. lpp.

3.1.1. Kvāpānu II apmetne. – 21. lpp.
3.1.2. Zvejsalu apmetne. – 22. lpp.
3.1.3. Abaine I (Abaiņas grīvas apmetne). – 22. lpp.
3.1.4. Ičas II apmetne. – 22. lpp.

3.2. Klānu apmetnes, kuru kultūrslānis veidojies kūdrā. – 23. lpp.

3.2.1. Aboras II apmetne. – 23. lpp.
3.2.2. Dzedziekstes apmetnes dzintara apstrādes darbnīca. – 23. lpp.
3.2.3. Suļkas purva apmetne. – 25. lpp.

4. daļa. Dzintars Postnarvas kultūras apmetnēs. – 31. lpp.

4.1. Nainiekstes dzintara apstrādes darbnīca. – 31. lpp.

4.1.1. Apmetnes topogrāfija un stratigrāfija. – 31. lpp.
4.1.2. Dzintara resursi apmetnē. – 32. lpp.
4.1.3. Dzintara apstrāde un rotu izgatavošana. – 34. lpp.

4.1.3.a. Trapecveida piekariņi. – 34. lpp.
4.1.3.b. Cauruļveida krelles. – 37. lpp.
4.1.3.c. Pogveida krelles (pogas). – 40. lpp.
4.1.3.d. Ripas un riņķi. – 41. lpp.
4.1.3.e. Zoomorfās figūras. – 41. lpp.
4.1.3.f. Sfēriskās krelles sagatave. – 42. lpp.

4.1.4. Dzintara apstrādes aktīvās zonas apmetnē. – 42. lpp.
4.1.5. Smilšakmens plākšņu izmantošana dzintara apstrādē. – 44. lpp.
4.1.6. Dzintara apstrādes hronoloģija Nainiekstes apmetnē. – 45. lpp.
4.1.7. Dzintara apstrādātāji Nainiekstes apmetnē. – 45. lpp.

4.2. Zvidzes apmetnes dzintara apstrādes darbnīca. – 46. lpp.

4.2.1. Apmetnes topogrāfija un stratigrāfija. – 46. lpp.
4.2.2. Dzintara resursi apmetnē. – 47. lpp.
4.2.3. Dzintara apstrāde un rotu izgatavošana. – 48. lpp.

4.2.3.a. Trapecveida piekariņi. – 48. lpp.
4.2.3.b. Dabiskie dzintara piekariņi. – 50. lpp.
4.2.3.c. Figūrveida piekariņi. – 50. lpp.
4.2.3.d. Dubultcirvja veida krelles. – 51. lpp.
4.2.3.e. Cauruļveida krelles. – 51. lpp.
4.2.3.f. Pogveida krelles. – 53. lpp.
4.2.3.g. Riņķi un ripas. – 54. lpp.

4.2.4. Apmetnes hronoloģija. – 55. lpp.
4.2.5. Dzintara izstrādājumu un to sagatavju telpiskā izplatība Zvidzes apmetnē. – 56. lpp.

4.3. Piestiņas dzintara apstrādes darbnīca. – 57. lpp.

5. daļa. Lubāna ezera ieplaka – dzintara maiņas starpnieks vidējā neolītā. – 60. lpp.

6. daļa. Dzintara apstrāde vēlā neolīta apmetnēs. – 69. lpp.

6.1. Aboras apmetne – dzintara apstrādes vadošā darbnīca. – 69. lpp.

6.1.1. Apmetnes topogrāfija un stratigrāfija. – 70. lpp.
6.1.2. Dzintara resursi Aboras apmetnē. – 72. lpp.
6.1.3. Dzintara apstrādes zonas Aboras apmetnē. – 73. lpp.
6.1.4. Piekariņu izgatavošana. – 74. lpp.

6.1.4.a. Zobveida piekariņi. – 75. lpp.
6.1.4.b. Atslēggalvasveida piekariņi. – 86. lpp.
6.1.4.c. Dabiskā dzintara piekariņi. – 92. lpp.
6.1.4.d. Plākšņveida piekariņi. – 95. lpp.
6.1.4.e. Pārējo tipu piekariņi. – 95. lpp.
6.1.4.f. Apjomīgi darinātie oriģinālie piekariņi. – 96. lpp.
6.1.4.g. Plākšņveida zoomorfās figūras un figurālie piekariņi. – 99. lpp.

6.1.5. Krelles. – 100. lpp.

6.1.5.1. Pogveida krelles. – 100. lpp.

6.1.5.1.a. Apaļās pogveida krelles. – 100. lpp.
6.1.5.1.b. Četrstūra pogveida krelles. – 103. lpp.
6.1.5.1.c. Figurālās pogveida krelles. – 107. lpp.

6.1.5.2. Dekoratīvā lielizmēra krelle. – 107. lpp.

6.1.6. Cauruļveida krelles. – 108. lpp.
6.1.7. Kreļļu virkņu saturētāji. – 113. lpp.
6.1.8. Ripas un riņķi. – 115. lpp.

6.2. Apmetnes hronoloģija. – 118. lpp.

7. daļa. Dzintars vēlā neolīta apbedījumu piedevās Lubāna ezera ieplakā. – 119. lpp.

7.1. Pogveida apaļās un četrstūra krelles. – 119. lpp.

7.1.1. Pogveida kreļļu kompleksi kā apbedījumu piedevu sastāvdaļa. – 122. lpp.
7.1.2. Dzintara pogveida kreļļu 3. apbedījumu komplekss kā indivīdu sociālās nevienlīdzības atspoguļotājs. – 122. lpp.

7.2. Dzintara cauruļveida krelles. – 125. lpp.
7.3. Dzintara piekariņi. – 126. lpp.

7.3.1. Neregulāras (dabiskas) formas piekariņi. – 126. lpp.
7.3.2. Atslēggalvasveida piekariņi. – 126. lpp.
7.3.3. Figūrveida piekariņi. – 127. lpp.
7.3.4. Piekariņu komplekss kā sociālā nozīmīguma un simbolikas atspoguļotājs. – 127. lpp.

8. daļa. Pārējās Lubāna mitrāja vēlā neolīta dzintara apstrādes darbnīcas. – 128. lpp.

8.1. Asnes apmetne. – 128. lpp.
8.2. Eiņu apmetne. – 132. lpp.
8.3. Dzintara apstrāde Ičas vēlā neolīta apmetnē. – 134. lpp.

8.3.1. Apmetnes topogrāfija un stratigrāfija. – 138. lpp.
8.3.2. Dzintara uzkrājumi apmetnē. – 138. lpp.
8.3.3. Dzintara izstrādājumi un to sagataves. – 140. lpp.
8.3.4. Piekariņi. – 140. lpp.
8.3.5. Saspraude. – 142. lpp.
8.3.6. Pogveida krelles. – 142. lpp.
8.3.7. Cilindriskās un ripveida krelles. – 143. lpp.
8.3.8. Ripas un riņķi. – 143. lpp.
8.3.9. Dzintara izstrādājumu un sagatavju telpiskais izvietojums apmetnē. – 143. lpp.
8.3.10. Ičas apmetnes dzintars pārējo klānu apmetņu dzintara pētniecības kontekstā. – 143. lpp.

8.4. Dzintara apstrāde Lagažas apmetnē. – 144. lpp.
8.5. Malmutas grīvas apmetne. – 148. lpp.

9. daļa. Lubāna mitrāja vēlā neolīta dzintars Baltijas baseina pētījumu kontekstā. – 149. lpp.

Nobeigums. – 156. lpp.

Saīsinājumi. – 159. lpp.

Literatūra. – 160. lpp.

Pielikums. Arheoloģiskie izrakumi Lubāna mitrāja neolīta apmetnēs. – 168. lpp.

Apmetņu, kapulauku, depozītu, savrupatradumu vietu rādītājs. – 170. lpp.

Personu rādītājs. – 172. lpp.

Neolithic Amber of Lake Lubāns Wetlands and Amber-Working Workshops. Summary. – 173. lpp.

Mugurēvičs Ē. Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. – 262 lpp.: il. + pielikums: Berga T. Mārtiņsalas pilī un ciemā atrastās monētas, 254.–262. lpp.

Cena: € 10,00

SATURS
Priekšvārds. – 7. lpp.
1. Ievads. – 8. lpp.
2. Dabas apstākļi un novada atspoguļojums kartēs. – 10. lpp.
3. Rakstīto avotu interpretācija. – 18. lpp.
4. Pirmie arheoloģiskie pētījumi Mārtiņsalā (19. gs. beigas). – 25. lpp.
5. Mārtiņsala 20. gs. pirmās puses literatūrā. – 33. lpp.
6. Arheoloģiskie izrakumi Mārtiņsalā 20. gs. 60.–70. gados. – 36. lpp.
7. Mārtiņsala 20. gs. otrās puses literatūrā. – 50. lpp.
8. Apdzīvotība Mārtiņsalā (līdz 12. gs.). – 51. lpp.
9. Daugavas lejteces ciemu izcelsme. – 54. lpp.
10. Apbūve Mārtiņsalas ciemā. – 57. lpp.

11. Mārtiņsalas pils celtniecība, apbūve. – 64. lpp.
11.1. Apdzīvotības pirmais periods. – 64. lpp.
11.2. Apdzīvotības otrais periods. – 69. lpp.

12. Priekšpils apbūve un aizsardzība. – 74. lpp.
13. Mārtiņsala 12.–14. gs. celtniecības tradīciju kontekstā. – 81. lpp.

13.1. Celtnes. – 81. lpp.
13.2. Apkures ierīces. – 82. lpp.
13.3. Viduslaiku piļu raksturojums. – 83. lpp.

14. Celtnēs lietotie dzelzs savienotāji un piederumi. – 87. lpp.

14.1. Naglas. – 87. lpp.
14.2. Kniedes. – 88. lpp.
14.3. Skavas. – 88. lpp.
14.4. Dzelzs būvdetaļas. – 88. lpp.
14.5. Atslēgas, slēdzenes. – 89. lpp.

15. Darbarīki, iedzīves priekšmeti. – 92. lpp.

15.1. Arkls, lemeši. – 92. lpp.
15.2. Cirvji. – 95. lpp.
15.3. Lāpstas. – 95. lpp.
15.4. Kapļi. – 96. lpp.
15.5. Kārstuve. – 96. lpp.
15.6. Skrāpis. – 96. lpp.
15.7. Zvārguļi. – 96. lpp.
15.8. Pļaujamie rīki. – 97. lpp.
15.9. Dzirkles, grieznes. – 99. lpp.
15.10. Naži. – 100. lpp.
15.11. Īleni. – 101. lpp.
15.12. Šujamadatas. – 102. lpp.
15.13. Adatu kārbiņas. – 102. lpp.
15.14. Vērpjamās vārpstas skriemeļi. – 103. lpp.
15.15. Māla atsvari aužamiem stāviem. – 104. lpp.
15.16. Amatniecības rīki. – 105. lpp.
15.17. Šķiļamdzelzis. – 106. lpp.
15.18. Zvejas un makšķerēšanas rīki. – 107. lpp.
15.19. Ķemmes. – 107. lpp.

16. Ieroči. – 111. lpp.

16.1. Bultas. – 111. lpp.
16.2. Šķēpi. – 113. lpp.
16.3. Zobeni. – 115. lpp.
16.4. Zobena maksts gala apkalumi. – 115. lpp.
16.5. Bruņas, vāles galva. – 117. lpp.

17. Zirglietas un jātnieka piederumi. – 119. lpp.

17.1. Leduspieši. – 119. lpp.
17.2. Pakavi. – 119. lpp.
17.3. Pieši. – 120. lpp.
17.4. Laužņi, iemauktu apkalumi, kāpslis. – 121. lpp.

18. Rotas un kulta priekšmeti. – 123. lpp.

18.1. Kaklariņķi. – 123. lpp.
18.2. Kaklarotas. – 125. lpp.
18.3. Važiņas, važturi, važiņu sadalītāji. – 126. lpp.
18.4. Piekariņi. – 127. lpp.

18.4.1. Zoomorfie piekariņi. – 127. lpp.
18.4.2. Zobu un nagu piekariņi. – 133. lpp.
18.4.3. Skanīgie metāla piekariņi. – 134. lpp.
18.4.4. Debesu spīdekļu simboli. – 135. lpp.
18.4.5. Miniatūrie iedzīves priekšmeti. – 137. lpp.
18.4.6. Krustiņi. – 139. lpp.
18.4.7. Piekariņi ar t.s. Rjurikoviču cilts zīmi. – 144. lpp.

18.5. Galvas rotas un dažādi apkalumi. – 144. lpp.
18.6. Gredzeni. – 146. lpp.
18.7. Aproces. – 147. lpp.
18.8. Saktas. – 147. lpp.

18.8.1. Pakavsaktas. – 148. lpp.
18.8.2. Riņķsaktas. – 149. lpp.
18.8.3. Bruņrupuču saktas. – 150. lpp.

18.9. Rotadatas. – 153. lpp.

19. Tirgotāja piederumi. – 155. lpp.

19.1. Atsvariņi. – 155. lpp.
19.2. Svariņi. – 157. lpp.
19.3. Sudraba stienīši. – 157. lpp.
19.4. Monētas. – 159. lpp.
19.5. Importētie trauki. – 159. lpp.

20. Mārtiņsalas iedzīvotāju nodarbošanās. – 161. lpp.

20.1. Zemkopība. – 161. lpp.
20.2. Lopkopība un medības. – 162. lpp.
20.3. Amatniecība. – 164. lpp.

21. Etniskā situācija un sociālā organizācija Salaspils novadā 12.–14. gs.. – 167. lpp.

21.1. Iedzīvotāju etniskais sastāvs 11.–12. gs.. – 167. lpp.
21.2. Sociālā organizācija, etniskās izmaiņas viduslaikos. – 170. lpp.

Nobeigums. – 173. lpp.
Tabulas. – 175. lpp.
Avoti, literatūra. – 204. lpp.
Die Dorfsiedlung und die Burg im mittelalterlichen Burgbezirk Kirchholm. Zusammenfassung. – 220. lpp.
A medievale village and castle in the district of Salaspils. Summary. – 237. lpp.
PIELIKUMS. Tatjana Berga. Mārtiņsalas pilī un ciemā atrastās monētas. – 254. lpp.

Rūdolfs Brūzis. Tuvcīņas ieroči Latvijā 14.–16. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2016. 383 lpp.: il. (Rūdolfs Brūzis. Melee Weapons in Latvia in the 14th–16th Century)

ISBN 978-9984-824-45-1

Cena – € 16,00

SATURS

Ievads. – 7. lpp.
Izmantotie avoti. – 12. lpp.
Arheoloģiskie artefakti un to kolekcijas. – 12. lpp.
Rakstītie avoti. – 22. lpp.
Ikonogrāfiskie avoti. – 24. lpp.
Antropoloģiskie avoti. – 25. lpp.
Ieroču arheoloģijas historiogrāfija. – 30. lpp.
1. Tuvcīņas ieroču izpētes metodoloģija. – 37. lpp.
2. Tuvcīņas bruņojuma un taktikas attīstība Eiropā 14.–16. gs. – 50. lpp.
3. Tuvcīņas ieroču atspoguļojums Latvijas 14.–16. gs. ikonogrāfiskajos un rakstītajos avotos. – 68. lpp.
4. Durami griežamie ieroči. – 84. lpp.

4.1. Duramie zobeni. – 85. lpp.

4.2. Duramie kaujas naži. – 93. lpp.

4.3. Dunči. – 100. lpp.

4.4. Šķēpi. – 117. lpp.

4.5. Pīķi. – 133. lpp.

5. Cērtamie ieroči. – 166. lpp.

5.1. Cērtamie zobeni. – 167. lpp.

5.2. Cērtamie kaujas naži. – 171. lpp.

5.3. Cirvji. – 176. lpp.

6. Sitamie ieroči. – 210. lpp.

6.1. Kaujas vāles. – 210. lpp.

7. Kombinētu funkciju ieroči. – 218. lpp.

7.1. Kaujas āmuri. – 218. lpp.

7.2. “Mordaksta” tipa cirvji. – 224. lpp.

7.3. Helebardes. – 226. lpp.

8. Medību ieroči. – 233. lpp.

8.1. Dunči. – 233. lpp.

8.2. Šķēpi. – 235. lpp.

9. Ieroču korelācija 14.–16. gs. apbedījumos. – 247. lpp.
Secinājumi. – 259. lpp.
Attēlu tabulas. – 265. lpp.
Izmantoto avotu un literatūras saraksts. – 319. lpp.
Tekstā, attēlu parakstos, atsaucēs un tabulās izmantotie saīsinājumi. – 337. lpp.
Melee weapons in Latvia in the 14th–16th century. Summary. – 340. lpp.

List of illustrations. – 373. lpp.

List of tables. – 381. lpp.

List of plates. – 382. lpp.

Spirģis R. Bruņrupuču saktas ar krūšu važiņrotām un lībiešu kultūras attīstība Daugavas lejtecē 10.–13. gadsimtā. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. – 511 lpp.: il. ISBN 978-9984-824-02-4

Grāmata nav pieejama

Roberts Spirģis dzimis 1975. gada 23. jūlijā Rīgā. 1998. gadā LU Vēstures un filozofijas fakultātē ieguvis maģistra grādu vēstures specialitātē. Tajā pašā gadā pieņemts darbā Latvijas vēstures institūta arheoloģijas nodaļā par asistentu, kopš 2006. gada – pētnieks.
Vadījis arheoloģiskos izrakumus Vecrīgā, Ikšķiles Kābeļu uzkalniņu kapulaukā, Cēsu dzelzceļa stacijas vendu senkapos, veicis Daugavas lībiešu arheoloģisko pieminekļu apzināšanu. 2007. gadā R. Spirģa vadībā notika plaši arheoloģiskie pētījumi Ogresgala Čabu apmetnē un senkapos.
Pētnieka zinātniskā darba tēma ir seno lībiešu kultūra un etniskā vēsture. Par šo tēmu R. Spirģis publicējis zinātniskus rakstus gan Latvijas, gan ārzemju izdevumos. Piedalījies ar referātiem starptautiskās konferencēs Latvijā, Dānijā, Polijā, Igaunijā, Vācijā un Somijā. 2007. gadā par Daugavas lībiešu bruņrupuču saktu un krūšu važiņrotu tipoloģisku izpēti Robertam Spirģim piešķirts vēstures doktora zinātniskais grāds.

SATURS

IEVADS. – 7. lpp.

DAUGAVAS LĪBIEŠU ARHEOLOĢISKO PIEMINEKĻU IZPĒTE 19.–20. GADSIMTĀ – 13. lpp.

Daugavas lībiešu arheoloģisko pieminekļu pētniecība 19. gs. un 20. gs. pirmajos gadu desmitos. – 13. lpp.
Daugavas lībiešu arheoloģisko pieminekļu pētniecība 20. gs. 20.–30. gados. – 17. lpp.
Daugavas lībiešu arheoloģisko pieminekļu pētniecība pēc Otrā pasaules kara (1945–1990). – 21. lpp.
Daugavas lībiešu arheoloģisko pieminekļu pētniecība 20./21. gadsimtu mijā. – 29. lpp.

IZMANTOTIE AVOTI. – 33. lpp.

Savrupatradumi. – 34. lpp.
Sistemātiskajos izrakumos atrastās važiņrotas. – 38. lpp.

BRUŅRUPUČU SAKTU UN VAŽIŅROTU SASTĀVDAĻU TIPI, TO IZCELSME UN ATTĪSTĪBA. – 48. lpp.

Bruņrupuču saktas. – 48. lpp.
Važturi. – 106. lpp.
Važiņu sadalītāji. – 150. lpp.
Važiņas. – 172. lpp.
Kreļļu virkņu turētāji. – 183. lpp.
Piekariņi. – 189. lpp.

BRUŅRUPUČU SAKTAS UN VAŽIŅROTU SASTĀVDAĻAS – IZGATAVOŠANA UN HRONOLOĢIJA. – 226. lpp.

Bruņrupuču saktu izgatavošana un hronoloģija. – 228. lpp.
Važiņrotu sastāvdaļu izgatavošana un hronoloģija. – 241. lpp.
Važiņu izgatavošana un hronoloģija. – 246. lpp.

BRUŅRUPUČU SAKTU UN VAŽIŅROTU SEMANTISKĀ NOZĪME. – 248. lpp.

BRUŅRUPUČU SAKTU, VAŽIŅROTU SASTĀVDAĻU, APBEDĪŠANAS PARAŽU UN KAPU PIEDEVU KORELĀCIJA. – 251. lpp.

Važiņrotu novērtējums. – 251. lpp.
Bruņrupuču saktu un važiņrotu sastāvdaļu savstarpējā korelācija. – 253. lpp.
Bruņrupuču saktas ar važiņrotām Daugavas lībiešu kultūras kontekstā. – 261. lpp.

BRUŅRUPUČU SAKTAS AR VAŽIŅROTU UN LĪBIEŠU KULTŪRAS HRONOLOĢISKIE POSMI. – 297. lpp.

Jautājums par lībiešu kultūras iedalījumu hronoloģiskajos posmos arheoloģiskajā literatūrā. – 297. lpp.
Daugavas lībiešu sieviešu apbedījumu hronoloģiskie posmi. – 298. lpp.

HRONOLOĢISKO POSMU DATĒJUMS. – 304. lpp.

Lībiešu kultūras parādīšanās Daugavas lejtecē. – 306. lpp.
Lībiešu 1. tipa bruņrupuču saktu parādīšanās. – 316. lpp.
II posma datējums. – 317. lpp.
III posma datējums. – 324. lpp.

BRUŅRUPUČU SAKTU AR VAŽIŅROTU IZPLATĪBA UN NOZĪME ETNISKO JAUTĀJUMU SKAIDROŠANĀ. – 329. lpp.

Skandināvu bruņrupuču saktu izplatība un loma Austrum- un Ziemeļeiropas sieviešu tērpā. –330. lpp.
“Karēļu” bruņrupuču saktas ar važiņrotu. – 332. lpp.
Bruņrupuču saktas ar važiņrotu Ziemeļkurzemē. – 336. lpp.
Bruņrupuču saktas ar važiņrotu Gaujas lejtecē. – 344. lpp.
Bruņrupuču saktas ar važiņrotu un etniskā vide Daugavas lejtecē vēlajā dzelzs laikmetā. – 347. lpp.
Lībiešu izcelsmes jautājums mūsdienu arheologu un antropologu skatījumā. – 375. lpp.
Bruņrupuču saktu un važiņrotu nozīme lībiešu izcelsmes jautājuma skaidrošanā. – 377. lpp.

SECINĀJUMI. – 381. lpp.

ATTĒLI (158.–206.). – 385. lpp.

IZMANTOTIE AVOTI. – 434. lpp.

LITERATŪRA. – 444. lpp.

TORTOISE BROOCHES WITH PECTORAL CHAIN ORNAMENTS AND THE DEVELOPMENT OF LIV CULTURE IN THE LOWER DAUGAVA AREA IN THE 10TH–13TH CENTURY. Summary. – 471. lpp.

Arheologs Dr. phil. Dr. hist. profesors Francis Aleksandrs Balodis (1882–1947): Biobibliogrāfija. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 123 lpp.: il.

Cena: € 3,20

SATURS
Priekšvārds. Andris Caune. – 7. lpp.
Arheologam Dr. phil. Dr. hist. profesoram Francim Aleksandram Balodim 125. Ēvalds Mugurēvičs. – 9. lpp.
Franča Aleksandra Baloža publicētie darbi. Sast. Cilda Caune. – 26. lpp.
Literatūra par Franci Aleksandru Balodi. Sast. Cilda Caune. – 84. lpp.
Attēli. Sast. Cilda Caune. – 114. lpp.
Bibliogrāfijā lietotie saīsinājumi. – 123. lpp.

Berga T. Augšdaugavas 14.–17. gadsimta senvietas: No Krāslavas līdz Slutišķiem. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 223 lpp.: il. + pielikums: Zariņa G. Augšdaugavas 14.–18. gs. iedzīvotāju antropoloģiskais izvērtējums, 193.–223. lpp.

Cena: € 5,60

Augšdaugava ir unikāla vieta Latgalē ar daudziem vēstures, dabas un kultūras pieminekļiem. Par novada senvēsturi bagātīgu informāciju sniedz arheoloģiskie pieminekļi, kas plaši pētīti pagājušā gadsimta 80. gados, – senkapi, apmetnes, pilskalni, depozīti. Daugavas senlejas posmā no Krāslavas līdz Slutišķiem ir zināms ap 16 arheoloģisko pieminekļu, kas aptver laika posmu no bronzas laikmeta līdz vēlajiem viduslaikiem, atsevišķi savrupatradumi ir arī no akmens laikmeta. Izrakumos atrastās senlietas raksturīgas šā perioda latgaļu materiālajai kultūrai, samērā daudz ir arī no Krievzemes, Lietuvas un Rietumiem importētu senlietu, kas skaidrojams ar pieminekļu ģeogrāfisko stāvokli – Daugava bija galvenais tirdzniecības ceļš no Rietumiem uz Krievzemi, netālu bija arī Lietuva. Dzīvesvietās un senkapos iegūtais arheoloģiskais materiāls deva nozīmīgas liecības par vietējo iedzīvotāju materiālo un garīgo kultūru, senajām apbedīšanas tradīcijām, sarežģīto etnisko vēsturi.

SATURS

Ievads. – 7. lpp.
Augustinišķu senkapi. – 9. lpp.
Senkapu izpētes vēsture. – 9. lpp.
Kapsētas izvietojums un plānojums. – 10. lpp.
Apbedīšanas rituāls. – 12. lpp.
Kapu apraksti. – 20. lpp.
Apbedījumu inventārs. – 39. lpp.
Augustinišķu un Kapulovas ciema vietas un depozīts. – 77. lpp.
Slutišķu senkapi. – 85. lpp.
Kapsētas izvietojums un plānojums. – 85. lpp.
Apbedīšanas tradīcijas. – 86. lpp.
Kapu apraksti. – 92. lpp.
Apbedījumu inventārs. – 112. lpp.
Slutišķu ciema vieta un Slutišķu apkārtnes arheoloģiskie pieminekļi. – 127. lpp.
Vilmaņu un Škērškānu senkapi un ciema vieta. – 132. lpp.
Vilmaņu senkapi. – 132. lpp.
Vilmaņu viduslaiku ciema vieta. – 139. lpp.
Škērskānu senkapi. – 143. lpp.
Daugavas krastu posmā no Krāslavas līdz Slutišķiem senākā apdzīvotība, pieminekļu hronoloģija un etniskie jautājumi. – 148. lpp.
Atsauces. – 161. lpp.
Izrakumu dienasgrāmata. – 166. lpp.
14th–17th century archeological sites along the upper Daugava (Krāslava to Slutišķi). Summary. – 171. lpp.
Археологические памятники XIV–XVII веков в верховьях Даугавы (от Краславы до Слутишки). Резюме. – 181. lpp.

PIELIKUMS.
Gunita Zariņa. Augšdaugavas 14.–18. gs. iedzīvotāju antropoloģiskais izvērtējums. – 193. lpp.

Caune A. Pētījumi Rīgas arheoloģijā: Rakstu izlase. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 571 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

SATURS

Ievada vietā. – 7. lpp.
Rīgas arheoloģiskā izpēte kā viens no letonikas avotiem. – 10. lpp.

I RĪGAS PIRMSĀKUMI. SENĀKĀS APDZĪVOTĪBAS UN PIRMĀS PILSĒTAS PLĀNOJUMA REKONSTRUKCIJAS

Rīgas vārda izcelsmes skaidrojumi un to atbilstība arheoloģiskajām liecībām. – 25. lpp.
Rīgas loma Daugavas lejteces apgabalā 10.–12. gadsimtā. – 37. lpp.
Arheoloģiskās liecības par pirmatnējo zemes līmeni, reljefu un senāko apmetņu vietām tagadējā Vecrīgā. – 52. lpp.
Kā radās un veidojās priekšstats par pirmsvācu Rīgu. – 63. lpp.
Arheoloģiskās liecības par senāko apdzīvotību Rīgas Doma baznīcas apkārtnē. – 97. lpp.
Rīgas Rātslaukuma kultūrslāņa raksturs un veidošanās apstākļi. – 118. lpp.
Rīgas lībieši. – 135. lpp.
Bīskapa Alberta laika Rīgas plānojuma rekonstrukciju meklējumi. – 154. lpp.

II RĪGAS UPES OSTA UN KUĢU ATRADUMI TAJĀ

Rīgas upes krastmalu izbūves 12.–17. gadsimtā. – 191. lpp.
Senie Rīgas kuģi. – 209. lpp.

III CELTNIECĪBA VIDULAIKU RĪGĀ

Rīgas 12.–14. gadsimta dzīvojamo ēku tipi pēc arheoloģisko izrakumu liecībām. – 225. lpp.
Jaunas atziņas par guļbūvju sienu izveidojumu Rīgā 13.–14. gadsimtā. – 241. lpp.
Koka ēku jumtu māla segumi Rīgā 12.–13. gadsimtā. – 258. lpp.
Zemē iedziļinātas koka statņu ēkas Rīgā 13. gadsimtā. – 264. lpp.
Rīgas 13.–14. gadsimta “mūra nami” (stenhus). – 284. lpp.
Jaunas arheoloģiskas liecības par 13.–14. gadsimta mūra namiem Rīgā. – 317. lpp.

IV PIRMSKRISTĪGĀ LAIKA APBEDĪJUMI RĪGĀ

Jauni atklājumi Rīgas 12. gadsimta kapulaukā un to nozīme pilsētas pirmsākumu skaidrojumā. – 331. lpp.
Rīgas lībiešu 12. gadsimta kapulauks. – 343. lpp.

V ARHEOLOĢISKO IZRAKUMU ATRADUMI UN SENLIETAS

Arheoloģiskās liecības par koku pludināšanu pa Daugavu. – 361. lpp.
Rīgas 12.–13. gadsimta antropomorfie kokgriezumi. – 375. lpp.
Viduslaiku rakstāmrīku – stilu atradumi Latvijā. – 391. lpp.
Antverpenes 16. gadsimta tualetes piederuma atradums Salaspilī. – 410. lpp.
Rīgas vecpilsētā atrastie viduslaiku dzirnavu spēles galdiņi. – 416. lpp.
10.–17. gadsimta gludināmstiklu atradumi Latvijā. – 424. lpp.
13.–14. gadsimta Rīgas keramika ar antropomorfo dekoru. – 436. lpp.
Māju zīmes Rīgā 13.–14. gadsimtā. – 467. lpp.
Bērnu koka rotaļlietas viduslaiku Rīgā. – 477. lpp.
Arheoloģiskās liecības par šaha spēles pirmsākumiem Rīgā. – 485. lpp.
Rīgas 13.–14. gadsimta ragavas. – 495. lpp.
Rīgā atrastā 12. gadsimta kaula pakavsakta. – 503. lpp.
Arheoloģiskās liecības par stikla apstrādi Rīgā 13.–14. gadsimtā. – 510. lpp.
Viduslaika stikla spoguļu un spoguļu ietvaru atradumi Rīgā. – 523. lpp.

VI Izdevumi, kuros grāmatā publicētie raksti pirmoreiz iespiesti. – 533. lpp.

VII FORSCHUNGEN ZUR ARCHÄOLOGIE RIGAS

Zusammenfassung. – 537. lpp.

Arheologu pētījumi Latvijā 2004. un 2005. gadā / Sast. I. Ose. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. – 135 lpp.: il.

Cena: € 1,60

SATURS
Redkolēģijas priekšvārds. – 5. lpp.
Zigrīda Apala. Arheoloģiskie pētījumi Cēsu viduslaiku pilī. – 9. lpp.
Tatjana Berga. Arheoloģiskie pētījumi Valmierā. – 19. lpp.
Valdis Bērziņš. Arheoloģiskā apzināšana Kuldīgas rajonā pie Vilgāles, Zvirgzdu, Kukšu, Pinku ezera. – 25. lpp.
Vitolds Muižnieks. Arheoloģiskā uzraudzība Limbažos kvartālā starp Dailes un Cēsu ielu. – 27. lpp.
Ieva Ose. Daži ierosinājumi arheoloģisko lauka darbu apraksta anketu izstrādei. – 33. lpp.
Roberts Spirģis. Arheoloģiskie izrakumi Rīgas Sv. Pētera baznīcas kapsētā. – 45. lpp.
Dagnija Svarāne. Arheoloģiskā uzraudzība Kuldīgā. – 55. lpp.
Silvija Tilko. Arheoloģiskā uzraudzība Rīgā, Teātra ielā. – 60. lpp.
Andrejs Vasks. Arheoloģiskie izrakumi pie Ventas. – 64. lpp.
Antonija Vilcāne. Arheoloģiskie izrakumi Brūveru kapulaukā. – 76. lpp.
Ilga Zagorska. Arheoloģiskā pētniecība Burtnieku ezera ziemeļu piekrastē. – 83. lpp.
Gunita Zariņa. Rīgas Pētera baznīcas kapsētas arheoloģiskajos izrakumos iegūtais antropoloģiskais materiāls. – 89. lpp.
Guntis Zemītis. Arheoloģiskie pētījumi Jaunsvirlaukā un Sateseles pilskalnā. – 94. lpp.
Latvijas vēstures institūta arheologu publikācijas 2004. un 2005. gadā. Sastādījusi Inna Lazdiņa. – 102. lpp.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegtās atļaujas arheoloģiskajiem lauka darbiem 2004. un 2005. gadā. Sastādījusi Sandra Zirne. – 128. lpp.

Loze I. Neolīta apmetnes Ziemeļkurzemes kāpās. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. – 223 lpp.: il.

Cena: € 4,78

Grāmata veltīta Ziemeļkurzemes kāpām, kur pirms vairāk nekā četriem tūkstošiem gadu neolīta cilvēks bija iekārtojis sezonālas apmetnes Ģipkas lagūnas–paleoezera tuvumā. Tās nebija parastās roņu mednieku apmešanās vietas – šajās apmetnēs tika veiktas rituāla rakstura darbības. Tās bija saistītas ar ugunskuru dedzināšanu un līdzatnesto māla antropomorfo figūriņu okerēšanu un salaušanu. Tādā veidā cilvēks atbrīvojās no dažnedažādām likstām, izrādīja godu senčiem un centās uzlabot savu dzīvi, piesaucot senču garus. Šeit atklātie žogveida nocietinājumi apmetnes sargāja ne tikai no jūras vējiem, bet arī no ļauniem ļaudīm un ļauniem spēkiem.
Vērtīgo atklājumu – pirmām kārtām patiesi savdabīgo, mākslinieciski augstvērtīgo, tik dažādi veidoto māla figūriņu izpēte sniedz padziļinātu priekšstatu par neolīta laikmeta cilvēku garīgo dzīvi. Ņemot vērā apmetņu un tajās iegūto atradumu unikālo raksturu, Ziemeļkurzemes kāpas ir īpaši aizsargājamas.

SATURS

PRIEKŠVĀRDS. Ilze Loze. – 9. lpp.

IEVADS. Pūrciema apkārtnes reljefs, ģeoloģiskā uzbūve un attīstība. Guntis Eberhards. – 12. lpp.

1. DAĻA. Ziemeļkurzemes neolīta pētniecības vēsture. – 29. lpp.

2. DAĻA. Ģipkas lagūnas–paleoezera piekrastes sākotnējā apdzīvotība. Bāzes apmetnes. – 33. lpp.

2.1. Pūrciema E mītnes pārskalojuma vieta. – 33. lpp.
2.2. Ģipkas B apmetne. – 37. lpp.

2.2.1. Topogrāfija. – 37. lpp.
2.2.2. Stratigrāfija. – 37. lpp.
2.2.3. Izrakumu laukumi, pavardu un mājokļu vietas. – 41. lpp.
2.2.4. Atradumu izplatība. – 48. lpp.
2.2.5. Krama rīki. – 50. lpp.
2.2.6. Akmens rīki. – 52. lpp.
2.2.7. Dzintara rotas. – 53. lpp.
2.2.8. Smilšakmens fragmenti. – 54. lpp.
2.2.9. Kvarcīta plāksnes. – 54. lpp.
2.2.10. Māla sīkplastikas fragmenti. – 55. lpp.
2.2.11. Keramika. – 58. lpp.

2.2.11.a. Ķemmes keramika. – 58. lpp.
2.2.11.b. Ķemmes keramikas hronoloģija. – 69. lpp.
2.2.11.c. Ģipkas B apmetnes ķemmes keramika kopējā ķemmes keramikas pētniecības kontekstā. – 69. lpp.
2.2.11.d. Dažas piezīmes par ķemmes keramikas klasifikācijas pamatprincipiem. – 71. lpp.
2.2.11.e. Keramika ar organisku piejaukumu māla masai. – 72. lpp.
2.2.11.f. Miniatūrie trauciņi. – 75. lpp.
2.2.11.g. Bedrīšu keramika. – 75. lpp.

3. DAĻA. Ģipkas lagūnas-paleoezera piekrastes tālāka apdzīvotība. Sezonas mītņu vietas. – 79. lpp.

3.1. Pūrciema A mītne. – 79. lpp.
3.2. Pūrciema B mītne. – 80. lpp.
3.3. Pūrciema C mītne. – 81. lpp.

3.3.1. Apmetnes keramika un inventārs. – 82. lpp.
3.3.2. Māla antropomorfā sīkplastika. – 85. lpp.

3.4. Pūrciema D mītne. – 85. lpp.
3.5. Pūrciema F mītne. – 87. lpp.

4. DAĻA. Ģipkas neolīta apmetnes. – 97. lpp.

4.1. Ģipkas A apmetne. – 97. lpp.

4.1.1. Apmetnes topogrāfija. – 98. lpp.
4.1.2. Arheoloģisko izrakumu laukumi un to izvēles stratēģija. – 98. lpp.
4.1.3. Apmetnes stratigrāfija. – 101. lpp.
4.1.4. Apmetnes nocietinājumi. – 107. lpp.
4.1.5. Apmetne un tās funkcionālā nozīme. – 113. lpp.

4.1.5.a. Ugunsrita vietas un žogveida nocietinājumi. – 113. lpp.
4.1.5.b. Ugunsrita vieta (māla antropomorfās figūras atradums). – 115. lpp.
4.1.5.c. Ugunsrita vieta (okerētās antropomorfās figūras galvas atradums). – 118. lpp.
4.1.5.d. Lielā sārta vieta. – 119. lpp.
4.1.5.e. Zemžoga ziedojuma pirmā bedrīte. – 119. lpp.
4.1.5.f. Laukakmeņu krāvums. – 121. lpp.

4.1.5.g. Zemžoga ziedojuma otrā bedrīte. – 121. lpp.

4.1.6. Apmetnes sākotnējā apdzīvotība. – 122. lpp.
4.1.7. Ģipkas A apmetnes žogi neolīta palisāžu sistēmu pētniecības kontekstā. – 123. lpp.
4.1.8. Atradumu telpiskā izplatība. – 125. lpp.
4.1.9. Apmetnes inventārs. – 125. lpp.

4.1.9.a. Krama rīki. – 125. lpp.
4.1.9.b. Pulētie akmens rīki. – 129. lpp.
4.1.9.c. Granīta rīki. – 129. lpp.
4.1.9.d. Kvarcīta plāksnes. – 132. lpp.
4.1.9.e. Smilšakmens plāksnes un oļi. – 133. lpp.
4.1.9.f. Dzintara rotas. – 133. lpp.

4.1.10. Apmetnes keramika. – 135. lpp.

4.1.10.a. Keramika ar organisku piejaukumu. – 135. lpp.
4.1.10.b. Miniatūrie trauciņi. – 142. lpp.
4.1.10.c. Bļodiņas. – 142. lpp.
4.1.10.d. Bedrīšu keramika ar kvarca un kaļķakmens piejaukumu. – 143. lpp.

4.1.11. Apmetnes hronoloģija. – 144. lpp.

4.2. Jaunatklātās apmetnes. – 145. lpp.

5. DAĻA. Māla antropomorfā sīkplastika Ziemeļkurzemē. – 150. lpp.

5.1. Antropomorfo figūru klasifikācija. – 150. lpp.

5.1.1. Figūriņas ar augšup pavērstu galvu un placinātu pēdu kāju vietā. – 151. lpp.
5.1.2. Ar okeru krāsotā figūras galva. – 153. lpp.
5.1.3. Figūriņa ar lakatveida galvassegu (Ģipkas tips). – 155. lpp.
5.1.4. Sievietes figūras fragments. – 157. lpp.
5.1.5. Figūras ar kāju izciļņiem. – 158. lpp.
5.1.6. Miniatūrs krellesveida galvas atveidojums. – 159. lpp.
5.1.7. Pārējie atrastie sīkplastikas paraugi. – 160. lpp.

5.2. Māla figūru dzimuma diferenciācija. – 160. lpp.
5.3. Sarkanās krāsas simbolika. – 162. lpp.
5.4. Rituāls Ziemeļkurzemes kāpās. – 164. lpp.
5.5. Simboli uz Ziemeļkurzemes māla figūru sejām. – 166. lpp.
5.6. Ālandu salu māla antropomorfā sīkplastika. – 168. lpp.
5.7. Ziemeļkurzemes māla antropomorfo figūriņu ģenētiskās saiknes. – 170. lpp.

NOSLĒGUMS. Pūrciema–Ģipkas apmetnes kopējā Austrumbaltijas piejūras neolīta apmetņu pētījumu kontekstā. – 173. lpp.

Neolithic dune settlements in Northen Kurzeme. Summary. – 177. lpp.
Saīsinājumi. – 190. lpp.
Izmantotā literatūra. – 191. lpp.

PIELIKUMI. – 197. lpp.

1. pielikums. Ģipkas paleoezera mikropaleontoloģiskie pētījumi. Irīna Jakubovska. – 199. lpp.
2. pielikums. Augu mikroatliekas Ģipkas neolīta B apmetnes nogulumos. Aija Ceriņa. – 207. lpp.
Apmetņu, kapulauku un citu arheoloģisko vietu rādītājs. – 220. lpp.
Personu rādītājs. – 222. lpp.

Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Dr. hab. hist. profesors Ēvalds Mugurēvičs: Biobibliogrāfija. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. – 143 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. Andris Caune. – 7. lpp.
Ēvalda Mugurēviča dzīves un zinātniskās darbības dati. – 9. lpp.
Ēvalda Mugurēviča publicētie darbi. Sast. Cilda Caune. – 21. lpp.
Literatūra par Ēvaldu Mugurēviču. Sast. Cilda Caune. – 113. lpp.
Ēvalda Mugurēviča nepublicēto arheoloģisko izrakumu pārskati LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē. Sast. Silvija Tilko. – 133. lpp.
Grāmatā lietotie saīsinājumi. – 143. lpp.

Zariņa A. Salaspils Laukskolas kapulauks. 10.–13. gadsimts. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. – 463 lpp.: il. + pielikums: Berga T. Salaspils Laukskolas kapulauka monētas, 435.–444. lpp.; Zariņa G. Salaspils Laukskolas 10.–13. gs. iedzīvotāju paleodemogrāfija, 445.–463. lpp.

Grāmata nav pieejama

SATURS

IEVADAM. – 7. lpp.

KAPULAUKA IZVIETOJUMS, PĒTĪŠANAS VĒSTURE, HRONOLOĢISKAIS DALĪJUMS. – 9. lpp.

KAPU VEIDI, APBEDĪŠANAS TRADĪCIJAS. – 18. lpp.

KAPU APRAKSTI. – 28. lpp.

KAPU SENLIETAS. – 179. lpp.

Ieroči, jātnieku piederumi. – 179. lpp.
Darbarīki un iedzīves priekšmeti. – 204. lpp.
Monētas un tirgotāju piederumi. – 224. lpp.
Apģērbs. – 225. lpp.
Ādas jostu piederumi un rotājumi. – 233. lpp.
Rotas. – 246. lpp.
Kaklariņķi. – 246. lpp.
Kreļļu rotas. – 252. lpp.
Krūšu važiņu rotas. – 258. lpp.
Piekaru rotas. – 268. lpp.
Piekariņi – amuleti. – 269. lpp.
Važiņas. – 274. lpp.
Saktas. – 281. lpp.
Aproces. – 288. lpp.
Gredzeni. – 297. lpp.
Keramika. – 302. lpp.

NOBEIGUMS. – 317. lpp.

ATTĒLI (147.–226.). – 321. lpp.
Saīsinājumi. – 401. lpp.
Literatūra. – 401. lpp.

SALASPILS LAUKSKOLA CEMETERY, 10TH–13TH CENTURIES. Summary. – 407. lpp.
Figure captions and tables. – 427. lpp.

PIELIKUMS.

Tatjana Berga. Salaspils Laukskolas kapulauku monētas. – 435. lpp.
Gunita Zariņa. Salaspils Laukskolas 10.–13. gs. iedzīvotāju paleodemogrāfija. – 445. lpp.

Zemītis G. Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. – 227 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

SATURS/CONTENTS

IEVADS. – 7. lpp.
I daļa. ORNAMENTS UN SIMBOLS

Simbols un simbolikas problēma Latvijas arheoloģijā. – 9. lpp.
Ornaments Latvijas dzelzs laikmeta senlietās un tā simbolika. – 31. lpp.
Solārās un lunārās simbolikas izpausmes Latvijas arheoloģiskajā materiālā. – 48. lpp.
Svastika Latvijas arheoloģiskajā materiālā. – 59. lpp.
Bruņotu jātnieku figūriņas un to simbolika. – 64. lpp.
Ar bronzu apkaltie lāča naga piekariņi Latvijas arheoloģiskajā materiālā. – 68. lpp.
Apbedījumi ar speciāli bojātu kapa inventāru. – 72. lpp.
Zirga kulta atspulgs Latvijas arheoloģiskajā materiālā. – 86. lpp.
Reliģija un kults lībiešu sabiedrībā vēlā dzelzs laikmeta beigās un agro viduslaiku sākumā pēc rakstīto avotu ziņām un arheoloģiskajām liecībām (10.–13. gs.). – 103. lpp.
Kuršu reliģiskie priekšstati pēc rakstītajiem avotiem un arheoloģiskajām liecībām (10.–15. gs.). – 127. lpp.

II daļa. SENĀ DAUGMALE

Daugmale (10.–12. gs.) – senākā pilsētveida apmetne Daugavas lejtecē un Rīgas priekštece. – 138. lpp.
Daugmales senkapi pie senpilsētas. – 153. lpp.
Daugmales attiecības ar Rīgu un Zemgali 12.–13. gadsimtā. – 161. lpp.
Saīsinājumi. – 169. lpp.
Tabulas. – 170. lpp.

DESIGN AND SYMBOLS IN LATVIAN PREHISTORY Summary

Latvijas senākā vēsture: 9. g.t. pr.Kr. – 1200. g. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. – 463 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

Grāmata atspoguļo vissenāko Latvijas vēstures posmu no 9. g.t. pr.Kr. līdz 12. gadsimtam. Tā pamatā balstīta uz arheoloģiskajiem avotiem. Aplūkota pirmiedzīvotāju ienākšana Latvijas teritorijā, mednieku un zvejnieku, agrīno lopkopju un zemkopju saimniecība un dzīvesveids, agrārās sabiedrības veidošanās. Parādīta baltu un Baltijas somu tautību izcelsme un to kultūra dažādos laika periodos, arī sakari ar kaimiņzemēm.

SATURS

Jānis Graudonis

Ievadam. – 7. lpp.
No mēmām lietām uz vēstures stāstu. – 7. lpp.
Arheoloģiskā pētniecība Latvijā. – 8. lpp.

I nodaļa
Ilga Zagorska
VĒLĀ PALEOLĪTA BEIGAS 8500.–7600. g. pr.Kr. – 22. lpp.

Senākā apdzīvotība Ziemeļeiropā. – 23. lpp.
Apkārtējā vide leduslaikmeta beigās. – 25. lpp.
Senāko iedzīvotāju ienākšanas ceļi. – 26. lpp.
Vēlā paleolīta dzīvesvietas. – 27. lpp.
Daugavas ieleja. – 28. lpp.
Lielupes baseina apmetnes. – 31. lpp.
Krama rīki: izejmateriāls, izgatavošanas tehnika un galvenās rīku formas. – 32. lpp.
Seno medību raksturojums. – 34. lpp.
Kaula un raga harpūnas. – 35. lpp.
Krama bultu gali. – 36. lpp.
Hronoloģijas problēma. – 37. lpp.
Vēlā paleolīta ziemeļbriežu mednieku sabiedrība. – 38. lpp.

II nodaļa
Ilga Zagorska
MEZOLĪTS 7600.–4500. g. pr.Kr. – 40. lpp.

Agrais mezolīts. – 41. lpp.
Dzīvesvietas. – 42. lpp.
Nodarbes veidi. – 44. lpp.
Agrā mezolīta kultūras izcelsme. – 46. lpp.
Vidējais mezolīts. – 47. lpp.
Dabas apstākļi un apdzīvotība. – 47. lpp.
Mājokļi un saimnieciskā dzīve. – 49. lpp.
Medības un zveja. – 53. lpp.
Kundas kultūra Austrumbaltijā. – 57. lpp.
Vēlais mezolīts. – 59. lpp.
Dzīvesvietas. – 60. lpp.
Saimnieciskā dzīve un māksla. – 60. lpp.
Kultūras piederība. – 63. lpp.
Apbedīšanas tradīcijas mezolītā. – 63. lpp.
Mezolīta sabiedrības struktūra. – 70. lpp.

III nodaļa
Ilze Loze
NEOLĪTS 4500.–1500. g. pr.Kr. – 74. lpp.

Apdzīvotība. – 75. lpp.
Agrais neolīts. – 75. lpp.
Vidējais neolīts. – 79. lpp.
Vēlais neolīts. – 91. lpp.
Pāreja uz bronzas laikmetu. – 95. lpp.
Neolīta periodizācija un hronoloģija. – 96. lpp.
Demogrāfiskā situācija. – 97. lpp.
Saimniecība. – 98. lpp.
Rīku un rotu izgatavošana. – 100. lpp.
Apbedīšanas paražas, rituālā un sociālā organizācija. – 106. lpp.
Agrais neolīts. – 106. lpp.
Vidējais neolīts. – 108. lpp.
Vēlais neolīts. – 112. lpp.

IV nodaļa
Jānis Grnudonis
AGRO METĀLU PERIODS 1500.–1. g. pr.Kr. – 116. lpp.

Dabas apstākļi. – 118. lpp.
Dzīvesveids un saimniecība. – 118. lpp.
Senkapi. – 145. lpp.
Darbarīki, ieroči, rotaslietas, keramika. – 161. lpp.
Sakari un maiņa. – 177. lpp.
Kultūra. – 180. lpp.

Etniskās problēmas. – 182. lpp.
Sabiedriskās attiecības. – 184. lpp.

V nodaļa
Andrejs Vasks
AGRAIS DZELZS LAIKMETS l.–400. g. – 186. lpp.

Senākās rakstītās ziņas. – 187. lpp.
Apdzīvotība. – 188. lpp.
Dzīvesvietas. – 190. lpp.
Saimniecība. – 197. lpp.
Sabiedrības struktūra un sociālās attiecības. – 205. lpp.
Maiņas sakari. – 212. lpp.
Kultūretniskā situācija. – 214. lpp.
Simboli, mitoloģija un kults. – 229. lpp.

VI nodaļa
Māris Atgāzis
VIDĒJAIS DZELZS LAIKMETS 400.–800. g. – 232. lpp.

Rakstīto avotu ziņas. – 234. lpp.
Apdzīvotība. – 235. lpp.
Dzīvesvietas. – 237. lpp.
Pilskalni. – 237. lpp.
Nenocietinātās atklāta tipa apmetnes. – 242. lpp.
Saimniecība. – 243. lpp.
Zemkopība. – 243. lpp.
Lopkopība. – 248. lpp.
Medniecība. – 249. lpp.
Dravniecība. – 250. lpp.
Zvejniecība. – 251. lpp.
Amatniecība. – 252. lpp.
Mājamatniecība. Apģērba, iedzīves priekšmetu un dažādu rīku izgatavošana. – 260. lpp.
Maiņa, tirdznieciskie un kultūras sakari. – 264. lpp.
Pārmaiņas sabiedrībā. – 266. lpp.
Etniskās grupas un etniskie procesi. – 277. lpp.

VII nodaļa
Jānis Apals, Ēvalds Mugurēvičs
VĒLAIS DZELZS LAIKMETS (agrie viduslaiki) 800.–1200. g. – 290. lpp.

Vēstītāju un rakstīto avotu ziņas. – 292. lpp.
Latviešu vēsturiskās teikas. – 292. lpp.
Vikingu laikmeta un agro viduslaiku rakstītie avoti. – 293. lpp.
Senkrievu hronikas. – 295. lpp.
Arābu ceļotāju ziņas. – 295. lpp.
Rietumeiropas autoru rakstītie avoti. – 296. lpp.
Apkārtējās vides apstākļi. – 296. lpp.
Etnoģeogrāfiskā situācija. – 297. lpp.
Etniskie procesi Latvijas teritorijā. – 297. lpp.
Kapu veidi. – 298. lpp.
Iedzīvotāju skaits. – 303. lpp.
Latvijas iedzīvotāju fiziskais tips. – 304. lpp.
Dzīvesvietas un to veidi. – 305. lpp.
Lauku apmetnes. – 305. lpp.
Pilis. – 309. lpp.
Ezerpilis. – 311. lpp.
Saimniecība. – 317. lpp.
Zemkopība. – 317. lpp.
Lopkopība. – 322. lpp.
Medniecība. – 323. lpp.
Meža dravniecība. – 324. lpp.
Zveja. – 326. lpp.
Amatniecība. – 328. lpp.
Tirdzniecība, satiksmes ceļi. – 334. lpp.
Materiālā kultūra. – 340. lpp.

Mājokļi un to iekšējā iekārta. – 340. lpp.
Sētas. – 344. lpp.
Mājturības priekšmeti un darbarīki. – 345. lpp.
Uzturs. – 346. lpp.
Apģērbs un apavi. – 347. lpp.
Rotaslietas. – 351. lpp.
Ieroči. – 354. lpp.
Personiskā higiēna un dziedniecība. – 359. lpp.
Garīgā kultūra. – 360. lpp.
Valoda. – 360. lpp.
Apbedīšanas paražas. – 361. lpp.
Kulta vietu veidi. – 362. lpp.
Kristietības sākumi. – 363. lpp.
Sabiedrības organizācija un sabiedriski politiskās attiecības. – 365. lpp.
Teritoriālais iedalījums. – 365. lpp.
Pārvalde un nodevas. – 368. lpp.
Mesli un kunga tiesa. – 369. lpp.
Tautas sapulces. – 369. lpp.
Starptautiskās attiecības. – 370. lpp.
Latvijas teritorija – kontaktzona politiskās ietekmes cīņā starp austrumiem un rietumiem. – 370. lpp.
Ziemeļlatvijas iekšējā kolonizācija. – 371. lpp.
Skandināvu ekspansija Kurzemē un Zemgalē. – 371. lpp.
Austrumslāvu ekspansija Latvijas austrumu daļā un gar Daugavas tirdzniecības ceļu. – 374. lpp.
Vācu ekspansijas sākums Daugavas lejtecē. – 376. lpp.

Arheoloģisko pieminekļu un atradumu vietu saraksts. – 378. lpp.

Literatūra. – 414. lpp.

The Prehistorv of Latvia. Summary. – 427. lpp.

Ziņas par autoriem. – 462. lpp.

Zariņa G. Latvijas iedzīvotāju paleodemogrāfija. 7. g.t. pr.Kr. – 1800. g. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. – 247 lpp.: il. (Zariņa G. Paleodemography of the inhabitants of Latvia 7th mill. BC – 1800 AD).
ISBN 978-9984-824-14-7

Grāmata nav pieejama

Gunita Zariņa dzimusi 1958. gada 3. maijā Liepājā. 1982. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti un sākusi strādāt savā vienīgajā darbavietā – Latvijas vēstures institūtā par vecāko laboranti Antropoloģisko pētījumu laboratorijā. No 1997. gada Antropoloģisko materiālu krātuves vadītāja, kopš 2007. gada Bioarheoloģisko materiālu krātuves vadītāja. Veikusi pētījumus Latvijas iedzīvotāju paleodemogrāfijā, kraniometrijā, bioarheoloģijā un vēsturiskajā demogrāfijā. Vienmēr saistījuši jautājumi par sievietes statusu Latvijā dažādos vēsturiskajos periodos. 2003. gadā ieguvusi vēstures doktora grādu par pētījumu “Latvijas iedzīvotāju paleodemogrāfija (7.–18. gs.)”. Pēdējos gados, sadarbojoties ar LU Ķīmijas fakultāti, pievērsusies Latvijas seno iedzīvotāju paleodiētas izpētei. Regulāri piedalās arheoloģiskajos izrakumos, izvērtējot antropoloģisko materiālu. Pētījumu rezultāti publicēti zinātniskajos izdevumos Latvijā – “Latvijas Vēstures Institūta Žurnālā”, krājumā “Arheoloģija un etnogrāfija”, kā arī Vācijā, Zviedrijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā. Sagatavojusi antropoloģiskos pielikumus arheoloģiskajām monogrāfijām “Salaspils Laukskolas kapulauks. 10.–13. gadsimts” un “Augšdaugavas 14.–17. gadsimta senvietas: no Krāslavas līdz Slutišķiem”. Piedalījusies Latvijas Dabas muzeja ekspozīcijas “Latviešu ģenēze” izveidē. Ar referātiem uzstājusies 28 starptautiskajās konferencēs Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā, Polijā, Dānijā, Grieķijā un Horvātijā. Eiropas Antropologu asociācijas locekle no 1998. gada, Eiropas Arheologu asociācijas locekle no 2006. gada.

SATURS

Ievads. – 7. lpp.

1. nodaļa. Demogrāfisko procesu bioloģiskie un sociālie aspekti. – 9. lpp.

2. nodaļa. Metodiskās problēmas un to risinājumi. – 17. lpp.

3. nodaļa. Paleodemogrāfiski analizētais antropoloģiskais materiāls un lietotā metodika. – 26. lpp.

4. nodaļa. Zvejnieku kapulauka apbedījumu paleodemogrāfija. – 33. lpp.

4.1. Bērnu un jauniešu mirstība. – 34. lpp.
4.2. Demogrāfiskās iezīmes mezolīta periodā. – 36. lpp.
4.3. Neolīta periods. – 40. lpp.

5. nodaļa. Demogrāfiskās izmaiņas Latvijā, attīstoties ražotājsaimniecībai. – 44. lpp.

6. nodaļa. Vidējā un vēlā dzelzs laikmeta Latvijas iedzīvotāju paleodemogrāfija. – 52. lpp.

6.1. Dzimumu sadalījums kapulaukos. – 56. lpp.
6.2. Skeletkapos un ugunskapos apbedīto iedzīvotāju demogrāfija. – 64. lpp.
6.3. Populāciju struktūra. – 69. lpp.

7. nodaļa. Demogrāfiskie procesi Daugavas lejtecē 13.–17. gadsimtā. – 76. lpp.

8. nodaļa. Latvijas 14.–18. gs. iedzīvotāju paleodemogrāfija. – 87. lpp.

8.1. Vidzeme. – 90. lpp.

8.1.1. Lauku iedzīvotāju paleodemogrāfija. – 90. lpp.
8.1.2. Valmieras Sv. Sīmaņa 14.–18. gs. draudzes paleodemogrāfiskie aspekti. – 98. lpp.
8.1.3. Pie Cēsu Sv. Jāņa baznīcas apbedītie iedzīvotāji. – 103. lpp.
8.1.4. Cesvaines 14.–17. gs. iedzīvotāju demogrāfiskie aspekti. – 105. lpp.

8.2. Kurzeme, Zemgale. – 109. lpp.
8.3. Augšzeme. – 117. lpp.
8.4. Latgale. – 121. lpp.

9. nodaļa. Urbanizācija un sociālās noslāņošanās procesi Rīgā 13.–18. gadsimtā. – 131. lpp.

10. nodaļa. Galvenās tendences Latvijas iedzīvotāju paleodemogrāfijā un demogrāfiskās pārejas process. – 146. lpp.

Literatūra. – 156. lpp.

Palaeodemography of the inhabitants of Latvia, 7th mill. BC – 1800 AD. Summary. – 172. lpp.

Figure and table captions. – 193. lpp.

Pielikums. – 200. lpp.

ETNOLOĢIJA
(Skat. arī "Arheoloģija un etnogrāfija")

Latviešu tautas ēdieni. Latvijas vēstures institūta etnogrāfisko ekspedīciju materiāli / Sastādītāja Linda Dumpe. – Rīga: Apgāds „Zinātne”, 2009. – 287 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

Etnogrāfe, habilitētā vēstures doktore, Valsts emeritētā zinātniece Linda Dumpe visu savu zinātniski aktīvo mūžu ir veltījusi latviešu zemnieku tradicionālā dzīvesveida pētniecībai. 1964. gadā publicēta viņas pirmā monogrāfija „Ražas novākšanas veidu attīstība Latvijā: no senākiem laikiem līdz 20. gs. sākumam”, 1985. gadā izdota grāmata „Lopkopība Latvijā 19. gs. – 20. gs. sākumā: etnogrāfisks apcerējums”. Turpmākajos gados viņa pievērsusies uztura tradīciju izpētei. Tās rezultātā tapušas grāmatas „Latviešu tradicionālā piensaimniecība: piena produkti un piena ēdieni” (1998) un „Alus tradīcijas Latvijā” (2001). Linda Dumpe ir daudzu zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autore, aktīva zinātnisko konferenču dalībniece gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņas pētījumi ir izglītojoši darbi Latvijas kultūrvēsturē, kuri vienmēr saistījuši lasītāju interesi.
Grāmata „Latviešu tautas ēdieni” veltīta izteiksmīgai tautas kultūras mantojuma daļai – uzturam. Ikdienas ēdienos un dzērienos paliekošas pēdas ir atstājušas tautas likteņgaitas, dzīvesveids, ieražas. Turklāt uzturam raksturīga īpaša tradīciju noturība – ar tradicionāli klātu galdu tiek pausta nacionālā piederība. Grāmatā apkopotas atmiņas par latviešu tautas ēdieniem, kas pierakstītas dažādos Latvijas novados etnogrāfisko ekspedīciju laikā un glabājas Latvijas vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvē. Tajā esošie apraksti, foto un zīmējumi veido plašāko etnogrāfisko materiālu kopu valstī (vairāk nekā 153 tūkstoši vienību) un satur unikālu informāciju par latviešu tautas tradicionālo materiālo kultūru. Krātuves apraksti papildināti ar atmiņām par ēdiena gatavošanu un ēšanas ieražām, kas glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļā.

SATURS

Ievads. LATVIEŠU TAUTAS ĒDIENI CAURI GADSIMTIEM. – 7. lpp.

Senais ēdiens. – 7. lpp.
Latviešu ēdieni laikmetu un kultūru krustcelēs. – 1-0. lpp.

GRAUDAUGU ĒDIENI. – 20. lpp.

Graudu, grūbu, putraimu ēdieni. – 23. lpp.
Miltu ēdieni. – 36. lpp.
Rudzu, miežu, kviešu maize un cepumi. – 50. lpp.

DĀRZEŅU, SAVAĻAS AUGU ĒDIENI, GARŠAUGI. – 75. lpp.

Zirņi un pupas. – 77. lpp.
Kaņepes, eļļa. – 83. lpp.
Kāposti. – 89. lpp.
Kartupeļi. – 96. lpp.
Dažādi dārzeņi. – 109. lpp.
Savvaļas augi. – 117. lpp.
Garšaugi. – 126. lpp.

PIENA ĒDIENI. – 129. lpp.

Piens. – 132. lpp.
Jaunpiens. – 135. lpp.
Rūgušpiens. – 137. lpp.
Sviests. – 140. lpp.
Paniņas. – 144. lpp.
Biezpiens. – 145. lpp.
Siers. – 148. lpp.

GAĻAS ĒDIENI, OLAS. – 156. lpp.

Svaiga gaļa. – 158. lpp.
Sālīta un žāvēta gaļa. – 163. lpp.
Tauki. – 166. lpp.
Aknas, nieres u.c. – 168. lpp.
Desas. – 171. lpp.
Asinis. – 174. lpp.
Mājputni. – 179. lpp.
Olas. – 180. lpp.

ZIVJU ĒDIENI. – 183. lpp.

Zupa. – 185. lpp.
Sutinātas un ceptas zivis. – 187. lpp.
Maltas un recinātas zivis. – 190. lpp.
Laši, zuši, nēģi. – 193. lpp.
Sālītas zivis. – 196. lpp.
Kaltētas un žāvētas zivis. – 199. lpp.
Siļķes. – 204. lpp.

DZĒRIENI. – 205. lpp.

Ikdienā. – 207. lpp.
Svētku reizēs. – 217. lpp.

SVĒTKU ĒDIENI. – 224. lpp.

Galda klāšana svētkos. – 226. lpp.
Mūža godi. – 230. lpp.
Gadskārtu svētki. – 238. lpp.
Darbus iesākot, pabeidzot un talkas. – 251. lpp.
Gavēnis. – 256. lpp.

ĒDIENU IZVĒLE, GATAVOŠANA UN MALTĪTES IETURĒŠANA. – 258. lpp.

Skaidrojošā vārdnīca. – 278. lpp.

LATVIAN NATIONAL CUISINE. Materials of Ethnographic Expeditions of the Institute of History of Latvia. Summary. – 283. lpp.

Blumberga R. Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. – 383 lpp. + 8 lpp. krāsu il., 32 lpp. m/b il.

Grāmata nav pieejama

Monogrāfijā aprakstītas un analizētas somu zinātnieku A. J. Šēgrēna (1846. un 1852. g.), Ē. N. Seteles (1888., 1905. un 1912. g.), V. Voionmā (1888. g.), A. O. Heikela (1902. g.), Ē. A. Sārimā (1912. g.) un L. Ketunena (1920.–1937. g.) ekspedīcijas pie Kurzemes un Vidzemes lībiešiem no 19. gs. otrās puses līdz 20. gs. 30. gadiem. Pētījumā izmantoti dokumenti, kas glabājas Somijas avotu krātuvēs. Ekspedīciju izklāstu bagātīgi papildina avotu tulkojumi no lībiešu, somu, vācu un zviedru valodas. Monogrāfijā ir aprakstītas arī lībiešu etnogrāfisko priekšmetu kolekcijas, kas glabājas Somijas Nacionālajā muzejā, un dotas lībiešu tradicionālo kultūru atainojošas fotogrāfijas, kas glabājas Somijas Muzeju apvienības Fotoarhīvā (autori A. O. Heikels, V. Setele un L. Ketunens). Tā kā šāds pētījums ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās ir pirmreizīgs, tas apritē ienes jaunu avotu bāzi, papildina un precizē līdzšinējo veikumu kā lībiešu etniskajā un kultūras vēsturē, tā arī Latvijas zinātnes vēsturē.

SATURS

Priekšvārds. – 7. lpp.

I nodaļa. ANDERSS JŪHANS ŠĒGRĒNS

Andersa Jūhana Šēgrēna ceļš pie lībiešiem. – 11. lpp.
Pirmā ekspedīcija pie lībiešiem 1846. gadā. – 15. lpp.
Pie Vidzemes lībiešiem. – 20. lpp.
Ceļš uz Kurzemi. Anderss Jūhans Šēgrēns un Karls Napjerskis. – 27. lpp.
Ceļa turpinājums. – 30. lpp.
Kurzemes jūrmalā. – 31. lpp.
Otrā ekspedīcija 1852. gadā. – 54. lpp.
Andersa Jūhana Šēgrēna palīgi Kurzemes jūrmalā. – 74. lpp.
Vilhelms Hilners. – 74. lpp.
Teodors Kalmeijers. – 84. lpp.
Juris (Georgs) Bārs. – 89. lpp.
Ernsts Frīdrihs Kupfers. – 91. lpp.
Andrejs Launics. – 92. lpp.
Andreja Launica vēstules akadēmiķim Andersam Jūhanam Šēgrēnam. – 98. lpp.
Prinču ģimene. – 101. lpp.
Jāņa Prinča, jaunākā, vēstules akadēmiķim Andersam Jūhanam Šēgrēnam. – 109. lpp.

II nodaļa. ĒMILS NESTORS SETELE

Ēmils Nestors Setele – zinātnieks un sabiedrisks darbinieks. – 119. lpp.
Pirmā ekspedīcija 1888. gadā. – 125. lpp.
Ēmila Nestora Seteles teicēji. – 130. lpp.
Veines Voionmā vākums. – 141. lpp.
„Šis un tas par lībiešiem”. – 144. lpp.
„Lībiešu celtnes: 1888. gada ceļojuma etnogrāfiskie pieraksti”. – 152. lpp.
1905. gada ekspedīcija pie Vidzemes lībiešiem. – 165. lpp.
1912. gada ekspedīcija. – 172. lpp.
Ēmila Nestora Seteles ekspedīcijā savākto lībiešu priekšmetu saraksts. – 175. lpp.
Vilho Seteles fotogrāfijas. – 178. lpp.
Ēmila Arvi Sārimā vākums. – 185. lpp.

III nodaļa. AKSELS OLAI HEIKELS

Etnogrāfs Aksels Olai Heikels. – 188. lpp.
Aksela Olai Heikela 1902. gadā savāktie lībiešu priekšmeti un uzņemtās fotogrāfijas. – 191. lpp.

IV nodaļa. LAURI KETUNENS

Lauri Ketunens – lībiešu valodas vārdnīcas sastādītājs. – 197. lpp.
Lauri Ketunena atmiņas par lībiešu valodas pētīšanu 1917. gada ziemas beigās. – 203. lpp.
Pirmā ekspedīcija 1920. gada vasarā. – 205. lpp.
Otrā ekspedīcija 1921. gadā. – 232. lpp.
Trešā ekspedīcija 1923. gada vasarā. – 241. lpp.
Ceturtā ekspedīcija 1924.–1925. gada ziemā. – 249. lpp.
Piektā ekspedīcija 1928. gada vasarā. – 254. lpp.
Sestā ekspedīcija 1929. gada vasarā. – 264. lpp.
Septītā ekspedīcija 1931. gada vasarā. – 272. lpp.
Astotā ekspedīcija 1932. gada vasarā. – 280. lpp.
Devītā ekspedīcija 1933. gada vasarā. – 288. lpp.
Desmitā ekspedīcija 1936. gada vasarā. – 292. lpp.
Vienpadsmitā ekspedīcija 1937. gada vasarā. – 296. lpp.

PIELIKUMS. Edgara Vālgamā 1935.–1937. gada lībiešu saraksts. – 301. lpp.

Personu rādītājs. – 353. lpp.
Saīsinājumi. – 367. lpp.

LIVISH PEOPLE IN DOCUMENTS AND LETTERS:

Expeditions of Finnish Scientists to Livish People. – 368. lpp.
List of Illustrations. – 381. lpp.

PILIS - ARHITEKTŪRA, VĒSTURE UN ARHEOLOĢIJA

Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma / Izdošanai sagatavojusi, tulkojusi un komentējusi Ieva Ose. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2008. – 319 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.
Ievads. – 10. lpp.

KURZEMES GUBERŅA. – 39. lpp.

Dobele. – 40. lpp.
Kalnamuiža. – 44. lpp.
Bauska. – 48. lpp.
Grobiņa. – 52. lpp.
Durbe. – 56. lpp.
Sēlpils. – 60. lpp.
Altene. – 64. lpp.
Tukums. – 68. lpp.
Jaunpils. – 72. lpp.
Kandava. – 76. lpp.
Nurmuiža. – 80. lpp.
Aizpute. – 84. lpp.
Alsunga. – 88. lpp.
Valtaiķi. – 92. lpp.
Embūte. – 96. lpp.
Jamaiķu jeb Klosteres Sv. Pētera baznīca. – 100. lpp.
Ventspils. – 104. lpp.
Piltene. – 108. lpp.
Ēdole. –112. lpp.
Dundaga. – 116. lpp.

VIDZEMES GUBERŅA. – 121. lpp.

Paskaidrojumi plāniem un situācijas plāniem. – 122. lpp.
Koknese. – 124. lpp.
Aizkraukle. –128. lpp.
Lielvārde. – 132. lpp.
Kalsnava. – 136. lpp.
Bērzaune. – 140. lpp.
Gaujiena. – 144. lpp.
Piebalga. – 148. lpp.
Ērgļi. – 152. lpp.
Trikāta. – 156. lpp.
Rauna. – 160. lpp.
Cēsis. – 164. lpp.
Turaida. – 168. lpp.

Sigulda. – 174. lpp.
Lielstraupe. – 178. lpp.
Mazstraupe. – 182. lpp.
Augstroze. – 186. lpp.
Rozbeķi. – 188. lpp.
Mujāni. – 192. lpp.
Valmiera. – 196.lpp.
Ērģeme. – 200. lpp.
Burtnieki. – 204. lpp.
Rūjiena. – 208. lpp.
Karksi. – 212. lpp.
Ropaži. – 216. lpp.
Helme. – 220. lpp.
Vilande. – 224. lpp.
Rengu. – 228. lpp.
Tarvastu. – 232. lpp.
Laiuze. – 236. lpp.
Piltsamā. – 240. lpp.
Alūksne. – 244. lpp.
Vastselīna. – 246. lpp.

IGAUNIJAS GUBERŅA. – 251. lpp.

Lihula. – 252. lpp.
Rakvere. – 256. lpp.
Koluvere. – 260. lpp.
Hāpsalu. – 264.lpp.
Paide. – 268. lpp.
Kiltsi. – 272. lpp.
Edize. – 276. lpp.
Padize. – 280. lpp.
Tolse. –284. lpp.
Porkuni. – 288. lpp.
Kivilo. – 292. lpp.
Kuimetsa. – 296. lpp.
Pirita. – 300. lpp.
Vasknarva. – 304. lpp.

RĀDĪTĀJI. – 308. lpp.

Izmantotie avoti, literatūra un saīsinājumi. – 308. lpp.
Vietu rādītājs. – 312. lpp.
Personu rādītājs. – 316. lpp.

Castella Maris Baltici 8. The proceedings of a Symposium held in Turaida, Latvia, on 5–9 September 2005. – Rīga: Institute of the History of Latvia Publishers, 2007. – 178 p.

Grāmata nav pieejama

CONTENTS/INHALT

Vorwort. – P. 7.
Aleksander Andrzejewski, Leszek Kajzer. Modernization of Medieval Castles and the Problem of “palazzo in fortezza” in Great Poland in the 15th–17th Centuries. – P. 9.
Felix Biermann. Wehrelemente an einem Schloss des 16. Jhs. – Das Beispiel Eldenburg in der Prignitz. – S. 19.
Andris Caune. Der südöstliche Vorburgsturm der Burg Bauske. – S. 23.
Knut Drake. Die Heizung der Königskammer im Wohnturm Kärnan in Helsingborg. – S. 31.
Tomáš Durdík. Batterieturmburgen in Böhmen. – S. 37.
Nils Engberg, Jørgen Frandsen. Engelsborg – a fortified naval shipyard on Slotø in Nakskov Fjord. – P. 49.
Jānis Grūbe. Earthen Fortifications of Bauska Castle. – P. 63.
Christofer Herrmann. Pläne zur Modernisierung der Befestigungen in Neidenburg und Johannisburg durch den niederländischen Baumeister Nicolaus de Kemp (1602). – S. 69.
Gunārs Jansons. Die Architektur der Burg Turaida/Traiden im 13.–16. Jahrhundert. – S. 77.
Magnus Josephson. History of Nyköpingshus and the Artillery. – P. 85.
Villu Kadakas. Jõhvi Church – a Peculiar Fortification Seized in the Livonian War Near Narva. – P. 93.
Kirsi Majantie. Tile Stove in Finnish Castles after the Introduction of Firearms. – P. 101.
Mikhail Milchik. Sprung in der Kriegsbaukunst im Nordwesten Russlands im ersten Drittel des 16. Jahrhunderts. – S. 109.
Heidi Maria Møller Nielsen. Krogen/Kronborg in the 16th Century. Transformation of a Medieval Danish Royal Castle into an Early Modern Fortress. – P. 119.
Ieva Ose. Umbauten der Burgen in Lettland im 15.–16. Jahrhundert. – S. 131.
Kazimierz Pospieszny. Plauen-Bollwerk: Die frühe Pulverwaffenfortifikation der Marienburg in Preußen. – S. 141.
Kari Uotila, Anna-Maria Vilkuna. The Seats of Power in Medieval and Early Modern Finland. – P. 151.
Gintautas Zabiela. Decadence of Wooden Castles in Medieval Lithuania. – P. 155.

Materials about Turaida Castle and Excursions
Anna Jurkāne. Turaida Castle – Part of the Museum. – P. 163.
Andris Caune, Ieva Ose. Castles Seen during the Excursions. – P. 165.
Jānis Ciglis. Riga Castle. – P. 173.
Conference participants. – P. 177.

Jansons G. Turaidas pils arhitektūra, 13.–17. gadsimts. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 163 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

Gunārs Jansons (dz. 04.04.1928.),
arhitekts, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors (2001. g.),
Latvijas vēstures institūta korespondētājbiedrs (2004. g.)
Dzimis Rīgā, beidzis Rīgas 5. vidusskolu (1948. g.), Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultāti (1954. g.). Nozīmēts darbā Latvijas Lauku celtniecības projektēšanas institūtā un pēc četriem gadiem, kas bija obligāti tur jānostrādā, uzsācis darbu Zinātniskās restaurēšanas darbnīcā (1958. g.), kopš tā brīža visu turpmāko mūžu veltot arhitektūras pieminekļu izpētes un restaurācijas projektu izstrādāšanai. Līdz 1994. gadam šis darbs ietvēris vairākas Rīgas senās celtnes, to skaitā bijušo Franciskāņu klostera teritoriju un Katrīnas baznīcu, kā arī Ainažu jūrskolas memoriālo muzeju, Kuldīgas vecās koka apbūves celtnes, J. Vācieša memoriālo māju Jaunlutriņos, Jelgavas koka celtniecības pieminekļu kompleksu u.c. Nozīmīgākie un apjomā lielākie darbi ir Ikšķiles viduslaiku baznīcas un pils konservācijas projekta izstrādāšana un īstenošana (1960.-1975. g.), kā arī ilggadīgs darbs Turaidas bīskapa pils arhitektūrvēsturiskā izpētē un rekonstruktīvā restaurācijā. Rīgas Melngalvju nama arhitektūrvēsturiskās izpētes autors un konsultants nama atjaunošanas darbā (1996.–1999. g.).
Vairāku arhitektūras pieminekļiem veltītu publikāciju autors dažādos izdevumos; būdams Latvijas Kultūras fonda Jūrniecības vēstures kopas biedrs (1989. g.), publicējis pētījumus par jūras kara kuģu vēsturi. Autors grāmatām “Kurzemes pilsētu senās koka ēkas” (1982. g.), “Arhitektūras pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā” (1987. g.) un “Ikšķiles viduslaiku baznīca un pils” (2004. g., Kultūras mantojuma gada balva 2004. g.).
Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999. g.).

SATURS

PRIEKŠVĀRDS. – 9. lpp.

IEVADS. – 11. lpp.

I PIRMSĀKUMI. – 13. lpp.

Treji vārti. – 13. lpp.
No viduslaiku piļu vēstures. – 18. lpp.

II TURAIDAS PILS LAIKMETĀ PIRMS UNGUNSŠAUJAMAJIEM IEROČIEM. – 21. lpp.

Roma ienāk Līvzemē. – 21. lpp.
Kastella vai kastra. – 24. lpp.
Raceburga un Frēdelande. – 25. lpp.
Bergfrīds jeb “bruņinieks zirgā”. – 27. lpp.
Celtne Frēdelandes pils rietumu malā. – 34. lpp.
Pirmais aizsargmūris jeb apkārtmūris. – 40. lpp.
Palass. – 51. lpp.
Torņu trijotne. – 55. lpp.
Ziemeļu vārtu tornis. – 55. lpp.
Sargtornis pie dienvidu vārtiem jeb torņveida korpuss. – 57. lpp.
Pirmie atklājumi, celtni atrokot. – 68. lpp.
Ko vēl atklāja celtnes atrakšana. – 68. lpp.
Nelielu pārbūvju un kāda konservācijas pasākuma liecība. – 71. lpp.
Telpiskās uzbūves analīze un rekonstruktīvās restaurācijas koncepcija. – 72. lpp.
Zudušā augšstāva risinājums. – 77. lpp.
Kā atrisinājās zudušo kāpņu problēma. – 80. lpp.
Pils iegūst pabeigtu austrumu puses apbūvi ar jaunu palasu un jaunu – dienvidu –priekšpili. – 84. lpp.

III TURAIDAS PILS UGUNSŠAUJAMO IEROČU LAIKMETĀ. – 87. lpp.

Viduslaiku nocietinājumu pusapaļie torņi. – 87. lpp.
Lielais pusapaļais tornis. – 89. lpp.
Jaunais rietumu aizsargmūris. – 99. lpp.
Rietumu korpuss jeb jaunā zāle. – 103. lpp.
Turaidas pils septītais tornis pie iekšējiem ziemeļu vārtiem. – 106. lpp.
Turaidas pils dienvidu priekšpils pilnveidojums. – 111. lpp.
Ziemeļu priekšpils un pils galīgais veidols. – 117. lpp.
Divas 17. gs. būves. – 119. lpp.
Turaidas pils interjeri. – 120. lpp.

IV NO KĀ UN KĀ MŪRĒTA TURAIDAS PILS. – 128. lpp.

Mūrējama materiāls. – 131. lpp.
Ķieģeļu izmēri. – 133. lpp.
Javas vizuālās apsekošanas rezultāti. – 135. lpp.
Ķieģeļu sējums. – 138. lpp.
Saglabājušās arhitektūras formas. – 140. lpp.
Jumta segums. – 142. lpp.
Zīmes uz ķieģeļiem. – 142. lpp.

V PILS NORIETA SĀKUMS, DRUPU REKONSTRUKTĪVĀS RESTAURĀCIJAS PRINCIPI UN VEIKTĀ DARBA GALVENIE SECINĀJUMI. – 144. lpp.

Raibie gadsimti. – 144. lpp.
Sprādziens. – 145. lpp.
Lielā degšana. – 147. lpp.
Ārdīšana. – 147. lpp.
Drupu saglabāšanās principi. – 148. lpp.
Turaidas pils attīstības izklāsta kopsavilkums. – 149. lpp.

ATSAUCES UN PIEZĪMES. – 152. lpp.

ARCHITEKTUR DER BURG TURAIDA/TREIDEN IM 13–17 JAHRHUNDERT. Zusammenfassung. – 154. lpp.
VERZEICHNIS DER ABBILDUNGEN. – 158. lpp.
VERZEICHNIS DER FARBABBILDUNGEN. – 162. lpp.

Ose I. Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsture. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2007. – 151 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

Daugavgrīvas cietoksnis ir lielākais un līdz mūsdienām vislabāk saglabātais 17. gadsimta militārās celtniecības piemineklis Latvijā. Par Daugavgrīvu daudzos karos notikušas asas cīņas, jo, ieņemot stratēģiski nozīmīgo cietoksni, varēja bloķēt Rīgas tirdzniecību, pārraudzīt Daugavas baseinu un līdz ar to kļūt par visas zemes pārvaldītāju. Tomēr cietokšņa vēsture stāsta ne tikai par sīvām kaujām pie Daugavas grīvas, uzvarām un zaudējumiem, bet arī par sava laika militārās arhitektūras attīstību, zviedru kara inženieru izciliem tehniskiem risinājumiem un veiksmīgu piemērošanos vietējiem apstākļiem.
Šajā grāmatā, balstoties uz Karaliskajā Kara arhīvā Stokholmā glabātiem plāniem un projektiem, kā arī Latvijas Valsts vēstures arhīvā atrastiem Vidzemes ģenerālgubernatora kancelejas dokumentiem un citiem avotiem, sniegtas jaunas atziņas par Daugavgrīvas cietokšņa būvvēsturi – sevišķi par šī nocietinājuma veidošanas un pastāvēšanas senāko laika posmu 17. gadsimtā un 18. gadsimta sākumā. Cietokšņa celtniecībā izdalīti četri lieli būvperiodi, īpaši izceļot zviedru kara inženiera veikto beidzamo pārbūvi, kas uzsākta 1682. gadā Ērika Dālberga vadībā.
Grāmatas pielikumā dots Daugavgrīvas cietokšņa plāns un pārbūves projektu katalogs, kā arī speciālo terminu vārdnīca. Šī darba ilustrācijas – Daugavgrīvas cietokšņa 17.–18. gs. plāni un tuvākās apkārtnes kartes lielākoties ir pirmpublicējumi.

SATURS

Priekšvārds. – 7. lpp.
Cietokšņa novietojums un nosaukumi. – 9. lpp.
Literatūras apskats. – 14. lpp.
Rakstīto un ikonogrāfisko avotu apskats. – 17. lpp.
Vecā Daugavgrīva. – 22. lpp.
Jauno laiku cietokšņu rašanās. – 24. lpp.
Jaunās Daugavas grīvas nocietināšanas pirmie mēģinājumi. – 26. lpp.
Neimindes cietokšņa pirmais būvperiods – piecstūru skansts ar bastionu sistēmu. – 28. lpp.
Otrais būvperiods – piecu bastionu skansts ar kronverku. – 30. lpp.
Trešais būvperiods – piecu bastionu skansts ar paplašinātu kronverku un trim ravelīniem. – 36. lpp.
Ceturtais būvperiods – sešu bastionu cietoksnis ar ravelīniem un glasisu. – 41. lpp.
Jauno nocietinājuma daļu nosaukumi. – 45. lpp.
Jaunā cietokšņa celtniecība 1682.–1696. g. – 46. lpp.
Nikolass Rīdingers – Dālberga projekta realizētājs 17. gs. 80. gados. – 52. lpp.
Cietokšņa baznīca un Pulvertornis. – 57. lpp.
Daugavgrīva – sakšu cietoksnis Augustburga. – 63. lpp.
Georgs Palmštruks – cietokšņa būvdarbu organizētājs Lielā Ziemeļu kara laikā. – 68. lpp.
Neimindes cietokšņa dzīvojamā un saimniecības apbūve. – 74. lpp.
Daugavgrīva – Krievijas cietoksnis. – 78. lpp.
Daugavgrīvas cietokšņa militārās nozīmes zušana. – 86. lpp.
Kas saglabājies Daugavgrīvas cietoksnī no 17.–18. gs. nocietinājumu sistēmas un ēkām. – 88. lpp.
Izskaņa. – 95. lpp.
Atsauces. – 96. lpp.
Pielikumi
Daugavgrīvas cietokšņa 17.–18. gs. plānu katalogs. – 101. lpp.
Izmantotie avoti un literatūra. – 137. lpp.
Speciālo terminu vārdnīca. – 140. lpp.
Personu rādītājs. – 143. lpp.
Die Baugeschichte der Festung Daugavgrīva (Dünamünde/Neumünde). Zusammenfassung. – 146. lpp.

Latvijas viduslaiku pilis, IX. Pētījumi par Vidzemes, Kurzemes un Zemgales pilīm. Sastādījusi Ieva Ose. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2016. – 383 lpp.: il. (Latvian Medieval Castles IX)
ISBN 978-9984-824-41-3

Cena – € 8,00

SATURS

Priekšvārds. – 5. lpp.

Ieva Ose. Dažas atziņas par Latvijas viduslaiku piļu priekšpilīm 13.–16. gadsimtā. – 9. lpp.

Arheologu un arhitektu pētījumi

Andris Caune. Arheoloģiskās liecības par Bauskas pils jaunākās daļas grīdu seguma izveidojumu 16. un 17. gadsimtā. – 51. lpp.

Gunārs Jansons. Turaidas pils lielā pusapaļā rietumu torņa arhitektoniskā izpēte un restaurācija 1969.–1985. gadā. – 104. lpp.

Vēsturnieku pētījumi

Ēvalds Mugurēvičs. Senās Livonijas piļu saraksti. – 151. lpp.

Edgars Plētiens. Pils un pilsēta Livonijā 13.–16. gadsimtā: Straupes piemērs. – 176. lpp.

Mārtiņš Mintaurs. Cēsu viduslaiku pils saglabāšanas pasākumi 1903.–1938. gadā. – 209. lpp.

Starpdisciplināri pētījumi

Ieva Ose. Bauskas un Cēsu pils senlietas ar uzrakstiem VDMIE un GWBIE – liecinieces reformācijas ieviešanai Livonijā. – 237. lpp.

Māris Zunde. Jauni dendrohronoloģiski dati par Cēsu viduslaiku pils Dienvidu torņa būvvēsturi. – 260. lpp.

Māris Zunde. Dendrohronoloģiskajos pētījumos iegūtas atziņas par Cēsu Jaunās pils datējumu. – 280. lpp.

Avoti par viduslaiku pilīm

Anita Meinarte. Johana Karla Emanuela Ungerna-Šternberga zīmētie Latvijas pilsdrupu skati un plāni no Igaunijas Vēstures muzeja krājuma. – 303. lpp.

Ieva Ose. Siguldas, Turaidas, Krimuldas un Mālpils piļu plāni no Kara arhīva Stokholmā. – 326. lpp.

Saldus pils (Frauenburg) 1681., 1711. un 1716. gada inventarizāciju apraksti. Tulkojusi un komentējusi Ieva Ose. – 341. lpp.

In memoriam

In memoriam. – 371. lpp.

Dīters Hekmans. Atceroties Frīdrihu Vilhelmu Benninghofenu. – 373. lpp.

Krājumā ievietoto rakstu autori. – 381. lpp.

Latvijas viduslaiku pilis, VIII. Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā. Sast. Ieva Ose. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2014. – 431 lpp.: il. (Latvian Medieval Castles VIII)
ISBN 978-9984-824-33-8

Cena – € 9,56

SATURS

Priekšvārds. – 5. lpp.
Apkopojoši pētījumi par pilīm

Ieva Ose. Latvijas viduslaiku piļu bojāeja 13.–16. gadsimtā: cēloņi un fakti. – 11. lpp.

Jānis Asaris. Latvijas viduslaiku piļu aizsardzība Pieminekļu valdes laikā 1923.–1940. gadā. – 46. lpp.

Una Cine. Latvijas viduslaiku piļu arheoloģiskā izpēte 2005.–2011. gadā. – 71. lpp.

Arheologu pētījumi

Andris Caune. Ludzas ordeņpils plāna rekonstrukcija. – 85. lpp.

Egils Jemeļjanovs. Kur atradās mestra Venno celtā pirmā Siguldas ordeņpils. – 132. lpp.

Ēvalds Mugurēvičs. Dinaburgas pils un pilsapmetne pēc rakstīto avotu un arheoloģisko izrakumu liecībām. – 145. lpp.

Sandra Zirne. Arheoloģiskie atklājumi par Raunas pils ziemeļu priekšpils dienvidrietumu stūra apbūvi 17. gadsimtā. – 166. lpp.

Vēsturnieku pētījumi

Mārīte Jakovļeva. Bauskas pils kā Kurzemes un Zemgales hercogistes administratīvais un militārais centrs 16.–17. gadsimtā. – 189. lpp.

Roberts Malvess. Turaidas pils būvvēsture 13.–18. gadsimtā. – 217. lpp.

Arhitektu pētījumi

Ilmārs Dirveiks. Nabes tornis. – 263. lpp.

Gunārs Jansons. Ludzas ordeņpils priekšpils aizsargmūra grafiskās rekonstrukcijas mēģinājums. – 288. lpp.

Ilgonis Alfs Stukmanis. Cēsu ordeņpils 1975.–1987. gada arheoloģiskajos izrakumos atrasto arhitektūras detaļu fiksācijas materiāli. – 294. lpp.

Starpdisciplināri pētījumi

Ēvalds Mugurēvičs, Arnis Mugurēvičs. Rakstītie vēstures avoti un osteoloģiskās liecības par tauriem Baltijas reģionā. – 313. lpp.

Avotu publikācijas

Kuldīgas komturejas 1341. gada inventāra saraksti. Tulkojis un komentējis Ēvalds Mugurēvičs. – 333. lpp.

Raunas pils 1688. gada inventarizācijas protokols. Tulkojis Rūdolfs Šīrants. – 345. lpp.

Karls fon Lēviss of Menārs. Ludzas pilsdrupas 1924. gadā. – 381. lpp.

Gunita Baumane. Arvida Gusara materiāli par viduslaiku pilīm Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā. – 393. lpp.

Krājumā ievietoto rakstu autori. – 429. lpp.

Latvijas viduslaiku pilis, VII. Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm. Sast. Ieva Ose. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2011. – 543 lpp.: il. + 16 lpp. krāsu il. (Latvian Medieval Castles VII)
ISBN 978-9984-824-23-9

Cena – € 9,56

SATURS

Priekšvārds. – 5. lpp.
Apkopojoši pētījumi par pilīm

Frīdrihs Benninghofens. Pilis kā galvenie atbalsta punkti vēlo viduslaiku aizsardzības sistēmā Vācu ordeņa valstī Prūsijā un Livonijā. – 9. lpp.

Andris Caune. Livonijas robežpilis 13.–16. gadsimtā. – 52. lpp.

Ieva Ose. Kapelas un baznīcas Latvijas viduslaiku pilīs. – 95. lpp.

Arheologu pētījumi

Zigrīda Apala. Cēsu ordeņpils kapelas menzas. – 147. lpp.

Tatjana Berga. Valmieras pils austrumu daļas apbūve. – 160. lpp.

Jānis Ciglis, Artūrs Tomsons. Rīgas pilsētas 13. gs. – 14. gs. sākuma būvkonstrukciju fragmenti zem Rīgas pils. – 179. lpp.

Jolanta Daiga. Arheoloģiskie pētījumi Ludzas pils pagalmā 1976. gadā. – 194. lpp.

Ilze Mālkalniete. Rīgas pils 17. un 18. gadsimta virtuve. – 216. lpp.

Ēvalds Mugurēvičs. Rēzeknes pils un novada vēsture 9.–17. gs. pēc rakstītiem avotiem un arheoloģisko izrakumu datiem. – 238. lpp.

Vēsturnieku pētījumi

Andris Caune. Rēzeknes pilsdrupu skati 20. gadsimta pirmās puses pastkartēs. – 277. lpp.

Agris Dzenis. Vēstures ziņas par Kandavas pili un Pulvertorni. – 291. lpp.

Mārīte Jakovļeva. Jelgava kā militārs nocietinājums poļu-zviedru karu laikā (1600–1661). – 323. lpp.

Ieva Ose. Ieskats Ludzas ordeņpils vēsture un nocietinājumu attīstībā. – 354. lpp.

Arhitektu pētījumi

Ilmārs Dirveiks. Jauni atklājumi par Cēsu ordeņpils rietumu torņa Mestra istabu. – 383. lpp.

Gunārs Jansons. Bauskas pils grafiskā rekonstrukcija. – 414. lpp.

Avoti par pilīm

Cēsu pils 16. gs. beigu revīziju protokoli. Tulkojis Jānis Tālivaldis Zemzaris. – 427. lpp.

Gunita Baumane. Latvijas viduslaiku piļu uzņēmumi no Pieminekļu valdes 1932.–1940. gada fotonegatīvu krājuma. – 448. lpp.

Ieva Ose. Vidzemes un Latgales piļu 17. gs. plāni un zīmējumi no Stokholmas arhīviem. – 478. lpp.

Latvijas piļu pētnieki un dokumentētāji

Rainers Cahariass. Vācu pieminekļu aizsargātāja Bernharda Šmida pētījumi abu pasaules karu laikā Kurzemē, Lietuvā, Kujāvijā, Mazovijā un Jaunajā Austrumprūsijā. – 493. lpp.

Rainer Zacharias. Bernhard Schmid: Abhandlungen eines deutschen Konservators zur Denkmalpflege in Kurland, Litauen, Kujawien, Masowien und Neu-Ostpreußen während beider Weltkriege. – 518. lpp.

Krājumā ievietoto rakstu autori. – 542. lpp.

Latvijas viduslaiku pilis, VI. Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm. Sast. Ieva Ose. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. – 439 lpp.: il. + 16 lpp. krāsu il. (Latvian Medieval Castles VI)
ISBN 978-9984-824-16-1

Cena – € 9,56

SATURS

PRIEKŠVĀRDS. – 5. lpp.

Ieva Ose. Latvijas viduslaiku piļu pārbūves pēc uguns šaujamo ieroču ieviešanās, 15. gadsimta vidus – 16. gadsimta vidus. – 8. lpp.

PĒTĪJUMI UN AVOTI PAR BAUSKAS PILI

Andris Caune. Bauskas 16. gadsimta beigās celtās jaunās pils ārējo kāpņu izveidojums. – 43. lpp.
Jānis Grūbe. Bauskas pils 16. gadsimta beigu akmens kalumi. – 69. lpp.
Tomāšs Durdīks. Vēlo viduslaiku aizsardzības sistēma Bauskas pilī. – 95. lpp.
Tomáš Durdík. Das spätmittelalterliche Verteidigungssystem der Burg Bauske. – 104. lpp.
Mārīte Jakovļeva. Bauskas pils Lielā Ziemeļu kara priekšvakarā un kara pirmajos gados, 1693.–1707. gads. – 108. lpp.
Bauskas pils 17. gadsimta inventarizāciju materiāli. Tulkojusi Ieva Ose. – 141. lpp.

PĒTĪJUMI UN AVOTI PAR RĪGAS PILI

Jānis Ciglis. Arheoloģiskās liecības un hipotēzes par ordeņa pili Rīgā 14.–15. gadsimtā. – 171. lpp.
Ilmārs Dirveiks. Rīgas pils pagraba 14.–16. gadsimta arhitektūras pētījumi. – 193. lpp.
Ieva Ose. Rīgas un Kokneses pils 17. gadsimta plāni un zīmējumi no Kara arhīva Stokholmā. – 224. lpp.

PĒTĪJUMI UN AVOTI PAR KOKNESES PILI

Roberts Malvess. Kokneses pils būvvēsture, 13. gadsimts – 17. gadsimta 20. gadi. – 237. lpp.
Ilgonis Alfs Stukmanis. Kokneses pils arhitektūras meklējumos. – 274. lpp.
Kokneses pils 1590. gada revīzijas protokols. Tulkojis Jānis Zemzaris. – 298. lpp.

VĒSTURNIEKU PĒTĪJUMI

Ēvalds Mugurēvičs. Livonijas un Prūsijas pilis Franciska no Moliano izmeklēšanas protokolā 1312. gadā. – 323. lpp.
Valda Kvaskova. Dobeles pils 17. gadsimta arhīva dokumentos. – 343. lpp.
Anita Meinarte. Latvijas pilis un pilsdrupas 19. gadsimta pirmās puses un vidus litogrāfijās. – 365. lpp.
Barbara un Kazimežs Pospešniji. Karls fon Lēviss of Menārs un Konrads Šteinbrehts – piezīmes par piļu pētniecības vēsturi starp Rīgu un Marienburgu Prūsijā. – 385. lpp.
Barbara und Kazimier Pospieszny. Carl von Löwis of Menar und Conrad Steinbrecht – Bemerkungen zur Geschichte der Burgenforschung zwischen Riga und Marienburg Preußen. – 399. lpp.
Gunita Baumane. Latvijas viduslaiku piļu uzņēmumi no Pieminekļu valdes 1924.–1932. gada fotonegatīvu krājuma. – 413. lpp.

KRĀJUMĀ IEVIETOTO RAKSTU AUTORI. – 437. lpp.

Latvijas viduslaiku pilis. V. Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm / Sast. Ieva Ose. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. – 407 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 5. lpp.
Ieva Ose. Kurzemes un Zemgales pilis 13.–17. gadsimtā. – 7. lpp.

VĒSTURNIEKU PĒTĪJUMI
Andris Caune. Sēlijas un Zemgales bīskapu pils Babate. – 31. lpp.
Mārīte Jakovļeva. Dažas vēsturiskās ziņas par Grobiņas un Skrundas pilīm 17.–18. gadsimtā. – 43. lpp.
Roberts Malvess. Bauskas pils vēsturiskās izpētes materiāli. – 56. lpp.
Roberts Malvess. Dundagas pils būvvēsture. – 110. lpp.

ARHEOLOGU PĒTĪJUMI
Andris Caune. Bauskas priekšpils dienvidaustrumu tornis. – 149. lpp.
Ēvalds Mugurēvičs. Piltenes pils 14.–16. gadsimtā un arheoloģiskās liecības par tās tiltu. – 164. lpp.
Guntis Zemītis. Arheoloģiskās liecības par Jelgavas pili Kurzemes hercogu Ketleru dinastijas laikā. – 185. lpp.

ARHITEKTŪRAS PĒTĪJUMI
Tatjana Vītola. Dobeles pilsdrupu pirmsprojekta izpēte 1984.–1986. gadā un konservācijas projekta priekšlikums. – 205. lpp.
Valfrīds Fromholds-Treijs. Kuldīgas komturejas pils rekonstrukcijas mēģinājums. – 228. lpp.

LATVIJAS PIĻU PĒTNIEKI UN DOKUMENTĒTĀJI
Ieva Ose. Novadpētnieks Valfrīds Fromholds-Treijs un viņa ieguldījums Kurzemes senatnes pieminekļu izpētē. – 269. lpp.
Anita Meinarte. Pilis un pilsdrupas Augusta Georga Vilhelma Pecolda (1794–1859) akvareļos. – 285. lpp.
Gunita Baumane. Oskara Emila Šmita Latvijas viduslaiku piļu fotokolekcija. – 301. lpp.
Andris Caune. Latvijas arhitektūras pieminekļu dokumentētājs Teodors Cīparsons (1909–1995). – 338. lpp.

AVOTU PUBLIKĀCIJAS
Dobeles pils 1711. un 1719. gada inventarizāciju protokoli. – 355. lpp.
Kurzemes un Zemgales piļu attēli Pauluči albumā (turpinājums). – 379. lpp.
Ieva Ose. Piltenes pils 16. gadsimta pirmās puses dekoratīvie akmenskalumi. – 387. lpp.

Krājumā ievietoto rakstu autori. – 405. lpp.

Jansons G. Ikšķiles viduslaiku baznīca un pils: Pētījums arhitektūras vēsturē. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. – 115 lpp.: il.

Cena: € 3,20

SATURS

IEVADS. – 7. lpp.

VĒSTURES LIECĪBAS. – 13. lpp.

IZPĒTES VĒSTURE. – 20. lpp.

IKŠĶILES NOCIETINĀTĀ KOMPLEKSA BŪVVĒSTURE. – 34. lpp.

Bīskapa Meinarda pils. – 36. lpp.
Baznīcas būvvēsture un pieclapu rozete. – 46. lpp.

IKŠĶILES BAZNĪCAS SĀKOTNE. – 57. lpp.

Rosinošās liecības. – 57. lpp.
Pirmsākums. – 62. lpp.
Koka pirmceltne. – 63. lpp.
Mūra altārdaļa (koris). – 65. lpp.
Mūra draudzes daļa (naoss). – 67. lpp.

BĪSKAPA MEINARDA DOMS. – 68. lpp.

Dienvidu portāls. – 69. lpp.
Senākie iekštelpu elementi. – 71. lpp.
Interjers. – 74. lpp.
Doma ārējā arhitektūra. – 74. lpp.
Sākotnējās vienjoma telpnes baznīcas pārtapšana divjomu baznīcā. – 74. lpp.

BAZNĪCAS DRUPU SAGLABĀŠANA – IECERE UN REZULTĀTI. – 84. lpp.

Pirmais konservācijas posms, 1962.–1963. gads. – 85. lpp.
Otrais konservācijas posms, 1970.–1975. gads. – 94. lpp.
Ikšķiles bīskapa Sv. Meinarda baznīcas mūru konservēšanas skiču projekta konkurss. – 99. lpp.
Atsauces un piezīmes. – 102. lpp.

KIRCHE UND BURG DES MITTELALTERLICHEN UEXKÜLL/IKŠĶILE. Zusammenfassung. – 105. lpp.

Verzeichnis der Abbildungen. – 110. lpp.

Latvijas viduslaiku pilis. IV: Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu – 17. gadsimta vācu piļu leksikons. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. – 591 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

„Latvijas 12. gadsimta beigu – 17. gadsimta vācu piļu leksikons” tapis ilgākā laikā. A. Caune līdzīgu izdevumu bija iecerējis jau 20. gs. 50. gados, kad sācis vākt dažādus materiālus par Latvijas pilīm, kā arī apceļojis un fotografējis pilsdrupas, bet 70.–80. gados veicis arheoloģiskos izrakumus Bauskas pilī. I. Ose Latvijas piļu izpētei pievērsusies 20. gs. 90. gados, apzinot materiālus par viduslaiku nocietinājumiem Rīgas, Igaunijas un Stokholmas bibliotēkās un arhīvos, kā arī 2001. gadā publicējot monogrāfiju „Latvijas viduslaiku piļu pētniecība 18.–20. gadsimtā”. Sistemātiska materiālu vākšana leksikonam notikusi kopš 1997. gada, kad abi autori, strādājot Latvijas vēstures institūtā, katru vasaru apsekojuši, fotografējuši un aprakstījuši gan zināmās Latvijas viduslaiku pilis un pilsdrupas, gan mēģinājuši atrast vairākas rakstītajos avotos minētās pilsvietas, par kuru novietojumu nebija precīzu ziņu.
Leksikons apkopo informāciju par Latvijas teritorijā no 12. gs. beigām līdz 16. gs. celtām 136 pilīm, kuru būvkungi bija Zobenbrāļu ordenis un tā mantinieks Vācu ordeņa Livonijas atzars, Rīgas bīskaps un vēlāk Rīgas arhibīskaps, Kurzemes bīskaps, kā arī šo zemju kungu vasaļi. Darbā ietverts maksimālais objektu skaits – gan visas vācu pilis, no kurām saglabājušās drupas, gan koka nocietinājumi, kuri minēti viduslaiku rakstītajos avotos kā vāciešiem piederošas aizsardzības būves. Apskatītas arī līdz šim apzinātās vēlās aizsargceltnes – pārejas laika jeb agro jauno laiku nocietinātās dzīves vietas, beidzamās vasaļu mītnes un daļēji nocietinātās muižas, kas celtas 16. gs. vai drīz vien pēc Livonijas valstu konfederācijas sabrukšanas 17. gs. sākumā. Šīs ēkas pie viduslaiku pilīm pieskaitāmas nosacīti – kā viduslaiku aizsargceltņu tradīciju reminiscence.

SATURS

Priekšvārds. – 5. lpp.
Ievads. – 7. lpp.
Viduslaiku piļu izvietojums, būvmateriāli un celtniecības vieta. – 7. lpp.
Piļu būvtipi, izmantošanas ilgums un bojāeja. – 9. lpp.
Latvijas viduslaiku piļu leksikona priekšvēsture. – 12. lpp.
Leksikonam izvēlētie objekti. – 13. lpp.
Leksikona uzbūve. – 15. lpp.
Piļu celtniecība Latvijas teritorijā 12. gs. beigās – 16. gs.
Tabulas un kartes. – 18. lpp.
Einleitung. – 28. lpp.
Die Verbreitung der mittelalterlichen Burgen, ihre Baumaterialien und ihre Standorte. – 28. lpp.
Bautypen, Datierung und Zerstörung der mittelalterlichen Burgen. – 29. lpp.
Das Verfassen des Lexikons der mittelalterlichen Burgen Lettlands. – 32. lpp.
Die im Lexikon ausgewählten Objekte. – 33. lpp.
Aufbau des Lexikons. – 36 . lpp.
Erklärungen zu den Karten 1–4 und den Tabellen. – 37. lpp.
Verzeichnis der deutsch-lettischer Burgennamen. – 39. lpp.

PIĻU APRAKSTI (A–Z). – 41. lpp.

Literatūra un saīsinājumi. – 560. lpp.
Grāmatā minēto Latvijas piļu un muižu nosaukumu rādītājs. – 586. lpp.

Latvijas viduslaiku pilis. III. Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā / Sast. Ieva Ose. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2002. – 503 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 5. lpp.
Ieva Ose. Ordeņpilis Latvijā. – 9. lpp.
Pētījumi par Bauskas pili
Andris Caune. Ordeņpils Bauskā. Kādas vēlo viduslaiku pils dibināšanas cēloņi. – 51. lpp.
Jānis Grūbe. Bauskas pils zemes nocietinājumu attīstība no 16. gs. beigām līdz 18. gs. sākumam. – 66. lpp.
Taiga Skane. Dekoratīvais apmetums sgrafito Bauskas pils 16. gs. beigu fasāžu apdarē. – 91. lpp.
Pētījumi par Rīgas pili
Jānis Ciglis. Rīgas pils 16. gadsimta telpu izvietojuma rekonstrukcijas mēģinājums. – 119. lpp.
Ilmārs Dirveiks. Rīgas pils priekšpils arhitektūra Livonijas ordeņa laikā. – 164. lpp.
Pētījumi par Siguldas pili
Jānis Apals. Ordeņa un bīskapa piļu celtniecības stratēģija Gaujas baseinā 13.–14. gs. – 197. lpp.
Tatjana Vītola. Siguldas pilsdrupu konservācijas un restaurācijas darbi. – 215. lpp.
Normunds Treijs. Pārskats par arheoloģisko izrakumu norisi Siguldas pilsdrupās 1987. un 1988. gadā. – 256. lpp.
Pētījumi par viduslaiku nocietinājumiem
Tatjana Berga. Valmieras ordeņpils arheoloģiskā izpēte (1988–1996). – 269. lpp.
Gunārs Jansons. Ikšķiles 13. gs. baznīcas pieclapu rozete. – 296. lpp.
Ieva Ose. Aizkraukles ordeņpils 14.–15. gs. plānojuma rekonstrukcija. – 318. lpp.
Ēvalds Mugurēvičs, Roberts Spirģis. Arheoloģiskās liecības par akām Latvijas mūra pilīs (12. gs. beigas – 18. gs.). – 349. lpp.
Avotu publikācijas
Marians Biskups. Vācu ordeņpiļu vizitācija Livonijā 1488. gadā. – 373. lpp.
Anita Meinarte. Kurzemes pilis un pilsdrupas Hermaņa Fridriha Vēbera (1761–1833) zīmējumos un akvareļos. – 389. lpp.
Ēvalds Mugurēvičs. Iekšējā kārtība un dzīvesveids viduslaiku bīskapa rezidencē Vācu ordeņa zemē Prūsijā 15. gs. – 409. lpp.
Ieva Ose. Kurzemes un Zemgales ordeņpiļu attēli Marķīza Pauluči albumā. – 458. lpp.
Siguldas pils 1582. un 1590. gada revīziju protokoli. – 469. lpp.
Grāmatā lietotie saīsinājumi. – 500. lpp.
Krājumā ievietoto rakstu autori. – 501. lpp.

Latvijas viduslaiku pilis. II: Ose I. Latvijas viduslaiku piļu pētniecība 18.–20. gadsimtā. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. – 383 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

SATURS

Ievads. – 5. lpp.
Latvijas viduslaiku piļu izpētes historiogrāfisks apskats
Viduslaiku piļu pētniecība Latvijā no 18. gs. līdz 20. gs. vidum. – 13. lpp.
Piļu saraksti. – 20. lpp.
Piļu attēli. – 26. lpp.
Piļu plāni un arhitektūras uzmērojumi. – 44. lpp.
Arheoloģiskie izrakumi. – 56. lpp.
Pētījumi par piļu vēsturi un būvvēsturi. – 64. lpp.
Pieminekļu aizsardzība. – 72. lpp.
Viduslaiku piļu izpētes aktivizēšanās Latvijā 20. gs. otrajā pusē. – 77. lpp.
Izpētes atsākšana 50. gados un veikums līdz 70. gadu vidum. – 80. lpp.
Viduslaiku piļu kompleksās izpētes uzsākšana 70. gadu vidū un paveiktais līdz 80. gadu beigām. – 91. lpp.
Pētījumi viduslaiku pilīs 90. gados. – 106. lpp.
Pētījumu rezultātu raksturojums pēc publikācijām un manuskriptiem. – 108. lpp.
Latvijas mūra piļu izpētes metodoloģijas un tipoloģijas problēmas. – 126. lpp.
Terminoloģija. – 128. lpp.
Tipoloģija un hronoloģija. – 138. lpp.
Metodoloģija. – 141. lpp.
Daži ievērojamākie Latvijas piļu pētnieki līdz 20. gs. vidum
Jūliuss Dērings – Kurzemes un Zemgales piļu pētnieks. – 159. lpp.
Vilhelms Neimanis un viņa ieguldījums Latgales viduslaiku piļu pētniecībā. – 177. lpp.
Reinholds Guleke un viņa iecerētais pētījums par Livonijas viduslaiku arhitektūru. – 188. lpp.
Karls fon Lēviss of Menārs – viens no ievērojamākajiem Latvijas viduslaiku piļu pētniekiem. – 206. lpp.
Armīna Tūlses devums Latvijas viduslaiku piļu izpētē. – 226. lpp.
Daži vērtīgi materiālu krājumi par Latvijas viduslaiku pilīm
Latvijas 17. gs. piļu plāni Stokholmas Karaliskajā Kara arhīvā. – 239. lpp.
Daži avoti par viduslaiku pilīm Latvijas Valsts vēstures arhīvā. – 265. lpp.
Pauluči albums – nozīmīgs 19. gs. avots par Senās Livonijas pilīm. – 285. lpp.
Barona Kārla fon Ungerna-Šternberga zīmētie Vidzemes pilsdrupu skati. – 299. lpp.
Nobeigums. – 316. lpp.
Nepublicētie avoti un saīsinājumi. – 317. lpp.
Izmantotā literatūra un saīsinājumi. – 319. lpp.
Personu rādītājs. – 343. lpp.
Grāmatā minēto Latvijas piļu, muižu un skanšu rādītājs. – 351. lpp.
Attēlu avotu norādes. – 354. lpp.
Erforschung der mittelalterlichen Burgen Lettlands im 18.–20. Jahrhundert. – 360. lpp.
Verzeichnis der Abbildungen. – 377. lpp.

Latvijas viduslaiku pilis. I. Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pilīm / Sast. Ieva Ose. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999. – 367 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

SATURS
Priekšvārds. – 5. lpp.
Ieva Ose. Rīgas arhibīskapijas pilis. – 9. lpp.

Pētījumi par Turaidas pili
Anna Jurkāne. Turaidas pils – muzejrezervāta sastāvdaļa mūsdienās. – 47. lpp.
Jānis Graudonis. Turaidas mūra pils arheoloģiskā izpēte. – 59. lpp.
Gunārs Jansons. Turaidas pils nocietinājumu attīstība 13.–17. gs. – 112. lpp.
Gunārs Jansons. Figūra uz Turaidas ķieģeļa. – 147. lpp.
Turaidas pils 1582. un 1590. gada revīziju protokoli. – 152. lpp.
Egīls Jemeļjānovs. Siguldas, Krimuldas un Turaidas pils 19. gs. beigu un 20. gs. pirmās puses fotogrāfijās un pastkartēs. – 173. lpp.

Pētījumi par arhibīskapa pilīm
Ēvalds Mugurēvičs. Rakstītie avoti par Mārtiņsalas pili 12.–14. gs. – 203. lpp.
Andris Caune. Bīskapa sētas Rīgā 13. gs. – 216. lpp.
Tatjana Vītola. Raunas pils rekonstrukcijas mēģinājums. – 241. lpp.
Tatjana Vītola. Limbažu pils rekonstrukcijas mēģinājums. – 258. lpp.
Ieva Ose. Arhibīskapa saimniecības pils Piebalga. – 271. lpp.

Pētījumi par arhibīskapa vasaļu pilīm
Anna Zariņa. Bīskapa vasaļa dzīvesvieta Lielvārdes Dievukalnā. – 295. lpp.
Māris Atgāzis. Vecdoles pils nocietinājumi un apbūve. – 312. lpp.
Ieva Ose. Rozbeķu pils. – 349. lpp.

Krājumā ievietoto rakstu autori. – 366. lpp.

"ARHEOLOĢIJA UN ETNOGRĀFIJA"

Zinātniskajā izdevumā “Arheoloģija un etnogrāfija” tiek publicēti raksti par Latvijas teritorijas un Baltijas jūras reģiona arheoloģiju, bioarheoloģiju un etnogrāfiju, tostarp arī starpdisciplināri pētījumi.

Zinātnisko rakstu krājums iznāk kopš 1957. gada. No 2010. gada izdevumam ir starptautiska redkolēģija un iesniegtie raksti tiek anonīmi recenzēti.

Iznākušie laidieni pieejami LU repozitorijā: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/3724

Nopērkami: https://www.zinatnesgramatas.lv

Arheoloģija un etnogrāfija. 31. laid.: Veltījums numismātei Dr. hist. Tatjanai Bergai 75. dzīves gadskārtā. Sast. Antonija Vilcāne, Viktors Dāboliņš; zin. red. Dr. habil. hist. A. Vasks, Dr. hist. A. Vilcāne. Rīga: Zinātne, 2020. 216 lp.

ISSN 0320-9415, ISBN 978-9934-549-97-7

SATURS / CONTENTS

Antonija Vilcāne. Priekšvārds. – 7. lpp.

Antonija Vilcāne. Arheoloģes un numismātes Tatjanas Bergas zinātniskā darbība / Antonija Vilcāne. The research activities of archaeologist and numismatist Tatjana Berga. – 9. lpp.

Dr. hist. Tatjanas Bergas publikācijas (1976–2020). Sastādījusi Antonija Vilcāne. – 16. lpp.

Tatjanas Bergas nepublicētie arheoloģisko izrakumu pārskati LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē. Sastādījusi Silvija Tilko. – 27. lpp.

Dalia Grimalauskaitė. Roman denarii hoard from Krupaviesai (Kalesninkai), Šalčininkai district / Daļa Grimalauskaite. Romiešu denāriju depozīts no Krupaviešiem (Kalesninkiem) Šaļčininku rajonā. – 30. lpp.

Kenneth Jonsson. Could imitations of Anglo-Saxon types have been struck in the Baltic countries? / Kennets Junsons. Vai Baltijā varētu būt kalti anglosakšu monētu tipu atdarinājumi?. – 45. lpp.

Peter Ilisch. Some coin types of Cologne struck during the reign of Heinrich II as emperor / Peters Ilišs. Daži imperatora Heinriha II laikā kalti Ķelnes monētu tipi. – 57. lpp.

Ivar Leimus, Mauri Kiudsoo. A new late Viking Age hoard from Estonia / Ivars Leimuss, Mauri Kiudso. Jauns vikingu laika depozīts no Igaunijas. – 62. lpp.

Olga Levko. The archaeological complex Cordon on trade ways of the Belarusian Dvina area / Olga Levko. Kordonas arheoloģiskais komplekss uz Daugavas tirdzniecības ceļa Baltkrievijā. – 84. lpp.

Borys Paszkiewicz. New observations on the chronology of fourteenth century Prussian bracteates and Grand Master Wynric’s monetary reform / Boriss Paškevičs. Prūsijas 14. gadsimta brakteātu hronoloģijas precizējumi un lielmestra Vinriha monetārā reforma. – 95. lpp.

Kristīne Ducmane. Monētas 2005. gada arheoloģiskajos izrakumos “Galerijas Centrs” būvbedrē Rīgā / Kristīne Ducmane. Coins from archaeological excavation on the construction site of Galerija Centrs in Riga. – 106. lpp.

Elena A. Yarovaja. Rare gold and silver ceremonial coins of Walter von Plettenberg, Landmeister of the Teutonic Order in Livonia, in the Hermitage collection / Jeļena A. Jarovaja. Retas Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga zelta un sudraba ceremoniālās monētas Ermitāžas kolekcijā. – 112. lpp.

Viktors Dāboliņš. Rīgas monetārā saimniecība (1710–1732): no Akorda punktiem līdz monētu kalšanas atsākšanas plānam / Viktors Dāboliņš. The monetary system of Riga (1710–1732): from the Points of Accord to the project attempting to resume minting in Riga. – 116. lpp.

Ilze Biruta Loze. Representations of the snake in the Eastern Baltic Stone Age settlements / Ilze Biruta Loze. Čūsku figūras Austrumbaltijas akmens laikmeta apmetnēs. – 129. lpp.

Normunds Jērums. Rotadatas un važiņrotas Tērvetes arheoloģiskajā kompleksā / Normunds Jērums. Dress-pins and chain ornaments from Tērvete hill-fort. – 136. lpp.

Aija Jansone. Izšuvumu rakstraudži Latvijas teritorijā (19. gs. – 20. gs. pirmā puse) / Aija Jansone. Embroidery pattern samplers from present-day Latvia (19th – first half of the 20th century). – 176. lpp.

Ieva Pauloviča. Dokumentālas liecības par podniecību Vidzemē 17.–19. gadsimtā / Ieva Pauloviča. Documentary evidence on pottery in Vidzeme (historically Livland) during the 17th–19th centuries. – 199. lpp.

Arheoloģija un etnogrāfija. 30. laid. Sast. A. Vilcāne, zin. red. Dr. habil. hist. A. Vasks, Dr. hist. A. Vilcāne. Rīga: Zinātne, 2018. 208 lp.: il.

ISSN 0320-9415, ISBN 978-9934-549-519


SATURS / CONTENTS

Antonija Vilcāne. Priekšvārds / Antonija Vilcāne. Foreword. – 7. lpp.

Andrejs Vasks. Krievijas Baltijas provinču arheoloģija Nikolaja Haruzina skatījumā / Andrejs Vasks. The archaeology of Russia’s Baltic provinces in the view of Nikolai Haruzin. – 13. lpp.

Guntis Zemītis. Latvijas arheoloģijas attīstība zinātnisko biedrību laikmetā no to dibināšanas līdz Pirmajam pasaules karam (1815–1915) / Guntis Zemītis. The development of archaeology in Latvia during the age of the learned societies from the time of their founding up to the First World War (1815–1915). – 24. lpp.

Vitolds Muižnieks, Ernests Vasiļausks (Ernestus Vasiliauskas). Karls Bojs un viņa pētījumi Latvijas un Lietuvas arheoloģijā / Vitolds Muižnieks, Ernests Vasiļausks (Ernestus Vasiliauskas). Carl Boy and his research on the archaeological of Latvia and Lithuania. – 47. lpp.

Tatjana Berga, Viktors Dāboliņš. Numismāta un arheologa Dr. phil. Antona Buhholca (1848–1901) ieguldījums X Viskrievijas arheoloģijas kongresa organizēšanā un norisē / Tatjana Berga, Viktors Dāboliņš. The contribution of numismatist and archaeologist Dr. phil. Anton Buchholtz (1848–1901) in organising and holding the 10th All-Russian Archaeological Congress. – 67. lpp.

Anda Bērziņa. Latviešu etnogrāfiskās izstādes dalībnieks un senatnes atspoguļotājs Ādams Alksnis / Anda Bērziņa. Ādams Alksnis’s participation in the Latvian Ethnographic Exhibition and his depictions of life in ancient times. – 79. lpp.

Venta Kocere, Sergejs Kudelko (Sergey Kudelko). Harkovieši – X Viskrievijas arheoloģijas kongresa Rīgā dalībnieki / Venta Kocere, Sergejs Kudelko (Sergey Kudelko). Participants in the 10th All-Russian Archaeological Congress from Kharkiv. – 102. lpp.

Ilga Zagorska, Larss Larsons (Lars Larsson). Jaunākie pētījumi Zvejnieku arheoloģiskajā kompleksā / Ilga Zagorska, Larss Larsons (Lars Larsson). Renewed investigation of burials in the Zvejnieki archaeological complex. – 113. lpp.

Aija Ērkšķe, Eduards Plankājs, Normunds Stivriņš. Jaunākie pētījumi Cēsu dzelzceļa stacijas kapulaukā / Aija Ērkšķe, Eduards Plankājs, Normunds Stivriņš. The latest archaeological investigation of Cēsis railway station cemetery. – 131. lpp.

Aija Jansone. Ainas Alsupes devums etnogrāfiskā materiāla vākšanas metodikā (Ieteikumi tekstiliju fondu komplektēšanai Latvijas muzejos) / Aija Jansone. The contribution of Aina Alsupe to the methods of collecting ethnographic material (recommendations for assembling textile collections in Latvian museums). – 149. lpp.

Anete Karlsone. Steļļu konstruktors Pēteris Viļumsons un viņa darbība / Anete Karlsone. Weaving loom designer Pēteris Viļumsons and his work. – 160. lpp.

Antonija Vilcāne. Zinātniskajam izdevumam “Arheoloģija un etnogrāfija” – 60 / Antonija Vilcāne. 60 years of the scientific publication Arheoloģija un etnogrāfija. – 177. lpp.

Izdevuma “Arheoloģija un etnogrāfija” 21.–30. laidiena rakstu rādītājs (sastādījusi Antonija Vilcāne) / List of papers in Arheoloģija un etnogrāfija, vol. 21–30 (composed by Antonija Vilcāne). – 200. lpp.

Arheoloģija un etnogrāfija. 29. laid. Zin. red. Dr. habil. hist. A. Vasks, Dr. hist. A. Vilcāne. Rīga: Zinātne, 2016. 208 lp.: il.

ISSN 0320-9415, ISBN 978-9934-549-27-4


SATURS / CONTENTS

Antonija Vilcāne. Priekšvārds / Antonija Vilcāne. Foreword. – 7. lpp.
Algirdas Girininkas, Tomas Rimkus, Gvidas Slah, Linas Daugnora, Miglė Stančikaite, Gintautas Zabiela. Lyngby type artefacts of Lithuania in the context of the Stone Age in Europe: Multidisciplinary study / Algirds Girininks, Toms Rimkus, Gvids Slahs, Lins Daugnora, Migle Stančikaite, Gintauts Zabiela. Lingbi tipa rīki no Lietuvas Eiropas akmens laikmeta kontekstā: starpdisciplinārs pētījums. – 13. lpp.
Tomas Rimkus. Microliths in fisheries? Use-wear and experimental study of composite tools of the Mesolithic South Lithuania / Toms Rimkus. Mikrolītu izmantošana zvejā? Trasoloģiski un eksperimentāli pētījumi par saliktiem rīkiem Dienvidlietuvas mezolītā. – 31. lpp.
Māris Zunde. Āraišu ezerpils datējuma precizēšana un tās perspektīvas / Māris Zunde. More precise dating of Āraiši Lake Fortress and its future potential. – 46. lpp.
Normunds Jērums. Tērvetes pilskalna apbūve 11.–13. gadsimtā / Normunds Jērums. The structures of Tērvete Hill-Fort in the 11th–13th centuries. – 62. lpp.
Ināra Kuniga. Aizsardzības izrakumi Kristapiņu kapulaukā / Ināra Kuniga. Rescue excavation at Kristapiņi cemetery. – 82. lpp.
Silvija Tilko. Kaula un raga izstrādājumi no arheoloģiski pētītās Alksnāja ielas Rīgā / Silvija Tilko. Bone and antler artefacts from the archaeological excavation at Alksnāja Street in Riga. – 104. lpp.
Tatjana Berga. Monētu kaltuvju darbība Latvijas teritorijā (13.–18., 20. gs.) / Tatjana Berga. The activity of mints in present-day Latvia (13th–18th, 20th centuries). – 116. lpp.
Guntis Zemītis. Kurzemes literatūras un mākslas biedrības devums Latvijas arheoloģijas attīstībā / Guntis Zemītis. The contribution by the Courland Society for Literature and Art to the development of archaeology in Latvia. – 138. lpp.
Ernests Vasiļausks. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība un Lietuva: arheoloģiskie pētījumi un kolekcijas (1828.–1915. gads) / Ernestas Vasiliauskas. Courland Society for Literature and Art and Lithuania: Archaeological collections and research in 1828–1915. – 159. lpp.
Aija Jansone. 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma Zemgales vēveru grāmatas / Aija Jansone. Zemgale weavers’ books of the late 19th and early 20th century. – 176. lpp.
Anete Karlsone. Rakstītie avoti par krāsaugu lietojuma tradīciju Latvijas teritorijā. 19. gs. beigas – 1944. gads / Anete Karlsone. The written sources on the tradition of use of plant dyestuffs in present-day Latvia from the end of the 19th century to 1944. – 193. lpp.

Arheoloģija un etnogrāfija. 28. laid.: Arheologam Ādolfam Stubavam veltītās starptautiskās konferences (Rīga, 27.–29.09.2013.) “No apmetnēm līdz mūra pilīm: dzīvesvietas cauri laikmetiem. Arheologam Ādolfam Stubavam – 100” materiāli. Zin. red. Dr. habil. hist. A. Vasks, Dr. hist. A. Vilcāne. Rīga, 2014. 208 lp.: il.

ISSN 0320-9415, ISBN 978-9934-8505-1-6

SATURS / CONTENTS

Priekšvārds. Antonija Vilcāne. – 7. lpp.

Ēvalds Mugurēvičs. Adolfa Stubava dzīve un zinātniskā darbība. – 9. lpp.

Adolfa Stubava zinātniskā darbība fotoattēlos. Attēlus sagatavojusi Antonija Vilcāne. – 12. lpp.

Andrejs Vasks. Adolfa Stubava ieguldījums Latvijas pilskalnu pētniecībā / Andrejs Vasks. The contribution of Adolfs Stubavs to hill-fort research in Latvia. – 22. lpp.

Baiba Dumpe. Podniecība Ķentes pilskalnā – pa Adolfa Stubava pētījumu pēdām / Baiba Dumpe. Pottery production at Ķente Hill-Fort – in the footsteps of research by Adolfs Stubavs. – 32. lpp.

Guntis Zemītis. Pilskalna kā nocietinātas dzīvesvietas nozīme Latvijas teritorijā (2. g.t. pr.Kr. – 14. gs.) / Guntis Zemītis. The role the hill-fort as a fortified living site in the territory of Latvia (2nd millennium BC – 14th century AD). – 49. lpp.

Normunds Jērums. Tērvetes pilskalna aizsardzības konstrukcijas un ziemeļu terases apbūve / Normunds Jērums. The fortifications of Tērvete Hill-Fort and the structures on the north terrace. – 62. lpp.

Berita Valentina Eriksena, Džons Medovs, Ilga Zagorska. Pirmās ar radioaktīvā oglekļa metodi (¹⁴C) datētās kaula un raga harpūnas (Lubāna ezera kolekcija) / Berit Valentin Eriksen, John Meadows, Ilga Zagorska. The first radiocarbon-dated bone and antler harpoons (Lubāns collection). – 84. lpp.

Ernests Vasiļausks. Žagares II (Žvelgaiču) pilskalns 13.–17. gs.: no koka pils līdz koka muižai / Ernestas Vasiliauskas. Žagare II (Žvelgaitis) Hill-Fort during the 13th–17th century: from wooden castle to wooden manor. – 97. lpp.

Giedrė Piličiauskienė, Alina Mikolėnaitė, Ernestas Vasiliauskas. The zooarchaeological investigation of Žagare II (Žvelgaitis) hillfort and manor site / Giedre Piličauskiene, Alina Mikolenaite, Ernests Vasiļausks. Žagares II (Žvelgaiču) pilskalna un muižas vietas zooarheoloģiskie pētījumi. – 111. lpp.

Mindaugas Bertašius. Between castle and village – discussing the town plan of Kaunas / Mindaugs Bertašus. Starp pili un ciemu – diskutējot par Kauņas pilsētas plānojumu. – 125. lpp.

Olga Levko. Investigation of the multistratified archaeological site – the hill-fort of Ustje in the Dnieper region of Orsha / Olga Ļevko. Izrakumi 12.–16. gs. Ustjes muižas vietā Oršas Piedņeprā. – 137. lpp.

Anastasia Kostsiykevich. Import objects from feudal manor Ustje in the Dnieper region of Orsha / Anastasija Kostjukeviča. Importa priekšmeti no izrakumiem Ustjes muižā Oršas Piedņeprā. – 146. lpp.

Rūdolfs Brūzis. 14.–16. gs. tuvcīņas ieroči Kokneses pilī / Rūdolfs Brūzis. 14th–16th century melee weapons from Koknese Castle. – 154. lpp.

Dagnija Svarāne. Rīgas 13.–15. gs. alvas saktas un to izgatavošanas materiāls / Dagnija Svarāne. The tin brooches from Old Riga and the material of manufacture. – 176. lpp.

Sandra Zirne. Latvijas arheoloģiskais mantojums desmit gados pēc Valetas konvencijas ratificēšanas / Sandra Zirne. The archaeological heritage of Latvia ten years after ratification of the Valetta Convention. – 195. lpp.

Arheoloģija un etnogrāfija. 27. laid. Zin. red. Dr. habil. hist. A. Vasks, Dr. hist. A. Vilcāne. Rīga, 2014. 144 lp.: il.

ISSN 0320-9415, ISBN 978-9934-8505-0-9

SATURS / CONTENTS

Priekšvārds. Antonija Vilcane. – 7. lpp.

Ilze Biruta Loze. Neolīta zvejas ierīces Lubāna mitrāja teritorijā / Ilze Biruta Loze. Neolithic fishing gear in the Lubāns wetlands. – 9. lpp.

Ilze Biruta Loze. Slānekļa prestiža lietas neolīta apmetnēs Lubāna ezera ieplakā / Ilze Biruta Loze. Items of prestige made of slate from the Neolithic settlement sites in the Lake Lubāns Depression. – 26. lpp.

Tatjana Berga. Tirdzniecības inventārs Austrumlatvijā 10.–12. gadsimtā: hronoloģijas jautājumi / Tatjana Berga. Trading equipment in eastern Latvia in the 10th–12th century. Chronological issues. – 40. lpp.

Normunds Jērums. Krustadatas Latvijā / Normunds Jērums. Cruciform pins in Latvia. – 56. lpp.

Artūrs Tomsons. Liecības par zobenu un to piederumu izplatību Austrumlatvijā 9.–14. gadsimtā: jaunas interpretācijas iespējas / Artūrs Tomsons. Evidence of the distribution of swords and their accessories in eastern Latvia in the 9th–14th century: new interpretive possibilities. – 12. lpp.

Arheoloģija un etnogrāfija. 26. laid. Zin. red. Dr. habil. hist. A. Vasks, Dr. hist. A. Vilcāne. Rīga: Zinātne, 2012. 240 lp.: il.

ISSN 0320-9415, ISBN 978-9984-879-40-6

SATURS / CONTENTS

Priekšvārds. Antonija Vilcāne. – 7. lpp.

Ilze B. Loze. Meža cūku (Sus scrofa L.) ilkņi, to apstrāde un izmantošana Lubāna mitrāja neolīta apmetnēs / Ilze B. Loze. Elaboration and use of Sus scrofa L. tusks at the Neolithic settlements of the Lubāns Wetlands. – 9. lpp.

Silvija Tilko. Agrā un vidējā dzelzs laikmeta ķemmes Latvijas teritorijā / Silvija Tilko. Early and Middle Iron age combs from the territory of Latvia. – 30. lpp.

Audrone Blujiene, Ernests Vasiļausks. Lielās tautu staigāšanas perioda cīņas par dzīvību, bagātību un godu zemēs starp Mūsu, Lielupi un Daugavu / Audrone Blujiene, Ernests Vasiļausks. Migration period struggles for life, property and honour in the interfluvia between the Mūša, Lielupe and Daugava rivers. – 47. lpp.

Normunds Jērums. Divasmeņu zobeni zemgaļu apdzīvotajās teritorijās (5.–14. gs.) / Normunds Jērums. Double-egdged swords from the areas populated by the Semigallians (5th–14th centuries). – 74. lpp.

Andrejs Vasks. Vendu jautājums Latvijas aizvēsturē / Andrejs Vasks. Problem of the Vends in Latvian prehistory. – 105. lpp.

Roberts Spirģis. Kristieši pirms krusta kariem Latvijas teritorijā? Kristietības izplatība Daugavas lībiešu zemēs 11.–12. gs. / Roberts Spirģis. Christians in the area of present-day Latvia before the Crusades? The spread of Cristianity in the lands of the Daugava Livs in the 11th–12th centuries. – 113. lpp.

Tatjana Berga. Monētu atradumi kā avots Valmieras vēstures izpētē / Tatjana Berga. Coin finds as a source for the study of the history of Valmiera. – 143. lpp.

Ilze Reinfelde. Reinzemes – Rarenas un Vestervaldes 16.–18. gs. plastiski dekorētie akmensmasas trauki Rīgas arheoloģiskajā materiālā / Ilze Reinfelde. 16th–18th century plastic decorated stoneware from Rhineland – Raeren and Westerwald in the archaeological collections of Riga. – 156. lpp.

Jānis Ciglis. Līgatnes Ķempju depozīts un tā īpašnieki / Jānis Ciglis. Hoard from Līgatnes’ Ķempji manor and its owners. – 177. lpp.

Guntis Gerhards. Deguna dobuma patoloģijas Ķivutkalna kapulauka antropoloģiskajā materiālā / Guntis Gerhards. Nasal cavity pathologies in the anthropological material from the Ķivutkalns burial ground. – 185. lpp.

Aija Jansone. Lībiešu ģērbšanās kultūra 19. gs. pirmajā pusē / Aija Jansone. Liv culture of dress in the first half of the 19th century. – 198. lpp.

Anete Karlsone. Vēstures avotu ziņas par austo jostu lietojumu Latvijā / Anete Karlsone. Evidence from historical sources on the use of woven belts in Latvia. – 217. lpp.

Arheoloģija un etnogrāfija. 25. laid.: Veltījums akmens laikmeta pētniecei arheoloģei Dr. hist. Ilgai Zagorskai 70. dzīves gadskārtā. Rīga: Zinātne, 2011. 296 lp.: il.

ISSN 0320-9415, ISBN 978-9984-879-08-6

SATURS / CONTENTS

Priekšvārds. Antonija Vilcāne. – 7. lpp.

Andrejs Vasks. Ilgas Zagorskas dzīves apraksts un zinātniskā darbība. – 9. lpp.

Ilgas Zagorskas publikācijas (1970–2010). Sastādījusi Inna Lazdiņa. – 15. lpp.

Ilgas Zagorskas nepublicētie arheoloģisko izrakumu un apzināšanas darbu pārskati LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē. Sastādījusi Inna Lazdiņa. – 24. lpp.

Valdis Bērziņš. Sārnates neolīta apmetne: vide un saimniecība / Valdis Bērziņš. Sārnate Neolithic settlement: environment and economy. – 26. lpp.

Lars Larsson. Ornaments and stone. A perspective on megaliths and rock carvings / Larss Larsons. Ornamenti un akmens. Skatījums uz megalītiem un klinšu rakstiem. – 46. lpp.

Aivar Kriiska, Alexey Tarasov. Wood-chopping tools of Russian-Karelian type from Latvia / Aivars Krīska, Aleksejs Tarasovs. Latvijā atrastie Krievijas Karēlijas tipa kokapstrādes darbarīki. – 57. lpp.

Andrejs Vasks, Laimdota Kalniņa, Lins Daugnora. Beltu pilskalns / Andrejs Vasks, Laimdota Kalniņa, Linas Daugnora. Beltes Hill-Fort. – 73. lpp.

Tatjana Berga. Atsvariņu atradumi pilskalnos un ciemu vietās Latvijā 10.–13. gs. / Tatjana Berga. Finds of scale weights from 10th–13th century hill-forts and village sites in Latvia. – 100. lpp.

Antonija Vilcāne. Pātagas kātu atradumi Latvijā / Antonija Vilcāne. Whips in Latvian archaeological material. – 117. lpp.

Normunds Jērums. Vienasmens zobeni zemgaļu apdzīvotajās teritorijās / Normunds Jērums. Single-edged swords from the areas populated by the Semigallians. – 137. lpp.

Silvija Tilko. Kaula ķemmes no 10.–13. gs. Daugavas lejteces kapulaukiem / Silvija Tilko. Bone combs from the 10th–13th century cemeteries of the Lower Daugava area. – 159. lpp.

Raili Allmäe. The Stone Age quadruple burial in Veibri village, Tartumaa Estonia – some anthropological data / Raili Allmē. Kaps ar četriem apbedītajiem Veibru ciemā Tartu apriņķī Igaunijā – daži antropoloģiskie dati. – 182. lpp.

Guntis Gerhards. Amputācija viduslaiku Rīgā / Guntis Gerhards. A medieval case of amputation in Riga. – 190. lpp.

Jānis Apals. Būvkoku konservācija un degradācija Āraišu ezerpils rekonstrukcijā / Jānis Apals. Conservation and degradation of the building timbers of the reconstructed Āraiši Lake Fortress. – 204. lpp.

Māris Zunde. Cēsīs Rožu laukuma vietā būvēto senāko koka celtņu absolūtā datēšana / Māris Zunde. Absolute dating of the earliest wooden buildings built on the Rožu laukums site in Cēsis. – 221. lpp.

Ole Grøn. Ethnoarchaeology in Denmark – a very preliminary investigation / Ole Grēns. Agrīnā etnoarheoloģija Dānijā – piemirstā izcelsme. – 235. lpp.

Aija Jansone. Līdz mūsdienām Rucavā saglabātie 19. gs. beigu – 20. gs. pirmās puses sieviešu apģērbi / Aija Jansone. Female dress from the late 19th and first half of the 20th century preserved in Rucava. – 243. lpp.

Anete Karlsone. Aulejas tipa jostas / Anete Karlsone. Auleja-type belts. – 267. lpp.

Baiba Dumpe. Svēpētās keramikas izcelsme Latvijas podniecībā / Baiba Dumpe. The origin of black pottery in Latvian pottery-making. – 283. lpp.

Arheoloģija un etnogrāfija. 24. laid.: Starptautiskās konferences “Francis Balodis. Arheoloģija un laiks. Profesoram F. Balodim – 125” materiāli un jaunākie pētījumi Latvijas arheoloģijā. Rīga: Zinātne, 2010. 344 lp.: il.
ISSN 0320 9413, ISBN 978-9984-808-78-9

SATURS / CONTENTS

Priekšvārds. Antonija Vilcāne. – 7. lpp.
Starptautiskās konferences “Francis Balodis. Arheoloģija un laiks. Profesoram F. Balodim – 125” materiāli

Uzrunas, atklājot konferenci “Francis Balodis. Arheoloģija un laiks. Profesoram F. Balodim – 125” / Opening address at the conference “Francis Balodis. Archaeology and the Age. 125 years since the birth of Professor F. Balodis: Guntis Zemītis (LU Latvijas vēstures institūta direktors). – 11. lpp.; Guntis Zemītis (Director, Institute of Latvian History at the University of Latvia). – 14. lpp.; Arnis Radiņš (Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors). – 12. lpp.; Arnis Radiņš (Director, National History Museum of Latvia). – 15. lpp.
Ēvalds Mugurēvičs. Franča Baloža dzīves gājums un zinātniskā darbība / Ēvalds Mugurēvičs. The life and scientific activities of Francis Balodis. – 20. lpp.
Евгения Назарова. Францис Балодис в Москве (1907–1917) / Evgeniya Nazarova. The Moscow period in Francis Balodis’ life (1907–1917). – 28. lpp.
Mikhail Kovalev. Francis Balodis in Saratov (1918–1924) / Mihails Kovaļovs. Francis Balodis Saratovā (1918–1924). – 37. lpp.
Ingrīda Zīriņa. Profesora Franča Baloža dzimta / Ingrīda Zīriņa. Family of Professor Francis Balodis. – 43. lpp.
Andrejs Vasks. Francis Balodis un etniskie pētījumi Latvijas aizvēsturē / Andrejs Vasks. Francis Balodis and research on ethnic questions in the prehistory of Latvia. – 57. lpp.
Jānis Ciglis. Latvijas etniskās vēstures problēmas Franča Baloža darbos / Jānis Ciglis. Ethnic issues of Latvia in research works of Francis Balodis. – 66. lpp.
Antonija Vilcāne. Franča Baloža devums seno latgaļu izpētē / Antonija Vilcāne. Contribution of Francis Balodis to the research of the Ancient Latgallians. – 77. lpp.
Роберт Спиргис. Происхождение ливов в свете изучения овальных фибул и украшений с цепочками / Roberts Spirģis. The origin of the Livs in the light of studies on tortoise brooches and chain ornaments. – 95. lpp.
Tatjana Berga. Viduslaiku Valmieras aizsargmūris / Tatjana Berga. The Medieval town wall of Valmiera. – 112. lpp.
Илона Вашкявичуте. Археологический комплекс Курмайчяй–Линсксменай в фоне погребальных памятников Южной Земгале / Ilona Vaškevičiūte. Archaeological complex of Kurmaičiai–Linksmėnai in the context of burial sites of Southern Semigallia. – 125. lpp.
Эрнестас Василяускас. Миграции земгалов в конце XIII века / Ernestas Vasiliauskas. Semigallian migrations at the end of the 13th century. – 134. lpp.
Тамара Пушкина. Клад “ювелира” периода викингов с территории Верхнего Поднепровья / Tamara Pushkina. A “jeweller’s” hoard from the Upper Dnieper area. – 147. lpp.
Мария Медведева. Археологическое изучение древностей Латвии в документах второй половины XIX – начала XX в. из фондов Научного архива Института истории материальной культуры РАН / Maria Medvedeva. Archaeological studies of Latvian antiquities in documents of the 19th–20th centuries from the Archive of the Institute for the History of Material Culture RAS. – 154. lpp.
Jānis Klētnieks. Profesora Franča Baloža pētījumi ēģiptoloģijā / Jānis Klētnieks. Research of Professor Francis Balodis in Egyptology. – 170. lpp.
Елена Попова. Некоторые находки египетских подвесок эллинистического времени в Северном Причерноморье / Yelena Popova. The finds of Egyptian pendants of the Hellenistic period in the Northern Black Sea region. – 176. lpp.

Jaunākie pētījumi Latvijas arheoloģijā

Ilga Zagorska. Dzīves telpas organizācija Salaspils I.aukskolas vēlā paleolīta apmetnē / Ilga Zagorska. The organisation of space in the Late Palaeolithic Salaspils Laukskola settlement site. – 183. lpp.

Vitolds Muižnieks. Arheoloģiski pētīto 14.–18. gs. apbedīšanas vietu klasifikācijas problemātika / Vitolds Muižnieks. Issues relating to the classification of archaeologically excavated 14th–18th century burial sites. – 202. lpp.

Māris Zunde. Rīdzenes krastu koka nostiprinājumu konstrukciju dendrohronoloģiskā datēšana un tās rezultāti / Māris Zunde. Dendrochronological dating of the wooden revetment structures of the River Rīdzene and the results obtained. – 228. lpp.

Arheoloģija un etnogrāfija. 23. laid.: Veltījums seno apģērbu pētniecei arheoloģei Dr. habil. hist. Annai Zariņai 85 gadu jubilejā / Sast. Ieva Ose. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006. – 367 lpp.; il.

Grāmata nav pieejama

SATURS
Ēvalds Mugurēvičs. Annas Zariņas dzīve un zinātniskā darbība. – 7. lpp.
Annas Zariņas publicētie darbi, 1996–2005. Sastādījusi Cilda Caune. – 14. lpp.
Māris Atgāzis. Spietiņu uzkalniņkapi un to vieta Spietiņu un Plāteru senvietu kopā. – 16. lpp.
Tatjana Berga. Umurgas Stūru uzkalniņu kapulauks. – 41. lpp.
Valdis Bērziņš. Zušu žebērkļu un zvejas aizsprostu detaļas no Sārnates neolīta apmetnes. – 49. lpp.
Andris Caune. Vācu piļu celtniecība Zemgalē 13.–15. gadsimtā. – 59. lpp.
Baiba Dumpe. Agrās tekstilās keramikas faktūru veidošanas īpatnības. – 71. lpp.
Guntis Gerhards. Traumas un ievainojumi senās Ikšķiles iedzīvotājiem. – 85. lpp.
Rita Grāvere. Lībiešu pārlatviskošanās procesa daži aspekti. – 99. lpp.
Natalija Hvoščinska. Par piekariņu ar vērša galvas atveidu parādīšanos Senkrievijā. – 113. lpp.
Aija Jansone. Apģērba rekonstrukciju zīmējumi Cēsu apriņķī pēc aculiecinieku nostāstiem (19. gs. vidus). – 119. lpp.
Anete Karlsone. Komentāri Pētera Blaua 1885. gadā publicētajām ziņām par apģērbu 18. gs. beigās. – 127. lpp.
Silvija Laula. Velku rakstu audumi no Sikseles kapulauka. – 143. lpp.
Ilze Loze. Asnes vēlā neolīta apmetne Lubāna ezera mitrājā. – 148. lpp.
Vitolds Muižnieks. Apbedīšanas tradīcijas Mārtiņsalas baznīcas kapsētā. – 163. lpp.
Ieva Ose. Daugavgrīvas cietokšņa plāni kā 17. gs. beigu un 18. gs. pārbūvju liecinieki. – 185. lpp.
Jāna Rīkonena. Skujainā trinīša audumi Somijā vēlajā dzelzs laikmetā – īpašām apģērba daļām izmantots tekstiliju veids. – 206. lpp.
Roberts Spirģis. Daugavas lībiešu važiņu sadalītāji 10.–12. gadsimtā. – 221. lpp.
Dagnija Svarāne. Sāraju senkapu tausijas tehnikā sudrabotie dzelzs siksnu un jostu sadalītāji, apkalumi, piekariņi un sprādzes. – 239. lpp.
Klauss Tidovs. Viduslaiku un jauno laiku tekstiliju audumi Lībekā un citās Ziemeļvācijas Hanzas pilsētās. – 251. lpp.
Silvija Tilko. Kaula ķemmes no Doles Vampeniešu kapulaukiem. – 269. lpp.
Andrejs Vasks, Laimdota Kalniņa. Apdzīvotība un zemkopība Rietumlatvijā agro metālu periodā. – 282. lpp.
Antonija Vilcāne. Jersikas pilskalna krāsnis. – 295. lpp.
Ilga Zagorska. Daugavas krastu vissenākā apdzīvotība. – 311. lpp.
Gunita Zariņa. Vidzemes 14.–18. gs. iedzīvotāju paleodemogrāfija. – 327. lpp.
Guntis Zemītis. Pakavsaktas ar stilizētiem ažūriem zvērgalvu galiem Latvijā. – 338. lpp.
Māris Zunde. Rīgā, Teātra ielā 2/4, arheoloģiski atklāto koka konstrukciju dendrohronoloģiskās datēšanas rezultāti un to interpretācija. – 346. lpp.
Irita Žeiere. Par nozīmīgākajiem vidējā dzelzs laikmeta tērpu daļu atradumiem Smoņu senkapos. – 357. lpp.
Grāmatā lietotie saīsinājumi. – 367. lpp.

CONTENTS/INHALT
Ēvalds Mugurēvičs. Anna Zariņa: Her Life and Scientific Research. – P. 7.
Publications by Anna Zariņa 1996–2005. Compiled by Cilda Caune. – P. 14.
Māris Atgāzis. The Spietiņi Barrows and Their Place within the Spietiņi and Plāteri Group of Ancient Sites. – P. 16.
Tatjana Berga. The Cemetery of Umurgas Stūri. – P. 41.
Valdis Bērziņš. Components of Eel Clamps and Fish Fences from Sārnate Neolithic Settlement. – P. 49.
Andris Caune. Der Bauablauf der deutschen Burgen in Semgallen im 13.–15. Jahrhundert. – P. 59.
Baiba Dumpe. Specifics of Making the Textures of Early Textile Ware. – P. 71.
Guntis Gerhards. Trauma and Injuries in the Ancient Inhabitants of Ikšķile. – P. 85.
Rita Grāvere. The Integration of the Livs into the Latvian Nation. – P. 99.
Natalya V. Khvoshchinskaya. On the Appearance of Pendants with Bull Head Images in Ancient Rus. – P. 113.
Aija Jansone. Reconstruction Drawings of mid-19th Century Women’s Dress in Cēsis District, Made after Eyewitness Accounts. – P. 119.
Anete Karlsone. Comments on the Information about Late 18th Century Women’s Dress Published by Pēteris Blaus in 1885. – P. 127.
Silvia Laul. Das gelesene Gewebe vom Gräberfeld Siksälä. – S. 143.
Ilze Loze. The Late Neolithic Settlement Site of Asne in the Lake Lubāns Depression. – P. 148.
Vitolds Muižnieks. Die Bestattungssitten auf dem Kirchhof Mārtiņsala. – S. 163.
Ieva Ose. Pläne der Festung Dünamünde – Zeugnisse von den Umbauten am Ende des 17. und im 18. Jahrhundert. – S. 185.
Jaana Riikonen. Broken Twill in Finnish Late Iron Age Textiles – Weaving Pattern of Special Garments. – P. 206.
Roberts Spirģis. Zwischenglieder des Brustgehänges der Daugava-Liven im 10.–12. Jahrhundert. – S. 221.
Dagnija Svarāne. Iron Strap- and Belt-dividers, Mounts and Buckles Silvered in Inlay Technique from the Cemetery of Sāraji. – P. 239.
Klaus Tidow. Mittelalterliche und frühneuzeitliche Gewebefunde aus Lübeck und anderen norddeutschen Hansestädten. – S. 251.
Silvija Tilko. Bone Combs from the Cemeteries of Doles Vampenieši. – P. 269.
Andrejs Vasks, Laimdota Kalniņa. Settlement and Agriculture in Western Latvia in the Early Metal Period. – P. 282.
Antonija Vilcāne. The Ovens at Jersika Hillfort. – P. 295.
Ilga Zagorska. The First Inhabitants of the River Daugava Valley. – P. 311.
Gunita Zariņa. Palaeodemography of Vidzeme 14th–18th Century Population. – P. 327.
Guntis Zemītis. Penannular Brooches with Stylised Openwork Animal-head Terminals in Latvia. – P. 338.
Māris Zunde. Results and Interpretation of the Dendrochronological Dating of the Archaeological Timber Structures Found at 2/4 Teātra Street, Riga. – P. 346.
Irita Žeiere. Significant Finds of Middle Iron Age Garments from the Cemetery of Smoņi. – P. 357.

Arheoloģija un etnogrāfija. 22. laid.: Veltījums arheoloģes Elvīras Šnores 100 gadu jubilejas atcerei / Sast. Ieva OSE. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. – 279 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 7. lpp.
Ēvalds Mugurēvičs. Arheoloģei Elvīrai Šnorei – 100. Zinātniskā darbība padomju varas apstākļos pēckara periodā. – 9. lpp.
Ieva Cimermane. Dažas atmiņu epizodes par manas mātes Elvīras Šnores darbu pēckara gados. – 16. lpp.
Rita Grāvere. Daži antropoloģiski papildinājumi Šņoru dzimtas pētniecībā. – 18. lpp.

AKMENS UN BRONZAS LAIKMETS. – 35. lpp.
Valdis Bērziņš. Tīklu piederumi no Sārnates neolīta apmetnes. – 37. lpp.
Ilze Loze. Eiņu vēlā neolīta apmetne. – 62. lpp.
Andrejs Vasks. Bronzas apstrādes centri un bronzas priekšmeti sabiedrisko attiecību sistēmā agro metālu periodā Latvijas teritorijā. – 82. lpp.
Ilga Zagorska, Ligita Lukševiča, Ervīns Lukševičs, Hogne Jungners. Senie ziemeļbrieži (Rangifer tarandus) un to mednieki Latvijā. – 99. lpp.

DZELZS LAIKMETS. – 113. lpp.
Jānis Apals. Grāfs Kārlis Georgs Zīverss un Latvijas ezerpilis. – 115. lpp.
Tatjana Berga. Austrumu monētu atdarinājumi Latvijā. – 127. lpp.
Roberts Spirģis. Daugavas lībiešu važturi 10.–14. gadsimtā. – 135. lpp.
Dagnija Svarāne. Talsu Vilkumuižas ezera 12.–14. gs. tausijas tehnikā sudrabotie dzelzs zirglietu apkalumi un siksnu sadalītāji. – 175. lpp.
Antonija Vilcāne. Jersikas pilskalna valnis un koka nocietinājumi. – 186. lpp.
Gunita Zariņa. Sievietes statuss Latvijā 7.–13. gs. pēc paleodemogrāfijas datiem. – 204. lpp.
Guntis Zemītis. Vēlā dzelzs laikmeta ekonomisko un sociālo pārmaiņu atspoguļojums Gaideļu-Viduču kapulauka arheoloģiskajā materiālā. – 212. lpp.

VIDUSLAIKI UN JAUNIE LAIKI. – 221. lpp.
Zigrīda Apala. Zelta gredzeni Cēsu viduslaiku pils kultūrslānī. – 223. lpp.
Vitolds Muižnieks. 14.–18. gs. apbedīšanas vietu pētniecības vēsture Latvijā. – 226. lpp.
Ieva Ose. Salaspils Sv. Jura baznīcas būvvēsture. – 255. lpp.
Māris Zunde. Par dendrohronoloģiju un tās perspektīvām Latvijā. – 271. lpp.

Grāmatā lietotie saīsinājumi. – 279. lpp.

CONTENTS/INHALT

Ēvalds Mugurēvičs. Elvīra Šnore – 100. Wissenschaftliche Arbeitsmöglichkeiten nach dem Zweiten Weltkrieg unter sowjetischen Machtverhältnissen. – S. 9.
Ieva Cimermane. Einige Erinnerungsskizzen über die Arbeit meiner Mutter Elvīra Šnore in den Nachkriegsjahren. – S. 16.
Rita Grāvere. Several Features of the Anthropological Research of the Šnore Family. – P. 18.

STONE AND BRONZE AGE/STEIN- UND BRONZEZEIT. – P. 35.
Valdis Bērziņš. Net Fishing Gear from Sārnate Neolithic Site. – P. 37.
Ilze Loze. Late Neolithic Settlement Eiņi. – P. 62.
Andrejs Vasks. Bronze-working Centres and Bronze Objects in the System of Social Relations in the Territory of Latvia during the Early Metal Period. – P. 82.
Ilga Zagorska, Ligita Lukševiča, Ervīns Lukševičs, Hague Jungner. Ancient Reindeer (Rangifer tarandus) and Their Hunters in Latvia. – P. 99.

IRON AGE/EISENZEIT. – P. 113.
Jānis Apals. Graf Carl Georg Sievers und die Inselsiedlungen Lettlands. – S. 115.
Tatjana Berga. Imitations of Oriental Coins in Latvia. – P. 127.
Roberts Spirģis. Kettenträger der Daugava-Liven aus dem 10.–14. Jahrhundert. – S. 135.
Dagnija Svarāne. 13th-14th Century Silver Mounts and Strap Dividers for Horse-trappings Silvered by Inlay Technique from Lake Vilkumuiža inTalsi. – P. 175.
Antonija Vilcāne. The Earthen Bank and Wooden Defences of Jersika Hillfort. – P. 186.
Gunita Zariņa. Women’s Status in 7th–13th Century Latvia According to Paleodemographic Data. – P. 204.
Guntis Zemītis. The Reflection of Late Iron Age Economic and Social Changes in the Archaeological Material from Gaideļi-Viduči Cemetery. – P. 212.

MIDDLE AGES AND MODERN ERA/MITTELALTER UND NEUZEIT. – P. 221.
Zigrīda Apala. Goldene Ringe in der Kulturschicht der mittelalterlichen Burg Cēsis (Wenden). – S. 223.
Vitolds Muižnieks. Forschungsgeschichte der Begräbnisstätten des 14.–18. Jh. in Lettland. – S. 226.
Ieva Ose. Die St. Georgskirche in Kirchholm. – S. 255.
Māris Zunde. On Dendrochronology and its Future Potential in Latvia. – P. 271.

Arheoloģija un etnogrāfija. 21. laid.: Pētījumi par akmens laikmetu un agro metālu periodu / Atb. red. A. Vasks. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. – 154 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

SATURS
Priekšvārds. – 7. lpp.
Ilga Zagorska. Radioaktīvā oglekļa datējumi par senāko Austrumbaltijas apdzīvotību. – 11. lpp.
Guntis Eberhards, Laimdota Kalniņa, Ilga Zagorska. Senais Burtnieku ezers un akmens laikmeta apdzīvotās vietas. – 27. lpp.
Gunilla Eriksone, Ilga Zagorska. Ko ēda akmens laikmeta suņi? – 41. lpp.
Valdis Bērziņš. Sārnates apmetnes keramikas klasifikācija un statistiska analīze. – 53. lpp.
Ilze Loze. Piltuvkausu kultūras keramikas atradumi Lubāna ezera mitrzemē (Zvidzes apmetne). – 75. lpp.
Ilze Loze. Auklas keramikas kultūras pētniecības aspekti Latvijā. – 81. lpp.
Baiba Dumpe. Jauni atzinumi par neolīta klājošās auklas keramiku. – 110. lpp.
Guntis Gerhards. Saliektie apbedījumi Latvijā no antropoloģiskā viedokļa. – 118. lpp.
Andrejs Vasks. Rietumlatvija bronzas laikmeta sakaru lokā. – 132. lpp.
Andrejs Vasks. Akmeņu krāvuma kapulauki Kurzemē. – 141. lpp.
Grāmatā lietotie saīsinājumi. – 154. lpp.

CONTENTS
Ilga Zagorska. Radiocarbon Dates for the Earliest Period of Habitation in the Baltic States. – P. 11.
Guntis Eberhards, Laimdota Kalniņa, Ilga Zagorska. The Ancient Lake Burtnieks and the Stone Age Inhabitation. – P. 27.
Gunilla Eriksson, Ilga Zagorska. The Diet of the Stone Age Dogs. – P. 41.
Valdis Bērziņš. Classification and Statistical Analysis of the Pottery from Sārnate Settlement Site. – P. 53.
Ilze Loze. Finds of Funnel Beaker Pottery in the Lake Lubāns Wetlands (Zvidze Settlement Site). – P. 75.
Ilze Loze. Aspects of Research on the Corded Ware Culture in Latvia. – P. 81.
Baiba Dumpe. New Conclusions Regarding the Production of Neolithic All-Over Cord-Impressed Ware. – P. 110.
Guntis Gerhards. Flexed Burials in Latvia from an Anthropological Viewpoint. – P. 118.
Andrejs Vasks. Western Latvia as Part of a Sphere of Contacts in the Bronze Age. – P. 132.
Andrejs Vasks. Tarand (Stone Setting) Cemeteries in Kurzeme. – P. 141.

Arheoloģija un etnogrāfija. 20. laid.: Pētījumi par Kurzemi un Zemgali / Atb. red. Ē. Mugurēvičs. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000. – 235 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

Rakstu krājuma “Arheoloģija un etnogrāfija” 20. laidiens sagatavots 40 gadus pēc pirmā laidiena klajā nākšanas. Šis krājums galvenokārt veltīts Rietumlatvijas – Kurzemes un Zemgales arheoloģijas, etnogrāfijas, antropoloģijas un vēstures problemātikai. Krājumu noslēdz visu divdesmit laidienu rakstu rādītājs.

SATURS

Priekšvārds. – 7. lpp.

ARHEOLOĢIJA
Jānis Apals. Senākie meža dravniecības darbarīku atradumi Latvijā. – 11. lpp.
Māris Atgāzis. Tērvetes senvietas, to pētniecības gaitu sākums un daži senvietu hronoloģijas jautājumi. – 18. lpp.
Tatjana Berga. Dobeles viduslaiku kapsētas monētas un to nozīme apbedīšanas rituālā (14.–17. gs.). – 32. lpp.
Valdis Bērziņš. Keramikas darināšana un lietošana Sārnatē. – 44. lpp.
Ilze Loze. Ģipkas A neolīta apmetne Rīgas līča ziemeļrietumu piekrastē. – 61. lpp.
Ēvalds Mugurēvičs. Arheoloģiskie pētījumi Ventas lejteces apgabala dzelzs laikmeta un viduslaiku pieminekļos. Izrakumi Zlēkās. – 74. lpp.
Andrejs Vasks. Bronzas laikmeta kapulauks Pukuļos. – 88. lpp.
Ilga Zagorska, Irīna Jakubovska, Ints Veinbergs. Mezolīta pieminekļi Usmas ezera baseinā. – 107. lpp.
Guntis Zemītis. Daugmales attiecības ar Rīgu un Zemgali 12./13. gadsimtā. – 120. lpp.
Irita Žeiere. Tekstilatradumi Ances kapulaukā. – 126. lpp.

ANTROPOLOĢIJA
Guntis Gerhards. Zemgales iedzīvotāju ķermeņa uzbūve laika perspektīvā. – 141. lpp.
Rita Grāvere. Apdzīvotības izmaiņas Zemgalē un Dienvidkurzemē pēc krusta kariem. – 152. lpp.

ETNOGRĀFIJA
Linda Dumpe. Etnogrāfiskie materiāli par alu Kurzemē. – 163. lpp.
Aija Jansone. Viduseiropas tautu un Kurzemes tērpu raksturīgākās paralēles. – 177. lpp.
Lilita Vanaga. K. F. Vatsons (1777–1826) Kurzemei un latviešiem. – 192. lpp.

ĢEOLOĢIJA
Guntis Eberhards. Rīgas līča Kurzemes ziemeļu piekrastes Litorīnas jūras krasta veidojumi un akmens laikmeta apdzīvotības rašanās ģeoloģiskās vides apstākļi. – 211. lpp.

VĒSTURE
Indriķis Šterns. Pils Zemgaļu upē. – 225. lpp.

Rakstu krājuma “Arheoloģija un etnogrāfija” 1.–20. laidiena rakstu rādītājs. Sastādījis Roberts Spirģis. – 229. lpp.

Grāmatā lietotie saīsinājumi. – 235. lpp.

Arheoloģija un etnogrāfija. 19. laid. / Atb. red. Ē. Mugurēvičs. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1997. – 176 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

Kārtējais rakstu krājuma “Arheoloģija un etnogrāfija” laidiens veltīts aktuālām Latvijas senākās vēstures problēmām. Autori pievēršas jautājumiem, kas aptver laikposmu no vissenākajiem laikiem līdz vēlajiem viduslaikiem.
Tiek aplūkota Latvijas teritorijas iedzīvotāju nodarbošanās, ticējumi, dzīves apstākļi, darbarīki, ieroči, rotas, keramika un rotaļlietas. Tā kā liela daļa šeit publicētā materiāla iegūta izrakumos senkapos, analizētas arī apbedīšanas tradīcijas, dots mirušo zobu vērtējums etniskā plāksnē. Sakarā ar tuvojošos Rīgas astoņsimtgadi, balstoties uz arheoloģiskajiem datiem un rakstītiem avotiem, krājumā apskatītas Daugavas lejteces vēstures un toponīmikas problēmas. Krājums bagātīgi ilustrēts.
Visiem, kas interesējas par Latvijas senvēsturi.

SATURS

Priekšvārds. – 7. lpp.

I. AKMENS UN BRONZAS LAIKMETS. – 9. lpp.
Valdis Bērziņš. Mājokļu iekārtojums Sārnates neolīta apmetnē. – 11. lpp.
Jānis Graudonis. Kulta vieta Vecatē. – 20. lpp.
Ilze Loze. Zemkopības ieviešana Latvijas teritorijā (Lubāna ezera baseins). – 25. lpp.
Ilga Zagorska. Par kādu retu akmens laikmeta apbedīšanas tradīciju. – 42. lpp.

II. DZELZS LAIKMETS. – 51. lpp.
Māris Atgāzis. Āvas cirvji Latvijā. – 53. lpp.
Elvīra Šņore. Lejasdopeļu kapulauks senajā Sēlijā. – 64. lpp.
Antonija Vilcāne. Aizkalnes kapulauks (9.–11. gs.). – 82. lpp.
Anna Zariņa. Kapi ar tirgotāja piederumiem Salaspils Laukskolas kapulaukā (10.–13. gs.). – 97. lpp.

III. VIDUSLAIKI. – 107. lpp.
Zigrīda Apala. Nieru dunču atradumi Cēsu pils izrakumos. – 109. lpp.
Viktorija Bebre. Pastalas – vienkāršākie senie apavi Latvijā. – 114. lpp.
Tatjana Berga. Kaklarotas Krāslavas Augustinišķu senkapos (14. gs.–16. gs. sākums). – 119. lpp.
Andris Caune. Bērnu koka rotaļlietas viduslaiku Rīgā. – 130. lpp.
Rita Grāvere. Latgales 14.–18. gs. iedzīvotāji odontoloģiskā skatījumā. – 135. lpp.
Jānis Grūbe. Bauskas pils ieroči pēc 1976.–1992. gada izrakumu liecībām. – 140. lpp.
Ēvalds Mugurēvičs. Medības Latvijā viduslaikos. – 149. lpp.
Ieva Ose. Konrāds Štrauss un senās Livonijas keramika (Veltījums pētnieka 100 gadu jubilejai). – 158. lpp.
Indriķis Šterns. “De Portu Semigallie”. – 165. lpp.
Indriķis Šterns. Par Rīgas un Daugavas vārdu. – 172. lpp.

Grāmatā lietotie saīsinājumi. – 175. lpp.

Arheoloģija un etnogrāfija. 18. laid. / Atb. red. A. Caune. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1996. – 239 lpp.: il.

Grāmata nav pieejama

Rakstu krājumā, kas veltīts Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim Dr. habil. hist. prof. Ēvaldam Mugurēvičam viņa 65 gadu dzīves gadskārtā, apskatītas dažādas Latvijas arheoloģijas un numismātikas problēmas no akmens laikmeta līdz vēlajiem viduslaikiem.
Akmens laikmetam veltīti raksti par paleolīta un agrā neolīta senlietām. Vairumā rakstu aplūkota vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietu tipoloģija, atsevišķu pieminekļu, celtņu un būvmateriālu raksturojums, sniegti izrakumu rezultātu kopsavilkumi latgaļu un lībiešu kapulaukos. Numismātu raksti veltīti vairāku nozīmīgu 16. un 17. gs. depozītu analīzei, kā arī 10.–13. gs. sudraba svēršanai lietoto svariņu apskatam. Rakstu tematikai piekļaujas arī Rīgas senceltņu dendrohronoloģiskās datēšanas rezultātu un to pamatojuma apkopojums, kā arī Latvijas viduslaiku vēsturē maz pētīta jautājuma – vikingu institūciju atspulga meklējumi Latvijas rakstītajos vēstures avotos.
Krājums bagātīgi ilustrēts. Tas varētu interesēt visus, kurus saista Latvijas senākā vēsture.

SATURS

Andris Caune. Ēvaldam Mugurēvičam – 65. – 7. lpp.
Dr. habil. hist. Prof. Ēvalda Mugurēviča publikācijas (1956–1996). Sast. Ieva Ose. – 11. lpp.
Zigrīda Apala, Ieva Ose. Krāsns podiņi ar Mārtiņa Lutera portretu Cēsu pilī. – 21. lpp.
Jānis Apals. Vēstures avotu ziņas par Āraišu mūra pili. – 27. lpp.
Jānis Asaris. Par kuršu izplatību Ziemeļkurzemē 11.–13. gs. – 38. lpp.
Viktorija Bebre. Ornamentēto dzeramo ragu atradumi Latvijā 8.–12. gs. – 43. lpp.
Tatjana Berga. Saliekamie svariņi Latvijā (10.–13. gs.). – 49. lpp.
Andris Caune. Jaunas atziņas par guļbūvju sienu izveidojumu Rīgā 13.–14. gs. – 62. lpp.
Andris Celmiņš. 13.–14. gs. bronzas stilu atradumi Rīgā 1994. gadā. – 72. lpp.
Kristīne Ducmane. Pāles depozīts (16. gs. otrā puse). – 77. lpp.
Jānis Graudonis. Turaidas pils kārniņi. – 89. lpp.
Ilze Loze. Agrā neolīta koka skulptūra Zvidzes apmetnē (Lubāna ezera ieplaka). – 93. lpp.
Arnis Radiņš. Apbedījumi ar sievietes rotu kompleksa “ziedojumiem” latgaļu apdzīvotajā teritorijā 11.–13. gs. – 98. lpp.
Dagnija Svarāne. Krāsainā metāla darinājumu izejmateriāli Latvijā 10.–12. gs. – 104. lpp.
Elvīra Šnore. Daugavas lībieši Doles salā. – 111. lpp.
Indriķis Šterns. Vikingu institūciju atspulgs viduslaiku Latvijas vēstures dokumentos. – 131. lpp.
Baiba Vaska. Latgaļu 8.–9. gs. manšetaproču ornaments. – 137. lpp.
Andrejs Vasks. Apmestās keramikas izplatība Latvijā. – 147. lpp.
Armands Vijups. Viduslaiku pakavsaktu izmantošanas augšējā hronoloģiskā robeža. – 155. lpp.
Antonija Vilcāne. Višķu Maskavas kapulauks (8.–12. gs.). – 162. lpp.
Ilga Zagorska. Vēlā paleolīta krama kātveida bultu gali Latvijā. – 181. lpp.
Anna Zariņa. Indricas un Slobodas agrā dzelzs laikmeta apmetnes ar apdzīvotību arī viduslaikos. – 191. lpp.
Guntis Zemītis. Daugmales pilskalna valnis. – 212. lpp.
Velta Zobiņa. Bigauņciema depozīti (17. gs. beigas–18. gs. sākums). – 224. lpp.
Māris Zunde. Trokšņu ielā 14 atklāto Rīgas senceltņu dendrohronoloģiskās datēšanas rezultāti un to pamatojums. – 233. lpp.
Grāmatā lietotie saīsinājumi. – 239. lpp.

"SENĀ RĪGA"

Senā Rīga 9: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē / Zin. red. Ieva Ose. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018. 343 lpp.: il.

ISBN 978-0084-824-48-2

Cena – € 10.00

SATURS

Priekšvārds 8. lpp.
I. Pētījumi Rīgas arheoloģijā: VIKTORIJA BEBRE. Rīgas 17. gadsimta zirgu krūšu aizjūga siksnas jeb širas 13. lpp.; TATJANA BERGA. Rīgā atrastie 15.–18. gs. skaitīšanas žetoni 24. lpp.; RŪDOLFS BRŪZIS. Mazjumpravas muižas ūdensdzirnavas 41. lpp.; IEVA OSE. Dažas atziņas par Rīgā atrastiem 16. gs. otrās puses krāsns podiņiem ar Saksijas hercogu portretiem 59. lpp.; ILZE REINFELDE. Austrumvācu zemju 16.–18. gs. akmensmasas keramika Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā 73. lpp.; DAGNIJA SVARĀNE. Metālliešana un lejamveidnes Rīgā un Daugavas lejtecē dzelzs laikmetā un viduslaikos 96. lpp.; MĀRIS ZUNDE. Dendrohronoloģiskās datēšanas rezultātu nozīme Rīgas arheoloģijā 121. lpp.
II. Pētījumi Rīgas vēsturē un kultūras vēsturē: MARGARITA BARZDEVIČA. Smiltis Rīgas pilsētvidē 17. gadsimtā un 18. gadsimta sākumā kartogrāfisko attēlu atspoguļojumā 141. lpp.; VIKTORS DĀBOLIŅŠ. Numismātikas aizsākumi Rīgā un Vidzemē 17. gadsimtā un 18. gadsimta pirmajā pusē 157. lpp.; MĀRTIŅŠ MINTAURS. Vēsturnieka Roberta Malvesa (1905–1982) devums Vecrīgas arhitektūras mantojuma izpētē 173. lpp.; TĀLIS PUMPURIŅŠ. Rīgas ilustrēto pastkaršu izdevēja firma “Hebensperger & co.” 190. lpp.; RENĀTE SILIŅA-PIŅĶE. Kā sauca 15. gadsimta rīdziniekus? Sociolingvistisks skatījums 220. lpp.; AGNESE TAMBAKA. Dažas liecības par 17.–19. gadsimta nīderlandiešu flīzēm Rīgā 235. lpp.; INDULIS ZVIRGZDIŅŠ. Fotogrāfs Jānis Glīznieks – 1917. gada 3. septembra notikumu dokumentētājs Rīgā 257. lpp.
III. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krātuves: INITA DZELME. Trīsdaļīgo sudraba kosmētikas kārbiņu emblemātika 18. gadsimtā 287. lpp.; ANITA GAILIŠA. Rīgas Mazās ģildes 1856. gada cunftu karogi 296. lpp.; INGRĪDA MIKLĀVA. Ferdinanda Dāvida Vīkmana plāni Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā 318. lpp.

Content/Inhalt

Preface / Vorwort 8
I. Research on the Archaeology of Riga / Untersuchungen zur Archäologie Rigas: VIKTORIJA BEBRE. Riga 17th Century Horse Harnesses with a Breaststrap 13; TATJANA BERGA. Finds of Counting Jetons in Riga, 15th–18th Centuries 24; RŪDOLFS BRŪZIS. Water Mill at Mazjumprava Manor 41; IEVA OSE. Einige Erkenntnisse über die in Riga gefundenen Kacheln aus der zweiten Hälfte des 16. Jahrhunderts mit den Porträts der Herzöge zu Sachsen 59; ILZE REINFELDE. 16th–18th Century Stoneware Ceramics of Eastern German Countries in the Museum of the History of Riga and Navigation 73; DAGNIJA SVARĀNE. Metal Casting and Moulds in Riga and the Lower Daugava Area in the Iron Age and Middle Ages 96; MĀRIS ZUNDE. The Significance of Dendro-dating Results for the Archaeology of Riga 121
II. Research on the history and culture history of Riga / Untersuchungen zur Geschichte und Kulturgeschichte Rigas: MARGARITA BARZDEVIČA. Widerspiegelung der Sandflächen in Riga und in seiner Umgebung in den kartographischen Abbildungen des 17. un des frühen 18. Jahrhunderts 141; VIKTORS DĀBOLIŅŠ. The Origins of Numismatics in Riga and Vidzeme (17th Century to the First Half of 18th Century) 157; MĀRTIŅŠ MINTAURS. Historian Roberts Malvess (1905–1982) and His Contribution to Research of Architectural Heritage of the Old Town of Riga 173; TĀLIS PUMPURIŅŠ. Rigaer Firma “Hebensperger & co.” – Herausgeber der illustrierten Postkarten 190; RENĀTE SILIŅA-PIŅĶE. Wie hießen die Rigenser im 15. Jahrhundert? Eine soziolinguistische Studie 220; AGNESE TAMBAKA. Some Evidences of 17th–19th Century Dutch Tiles in Riga 235; INDULIS ZVIRGZDIŅŠ. Der Fotograf Jānis Glīznieks – Dokumentarist der Ereignisse in Riga am 3. September 1917 257
III. From the Depository of the Museum of the History of Riga and Navigation / Aus der Sammlung des Rigaer Museums für Stadtgeschichte und Schiffahrt: INITA DZELME. Emblems on 18th Century Tripartite Silver Cosmetics Boxes 287; ANITA GAILIŠA. Fahnen der Zünfte der Rigaer kleinen Gilde, 1856 296; INGRĪDA MIKLĀVA. Pläne von Ferdinand David Wieckmann in der Sammlung des Rigaer Museums für Stadtgeschichte und Schiffahrt 318

Senā Rīga 8: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. Zin. red. Ieva Ose. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2015. – 319 lpp.: il. (Alte Riga 8)
ISBN 978-9984-824-37-6

Cena – € 6,00

SATURS

Priekšvārds. – 8. lpp.

I. Pētījumi Rīgas arheoloģijā, numismātikā un dendrohronoloģijā

TATJANA BERGA. Rīgas arhibīskapa Heninga Šarpenberga laikā (1424–1448) kaltās monētas. – 13. lpp.

RŪDOLFS BRŪZIS. Rīgā un tās apkārtnē atrastie 14.–16. gadsimta zobeni. – 28. lpp.

ĒVALDS MUGURĒVIČS. Karla Engela kalendāra un dienasgrāmatas dati par arheologu aktivitātēm Rīgā un Latvijā 1933.–1944. gadā. – 47. lpp.

IEVA OSE. Dažas liecības par viduslaiku svētceļojumiem un svētceļnieku zīmēm Rīgā un citur Livonijā. – 62. lpp.

ILZE REINFELDE. Zīgburgas 16. gadsimta otrās puses akmensmasas keramika Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. – 92. lpp.

ROBERTS SPIRĢIS. Rīgā un Turaidā atrastie perlamutra krustiņi – liecības par svētceļojumiem uz Svēto zemi 13. gadsimtā. – 110. lpp.

DAGNIJA SVARĀNE. 13.–15. gadsimta Rīgas alvas piekariņi. – 128. lpp.

GUNITA ZARIŅA, ARTURS VĪKSNA, VITA RUDOVIČA. Rīgas 14.–17. gadsimta iedzīvotāju uzturs. – 149. lpp.

MĀRIS ZUNDE. Rīgas vēsturiskajās būvēs lietotie pludinātie kokmateriāli un to sagādes rajonu noteikšana. – 163. lpp.

II. Pētījumi par Rīgas vēsturi un arhitektūras pieminekļiem

MUNTIS AUNS. Rīgas apkārtnes apdzīvotās vietas un ģeogrāfiskie objekti Livonijas laika dokumentos. – 181. lpp.

ANITA ČERPINSKA. Rīgas cietokšņa artilērija Napoleona uzbrukumu gaidot. – 195. lpp.

GUNĀRS JANSONS. Atskaite par 1977.–1989. gadā veiktajiem 13. gadsimta mūra ēkas atlieku restaurācijas darbiem jaunceltnes pagrabā Rīgā, Peldu ielā 25. – 214. lpp.

ĒRIKS LEBURĪSS (Eric Le Bourhis). Rīgas vēsturiskā centra veidošanas “ideoloģijas” attīstība 1965.–1983. gadā. – 226. lpp.

INGRĪDA MIKLĀVA, AIGARS MIKLĀVS. Andrejsalas kā Rīgas ostas rajona veidošanās un ekspluatācija no 1844. līdz 1944. gadam. – 242. lpp.

TĀLIS PUMPURIŅŠ. Pirmās ilustrētās pastkartes Rīgā (1893–1894) un to izdevēji. – 271. lpp.

III. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekciju vēsture

TATJANA BERGA. Vācbaltiešu numismāta Franciskus Perna (1920–2008) monētu kolekcijas dāvinājums Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam. – 291. lpp.

VIKTORS DĀBOLIŅŠ. Himzela muzeja monētu kabineta vēsture (1795–1881). – 303. lpp.

Senā Rīga 7: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. Atb. red. Ieva Ose. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. – 535 lpp.: il. (Alte Riga 7)
ISBN 978-9984-824-26-0

Cena – € 9,56

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

Ēvalds Mugurēvičs. LZA akadēmiķim Dr. habil. hist. profesoram Andrim Caunem – 75. – 11. lpp.

Andra Caunes publikācijas 2002–2011. Sast. Cilda Caune un Ieva Ose. – 16. lpp.

I. Pētījumi Rīgas arheoloģijā un numismātikā

Tatjana Berga. 800 gadu dokumentālajām liecībām par monētu kalšanu Rīgā. – 49. lpp.

Rūdolfs Brūzis. 14.–16. gadsimta tuvcīņas ieroči Rīgā. – 64. lpp.

Andris Celmiņš. Iekšrīgas 13.–18.gadsimta apbedīšanas vietu arheoloģiskā izpēte. – 95. lpp.

Guntis Gerhards. Traumas un ievainojumi Rīgas 13.–18. gadsimta iedzīvotājiem. – 128. lpp.

Ilze Reinfelde. Rīgā atrastā 16.–17. gadsimta Ķelnes un Frehenas akmensmasas keramika ar plastisko dekoru. – 149. lpp.

Roberts Spirģis. Rīgas Sv. Pētera baznīcas kapsētas apbedījumu stratigrāfija. – 179. lpp.

Dagnija Svarāne. Rīgā, Mārstaļu un Peitavas ielā atrastās 13.–16. gadsimta koka senlietas un celtniecības liecības. – 228. lpp.

Silvija Tilko. Kaula un raga priekšmeti no Rīgas Doma laukuma arheoloģiskajiem izrakumiem. – 249. lpp.

Gunita Zariņa, Alise Dambiniece. Rīgas Sv. Pētera baznīcas kapsētā apbedīto 13.–17. gadsimta iedzīvotāju bioarheoloģiskie aspekti. – 268. lpp.

II. Pētījumi Rīgas vēsturē un arhitektūrā

Muntis Auns. Rīgas kapitulācija 1710. gadā. Historiogrāfisks apskats. – 289. lpp.

Mārīte Jakovļeva. Rīgas 1709.–1710. gada aplenkums un Saksijas diplomātija. – 300. lpp.

Margarita Barzdeviča. Informācijas izplatīšanās Rīgā 1700.–1710. gadā par Lielā Ziemeļu kara notikumiem. – 339. lpp.

Anita Čerpinska. Rīgas aplenkums un padošanās Krievijas karaspēkam 1709.–1710. gadā. – 358. lpp.

Ieva Ose. Kobronskansts pārbūves 17. gadsimtā un 18. gadsimta sākumā – zviedru inženieru ieceres un to realizācija. – 406. lpp.

Gunārs Jansons. Rīgas rātsnama arhitektūra no 14. līdz 18. gadsimtam. Rekonstrukcija (koriģējums 2009. gadā nepilnīgi publicētajam rakstam). – 444. lpp.

Ineta Lipša. Rīgas kafejnīcas un Kārļa Ulmaņa autoritārā ideoloģija (1934–1940). – 447. lpp.

Zita Pētersone. Rīgas pašvaldības laikrakstu kioski laikā no 1918. līdz 1940. gadam. – 470. lpp.

Guna Vainovska. Tipogrāfiju ēkas iekšpilsētā 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā. – 485. lpp.

III. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krātuves

Anita Gailiša. Amatu organizāciju karogi Rīgā vietniecības laikā (1787–1797). – 499. lpp.

Ingrīda Miklāva. Rihards Jūliuss Štegmans un viņa plāni Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. – 505. lpp.

Rasa Pārpuce. Smilšu pulksteņi Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā. – 520. lpp.

Senā Rīga 6: Pilsētas arheoloģija, arhitektūra un vēsture. – Rīga: apgāds „Mantojums”, 2009. – 360 lpp.: il.

ISBN 978-9984-823-15-7

Cena – € 7,97

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

I. Pētījumi Rīgas arheoloģijā, bioarheoloģijā un dendrohronoloģijā. – 11. lpp.

ANDRIS CELMIŅŠ. Sv. Paula baznīcas kapsēta Rīgā. – 13. lpp.

GUNTIS GERHARDS. Jaunielas kapsētā apbedītie Rīgas iedzīvotāji paleopatoloģiskā skatījumā. – 37. lpp.

ANDRIS ACTIŅŠ, MĀRTIŅŠ LŪSĒNS, VITA RUDOVIČA, ARTURS VĪKSNA, GUNITA ZARIŅA. Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcas kapsētas augsnes paraugu ķīmiskā sastāva izpēte. – 59. lpp.

MĀRTIŅŠ LŪSĒNS. Jauni pētījumi Rīgas upes gultnē. – 71. lpp.

MĀRIS ZUNDE. Par 17.–18. gadsimtā būvētajiem Rīdzenes kanāliem. – 90. lpp.

VIKTORIJA BEBRE. Rīgas 13.–18. gadsimta ādas cimdi. – 101. lpp.

ILZE REINFELDE. 17.–20. gs. sarkanmāla saliekamās pīpes Rīgas arheoloģiskajā materiālā. – 124. lpp.

II. Pētījumi Rīgas arhitektūras un interjera vēsturē. – 141. lpp.

GUNĀRS JANSONS. Rīgas rātsnama arhitektūra no 14. līdz 18. gadsimtam. Rekonstrukcija. – 143. lpp.

JURIS ZVIEDRĀNS. Viduslaiku aizsargmūra fragments 11. novembra krastmalā 23. – 160. lpp.

TATJANA VĪTOLA. Dannešterna nama arhitektoniskā izpēte līdz 1981. gadam. – 169. lpp.

LAURA LŪSE. 19. gadsimta sākuma tapetes Depkina muižā. – 178. lpp.

III. Pētījumi Rīgas vēsturē. – 189. lpp.

MĀRA CAUNE. Rīgas pils grāvis – Pilsgrāvis – Pils laukums. – 191. lpp.

MĀRĪTE JAKOVĻEVA. Rīgas aplenkumi poļu-zviedru kara laikā 17. gs. sākumā un zviedru plāna Rīgas ieņemšanai uzmetums (1620. gads). – 211. lpp.

MARGARITA BARZDEVIČA. Dažas izmaiņas ikdienas un svinību organizācijā Rīgas pilsētas tuvākajā apkārtnē 17. gs. un 18. gs. sākumā. – 221. lpp.

GUNA VAINOVSKA. Ieskats Rīgas tipogrāfiju darbībā 19. gs. otrajā pusē. – 231. lpp.

AIGARS MIKLĀVS. Rīgas pilsētas tvaikoņu satiksme (1884–1940). – 241. lpp.

JĀNIS BĒRZIŅŠ. Rīgas rūpniecības strādnieku ārstniecības iestādes 1900.–1914. gadā. – 255. lpp.

ZITA PĒTERSONE. Rīgas pašvaldības augļu kioski Latvijas Republikas laikā (1918.–1940. gads). – 272. lpp.

RASA PĀRPUCE. Doma muzeja reorganizācija 1936. gadā. – 289. lpp.

IV. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krātuves. – 305. lpp.

MĀRA EIHE. Skolēnu sodīšanas zīmes Rīgas apriņķī 19. gadsimta beigās. – 307. lpp.

ANITA GAILIŠA. Rīgas pilsētas sardzes un gvardes karogi 17.–19. gs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. – 313. lpp.

INGRĪDA MIKLĀVA. Rīgas topogrāfiskie plāni Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā (1844–1858). – 331. lpp.

ZIGRĪDA CIEMATNIECE. Atpūtas vietas Rīgā 19. gadsimtā – attēli no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja grafikas kolekcijas. – 343. lpp.

MĀRA OZOLIŅA. Vēstuļu svari Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja metroloģijas kolekcijā (19. gadsimta beigas – 2006. gads). – 352. lpp.

Senā Rīga 5: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē / Atb. red. Andris Caune. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. – 391 lpp., il.

Cena: € 6,00

SATURS
Priekšvārds. – 9. lpp.

I. Pētījumi Rīgas arheoloģijā un numismātikā

VIKTORIJA BEBRE. Savelkamie ādas maki un to funkcionālais lietojums Rīgā 13.–17. gadsimtā. – 13. lpp.
ANDRIS CAUNE. Arheoloģiskās liecības Rīgas 12.–13. gadsimta plānojuma rekonstrukcijās. – 33. lpp.
ANDRIS CAUNE. Viduslaiku stikla spoguļu un spoguļu ietvaru atradumi Rīgā. – 44. lpp.
ANDRIS CAUNE. Rīgas upes krastmalu izbūves 12.–17. gadsimtā. – 54. lpp.
ANDRIS CELMIŅŠ. Rīgas Doma kapsētās atrastie šujampiederumi. – 70. lpp.
ANDRIS CELMIŅŠ. Rīgas 13. gadsimta ādas maska. – 93. lpp.
ILZE REINFELDE. 18. un 19. gadsimta baltmāla pīpes Rīgas arheoloģiskajā materiālā. – 104. lpp.
IRĒNA STRĒLE. Dzintara atradumi Rīgas 12.–13. gadsimta ciemu vietās. – 125. lpp.
SILVIJA TILKO. Kaula slidas Rīgas arheoloģiskajā materiālā. – 135. lpp.
IRITA ŽEIERE. Rīgas Doma dārza kapsētā atrastās galvasrotas izpēte un restaurācija. – 153. lpp.
FRANCISKUS PERNS. Voltera fon Pletenberga dālderis un tā kalumi zeltā. – 159. lpp.

II. Pētījumi Rīgas vēsturē

MARGARITA BARZDEVIČA. Rīga un rīdzinieki Lielā ziemeļu kara laikā pilsētas ierēdņa Eberharda Tolksa dienasgrāmatas atspoguļojumā. – 179. lpp.
IEVA OSE. Daugavgrīvas cietokšņa pārbūves no 1622. līdz 1710. gadam. – 202. lpp.
DZIDRA OZOLIŅA. Rīgas privātmuižiņas un to īpašnieku maiņa: notikušie un izjukušie darījumi, 19. gadsimta beigas – 20. gadsimta sākums. – 234. lpp.
INDRIĶIS ŠTERNS. 13. gadsimta vācu Rīga Livonijas hronikās. – 265. lpp.

III. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krātuves

INITA DZELME. Barokālās emblēmas ar devīzēm uz 18. gadsimta Rīgas amatu pokālu vākiem. – 275. lpp.
ANITA GAILIŠA. Rīgas rātes krēsli, 17. gadsimta otrā puse –18. gadsimta pirmā puse. – 297. lpp.
MĀRA OZOLIŅA. Patvāri – savdabīga metāla trauku kolekcijas daļa Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. – 304. lpp.
RASA PĀRPUCE. Rīgas Sv. Pētera baznīcas 16. gadsimta septiņu žuburu svečturis. – 320. lpp.
ZITA PĒTERSONE. Rīgas pilsētas pašvaldības kioski no 1904. līdz 1915. gadam. – 333. lpp.

IV. Veco rīdzinieku atmiņas

Arhitekts Edgars Slaviets un viņa darbs “Manas bērnības Rīga”. Andris Caune. – 351. lpp.
EDGARS SLAVIETS. Manas bērnības Rīga. – 356. lpp.

Senā Rīga 4: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē / Atb. red. Andris Caune. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003. – 462 lpp., il.

Cena: € 6,37

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

I. Pētījumi Rīgas arheoloģijā, numismātikā un antropoloģijā

VIKTORIJA BEBRE. Viduslaiku koka rīki rīdzinieku mājsaimniecībā. – 13. lpp.
TATJANA BERGA. Rīgas bīskapijas 13. gadsimta vidus monētas. – 37. lpp.
ANDRIS CAUNE. Arheoloģiskās liecības par stikla apstrādi Rīgā 13.–14. gadsimtā. – 45. lpp.
ILZE REINFELDE. “Reilija” pīpes Rīgas arheoloģiskajā materiālā. – 58. lpp.
IRĒNA STRĒLE. Rīdzenes upes gultnē atrastie 16.–17. gadsimta pulvera ragi. – 68. lpp.
SILVIJA TILKO. Rīgas 13.–14. gadsimta kaula stāvķemmes. – 74. lpp.
ANDRIS CELMIŅŠ. Rīgas arhibīskapa Mihaela Hildebranda apbedījums Doma pagalmā. – 92. lpp.
GAIDA KRŪMIŅA, ARDIS PLATKĀJIS. Rīgas arhibīskapa Mihaela Hildebranda skeleta kaulu izmeklēšana paleopatoloģiskā aspektā. – 105. lpp.
GUNITA ZARIŅA. Rīgas arhibīskapa Mihaela Hildebranda osteoloģiskā materiāla antropoloģiskais raksturojums. – 114. lpp.
IRITA ŽEIERE. Rīgas arhibīskapa Mihaela Hildebranda apbedījuma tekstilatradumu apskats. – 120. lpp.
GUNTIS GERHARDS. Rīgas 13.–17. gadsimta bērnu un pusaudžu fiziskā attīstība. – 126. lpp.
RITA GRĀVERE. Rīgas Doma laukuma apbedījumu odontoloģiskais raksturojums. – 143. lpp.
GUNITA ZARIŅA. Doma baznīcas kapsētās apbedītie Rīgas iedzīvotāji antropoloģiskajā skatījumā. – 153. lpp.

II. Pētījumi Rīgas arhitektūras vēsturē

ANDRIS CAUNE. Rīgas 13.–15. gadsimta aizsargmūra būvperiodi pēc 1971.–1973. g. arheoloģisko izrakumu materiāliem Trokšņu un Torņa ielā. – 183. lpp.
IEVA OSE. Viduslaiku Rīgas aizsargmūris. – 202. lpp.
ROBERTS MALVESS (1905–1982). Rīgas nocietinājumu mūra rekonstrukcija 15. gadsimtā un tā nozīmes zušana. – 265. lpp.
GUNĀRS JANSONS. Siltgaisa apkures ierīces Rīgas Melngalvju namā un dzīvojamās ēkās 14.–19. gadsimtā. – 286. lpp.

III. Pētījumi Rīgas vēsturē

MARGARITA BARZDEVIČA. Karšu un plānu izmantošanas sākums Rīgas pārvaldē (1621–1710). – 299. lpp.
FRĪDRIHS BENNINGHOFENS. Rīgas upes ostas nozīme pilsētas jūras kuģniecībā 13. gadsimtā. – 323. lpp.
DZIDRA OZOLIŅA. Kā Rīgas “bruņinieku” muižiņas nonāca pilsētas pārvaldes pakļautībā (19./20. gs. mija). – 332. lpp.
INDRIĶIS ŠTERNS. Rīgas loma Livonijas krustakaros. – 366. lpp.

IV. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krātuves

MĀRA EIHE. Sadzīves tematika Vācijas 17. gadsimta medaļās Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā. – 387. lpp.
INITA DZELME. Rīgas zeltkaļu amata meistara Kārla Gustava Haufes (1776–1846) urnas veida pokāli Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. – 406. lpp.
ANITA GAILIŠA. Rīgas Mazās ģildes Vecajo sola krēsli. – 420. lpp.
MĀRA OZOLIŅA. 19. gadsimta 20.–50. gadu Maskavas un Pēterburgas fabriku uzklātā sudraba izstrādājumi Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. – 430. lpp.

V. Veco rīdzinieku atmiņas

KĀRLIS OZOLIŅŠ (1865–1935). Sode (Sarkandaugava). – 444. lpp.

Senā Rīga 3: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē / Atb. red. Andris Caune. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. – 510 lpp., il.

Cena: € 6,37

SATURS
Priekšvārds. – 9. lpp.

I. Pētījumi Rīgas arheoloģijā un numismātikā

ANDRIS CAUNE. Rīgas lībiešu 12. gadsimta kapulauks. – 13. lpp.
ROBERTS SPIRĢIS. Rīgā atrastā stopa–šķēršu plāksnes sakta. – 29. lpp.
VIKTORIJA BEBRE. Rīgas arheoloģiskajos izrakumos atrastās koka birkas. – 36. lpp.
IRĒNA STRĒLE, SILVIJA TILKO. Rīgas 13.–14. gadsimta saliktās divpusējās kaula ķemmes. – 48. lpp.
ANNA ZARIŅA. Rīgas 14. gadsimta rakstainās celu jostas fragments. – 77. lpp.
TATJANA BERGA. Rīgas dāvinājuma un piemiņas monētas. – 85. lpp.
TATJANA BERGA, ANDRIS CELMIŅŠ. 16.–17. gadsimta monētu kompleksi Rīgas Doma pagalma kapsētā. – 96. lpp.

II. Pētījumi Rīgas arhitektūras un kartogrāfijas vēsturē

GUNĀRS JANSONS. Daži mazāk pazīstami seno mūra celtņu fragmentu atradumi Vecrīgas apbūvē. – 113. lpp.
TATJANA VĪTOLA. Arhitektūras pieminekļa Klostera ielā 5/7 izpēte un restaurācija. – 143. lpp.
MARGARITA BARZDEVIČA. Rīgas pilsētas attīstība 1621.–1710. gada kartogrāfisko attēlu atspoguļojumā. – 161. lpp.
IEVA OSE. Rīgas un tās tuvākās apkārtnes 17.–18. gadsimta nocietinājumu plāni Stokholmas Kara arhīvā. – 188. lpp.

III. Pētījumi Rīgas vēsturē

FRIDRIHS BENNINGHOFENS. Kāda Osnabrikas tāljūras tirgotāju dzimta 13. gadsimta Livonijas tirdzniecībā. – 213. lpp.
INDRIĶIS ŠTERNS. Pirmais pāvesta legāts Rīgai. – 239. lpp.
MĀRĪTE JAKOVĻEVA. Attiecības starp Rīgas pilsētu un Kurzemes hercogisti zvejas jautājumos Babītes novadā (16. gs. otrā puse – 1636. g.). – 256. lpp.
DZIDRA OZOLIŅA. Rīgas pilsētas pašvaldības nostāja privātmuižiņu parcelēšanas jautājumā (19. gs. beigas – 20. gs. sāk.). – 267. lpp.
JĀNIS BĒRZIŅŠ. Rīgas rūpniecības strādnieku izglītība 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. – 294. lpp.

IV. Pētījumi Rīgas zinātnes vēsturē

JĀNIS STRADIŅŠ, DZINTRA CĒBERE. Zinātnes un augstskolu aizsākumi Rīgā (līdz 19. gs. pirmajai pusei). – 325. lpp.

V. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma

MĀRA EIHE, ANNA JURSONE. Rīdzinieki medaļās. – 435. lpp.
INITA DZELME. Latvijas sudrabkaļi 20. gadsimta 20. un 30. gados un Rīgas meistaru zīmes. – 462. lpp.

Senā Rīga 2: Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē / Atb. red. Andris Caune. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2000. – 370 lpp., il.

Cena: € 6,37

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

I. Konferencē “Alberts no Brēmenes – bīskaps un valstsvīrs” nolasītie referāti

HEINRIHS STRODS. Bīskaps Alberts (ap 1165–1229) vēstures literatūrā. – 13. lpp.
ĒVALDS MUGURĒVIČS. Rakstītie avoti par bīskapa Alberta personību un viņa darbību Livonijas valsts veidošanā. – 35. lpp.
ANDRIS CAUNE. Bīskaps Alberts un Rīga. – 45. lpp.
ELITA GROSMANE. Bīskaps Alberts un Rīgas Doms. – 52. lpp.
IEVA OSE. Bīskapa Alberta laikā celtās Latvijas pilis. – 65. lpp.
ANDRIS PRIEDE. Bīskapa Alberta ekleziālās darbības pastorālie aspekti Vēlo viduslaiku kontekstā. – 79. lpp.

II. Pētījumi Rīgas arheoloģijā, numismātikā, antropoloģijā

SILVIJA TILKO. Rīgas 12.–14. gadsimta viengabala kaula ķemmes. – 101. lpp.
VIKTORIJA BEBRE. Rīgas 13.–14. gadsimta grebtās koka karotes un kausi. – 113. lpp.
GUNITA ZARIŅA. Rīgas 13.–14. gadsimta ģermāņu izcelsmes iedzīvotāji antropoloģiskajā skatījumā. – 130. lpp.
ANDRIS CELMIŅŠ. Mūra šķirsti Ikšķiles un Rīgas viduslaiku kapu iekārtojumā. – 143. lpp.
TATJANA BERGA. Svētā Gara konventa 13. gadsimta monētu depozīts. – 165. lpp.
DAGNIJA SVARĀNE. Rīgas 15.–17. gadsimta metāla kausējamie tīģeļi ar trīsstūrainu augšdaļu. – 173. lpp.
ANNA ZARIŅA. Rīgas filca cepures 16.–17. gadsimtā. – 184. lpp.

III. Pētījumi Rīgas arhitektūrā

GUNĀRS JANSONS. Melngalvju nama tuvumā esošo ēku pagrabu izpēte 1995.–1997. gadā. – 199. lpp.
TATJANA VĪTOLA. Hartmaņa muižiņa Āgenskalnā. – 219. lpp.

IV. Pētījumi Rīgas vēsturē

ANDRIS CAUNE. Bīskapa Alberta laika Rīgas plānojuma rekonstrukciju meklējumi. – 233. lpp.
INDRIĶIS ŠTERNS. Rīgas iedzīvotāji 13. gadsimta nogalē. – 270. lpp.
MARGARITA BARZDEVIČA. Rīgas patrimoniālā apgabala robežas 17.–18. gadsimta kartēs un plānos. – 296. lpp.
DZIDRA OZOLIŅA Rīgas pilsētas pašvaldības un Krievijas kara resora interešu sadursme zemes īpašumattiecībās (19.–20. gs. mija). – 311. lpp.

V. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krātuves

INITA DZELME. Gredzens ar svēto Elīgiju. – 329. lpp.
INITA DZELME. Kokosrieksta čaumalas pokāls ar vāku. – 334. lpp.
INITA DZELME. Rīgas Sv. Jāņa ģildes kauss ar vāku. – 338. lpp.
INITA DZELME. Rīgas zeltkaļu cunftes pokāls (Willkomm) ar vāku un piekariņiem. – 344. lpp.
MĀRA EIHE. Rīgas septiņsimtgade medaļās. – 352. lpp.
MĀRA OZOLIŅA. Rīgas pilsētas mēru etaloni – Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. – 358. lpp.

Senā Rīga / Atb. red. A. Caune. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1998. – 415 lpp., il.

Grāmata nav pieejama

SATURS

Priekšvārds. – 9. lpp.

I. Rīga un tās tuvākā apkārtne akmens un bronzas laikmetā

GUNTIS EBERHARDS. Rīgas apvidus ģeoloģiskā vēsture. – 13. lpp.
ILGA ZAGORSKA. Rīgas pilsētas un tās tuvākās apkaimes senākā apdzīvotība. – 25. lpp.
ILZE LOZE. Auklas keramikas kultūras savrupatradumi Rīgā un tās apkārtnē. – 39. lpp.
JĀNIS GRAUDONIS. Intensīvas apdzīvotības sākums Daugavas lejtecē. – 61. lpp.

II. Pirmsvācu Rīga

ANDRIS CAUNE. Kā radās un veidojās priekšstats par pirmsvācu Rīgu. – 73. lpp.
EVIJA SMILTNIECE, ARMANDS VIJUPS. Rotas Alberta laukuma arheoloģiskajā materiālā. – 107. lpp.
JĀNIS APALS. Vendi un Cēsu Riekstu kalns. – 125. lpp.
RAISA DENISOVA, GUNITA ZARIŅA, GUNTIS GERHARDS. 12.–14. gadsimta Rīgas iedzīvotāju antropoloģiskais sastāvs un etniskā piederība. – 144. lpp.

ANTONIJA VILCĀNE. Latgaļu senlietu atradumi Daugavas lejtecē un Rīgā (10.–13. gs.). – 159. lpp.

III. Rīga un tās tuvākā apkārtne 13.–17. gadsimtā

ĒVALDS MUGURĒVIČS. Rakstīto vēstures avotu senākās ziņas par Rīgu 13. gadsimta pirmajā pusē. – 177. lpp.
VIKTORIJA BEBRE. Ornamentētās ādas makstis Rīgā 12. gadsimta beigās – 18. gadsimta sākumā. – 190. lpp.
TATJANA BERGA, MĀRA EIHE. 15. gadsimta monētu spiedņi Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. – 207. lpp.
TATJANA BERGA, ANDRIS CELMIŅŠ. 14. gadsimta apbedījums ar brakteātiem un spēļu kauliņu Rīgas Doma pagalma kapsētā. – 224. lpp.
ANDRIS CELMIŅŠ. Jauni viduslaiku rakstāmrīku – stilu atradumi Rīgas Doma pagalmā. – 235. lpp.
GUNĀRS JANSONS. Melngalvju nama pagrabs (pēc 1993.–1996. g. izrakumu datiem). – 251. lpp.
DAGNIJA SVARĀNE. Rīgā, Mārstaļu ielā 3, atrastā 13. gadsimta guļbūve. – 264. lpp.
SILVIJA TILKO. Apbedīšanas tradīcijas Doma viduslaiku kapsētā. – 273. lpp.
ANNA ZARIŅA. Rīgas cimdi un zeķes 16.–17. gadsimtā. – 289. lpp.
MĀRIS ZUNDE. Dannenšterna nama un 18. gadsimta Daugavas krastmalas nostiprinājumu dendrohronoloģiskā un vēsturiskā datēšana. – 315. lpp.
INDRIĶIS ŠTERNS. Viduslaiku Rīgas Krievu ciema plāns. – 333. lpp.
INDRIĶIS ŠTERNS. Viduslaiku Rīga ārpus Rīgas. – 342. lpp.
IEVA OSE. Salaspils pils plānojuma rekonstrukcija. – 378. lpp.